Rimšēvičs Saeimas lēmumu vērtē kā politisku spiedienu un atkāpties neplāno

2018. gada 08. marts plkst. 17:26
Autors: LETA
Sadaļa: Bankas
Dalies ar šo rakstu

Kukuļņemšanā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien Saeimā pieņemto aicinājumu viņam atkāpties vērtē kā «kā dokumentāli fiksētu politisku spiedienu» un atkāpties no amata neplāno, aģentūrai LETA pavēstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

«Saeimas lēmums ir vērtējams kā dokumentāli fiksēts politisks spiediens uz Rimšēviču un Eiropas Centrālo banku. Nekā citādi to nevar novērtēt,» norādīja advokāts, kura paziņojums ir saskaņots ar klientu.

«Saeima ar šo lēmumu nodemonstrējusi, ka likumu, ja neapmierina tā regulējums, var neņemt vērā. Šāda rīcība nav savienojama ar tiesiskas valsts principiem. Ja jau rīkojamies šādi, tad tik pat labi Saeima varēja aicināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) pret Rimšēviču sākto kriminālprocesu izmeklēt rekordīsā laikā, piemēram, trīs mēnešos, un rezultāts būtu tāds pats,» paziņoja Vārpiņš.

Pēc advokāta vārdiem, Saeimas lēmums esot savdabīgs signāls un vēstījums pārējai sabiedrībai. Advokāts pauda cerību, ka sabiedrības domājošā daļa spēs nošķirt priekšvēlēšanu populismu, un arī turpmāk uzturēs tiesiskas valsts ideju.

Vārpiņš uzsvēra, ka Saeimas lēmums nemaina Rimšēviča iepriekš pausto pozīciju šajā jautājumā, proti, - atkāpies viņš neplāno.
Jau ziņots, ka Saeima šodien pieņēma aicinājumu Rimšēvičam atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata. Šo lēmumu atbalstīja 55 deputāti, pret nebija neviens, divi deputāti atturējās, bet vēl 23 parlamentārieši nebalsoja.

Šāds Saeimas lēmums nenozīmē, ka Rimšēvičs zaudējis amatu. Saskaņā ar likumu Saeima var atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu tikai pēc viņa iesnieguma vai pēc notiesājoša sprieduma.

Rimšēvičs iepriekš bija aicinājis Saeimas frakcijas tikties ar viņu, lai varētu atbildēt uz deputātu jautājumiem saistībā ar krimināllietu, uz ko atsaucās tikai opozīcijas frakcijas.

Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par ABLV Bank darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un Norvik banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar Trasta komercbanku, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.

Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata. «[..] Šobrīd es esmu pieņēmis lēmumu, ka es neatkāpšos, jo es neesmu vainīgs. Manu apmelotāju un nomelnotāju mērķis ir, lai es atkāptos, lai es nevarētu sevi aizstāvēt,» iepriekš preses konferencē teica Rimšēvičs.

LASI VĒL:

Saeima aicina Ilmāru Rimšēviču atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata

Dalies ar šo rakstu