Pasaulē

Rinkēvičs: Krievijas lēmums izmantot karaspēku Ukrainas teritorijā ir pretrunā starptautiskajām normām

LETA, 01.03.2014

Jaunākais izdevums

Krievijas lēmums atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā ir pretrunā ar starptautiskajām tiesību normām, norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

Šāds Krievijas lēmums ir pretrunā ar 1994.gada līgumu, kas garantē Ukrainas teritoriālo vienotību. Krievijas rīcība ir nosodāms solis, sacīja Latvijas ārlietu ministrs.

Patlaban notiek diskusijas ar Eiropas Savienības (ES) kolēģiem. Latvijas vēstnieks sazinājies ar Eiropas Ārlietu dienestu un aicinājis vērtēt Krievijas rīcību ES ārlietu padomē.

Rinkēvičs atzina, ka patlaban situācija attīstās un mainās ļoti strauji, tomēr nenoliedzami Krievijas rīcība atstās iespaidu uz ES un Krievijas, kā arī NATO un Krievijas attiecībām. Tālāk daudz kas būs atkarīgs arī no tā, kā rīkosies ASV un Lielbritānija, atzina ārlietu ministrs.

Savukārt ES būtu būtiski pieņemt lēmumu par Ukrainas virzību uz ES, parakstīt asociācijas līgumu, parādot, ka Eiropa spēj rīkoties.

Rinkēvičs arī atzīmēja, ka Latvija par Ukrainā un Krievijā notiekošo uztur kontaktu ar reģiona valstīm.

Kā ziņots, Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

«Sakarā ar ārkārtējo situāciju Ukrainā, draudiem Krievijas Federācijai pilsoņiem, mūsu tautiešiem, Krievijas Federācijas militārā kontingenta personālsastāvam, kas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem dislocēts Ukrainā (Krimas Autonomajā Republikā), pamatojoties uz Krievijas Konstitūcijas 102.panta 1.daļas punktu «g», iesniedzu Krievijas Federācijas Federālajā Padomē lūgumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski-politiskās situācijas normalizācijai šajā valstī,» paziņoja Kremlis.

Pirms tam Federālā Sapulce vērsās pie Putina, norādot, ka atteikšanās pildīt 21.februāra vienošanos par situācijas normalizāciju Ukrainā rada reālus asinsizliešanas draudus Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos un humānas katastrofas briesmas visā valstī.

Vadoties pēc vairākkārtējiem Krimas autonomās republikas vadības un Krimā dzīvojošo Krievijas pilsoņu lūgumiem, Federālā Padome aicina valsts galvu «veikt izsmeļošus pasākumus Ukrainā dzīvojošo Krievijas pilsoņu, mūsu tautiešu un Ukrainā esošo Krievijas bruņoto spēku personālsastāva dzīvības un drošības aizsargāšanai».

Krima ir Ukrainas autonomā republika. Krievijai Krimas pilsētā Sevastopolē ir jūras spēku bāze, un vienošanās par šo bāzi paredz, ka Krievijas personāls nedrīkst bez Ukrainas piekrišanas izvest savu militāro bruņojumu vai transportlīdzekļus ārpus bāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta amatā ievēlētais Edgars Rinkēvičs sestdien Saeimā deva svinīgo solījumu, kļūstot par septīto Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.

Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Svinīgo sēdi klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Egils Levits, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis, Valdis Zatlers, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Pēc solījuma Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, kurus viņš saņēma saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu. Likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa - Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Viestura ordeņa augstākā šķira Rinkēvičam jau ir piešķirta un pasniegta 2004.gadā, līdz ar to viņš, stājoties Valsts prezidenta amatā, ieguva tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti.

Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.

Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo "Progresīvo" izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rinkēvičs: Esam ieinteresēti, lai Latvijas IT uzņēmumi būtu aktīvāk redzami ASV tirgū

LETA, 09.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums ir liela interese, lai Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas pēc iespējas vairāk un aktīvāk būtu redzamas ASV tirgū, preses konferencē pēc tikšanās ar ASV tirdzniecības pārstāvi Ketrīnu Taju, sacīja Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta šeit redzēt arī ASV uzņēmumus.

Rinkēvičš norādīja, ka šodienas tikšanās ir bijusi lieliska iespēja apspriest Latvijas un ASV divpusējās ekonomiskās attiecības. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Tajai pēc tikšanās būs iespēja tikties ar Latvijas uzņēmumiem un pārrunāt gan investīciju, gan sadarbības iespējas.

Ārlietu ministrs norādīja, ka sarunas laikā pārrunāta arī "Rail Baltica" attīstība, un arī šajā jautājumā Latvija gribētu redzēt ASV investīcijas.

Rinkēvičs pauda atzinumu, ka Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības dialogs, lai arī reizēm ne viegli, tomēr attīstās pozitīvi. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka kontakti starp Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku jautājumos par ekonomiku Valdi Dombrovski un Taju ir labi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) tiek veidotas papildus sankciju paketes pret Krieviju un Baltkrieviju, "Latvijas Radio 1" raidījumā "Krustpunktā" stāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš skaidroja, ka visas Krievijas bankas vēl nav atslēgtas no SWIFT sistēmas, kā arī papildus var uzlikt sankcijas kriptovalūtu tirgošanai un pirkšanai un Krievijas kuģu nonākšanai ES ostās.

Turklāt, kā uzsvēra ministrs, ir nepieciešams visas sankcijas, kas tiek uzliktas Krievijai, pielāgot arī Baltkrievijai. Šādā veidā tiek mazināta iespēja Krievijas valdībai apiet noteiktās sankcijas.

Rinkēvičs atgādināja, ka ļoti būtiska ir sankciju ievērošanas pārbaude, tāpēc esot nepieciešams veidot speciālas dienesta grupas, kas izsekos līdzi, vai sankcionētie cilvēki joprojām neiegūst peļņu no īpašumiem vai uzņēmumiem Eiropā vai citās valstīs, kur pret viņiem ir vērstas sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Vienojas par avioreisa Ašgabata - Rīga – Toronto uzsākšanu

Žanete Hāka, 21.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs oficiālās vizītes Turkmenistānā laikā ar šīs valsts ministriem vienojies par tiešā avioreisa Ašgabata (Ašhabada) - Rīga - Toronto izveidošanu, kas radītu spēcīgu impulsu tālāko ekonomisko sakaru attīstībā, informē Ārlietu ministrija.

Kā informē Ārlietu ministrijas vēstnieks - preses sekretārs Kārlis Eihenbaums, šī projekta izstrāde ir nobeiguma stadijā ar labām izredzēm, ka jau pārskatāmā laikā tiks uzsākti avioreisi. Domājams, tas labvēlīgos apstākļos ir tuvāko mēnešu jautājums, saka ĀM pātstāvis. Turkmēnijas nacionālā aviokompānija Türkmenhowaýollary vēlas uzsākt šos lidojumus, kur Rīgai būs svarīga starpposma vieta. Vairāk informācijas tik sniegts tuvākajā laikā, un ministri ir vienojušies procesu paātrināt.

E. Rinkēvičs ar Turkmenistānas amatpersonām pārrunāja plašu jautājumu loku, īpašu uzmanību pievēršot ekonomisko sakaru paplašināšanai starp abām valstīm. Latvijas ārlietu ministrs kā perspektīvākās nozares ekonomikas sadarbībā uzsvēra tranzītu un loģistiku, farmāciju, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aicina Baltkrievijas pārstāvjus iepazīties ar Latvijas tranzīta koridora piedāvātajām iespējām

Žanete Hāka, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (ANO ĢA) 74. sesijas ietvaros Ņujorkā tikās ar Baltkrievijas Republikas ārlietu ministru Vladimiru Makeju, lai pārrunātu abu valstu divpusējo sadarbību, īpaši ekonomisko, sadarbību starptautiskajās organizācijās un drošības politikas jautājumus, informē Ārlietu ministrija.

Tikšanās laikā E.Rinkēvičs pauda gandarījumu par aktīvo politisko dialogu starp Latviju un Baltkrieviju, ko būtu jāuztur arī turpmāk. Tāpat Baltkrievija ir ļoti nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts, jo tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un Baltkrieviju pagājušā gadā pieauga par vairāk kā 22% un pozitīvā dinamika saglabājusies arī šī gada pirmajā pusgadā.

«Mēs pozitīvi vērtējam Latvijas un Baltkrievijas Starpvaldību komisijas darbu. Nākošās sēdes norise gaidāma š.g. 2. oktobrī Minskā. Esam gandarīti par sēžu norises regularitāti un darbs Starpvaldību komisijas ekspertu darba grupās parāda, ka mūsu starpā ir savstarpējā interese sadarbību paplašināt,» pauda E.Rinkēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar Vjetnamas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidentu Dujhionu Doanu (Doan Duy Khoung) 17. jūlijā atklāja Latvijas-Vjetnamas Biznesa forumu. Ārlietu ministru vizītē Vjetnamā pavada AS «Grindeks», AS «Wasserkabel Baltic», SIA «X Infotech», SIA «HORTUS Digital», SIA «Vārpas 1», SIA «Impexwood» un SIA «Nordichem Europe», kā arī Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji.

Uzrunājot klātesošos Vjetnamas biznesa kopienas pārstāvjus, ministrs akcentējis Latvijas ieinteresētību veidot un attīstīt ekonomiskos kontaktus, un norādījis, ka Dienvidaustrumāzijas tirgus kopumā kļūst arvien pievilcīgāks Latvijas uzņēmējiem. «Valdībai ir jāstrādā pie labvēlīgas biznesa vides veidošanas, tikmēr uzņēmēji var nākt klajā ar efektīviem risinājumiem iepretim šodienas un nākotnes izaicinājumiem,» teica ministrs.

E. Rinkēvičs paudis pārliecību, ka Latvijas biznesa delegācijas pārstāvētās nozares atspoguļo perspektīvās sadarbības jomas ar lielu izaugsmes potenciālu: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, inženiertehniskie risinājumi, farmācija un ķīmiskā rūpniecība, kokrūpniecība, kā arī izglītība. Lai gan šobrīd prioritāri raugāmies uz preču un pakalpojumu eksportu kā galvenajām ekonomiskās sadarbības jomām, Latvija ieinteresēta sadarbībā ar Vjetnamu arī investīciju jomā. Ministrs izteicis cerību, ka 2019. gadā tiks ratificēti 30. jūnijā parakstītie ES nolīgumi ar Vjetnamu Brīvās tirdzniecības un Ieguldījumu aizsardzības jomā, kas dos impulsu ciešākai ekonomiskajai sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vētrainu aplausu pavadīts Putins «pievieno» Krimu Krievijai

Gunta Kursiša, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvā anulēt uzturēšanās atļaujas vai vīzas pašizolācijas režīma pārkāpējiem

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rinkēvičs: Latvijas drošības interesēs ir pastāvīga ASV militārā klātbūtne

Db.lv, 07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 2022. gada 7. martā Rīgā uzņēma Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valsts sekretāru Entoniju Blinkenu (Antony Blinken). Amatpersonas pārrunāja drošības situāciju reģionā, Krievijas karu pret Ukrainu, kā arī jautājumus saistībā ar energoresursu piegāžu diversifikāciju Baltijas valstu reģionā.

E. Rinkēvičs pateicās ASV par Latvijas teritorijā papildu izvietotajiem spēkiem un apliecināja Latvijas kā uzņemošās valsts gatavību nodrošināt visu nepieciešamo atbalstu. Tāpat ministrs aicināja pagarināt ASV spēku un spēju klātbūtni Baltijas valstīs, nodrošinot pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas. “Mēs augstu novērtējam ASV līderību un stingro atbalstu NATO austruma flanga aizsardzībā un nostiprināšanā. Latvijas un Baltijas valstu drošības interesēs ir pastāvīga ASV militārā klātbūtne,” uzsvēra ārlietu ministrs.

Tikšanās laikā E. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Krievijas karam pret Ukrainu būs nopietnas ilgtermiņa sekas visas Eiropas drošībā un aizsardzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rinkēvičs: Gērnsijā dzīvojošie latvieši nedrīkst kļūt par Brexit «ķīlniekiem»

Laura Mazbērziņa, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Rīgā, 15. jūnijā, tikās ar Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) valsts ministru lordu Martinu Kalananu (Lord Martin Callanan), lai pārrunātu aktuālos Brexit jautājumus, tostarp sociālās drošības nodrošināšanu Gērnsijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

E. Rinkēvičs pauda bažas, ka šobrīd atlicis mazāk kā gads līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES datumam, kas ir 2019. gada 29. marts. «Līdz oktobra Eiropadomei, kad jāpanāk vienošanās par visu Izstāšanās līgumu kopumā, atlikuši vien trīs mēneši. Vienošanās par Izstāšanās līguma projektu dotu iespēju pilnībā pievērsties diskusijām par plānoto deklarāciju par nākotnes attiecību ietvaru starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti. Mūsu bažas rada lēnais progress izstāšanās sarunās, jo nav panāktas vienošanās par būtiskiem izstāšanās jautājumiem,» uzsvēra ministrs.

Vienlaikus E. Rinkēvičs pozitīvi novērtēja sākotnējās ES un Apvienotās Karalistes sarunas par nākotnes sadarbību aizsardzībā, drošībā un ārpolitikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baltkrievija izraida no valsts Latvijas vēstnieku un diplomātus, Latvija atbild ar identisku rīcību

LETA, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lielbritānijas izstāšanās no ES ministrs: Brexit nav šķiršanās, tās ir jaunas attiecības

LETA, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nav šķiršanās - tas ir jaunu attiecību sākums, pēc tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V) žurnālistiem sacīja Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES jeb Brexit ministrs Deivids Deiviss.

Latvijas ārlietu ministrs skaidroja, ka šodien viņam ar Deivisu notika divpusējo sarunu turpinājums, jo abiem ministriem jau bija tikšanās Londonā februāra sākumā. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Latvijas interesēs ir, lai Lielbritānijas un Latvijas sarunas par izstāšanos notiktu maksimāli konstruktīvi, racionāli un bez liekām emocijām.

Rinkēvičs uzsvēra, ka visām 27 ES dalībvalstīm būs kopīga pozīcija attiecībā uz Brexit, bet ir skaidras mūsu īpašās intereses, proti, Latvijas tautiešu statuss, kam ir jāpaliek tādam, kāds tas ir tagad. Kopumā Rinkēvičs pauda gandarījumu par konstruktīvo gaisotni, kas tagad pastāv starp abām valstīm, bet uzsvēra, ka tiek sagaidīts divu gadu intensīvs darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rinkēvičs atklāj sliktākos scenārijus saistībā ar notikumiem Ukrainā

Dienas Bizness, 11.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar notikumiem Ukrainā šobrīd nevaram izslēgt nevienu no iespējamajiem scenārijiem, arī sliktākos, norāda Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Sliktākie no scenārijiem, ko LNT raidījumā 900 sekundes pieminēja Rinkēvičs, paredz «masīvu asins izliešanu, vardarbību, Krievijas bruņoto spēku ievešanu Ukrainā un, iespējams, pat karadarbību».

Rinkēvičs norādīja, ka Ukrainā joprojām ir novērojami mēģinājumi destabilizēt valsti, īpaši tāpēc, ka tuvojas Ukrainas prezidenta vēlēšanas, kas notiks 25. maijā.

Taujāts par to, kāda varētu būt tālākā Krievijas rīcība, Rinkēvičs norādīja, ka ir grūti runāt par to, ko domā Maskavā. «Lielā mērā Ukrainas situācijas atrisinājums ir atkarīgs no tā, kā rīkosies Krievija,» sacīja Latvijas ārlietu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14. martā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē Briselē, kuras laikā diskutēja par turpmāko ES un Irānas attiecību attīstību, kā arī dalībvalstu un Irānas divpusējās sadarbības perspektīvām.

Tāpat notika diskusija par aktuālajām ES – Krievijas attiecībām, informē Ārlietu ministrija.

Runājot par Irānas un ES divpusējo sadarbību, E. Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka šobrīd ir svarīgi atjaunot uzticību starp valstīm, kā arī izvērtēt turpmākās sadarbības iespējas un saglabāt ES vienotu pozīciju iepretim Irānai.

«Latvija atbalsta Eiropas Savienības delegācijas atvēršanu Irānā. Mēs īpaši atbalstām sadarbības attīstīšanu ekonomikas, enerģētikas, transporta un aviācijas, migrācijas un cilvēktiesību jomās, kā arī plašāku irāņu studentu iesaisti izglītības programmās,» sacīja E. Rinkēvičs.

Diskutējot par pašreizējo ES un Krievijas attiecību stāvokli, E. Rinkēvičs pauda viedokli, ka līdzšinējā ES politika attiecībās ar Krieviju bijusi efektīva, un tāda ir jāturpina. «Mēs atbalstām dialogu ar Krieviju jomās, kas ir Eiropas Savienības interesēs. Veidojot politiku ar Krieviju, ir svarīga Eiropas Savienības vienotība un konsekvence, tādēļ ierobežojošie pasākumi pret Krieviju turpināmi līdz pilnīgai Minskas vienošanās izpildei. Tāpat ir jāuztur Krimas aneksijas neatzīšanas politika,» uzsvēra ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES ārlietu ministri vienojas par sankcijām pret cilvēktiesību pārkāpumos Ukrainā atbildīgajiem

LETA, 20.02.2014

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs (otrais kreisajā pusē) tikšanās laikā ar Vācijas, Francijas un Polijas ārlietu ministriem.

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri šopēcpusdien ārkārtas sanāksmē vienojušies piemērot sankcijas pret tiem ukraiņiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbību Ukrainā.

Pret šiem cilvēkiem tiks piemērotas divu veidu sankcijas - ceļošanas ES aizliegumi un finanšu līdzekļu iesaldēšana, pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

ES ministri pieņēmuši politisku lēmumu, taču rīt no rīta sanāks speciāla komiteja, kas lēmumu noformēs juridiski un apstiprinās sarakstu, uz kurām personām šīs sankcijas attiecas. «Latvija iestāsies par nopietnu sarakstu,» sacīja ministrs.

Ja situācija Kijevā nerisināsies, tad ES varēs lemt par sankciju paplašināšanu. Konflikta risināšanai patlaban Kijevā joprojām atrodas Francijas, Vācijas un Polijas ārlietu ministri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija ir ieinteresēta padziļināt sadarbību ar Baltkrieviju, īpaši naftas produktu tranzītā

Dienas Bizness, 28.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO Ģenerālās asamblejas 70. sesijas laikā Ņujorkā 27. septembrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju, lai pārrunātu Latvijas un Baltkrievijas, kā arī sadarbību ar Eiropas Savienību (ES), inform Ārlietu ministrijā.

Ministrs pauda viedokli, ka nesenā politieslodzīto atbrīvošana veido jaunu un pozitīvu gaisotni ES un Baltkrievijas attiecību padziļināšanai. Tāpat ir pozitīvi vērtējama līdzšinējā Baltkrievijas iesaiste un konstruktīvā loma krīzes risināšanā Ukrainā. Ministri vienojās līdz gada beigām organizēt abu valstu Ārlietu ministriju konsultācijas reģionālās drošības politikas jautājumos.

Runājot par Latvijas un Baltkrievijas divpusējām attiecībām, E. Rinkēvičs atzina, ka Latvijas un Baltkrievijas attiecību darba kārtība ir intensīva, konstruktīva un rezultatīva – notiek aktīvs politiskais dialogs un plaša nozaru sadarbība, tai skaitā ekonomikas, transporta un tranzīta, robežu kontroles un uzraudzības, pārrobežu, izglītības un zinātnes, kultūras jomā. Šāda sadarbības dinamika ir jāturpina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) – Padome 15.jūnijā tikās ar ārlietu ministru, jaunievēlēto Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Tikšanās laikā pārrunāta līdzšinējā sadarbība ar Valsts prezidenta kanceleju ārvalstu vizīšu organizēšanā un iekšpolitikas jautājumu risināšanā, kopīgas domapmaiņas platformas attīstīšanu valsts konkurētspējas veicināšanai, kā arī to, kā izcelt un novērtēt sekmīgi strādājošus Latvijas uzņēmējus un uzņēmumus.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis: “Latvijas iztrūkst neatkarīga domnīca, kas nodrošinātu izpētē un analītikā balstītas politikas reformas, kas būtu par pamatu tautsaimniecības attīstībai un ierosinājumiem politikas veidotājiem, nevalstiskām organizācijām un sabiedrībai.

Priekšlikumam pievienojās E. Rinkēvičs, piebilstot, ka viņa vēlme ir veidotu tādu domapmaiņas vidi, kas sniegtu idejas, kā veicināt valsts konkurētspēju un tautsaimniecības attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rinkēvičs: Baidos, ka situācija Ukrainā var eskalēties līdz atklātai un plašai vardarbībai

LETA, 07.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ārlietu ministrija seko notikumu attīstībai Ukrainas pilsētā Doņeckā, «no kuras ir saņemtas ļoti satraucošas ziņas», šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu apliecināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP). «Baidos, ka šoreiz situācija arī pašā Ukrainā eskalēsies līdz pat atklātai un plašai vardarbībai. Mēs ar bažām sekojam līdzi notikumu attīstībai,» žurnālistiem sacīja Rinkēvičs.

«Es ļoti gribētu cerēt, ka neatkārtosies Krimas scenārijs. Tomēr, ja tas atkārtosies, sekos vairākas reakcijas no Eiropas Savienības puses. Tā nebūs militāra iejaukšanās, taču varētu tikt sākta 3.sankciju fāze, kas nozīmē jaunas ekonomiskās sankcijas,» skaidroja Rinkēvičs.

Šajā kontekstā nākamnedēļ ir plānota prezidenta vizīte Turcijā.

«Pašlaik paredzētas dažāda veida sarunas ar gandrīz visām NATO dalībvalstīm par konkrētajiem soļiem, kurus NATO ārlietu un militārās pavēlniecības puses īsteno, lai garantētu Baltijas valstu ārējo drošību. Mums ir ļoti svarīgi strādāt ar katru sabiedroto, un to mēs darām dažādos līmeņos. Turcija ir nozīmīgs spēlētājs Melnās jūras reģionā,» atzīst Rinkēvičs, piebilstot, ka plānotā prezidenta vizīte būs ar duālu raksturu, jo tās laikā tiks pārspriesti arī jautājumi par ekonomisko sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc pirmajām politiskajām konsultācijām ar partijām ir apņēmies vēl mēģināt panākt plašu jauno valdības koalīciju, tāpēc aicinās sarunas turpināt piecus politiskos spēkus.

Paziņojumā masu medijiem pēc sarunām ar Saeimas partijām Rinkēvičs norāda, ka no "Jaunās vienotības" (JV), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības (NA) un "Progresīvajiem" esot saņēmis "principiālu atbalstu" viņa izvirzītajiem valsts attīstības mērķiem un veicamajiem neatliekamajiem darbiem.

"Respektējot politisko spēku programmatisko redzējumu un šo spēku līdzšinējo darbību parlamentā", Rinkēvičs uzskata, ka jauno Ministru kabinetu nepieciešams veidot ar iespējami plašu Saeimas vairākuma atbalstu. "Šāds valdības modelis būtu optimāls un rīcībspējīgs, veicot konkrētus risinājumus virknē Latvijas iedzīvotājiem būtiskos jautājumos," uzsvēris Valsts prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rinkēvičs: Situācija ar taksometriem Rīgas lidostā kaitē Latvijas reputācijai un iedragā tūrisma nozari

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) nosūtījis vēstuli vairākām atbildīgajām valsts institūcijām, aicinot risināt «taksometru jautājumu» Rīgas lidostā, liecina ministra Twitter kontā publicētā vēstule.

«Tas ir valsts reputācijas, tūrisma attīstības un investīciju piesaistīšanas jautājums,» norāda E. Rinkēvičs.

Vēstulē ministrs norāda, ka vairākkārt saņēmis rakstiskas un mutiskas sūdzības par taksometru sniegto pakalpojumu kvalitāti no Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem, kuri ielido starptautiskajā lidostā Rīga.

«Piemēram, no lidostas pasažieriem, īpaši, ārvalstu tūristiem, par braucienu līdz Rīgas centram tiek prasīta nesamērīgi augsta maksa par veikto pārvadājumu. Turklāt pieguļošajā lidostas teritorijā ir vērojams liels skaits taksometru, taču pasažieriem, kuri ielido, nākas ilgstoši gaidīt taksometru,» raksta E.Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs norāda, ka ir iepazinies ar 2017.gada 23.marta Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedumu, kas paredz, ka lidostai ir pienākums demontēt automātisko barjeru, kas atrodas lidostas teritorijā piekļūšanai taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā jeb pie atlidošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis "Jaunās vienotības" (JV) pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu (JV).

Rinkēvičs preses konferencē pauda pārliecību, ka Siliņa spēs veikt šo uzdevumu ātrā laikā. "Siliņas pieredze un zināšanas ir labs sākums, lai izveidotu darboties spējīgu Ministru kabinetu," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī norādīja, ka neformālās konsultācijās, kas ir notikušas, tostarp arī trešdien tiekoties ar piecu partiju pārstāvjiem, viņš guva pārliecību, ka Siliņai ir labas iespējas sastādīt pēc iespējas plašāku Ministru kabinetu un gūt atbalstu parlamentā. Tāpat tikšanās laikā Siliņa paudusi apņēmību strādāt pie tā, lai valsts attīstības mērķi, tostarp ekonomikā, izglītībā un drošības stiprināšanā, būtu tuvu tam, par ko amatpersonas runājušas konsultācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai aiz Bunkus stāvēja Rinkēvičs?

Sandris Točs, speciāli DB, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas organizēja Mārtiņa Bunkus braucienu uz ASV? Kāpēc ar Bunku tikās ASV vēstniecības Rīgā darbinieki un bijušais Baltā nama pārstāvis Deivids Merkels?

Tie ir galvenie jautājumi pēc TV3 Nekā personīga sižeta, kurā atklājās, ka raidījuma rīcībā ir nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par ABLV Bank likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

Minētie jautājumi liek uzdot vienu galveno jautājumu – vai ASV diplomāti būtu tikušies ar kādu privātu Latvijas advokātu, vēl vairāk – risinājuši ar viņu sarunas, bez konsultācijām ar Latvijas Ārlietu ministriju? Vēl vairāk – bez Latvijas Ārlietu ministrijas apstiprinājuma, ka ar šo cilvēku var risināt sarunas? Kas šādu «mandātu» deva Mārtiņam Bunkum – vai Vienotība un tās ministrs Edgars Rinkēvičs? Ir neiedomājami, ka M. Bunkus kā Latvijas puses sarunu partneris ASV diplomātiem tik nopietnā jautājumā kā ABLV Bank likvidācija varētu parādīties bez saskaņošanas ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Līdz ar to ir versijas, ka vai nu E. Rinkēvičs līdz šim ir rafinēti spējis slēpt savu līdzdalību banku afērā, vai arī neorientējas pašos svarīgākajos valsts jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru