Koronavīrusa pandēmija ir vēl viens stimuls darbiniekus aizstāt ar robotiem, tādējādi mazinot cilvēku saslimšanas risku, paaugstinot darba ražīgumu un efektivitāti. Tas gan var radīt kā neapmierinātību, tā bezdarba pūļus, atdzīvinot ideju par robotu nodokļa ieviešanu.

Zinātniski tehniskais progress turpina savu uzvaras gājienu, jo teju vai ik brīdi rodas jaunas automatizētas tehnoloģiskās sistēmas, kas ir daudz produktīvākas, ražīgākas nekā darbinieki, tādējādi tehnoloģiskā bruņošanās sacensība ir bijusi un arī būs. Tajā pašā laikā jaunās, modernās sistēmas spēj aizstāt nevis vienu vai dažus cilvēkus, bet pat desmitiem un simtiem darbinieku, tādējādi šo iekārtu saimniekiem ir iespējas samazināt izmaksas attiecībā uz darbaspēku.

Vienlaikus tas nozīmē arī mazākus darbaspēka nodokļu maksājumus, savukārt valstu makos šādā situācijā ir vajadzīga nauda ne tikai tehnoloģiju izstumto darbinieku – bezdarbnieku – pabalstiem, bet arī pārkvalifikācijai. Tieši šī aspekta kontekstā ik pa laikam klusāk vai skaļāk tiek apspriestas automatizācijas – robotu nodokļa ieviešanas idejas.

Diskusijas par šādām idejām ir bijušas arī Eiropas Savienības struktūrās, un, piemēram, pirms vairāk nekā gada Eiropas Parlamentā pat bija rosināts tā dēvētais automatizācijas nodokļa ziņojums, kurā bija paredzēts papildu nodoklis par robotu saražoto vai arī to izmantošanu.

Visu rakstu lasiet 9. jūnija žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.