Finanses

Riski kapitāla tirgos saglabājas augsti

LETA, 24.02.2023

Jaunākais izdevums

Eiropas kapitāla tirgi pagājušajā gadā piedzīvoja lielas svārstības, bet kopumā uz mainīgo situāciju reaģēja ļoti atbilstoši, tomēr riska līmenis tagadējā ģeopolitiskajā situācijā saglabājas augsts, intervijā atzina Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) vadītāja Verena Rosa.

Viņa arī norādīja, ka noteiktos sektoros bija redzama ierobežota likviditāte. Kā piemēru viņa minēja to, kā obligāciju tirgi reaģēja uz procenta likmju izmaiņām.

"Tas ir rezultējies zināmā kapitāla aizplūšanā no obligāciju fondiem. Vēlreiz ir jāuzsver, ka reakcija bija atbilstoša, bet ir redzams, ka zināma likviditāte šo sektoru pamet," uzsvēra Rosa.

Vienlaikus viņa atzina, ka ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā uzņēmumi joprojām ļoti paļaujas uz vietējo banku finansējumu, un mazāk, nekā varētu, izmanto kapitāla tirgu sniegtās iespējas.

"Tas ir kopīgs visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, un šajā ziņā Eiropa ļoti atšķiras no, piemēram, ASV. Arī Eiropā, protams, ir savas atšķirības, taču kopumā banku aizdevumi ir galvenais finansējuma veids uzņēmumiem. Šī iemesla dēļ Eiropā riski ir tik centrēti banku sistēmā. Un tāpēc tik svarīga ir Eiropas vienotā kapitāla tirgus attīstība - nepieciešams dažādot pieejamos finanšu resursus un sadalīt riskus, uz bankām fokusēto ekonomiku padarot līdzsvarotāku," pauda Rosa.

Viņa gan atzina, ka pamazām uzņēmumu domāšanā par to, kā piesaistīt resursus attīstībai, parādās lielāka dažādība. Turklāt tas nebūt nenozīmē tikai došanos uz biržu un akciju sākotnējo publisko piedāvājumu. Tas nozīmē, ka uzņēmumi daudz vairāk skatās arī uz riska kapitāla fondu piedāvātajām iespējām, uz investīciju fondiem.

"Es domāju, ka uzņēmumi pašlaik tiešām daudz proaktīvāk skatās uz dažādām iespējām. Tomēr pirmais potenciālais solis ļoti bieži joprojām ir tieši banka," sacīja ESMA vadītāja.

Šogad ESMA papildu uzmanību veltīs privāto investoru aizsardzības veicināšanai. Rosa pauda, ka pozitīvi ir jāvērtē arvien lielāka privāto investoru iesaistīšanās finanšu tirgos, jo tehnoloģiju attīstība ļauj to izdarīt arvien vienkāršāk ar mobilo lietotņu un citu risinājumu palīdzību.

"Taču jāapzinās arī riski, ko rada sociālie tīkli, influenceri, kuri reklamē kriptoaktīvus vai citus produktus ar augstu riska pakāpi, to pienācīgi neizskaidrojot. Digitalizācija sniedz gan iespējas, gan rada riskus, ja runājam par privāto investoru iesaistīšanos kapitāla tirgū," pauda ESMA vadītāja, piebilstot, ka ir redzamas arī agresīvas mārketinga kampaņas un privāto investoru maldināšana.

ESMA ir neatkarīga ES struktūra, kuras mērķis ir uzlabot investoru aizsardzību un veicināt finanšu tirgu stabilitāti un pienācīgu darbību. Iestādes dalībnieki ir par vērtspapīru tirgu atbildīgās ES dalībvalstu iestādes - Latvijas gadījumā Latvijas Banka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) piektdien paziņoja, ka starptautiskajai reitingu aģentūrai "Standard & Poor's" piemērojusi 1,1 miljonu eiro naudassodu par priekšlaicīgu kredītreitingu publiskošanu.

ESMA norāda, ka šie pārkāpumi konstatēti laika posmā no 2019.gada līdz 2021.gadam.

Iestāde skaidro, ka "Standard & Poor's" publiskojusi kredītreitingus pirms sešas vārdā nenosauktas institūcijas bija emitējušas attiecīgos vērtspapīrus.

"Kredītreitinga publiskošana pirms novērtēto vērtspapīru emitēšanas var radīt kaitējumu emitentam, investoriem un finanšu tirgu pienācīgai darbībai," teikts ESMA paziņojumā.

ESMA norādījusi uz trūkumiem "Standard & Poor's" iekšējās kontroles procedūrās un aģentūras caurskatāmības pienākumu pārkāpumiem.

"Standard & Poor's" var iesniegt apelāciju saistībā ar šādu ESMA lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru