Līdz šim jaunuzņēmumu vide Latvijā ir bijusi dinamiska un daudzsološa. Dati liecina, ka Latvijas jaunuzņēmumi nodokļos valsts budžetā gadā iemaksā vairāk nekā 70 miljonus eiro, tomēr, par spīti stiprajām pusēm, ir arī virkne izaicinājumu.

Pie mums ir izveidota aktīva ekosistēma ar spēlētājiem no publiskā un privātā sektora, kas atbalsta jaunos uzņēmējus, taču ir vairāki faktori, kas kavē straujāku jaunuzņēmumu izaugsmi. To vidū ir ierobežota piekļuve talantiem un speciālistiem ar specifiskām kompetencēm, ierobežoti resursi uzņēmumu attīstībai, kā arī nepieciešamība pēc efektīvākām starptautiskās sadarbības platformām.

Jaunuzņēmumu ekosistēmas stiprās puses

Latvijā darbojas daudzas organizācijas un institūcijas, kas sniedz informatīvu un finansiālu atbalstu jaunuzņēmumiem. To vidū ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Ekonomikas ministrija, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija Startin.LV, ir izveidots arī inovācijām, sadarbībai un izaugsmes veicināšanai veltīts centrs “Startup House Riga”. Starptautiskie eksperti arī norāda, ka Latvijas normatīvais regulējums attiecībā uz jaunuzņēmumiem ir labi sakārtots. Piemēram, Vācijas finanšu ministrs ir apmeklējis Latviju, lai smeltos pieredzi jaunuzņēmumu attīstībai. Papildus tam jāmin, ka Latvija, kā neliels tirgus, var būt nosacīta testēšanas vide, kur uzņēmēji var aprobēt un pilnveidot savus produktus pirms ieiešanas starptautiskajos tirgos.

Spīķeru kvartālā 1.februārī darbu sāk inovācijām, sadarbībai un izaugsmes veicināšanai veltīts centrs "Startup House Riga", kuru varēs izmantot Latvijas jaunuzņēmumu kopiena, informēja centra pārstāvji.

Bezpeļņas centru izveidojuši Jānis Berdigans un Andra Bērziņa vadītais nodibinājums "TechHub Riga".

Bērziņš norāda, ka "Startup House Riga" ir apliecinājums apņēmībai veicināt dinamisku jaunuzņēmumu kultūru Latvijā. Vienlaikus viņš uzsver, ka līdzīgas mājas ir arī citās Eiropas pilsētās, piemēram, "Lift99" Tallinā un "Maria01" Helsinkos.

"Startup House Riga" pirmajā stāvā būs telpa, kurā notiks "TechHub Riga Meetup" pasākumi, kā arī citi ekosistēmas sarīkojumi, kurus organizē "Startin.LV", "TechChill" un citi dalībnieki.

Pārējie stāvi domāti kopstrādes un biroju telpām jaunuzņēmumiem, investoriem un ekosistēmas organizācijām. Otrajā un ceturtajā stāvā būs pieejamas privātās biroju telpas, trešajā stāvā - kopstrādes telpa. Tāpat ēkā ir arī vairākas sanāksmju telpas, kā arī 19 individuālo zvanu kabīnes.

Līdz ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) tirdzniecības misijā uz ASV no šodienas līdz

Tik apjomīga uzņēmēju delegācija no Latvijas uz ASV ne reizi nav devusies. Viņš tic, ka vizītes laikā izdosies piesaistīt investīcijas vismaz viena miljarda eiro apmērā.

Savukārt LIAA klāsta, ka tirdzniecības misijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus ekonomisko attiecību attīstībai ar ASV, lai piecu gadu periodā dubultotu tirdzniecības attiecības ar ASV, sasniedzot 1,9 miljardus eiro apgrozījumu. Tāpat plānots, ka uzņēmumu, kas dodas vizītē uz ASV, tirdzniecības apgrozījums ar ASV gada laikā varētu pieaugt par 15%, bet investīciju jomā kā tiešais vizītes mērķis ir identificēt vismaz trīs jaunus investīciju projektus, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt 150 miljonus eiro.

Daudzviet Rietumos par izplatītu praksi ir kļuvusi kādreizējo biroju kompleksu pārveidošana un pielāgošana citām funkcijām un vajadzībām – tie pārtop par daudzfunkcionālām ēkām, izglītības, ārstniecības iestādēm, labbūtības centriem. Arī Latvijā ir atsevišķi piemēri, kuri pierāda šādu drosmīgu risinājumu dzīvotspēju. Sagaidāms, ka šī tendence nākotnē pastiprināsies.

Ēkas noveco, un agrāk vai vēlāk to īpašniekiem ir jādomā par ieguldījumiem modernizācijā, inženiertīklu nomaiņu un pielāgošanu aktuālajiem standartiem. Un, ja reiz jāveic apjomīgas investīcijas, ir īstais brīdis izlemt arī par turpmāko īpašuma izmantošanas veidu.

Strādājam citādi

Motivācija pārveidot biroju ēku par citas nozīmes un lietojuma objektu nebūt ne vienmēr saistīta ar pieprasījumu. Pārsvarā iemesli ir citi.

Covid-19 pandēmijā mainījās darba kārtība, kopumā tendences – kā un kādā vidē cilvēki strādā.

Senāk uzbūvētās ēkās bieži piedāvā formātu, kad cilvēki iekštelpās pavada daudz laika, iekārtojuma risinājumi atgādina fabrikas, tajās būtībā nav ietvertas socializācijas un atpūtas iespējas. Mūsdienās prasības darba videi ir citas, un kādreizējais formāts tām neatbilst.

Pārtikas svaiguma sensors, interaktīva programma bērniem valodas prasmju trenēšanai, rokas pulkstenis vājredzīgiem cilvēkiem, izglītības iestāžu lietotne - tās ir tikai dažas no idejām, kas Jauno uzņēmēju dienu ietvaros, skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) finālā - GEN-E Latvia, šodien sacentīsies par Latvijas labākā SMU titulu un tiesībām pārstāvēt mūsu valsti Eiropas mēroga jauniešu SMU konkursā GEN-E.

Pasākumu organizē izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar “Swedbank”.

Kopumā šogad Skolēnu mācību uzņēmumu programmā ir reģistrēti vairāk nekā 1500 SMU, no kuriem finālam pieteicās vairāk nekā100 uzņēmumu un tika atlasīti labākie 20 SMU vidusskolu grupā un 11 pamatskolu grupā.

“Latvija ir priekšā daudzām valstīm, ja skatāmies uz jauniešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā un gatavību kļūt par uzņēmējiem. Savs mācību uzņēmums ir laba treniņu platforma šo prasmju attīstīšanai. Vienlaikus esmu ļoti gandarīts par skolotāju iesaisti, sadarbību un pašaizliedzību, palīdzot Latvijas jauniešiem piepildīt savus sapņus par uzņēmējdarbību,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Par aizvadītā gada Rīgas labāko jauno uzņēmumu atzīts elektronikas līgumražotājs, kas specializējas prototipēšanā SIA "elProt", informē Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras pārstāve Madara Oga.

Rīgas labākie uzņēmumi apbalvoti sešās Rīgas prioritārajās nozarēs - jaunuzņēmums, starptautiskais biznesa centrs, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, nekustamais īpašums, ražošana ar augstu pievienoto vērtību, kā arī šī gada jaunajā kategorijā - Rīgas gada jaunais uzņēmums.

Par Rīgas gada uzņēmumu jaunuzņēmumu nozarē atzīts "Jeff App", starptautisko biznesa centru nozarē - "Circle K Business Centre", IKT nozarē - "TestDevLab", nekustamo īpašumu nozarē - "Capitalica Asset Management" projekts "Verde". Savukārt Rīgas gada uzņēmums ražošanas nozarē ar augstu pievienoto vērtību ir "Lexel Fabrika".

SIA "elProt" reģistrēta 2023.gadā. 90% uzņēmuma kapitāla daļu pieder Rinaldam Bezbailim, bet 10% - Arvim Gedušam.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Rīga kļūs par kripto industrijas Eiropas centru – 22. un 23. aprīlī Hanzas Peronā norisināsies UN:BLOCK Europe 2025, kas pulcēs pasaules vadošos kripto uzņēmumus, regulatorus, uzņēmējus un inovatorus no visas pasaules.

Šī būs līdz šim nozīmīgākā kripto konference Baltijā. Latvijā teju katrs ceturtais digitālās paaudzes iedzīvotājs jau iegulda kripto valūtās, 19% Latvijas iedzīvotāju plāno ieguldīt tuvāko 10 gadu laikā.

Saskaņā ar LBAA un pētījumu centra "Norstat" datiem, 11,4% Latvijas iedzīvotāju jau ir ieguldījuši kriptovalūtās, visaktīvākā iesaiste ir digitāli nobriedušajā paaudzē – 22% jauniešu līdz 29 gadu vecumam.

“Šie skaitļi apliecina, ka digitāli domājošā paaudze uztver kripto kā nopietnu finanšu instrumentu, ne tikai kā īstermiņa trendu,” komentē LBAA vadītājs Reinis Znotiņš.

Kriptovalūtās tuvāko desmit gadu laikā plāno ieguldīt vēl 19% iedzīvotāju, un 9% to vēlas darīt jau tuvā gada laikā. Turklāt 74% kripto investoru Latvijā ir ieguldījuši summas līdz 1000 eiro, kas parāda nozares pieejamību un uzticību arī neliela mēroga investoriem.

Šīs nedēļas sākumā Rīgā norisinājās kripto un blokķēdes konference UN:BLOCK Europe 2025, kas pulcēja vairāk kā 1000 dalībnieku, tostarp uzņēmumus no Itālijas, Zviedrijas, Maltas, Austrālijas, Slovēnijas, Spānijas, Singapūras, ASV, Apvienotās Karalistes, Polijas, Šveices, Izraēlas, Francijas, Igaunijas, Lietuvas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Vācijas, u.c. – krietni pārsniedzot organizatoru sākotnējās prognozes.

Šī lielā atsaucība apliecina Web3 un digitālo finanšu attīstības aktualitāti ne tikai Latvijā, bet arī visas Eiropas mērogā.

“Vairākas pasaules līmeņa WEB3 kompānijas izrādījušas interesi par darbības uzsākšanu Latvijā, izvēloties Latviju par bāzi savai attīstībai Eiropā. Mūsu aplēses rāda, ka gadījumā, ja realizēsies pašlaik apspriestie biznesa plāni, Latvija jau gada laikā varētu saņemt desmitiem miljonu eiro lielus ieņēmumus nodokļu veidā un tiktu radītas simtiem ļoti labi apmaksātas darbavietas,” uzsver Reinis Znotiņš, Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociācijas vadītājs un viens no pasākuma organizatoriem.

“WEB3 nozare ir viena no tām nozarēm, kurā 98% no tās darbības būs vērsti uz eksporta tirgiem un tas mums kā mazai valstij ir īpaši svarīgi. Mēs esam tikai sākumā. Mums vēl priekšā daudz izaicinājumu, taču ticu, ka pavisam drīz Latvija kļūs par vienu no pirmajām valstīm Eiropā, kur būs iespējams oficiāli veikt nodokļu maksājumus ar kriptovalūtām,” papildina Reinis Znotiņš.

Noslēdzoties Latvijas Universitātes (LU) Biznesa inkubatora pirmsinkubācijas programmai, galveno balvu ieguva divas studentu komandas, kuras 20 nedēļu laikā strādājuši pie savām biznesa idejām un izstrādājuši daudzfunkcionālus sensoru un skaņas izolācijas paneļu prototipus no pārstrādāta tekstila.

Žūrija vērtēja katras komandas izstrādāto biznesa modeli, idejas inovāciju līmeni, tirgus lielumu, idejas validāciju, kā arī komandas atbilstību un par labākajām idejām atzina komanda “ReCyclone”, kuru biznesa ideja ir pārstrādāt tekstila atkritumus skaņu izolējošos akustiskos dizaina paneļos un “Purefy” komanda, kas izstrādā daudzfunkcionālus sensorus, kas mēra tvertņu tilpumu, lai attālināti redzētu datus vai tvertne ir pilna vai tukša.

Abas komandas ieguva 2000 eiro lielu naudas grantu.

Komanda “ReCyclone” pēc naudas balvas saņemšanas, dalījās emocijās, ko guvuši pēdējo divpadsmit nedēļu laikaposmā: ”Biznesa inkubatorā ir atbalstoša un motivējoša vide, kas diezgan ātrā tempā dzen uz priekšu idejas attīstību. Pieaicinātie nodarbību vadītāji dalās ar savām zināšanām un pieredzi, kas attīsta mūsu uzņēmējdarbības spējas un zināšanas. Piedaloties biznesa inkubatorā, esam ieguvuši biznesa idejas validēšanas prasmes, kā arī iedvesmu un motivāciju attīstīt savu biznesa ideju. Tas mūs mudina aktīvi un ar aizrautību strādāt pie mūsu iecerētā produkta izveides, lai jau tuvākajā laikā tirgum varētu piedāvāt mūsu ilgtspējīgi radītos skaņu izolējošos paneļus.”