Jaunākais izdevums

Lai veicinātu Pētersalas un Andrejsalas teritoriju attīstību, sadarbību ar valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī lai īstenotu dažādus teritorijas labiekārtošanas un attīstības projektus, dibināta apkaimes biedrība Pētersala-Andrejsala.

Biedrības prioritāte būs teritorijas attīstība, paredzēts ar sabiedrisku iniciatīvu īstenot gan teritorijas labiekārtošanas projektus, veicināt urbānās ekosistēmas veidošanu, kā arī paplašināt publiski izmantojamo pilsēttelpu.

“Teritorijai ar tik lielisku ģeogrāfisko novietni – tā atrodas gan klusā centra, gan Vecrīgas tuvumā, un vienlaikus arī ar tiešu piekļuvi Daugavai, ir ļoti liels un vēl neapgūts potenciāls. Pērn apkaime ir piedzīvojusi zīmīgus notikumus, piemēram, RIBOCA2 izstādi, kuru trīs nedēļu laikā apskatīja vairāk kā 20 000 apmeklētāju, daļa no izstādes apmeklētājiem iepazina šo teritoriju pirmo reizi, kas apliecina to, ka šai Rīgas centra apkaimei ir liels potenciāls. Tāpat apkaimē tika demontētas dzelzceļa sliedes, pateicoties tam šobrīd ir pieejama liela izmantojama teritorija, kurā šobrīd, kopā ar Augnīcu īstenojam fitoremediācijas projektu, stādot tūkstošiem saulespuķu. Tiek arī veidota skriešanas trase un domājam arī par citiem projektiem. Ceru, ka arvien vairāk cilvēku izrādīs interesi iesaistīties Pētersala-Andrejsala apkaimes biedrībā un mums izdosies teritoriju atdzīvināt, padarīt to pievilcīgāku gan dzīvošanai, gan uzņēmējdarbībai, kā arī kultūras notikumu norise šajā teritorijā kļūs par ikdienu,” stāsta biedrības valdes priekšsēdētāja Inese Dābola.

Pētersalas-Andrejsalas apkaime izceļas ar to, ka tā ir salīdzinoši vismazāk apdzīvotā centra apkaime galvaspilsētā. Tam par iemeslu ir gan teritorijas industriālā vēsture, gan arī jaunu dzīvojamo namu projektu līdzšinējais trūkums. Vienlaikus, veicinot rīdzinieku interesi, kā arī veidojot mūsdienīgu un ilgstspējīgu pilsētvidi, ir iespēja to nākotnē mainīt.

Šai teritorijai ir vēl neapgūtas iespējas, lai kļūtu par vienu no pilsētvides attīstības paraugiem, kultūras pasākumu norises centriem un mūsdienīgai dzīvošanai piemērotu rajonu pilsētas centrā. Pētersalas-Andrejsalas apkaimes biedrības mērķis ir panākt, ka šī teritorija kļūtu vairāk apdzīvota, pievilcīgāka un piemērotāka kā kultūras, mākslas, tā arī sporta un izglītības projektiem.

Kļūt par Pētersalas–Andrejsalas apkaimes biedrības biedriem var Pētersalas-Andrejsalas apkaimes iedzīvotāji un uzņēmēji, kā arī jebkurš rīdzinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies biedrības “Āgenskalna apkaimes biedrība” iesniegtais Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projekts “Āgenskalna laukums”, kura rezultātā tika labiekārtots Āgenskalna tirgus priekšlaukums Nometņu ielā 64.

Laukums ekspluatācijā nodots februārī, bet līdz aprīlim tikuši risināti jautājumi par tā turpmāko apsaimniekošanu.

Projekta rezultātā laukums pie Āgenskalna tirgus no automašīnu stāvvietas pārtapis par gājēju zonu un labiekārtots, izvietojot kastes ar apstādījumiem, kā arī atpūtas solus. Izveidotajā laukumā uzlabota pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiņiem, pie apmalēm veidojot slīpas uzbrauktuves.

Uzlabota gājēju drošība, laukumu ar puķu kastēm norobežojot no satiksmes uz Nometņu ielas, un mainīts velonovietņu izvietojums. Izvietots brīvpieejas ūdenskrāns ar pogām – tas uz ziemas sezonu bija ticis atslēgts, lai aukstumā ūdens nesasaltu un iekārtu nesabojātu, taču, iestājoties siltākam laikam, atsācis darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar aktīvi norit Kundziņsalas dzīvojamā rajona nosusināšanas projekta noslēguma būvdarbi, kurus plānots pabeigt līdz šī gada oktobra beigām.

Kundziņsalas iedzīvotāji ilgstoši ir sūdzējušies par gruntsūdeņu augsto līmeni, kas īpaši paaugstinās pavasaros vai pēc ilgstošām lietavām un rada plūdu situāciju. Kundziņsalas dzīvojamā rajona nosusināšanas projekta gaitā ir paredzēts ne tikai izveidot meliorācijas sistēmu gruntsūdens līmeņa pazemināšanai pēc lietus vai plūdiem, bet arī izbūvēt sūkņu staciju, kas nodrošinās ūdeņu atsūknēšanu no apdzīvotajām teritorijām. Sūkņu stacijas izbūve paaugstinās arī vispārējo drošības līmeni ostas teritorijā un nodrošinās ostas gatavību ārkārtas situācijām.

Kundziņsala ar aptuveni 450 iedzīvotājiem ir arī viens no apdzīvotākajiem rajoniem ostā. Pēdējos gados tā veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Kundziņsalā šobrīd tiek pārkrauts ~ 21% no visa kravu apgrozījuma Rīgas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieminot Latvijas Brīvības cīnītājus, šodien galvaspilsētā notiks dažādi pasākumi gan pilsētas centrā, gan apkaimēs, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

No plkst.9 iedzīvotāji aicināti apmeklēt svinīgo dievkalpojumu Rīgas Domā, bet līdz plkst.21 pie Latvijas Kara muzeja varēs aplūkot militārās tehnikas izstādi.

Tikmēr Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā no plkst.10 būs apskatāma Lāčplēša kara ordeņa izstāde un izstāde "Satversme 100+".

Šajā dienā plkst.15 Sudrabkalniņā - Imantas apkaimē - notiks piemiņas brīdis, kas veltīts Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai. Pasākumā uzstāsies vīru kopa "Vilki", folkloras kopa "Vilcenes" un pūtēju orķestris "Auseklītis".

Plkst.17 notiks pasākums "Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem". Pasākuma laikā Brāļu kapos tradicionāli iedegs piemiņas svecītes. Pēc tam gaidāms patriotisks lāpu gājiens līdz Brīvības piemineklim un 11.novembra krastmalai, kā arī uguns plosta palaišana Daugavā pie pieminekļa, kas veltīts Lielajam Kristapam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Māris Ķirsons, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru