Eksperti

Risinājums Augstsprieguma tīkls un Sadales tīkls tarifu problēmai – jauna iepirkumu stratēģija

Krists Mertens, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs, 06.12.2022

Jaunākais izdevums

Apskatot tuvāk jaunos “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” iesniegtos tarifu projektus, skaidri redzams, ka galvenais lielo izmaksu kāpuma cēlonis abos gadījumos ir viena pozīcija – izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai.

Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par Nord Pool biržas spot cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.

Tīkla zudumi, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju pa vadiem līdz galalietotājiem, kā fizikāls process ir ne tikai neizbēgami, bet arī iespaidīgi: “Augstsprieguma tīkls” tam izmanto aptuveni 170 gigavatstundu gadā, bet “Sadales tīkls” – aptuveni 255 gigavatstundas elektroenerģijas gadā.

Abu tīkla operatoru zudumu apjomi ierindo tos valstī lielāko elektroenerģijas patērētāju saraksta pašā augšgalā. Attiecīgi ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiska pašpatēriņa apjoma saistītā iepirkuma izmaksas ir vienas no lielākajām izmaksu komponentēm abos tīkla operatoru iesniegtajos tarifu projektos. Šobrīd “Augstsprieguma tīkls” tam paredz aptuveni 46 miljonus eiro gadā jeb 66% no kopējo izmaksu pieauguma, bet “Sadales tīkls” – 68 miljonus eiro gadā jeb 20% no kopējo izmaksu proporcijas jaunajā tarifu projektā.

Galvenais iemesls tik straujam izdevumu pieaugumam ir saistīts ar elektroenerģijas cenu straujo kāpumu tirgū. Piemērojot līdzšinējo iepirkuma stratēģiju, kas paredz iepirkt zudumiem nepieciešamo elektrības apjomu par Nord Pool spot cenām, sanāk būtiski pārmaksāt, jo maksājam arī par spot tirgus nenoteiktības risku. Aktuālajā situācijā, kur spot tirgus cenu lēcieni svārstās no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro, aktuāls ir jautājums – vai šis ir saimnieciski pārdomātākais risinājums?

Tīkla zudumu kompensēšanai paredzētās elektroenerģijas iegādi par mainīgām Nord Pool spot cenām paredz iepriekšējo gadu tarifu noteikšanas politika. Publiski jau ir izskanējusi tēze, ka “miera laiku” stratēģija krīzes apstākļos nestrādā, un šis ir spilgts piemērs. Jāsaprot, ka brīdī, kad tirgus situācija ir strauji mainījusies, ir jābūt atbilstošām izmaiņām arī uzņēmumu rīcības stratēģijā. Pārskatot līdzšinējo enerģijas iepirkuma stratēģiju un izvēloties tarifos ietvertās elektroenerģijas apjoma daļēju vai pilnīgu iegādi par fiksētu cenu ilgākā laika periodā, šīs izmaksu pozīcijas varētu samazināt pat par 50% procentiem, jeb vismaz 50 miljoniem eiro gadā nākamajā tarifu periodā. Ņemot vērā, ka tieši tīkla zudumu kompensēšana veido lauvas tiesu no jaunajiem tarifiem, tas būtu reāls risinājums, kā mazināt to slogu abiem operatoriem. Dienas beigās ieguvēji ir visi uzņēmumi un mājsaimniecības, jo samazinās maksa par tīkla infrastruktūras izmantošanu un tīkla tarifi Latvijā saglabājas konkurētspējīgā līmenī.

Par elektroenerģijas zudumu cenu fiksēšanu ilgtermiņā jau šobrīd lemj arī mūsu kaimiņvalsts Igaunijas tirgus regulators. Enefit pēdējo gadu pieredze sadarbībā ar lielākajiem Latvijas elektroenerģijas lietotājiem apliecina, ka daļēja vai pilnīga elektroenerģijas cenu fiksēšana ilgtermiņā kā iepirkuma stratēģija ir plaši izplatīta elektrointensīvo uzņēmumu vidū. Tas rezultējas stabilos, prognozējamos izdevumos un aizsardzībā pret lielu cenu kāpumu. Šis risinājums ir valsts un visas sabiedrības interesēs, jo tas sniedz tūlītēju risinājumu bez papildu valsts budžeta līdzekļu tērēšanas vai valsts attīstībai svarīgo ES fondu pārvirzīšanas kompensācijām. Risinājums pastāv, bet ir nepieciešama ātra un izlēmīga rīcība, jo arī šobrīd, izmantojot novecojušo iepirkumu stratēģiju, katru dienu zaudējam vairākus simtus tūkstošu eiro, turpinot uzkrāt zaudējumus nākamajam tarifu periodam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izstrādājusi grozījumus noteikumos jaudas rezervēšanas maksas noteikšanai elektroenerģijas ražotājiem; nozares pārstāvji šo ieceri vērtē pretrunīgi.

SPRK skaidro, ka grozījumi izstrādāti ar mērķi novērst situācijas, kurās elektroenerģijas ražotāji ilgstoši rezervē tīkla jaudas, neveicot nekādas faktiskās darbības pieslēguma izbūvei. Pēc AS Augstsprieguma tīkls aplēsēm sagaidāms, ka vienas jaudas vienības izmaksas pēc grozījumu stāšanās spēkā varētu būt no 30 līdz 50 eiro par vienu kilovatu (kW). Vairāki enerģētikas nozares pārstāvji grozījumus noteikumos uzskata par pareizu soli sistēmas sakārtošanas virzienā, taču citi tiesību normu izmaiņās saskata draudus vēja un saules parku projektu attīstībā.

Attīsta tikai uz papīra

Ieviešot jaudu rezervācijas maksu, tiktu novērstas līdzšinējā regulējuma nepilnības un vienlaikus radīts sava veida prioritāšu regulējums, kur tīkla jaudas kā pirmie iegūtu projekti ar augstāku ieviešanas gatavību, spriež Krists Mertens, SIA Enefit valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas elektroenerģijas patērētāji decembrī no tirgotājiem saņēmuši instrukcijas, kā rīkoties elektrības pārrāvumu gadījumā; Latvijā izsūtīt šāda veida ziņojumus pagaidām nav plānots.

Vēstulēs, kas izplatītas Tamperes pilsētā, teikts, ka šajā ziemā konkrētais reģions krīzes situācijā varētu saskarties ar pārrāvumiem, kas ilgtu līdz divām stundām. Tajā pašā laikā paziņojumā norādīts, ka šis scenārijs gan varētu tikt īstenots tikai kritiska enerģijas jaudu trūkuma gadījumā. Instrukcijā apkopoti dažādi padomi, kā rīkoties, ja piedzīvots elektrības pārrāvums un kā šādai situācijai vislabāk sagatavoties, tajā skaitā ieteikts izslēgt elektroierīces, nelietot silto ūdeni, ja mājā ir centralizētā apkure, kā arī laikus nodrošināties ar pārnēsājamajām uzlādes ierīcēm, svecēm, atbilstošiem pārtikas krājumiem, degvielu un skaidru naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstē topošais biroju komplekss “Verde” un Baltijas vēja enerģijas ražotāja “Eesti Energia” meitasuzņēmums “Enefit” noslēguši ilgtermiņa sadarbības līgumu par telpu nomu divos “Verde” A ēkas stāvos - 9. stāvā tiks iekārtoti “Enefit” biroji, bet 1. stāvā – Latvijā pirmais “Enefit” privāto un juridisko klientu apkalpošanas centrs.

Jaunās “Enefit” biroja telpas būs trīs reizes lielākas nekā šobrīd – virs 900 m2, un turpmāk zem viena “Verde” jumta apvienosies visi trīs “Enefit” uzņēmumi Latvijā – “Enefit”, “Enefit Connect” un “Enefit Green”.

Tāpat kā līdz šim, arī jaunajās telpās uzņēmums darbosies hibrīda režīmā – būs gan atvērtā tipa darbavietas, gan atsevišķi kabineti, kā arī “metropoles” tipa zona.

"Mūsu uzņēmums strauji aug un attīstās, līdz ar to arī vajadzība pēc daudz lielākām biroja platībām. Telpu izvēle jaunajā “Verde” kompleksā ir likumsakarīgs solis, jo labiekārtota un ērta vide ir kritiski svarīga efektīvam darbam. Zaļā enerģija un ilgtspējīgi risinājumi ir viens no “Enefit” darbības stūrakmeņiem," komentē Krists Mertens, “Enefit” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” turpmāk visus savus topošos projektus aprīkos ar saules paneļu tehnoloģijām. Šāds lēmums pieņemts ar mērķi mazināt ietekmi uz aizvien pieaugošajām elektroenerģijas izmaksām, un tā ir daļa no uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības stratēģijas.

“Laikā, kad elektroenerģijas biržas cenas sasniedz aizvien jaunus rekordus, kopā ar citu energoresursu izmaksām un augsto inflāciju radot būtisku ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, ir svarīgi meklēt veidus, kā šo izmaksu slogu mazināt. Ņemot to vērā, esam nolēmuši turpmāk visos jaunajos projektos, ko attīstīsim, uzstādīt saules paneļus, kas ēku iedzīvotājiem daļēji kompensēs elektroenerģijas cenu pieaugumu,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Topošās daudzdzīvokļu ēkas plānots aprīkot ar saules paneļu sistēmām ar ražošanas jaudu līdz 11,1 kW, tādējādi nosedzot aptuveni līdz 10% no ēkas kopējā elektroenerģijas patēriņa. “Ja paskatāmies gada griezumā, būtībā paneļu iekārtas katram ēkas iedzīvotājam kompensēs vidēji viena mēneša elektroenerģijas izmaksas, savukārt desmit gadu griezumā tiks kompensēts vidēji vesela gada patēriņš,” skaidro Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru