Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz atļaut alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Ar grozījumiem likumā paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā, saglabājot visus jau šobrīd noteiktos alkoholisko dzērienu aprites ierobežojumus. Grozījumus likumā izstrādāja EM pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas uzdevuma. Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā tiks nodrošināta Latvijas mazo alkoholisko dzērienu ražotāju produkcijas pieejamība, vienlaikus atvieglojot daudzu tirdzniecības uzņēmumu darbu, kā arī sekmējot nozares attīstību. "Mazo ražotāju produkcija netiek bieži pārstāvēta mazumtirdzniecības veikalos, kas nozīmē, ka to ir grūti iegādāties un tiek apgrūtināta šādas komercdarbības attīstība," skaidro EM.

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā, informē ministrijā.

2019. gada 13. jūnijā Likumprojekts ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un par to ir aicinātas paust priekšlikumus visas ieinteresētās puses.

EM ieskatā līdz ar šīm izmaiņām lielākie ieguvēji būs Latvijas mazie alkoholisko dzērienu ražotāji. Bieži vien mazo ražotāju produkcija netiek pārstāvēta mazumtirdzniecības veikalos, kas nozīmē, ka to produkciju ir ļoti grūti iegādāties un to komercdarbības attīstība ir apgrūtināta. Līdz ar Likumprojekta stāšanos spēkā tiks sekmēta Latvijas mazo alkoholisko dzērienu ražotāju produkcijas pieejamība, vienlaikus atvieglojot daudzu tirdzniecības uzņēmumu darbu, kā arī sekmējot nozares attīstību.

Latvijā šobrīd ir aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus internetā, taču esošā situācija liecina, ka ir tīmekļa vietnes, kurās tiek piedāvāta iespēja iegādāties alkoholiskos dzērienus arī internetā, apejot likuma aizliegumu un radot negodīgas konkurences priekšrocības pret pārējiem komersantiem.Turklāt, praktiski visā Eiropas Savienībā ir atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā un arī Latvijas iedzīvotāji bieži vien iegādājas alkoholiskos dzērienus internetā tieši no citām valstīm, tādējādi radot zaudējumus valsts budžetā no neiekasētā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa.

Latvijas alus darītavas vēlas aktualizēt jautājumu par alus tirdziecības atļaušanu naktīs.

To šodien intervijā Latvijas Radio teica alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāja a/s Aldaris un Latvijas alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure. Viņa atgādināja, ka ražotāji šādu lūgumu ir izteikuši un cer, ka šī atļauja tiks dota, kompensējot akcīzes nodokļa celšanu.

Aldara sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Krastiņa norādīja, ka patlaban pēc budžeta pieņemšanas jāķeras klāt pie ekonomikas sildīšanas. Alus realizācijas atļaušana nakts laikā budžetam dotu papildu 2 miljonus Ls gadā, viņa piebilda. Pašlaik Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredzēts aizliegums tirgot alkoholiskos dzērienus no pulksten 22 līdz 8.

Vasaras kafejnīcas alkoholiskos dzērienus varēs tirgot septiņus mēnešus gadā, tas ir, visu darbības laiku, paredz Saeimas konceptuālu atbalstu guvušie Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumi.

Pagaidām vasaras kafejnīcas alkoholiskos dzērienus drīkst tirgot piecus mēnešus gadā, tas ir, no maija sākuma līdz septembra beigām.

Pilsoniskās savienības deputāts Kārlis Šadurskis debatēs ironiski atzina, ka diez vai patiesais Alkoholisko dzērienu aprites likuma atvēršanas iemesls ir rūpes par vasaras kafejnīcu biznesu, jo vasara tūlīt beigsies. Viņaprāt, skatot likumu 2. un 3. lasījumā, būs mēģinājumi tajā iebalsot normas, kas ļaus tirgot alkoholiskos dzērienus arī naktīs.

Db jau vēstījis, ka alus ražotāji ir aicinājuši politiķus atcelt aizliegumu tirgot alu laikā no 22.00 vakarā līdz 8.00 rītā, bet stipro alkoholisko dzērienu ražotāji uzskata, ka tirdzniecības ierobežojumi nedrīkst būt atkarīgi no alkoholisko dzērienu veida.

Latvijas alus darītāji un tirgotāji aicinājuši Finanšu un Ekonomikas ministrijas steidzami atcelt alus tirdzniecības ierobežojumus naktī.

Pēc alus nozares aplēsēm, alus pārdošanas apjomi palielinātā akcīzes nodokļa ietekmē samazināsies vidēji par 10 – 20%, kas atstās būtisku ietekmi arī uz akcīzes nodokļa ieņēmumiem valsts budžetā. «Uzskatām, ka alus tirdzniecības ierobežojumu atcelšana šobrīd faktiski ir vienīgais veids, kā saglābt Latvijas tradicionālo nozari un nodrošināt iepriekš plānotos ieņēmumus valsts budžetā», norādīja AS Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Tikmēr stipro alkoholisko dzērienu ražotāji un tirgotāji, ko pārstāv apvienība ARTA, uzskata, ka jebkurš dzēriens, kas satur alkoholu, ir alkoholisks dzēriens ar visām izrietošajām sociālām, medicīniskām un citām sekām, tāpēc likumdošanai jābūt ar vienādu attieksmi pret visiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Ministrijas rosina diskutēt par stingrākām prasībām pret Covid-19 nevakcinētajiem, izriet no Veselības ministrijas (VM) apkopotajiem ministriju priekšlikumiem vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanai.

Otrdien valdība skatīs VM apkoptos ministriju priekšlikumus, ko iekļaut plānā par vakcinācijas pret Covid-19 aptveres palielināšanu. Plānā ietvertie pasākumi lielākoties paredz informatīvu kampaņu īstenošanu.

Vienlaikus VM apkopojusi arī ministriju priekšlikumus, kas tiks skatīti ārpus sagatavotā plāna un tie būtībā paredz stingrākas prasības pret Covid-19 nevakcinētajiem.

Aizsardzības ministrija (AM) rosina noteikt vakcināciju kā nepieciešamu darba pienākumu veikšanai atsevišķām nozarēm, kurās ir augsts epidemioloģiskās drošības risks. Tāpat ministrija rosina noteikt stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus nevakcinētajiem, apmeklējot sabiedriskas vietas, lai mazinātu kopējos sabiedrības riskus.

Zinību dienu, sākot ar šo gadu, visa Latvijas nācija pavadīs, esot pilnīgi skaidrā un pat neiegādājoties nevienu pili alkohola.

Vismaz tā ir iecerējuši Saeimas deputāti, pieņemot lēmumu, kas liedz gan veikalos, gan arī kafejnīcās 1. septembrī tirgot jebkādus alkoholiskos dzērienus, un tādējādi radot vienu no lielākajiem absurdiem Latvijas likumdošanas vēsturē.

Acīmredzami šīs normas autoriem doma ir bijusi visnotaļ cēla un vajadzīga — novērst nu jau par tradīciju kļuvušo situāciju, kad pirmās skolas dienas pēcpusdienā pietiekami daudzās Latvijas vietās, bet it īpaši Vecrīgas ielās ir sastopami tik ļoti iereibuši skolnieki, ka īsti vairs nesaprot — ir septiņi vakarā vai no rīta. Tātad — ideja ir laba. Tomēr, ja tiešām galvenā šā lēmuma ideja ir bijusi bērnu žūpības novēršana, tad tā pieņemšana ir radījusi tikai negatīvu efektu, bet labuma no tā nav nekāda. Redz, gan pēdējos 20 gadus, gan arī padomju un pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, un droši vien vēl agrāk alkoholu nepilngadīgajiem tirgot ir aizliegts. Tātad tas, ko valsts līmenī ir nepieciešams darīt — nevis radīt jaunas likumu normas, bet gan strādāt tā, lai tiktu ievērotas jau esošās.

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Ekonomikas ministrija (EM) valdībai otrdien piedāvās lemt par kādu no pieciem variantiem tirdzniecības pilnīgai atjaunošanai ārkārtējās situācijas laikā, tostarp atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus pavisam vai turpināt ierobežojumus tikai brīvdienās.

Pēc EM sniegtās informācijas, mazumtirdzniecības nozarē strādā 12 723 uzņēmumi, kuros nodarbināti 87 392 cilvēki. Patlaban mazumtirdzniecības nozare saņem 20% no valsts sniegtā atbalsta Covid-19 krīzē. Savukārt kopējās izmaksas nozares darbības ierobežošanai mēnesī ir 26 miljoni eiro.

EM piedāvā izvēlēties vienu no diviem risinājumiem tirdzniecības nozares turpmākai darbībai - turpināt tā, kā ir patlaban, bet rēķinoties, ka mazumtirdzniecības atbalsta kopējās izmaksas var sasniegt 136 miljonus eiro līdz šā gada maijam, vai arī atļaut tirgotājiem strādāt Covid-19 drošas tirdzniecības apstākļos.

Ja valdība lems ieviest Covid-19 drošas tirdzniecības koncepciju, EM piedāvā piecus variantus, kā to nodrošināt.

Paredzot aizliegumu pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 13.janvārī, noslēdza darbu pie Enerģijas dzērienu aprites likumprojekta. Aizliegums būs spēkā no šī gada 1.jūnija, informē Saeimas Preses dienests.

«Visā pasaulē ir pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuri lieto enerģijas dzērienus. Šis likumprojekts ir drosmīgs solis rūpēs par bērnu un jauniešu veselību. Mūsu mērķis ir padarīt pēc iespējas veselīgāku mūsu bērnu uzturu. Enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot un iegādāties jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem,» likumprojekta būtību skaidro komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Grozījumi paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Vitenbergs skaidroja, ka jau divas nedēļas darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un šajā laikā novērota liela atbildība no komersantu puses.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Laiku pa laikam varas gaiteņos aktualizējas jautājums par to, vajadzētu vai nevajadzētu atcelt aizliegumu tirgot alkoholiskos dzērienus pēc desmitiem vakarā.

Diskutējot par šo tēmu, no vienas puses, tiek apelēts pie sabiedrības veselības jautājuma, no otras — atgādināts par pašvakajiem valsts budžeta ieņēmumiem, ko varētu papildināt no alkohola tirdzniecības naktī.

Proti, joprojām daudzi no mums atceras, kā izskatījās, piemēram, Vecrīga un vēl viena otra populāra izklaides vieta laikā, kad alu, degvīnu, viskiju u.c. dzērienus varēja iegādāties visu diennakti faktiski jebkur. Runā ir par nepilngadīgajiem, kuri pēc pusnakts nereti bija sasnieguši tādu reibuma pakāpi, ka ar ļoti lielām grūtībām spēja saprast, kurā virzienā atrodas mājas. Respektīvi, gana vāji tika kontrolēts, kam tiek pārdots alkohols. Tajā pašā laikā nav noslēpums, ka Latvijas robeža ar Krieviju ir pietiekami «caura», kas nozīmē gana liela nelegālā alkohola pieplūdumu šajā valstī. To nenoliedzami veicina arī fakts, ka alkohola akcīzes nodokļa apmērs Krievijā ir zemāks nekā Eiropas Savienībā. Pirmkārt, tādā veidā nodokļu veidā Latvijas valsts budžetā ieplūst mazāk līdzekļu, nekā vajadzētu. Otrkārt, cieš arī legālie alkoholisko dzērienu ražotāji un izplatītāji, kas maksā valstij visus iespējamos nodokļus, jo to apgrozījums būtiski krītas, it īpaši jau tagad — ekonomiskās krīzes apstākļos. Protams, atļaujot alkohola tirdzniecību naktīs, netiktu atrisināta nelegālas izcelsmes dzērienu problēma. Tomēr šādā veidā tā nenoliedzami mazinātos, jo daļa iedzīvotāju, kas būtu nolēmuši, piemēram, turpināt svinības pēc 22:00, bet uz krogu doties nevar atļauties, nedos priekšroku arī dažādām «točkām».

Saeima otrajā lasījumā tomēr neatbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas atbalstītos likuma grozījumus pagarināt alkohola tirdzniecību no 8.00 rītā līdz 23.00 vakarā.

Šie Alkohola aprites likuma grozījumi tika veikti ar argumentu, lai palīdzētu apkarot tā dēvētās točkas. Točku problēma īpaši aktuāla esot lauku jauniešiem, kuriem esot ļoti ierobežotas iespējas naktī iegādāties legālu alkoholu, norādīja par šo likumu atbildīgās Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis.

Tirdzniecības laika pagarinājums tikai par stundu tomēr ir garās diskusijās iegūts kompromiss, jo bija vairāki deputāti, kas ierosināja pilnīgu alkohola tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu naktī. Tomēr citi deputāti, piemēram, Jānis Strazdiņš (ZZS) un Ilma Čepāne (PS), kas uzskatīja, ka alkohola tirdzniecības laikus vajadzētu vēl vairāk ierobežot vai arī pārdot alkoholu jauniešiem tikai no 21 gada vecuma.

Skaistā apņemšanās pasargāt jauniešus no alkohola lietošanas ir tikai deputātu lozungs – uzskata Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība (ARTA).

«Piekrītam Prezidenta argumentiem par to, ka, pirmkārt, jāsaprot mērķis, uz ko vērsti ierosinātie grozījumi ierobežot alkohola pārdošanu 1.septembrī. Balsošanas process apliecināja, ka pašu deputātu vidū nav sākotnējās izpratnes par šo aizliegumu rezultātā sagaidāmo atdevi. Vienotības šajā jautājumā nav ne jau tādēļ, ka kāds, tajā skaitā ARTA biedri vai tirgotāji būtu pret alkohola ierobežojumiem nepilngadīgajiem, būtība ir citur – skaistā apņemšanās pasargāt jauniešus no alkohola lietošanas ir tikai lozungs,» teikts ARTA komentārā pēc tam, kad valsts prezidents nosūtījis atpakaļ Saeimai 1. septembra sauso likumu.

Parlaments 25. martā vēlreiz lems par aizliegumu tirgot alkoholu 1. septembrī, bet līdz tam par izmaiņām jau atbalstītajā likumā lems Saeimas Tautsaimniecības komisija.

Db jau rakstīja, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers nolēmis neizsludināt grozījumus likumā, kas aizliegtu tirgot alkoholu 1. septembrī, un tos nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Kā informē Prezidenta preses dienests, V.Zatlers lūdz Saeimai izvērtēt, vai, aizliedzot alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību Zinību dienā, tiks sasniegts iecerētais mērķis liegt nepilngadīgajiem jebkādu iespēju iegādāties grādīgos dzērienus.

Tāpat prezidents aicina likuma caurlūkošanas procesā uzklausīt visas iesaistītās puses. Viņš uzskata, ka nepieciešams par alkohola un tabakas pārdošanu nepilngadīgajiem paredzēt administratīvo atbildību ne tikai pārdevējiem, bet arī juridiskajām personām.

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

«Ar šo vēlos darīt zināmu, ka šodien pie zvērināta notāra Valdas Vaivares bija plānots parakstīt mana mirušā vīra Valērija Maligina mantinieku vienošanos par mantojuma sadali. Nu jau kārtējo reizi nākas secināt, ka tas, ko pārējie mantinieki runā publiski un dara praktiski, ir divas diametrāli pretējas lietas.

Ilgstošu un sarežģītu pārrunu rezultātā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, bet augstāk par visu vērtējot Valērija Maligina izveidotā uzņēmuma «Olainfarm» veiksmīgas darbības nodrošināšanu nākotnē kā viņa piemiņas apliecinājumu, visi mantinieki pirms dažām dienām vienojās par mantojuma sadali. Šodien šo vienošanos visām iesaistītajām pusēm bija plānots parakstīt pie notāra, tādējādi apstiprinot tās spēkā esamību.

(V. Maligina meitu paziņojums)

Panākto vienošanos uzskatu par kompromisu, kurā iespējami plašākajā veidā ietvertas Valērija nepilngadīgās meitas Annas, vecāko meitu un manu pameitu Irinas un Nikas un manas intereses. Šodienas rīcība, vienošanos neparakstot, skaidri un nepārprotami apliecina, ka gan Irinai, gan Nikai «Olainfarm» nākotne ir dziļi vienaldzīga – gluži tāpat kā tēva labā vārda un piemiņas saglabāšana, un ka konstruktīva pieeja mantojuma jautājuma risināšanā aprobežojas ar skaistiem, bet tukšiem paziņojumiem presei.

Lai arī deputāti pauduši gandrīz vienbalsīgu atbalstu aizliegumam tirgot enerģijas dzērienus jauniešiem, nozares pārstāvji norāda, ka aizliegums nav īstā metode.

Ar ideju par aizliegumu tirgot enerģijas dzērienus personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, klajā nācis opozīcijas deputāts Vladimirs Reskājs (Saskaņas centrs). Paredzēts, ka enerģijas dzērienu sarakstu apstiprinātu valdība. Nozares pārstāvji uzsver: galvenais ir tas, cik daudz enerģijas dzēriena tiek izdzerts, ko iespējams atrisināt ar skaidrojošām, izglītījošām metodēm.

Enerģijas dzērienu patēriņa ierobezošanai jauniešu vidū svarīgāk, iespējams, būtu veikt skaidrojošo darbu, nevis uzreiz noteikt aizliegumu, DB norāda SIA GPT, kas radījis enerģijas dzērienu Ar mani atkal runā kaijas, līdzīpašnieks Mārtiņš Sestulis. «Jāskaidro, ka enerģijas dzērienu lietošana pārmērīgā apmērā ir kaitīga, līdzīga kā alkohola pārmērīga lietošana,» viņš saka. Izdzerot vienu 0,25 litru (l) bundžinu, nekas slikts nenotiks, taču cits jautājums ir izdzert 0,5 l vai 1l pudeli ūdens vietā. «Enerģijas dzēriens ir enerģijas dzēriens, tā nav limonāde,» uzsver M. Sestulis. Enerģijas dzērienu lietošanā svarīgākais ir mēra sajūta, un šis nosacījums nemainoties arī pēc 18 gadu vecuma.

Par internetveikalā nopirktu kafiju un bezalkoholiskajiem dzērieniem varētu būt jāmaksā akcīzes nodoklis, paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie un starpinstitūciju saskaņošanai iesniegtie grozījumi likumā par akcīzes nodokli.

Patlaban likumā ir noteikts, ka akcīzes nodokļa maksātāji ir personas, kas ieved kafiju un bezalkoholiskos dzērienus Latvijā. Tomēr FM atzīst, ka praksē pastāv situācijas, kad personas iegādājas kafiju un bezalkoholiskos dzērienus Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ar interneta veikalu starpniecību, un tie tiek piegādāti uz Latviju.

«Šādos gadījumos, kad personas saņem kafiju un bezalkoholiskos dzērienus neiestājas pienākums nomaksāt akcīzes nodokli valsts budžetā, jo akcīzes nodokli maksā citas dalībvalsts persona, kas kafiju un bezalkoholiskos dzērienus ieved, lai nodotu patēriņam Latvijā,» norādīja ministrijā.

Lai situāciju mainītu, FM piedāvā likuma grozījumus, kas paredz, ka personām, kas saņem kafiju un bezalkoholiskos dzērienus nodošanai patēriņam Latvijā iestāsies pienākums nomaksāt akcīzes nodokli valsts budžetā.

Aizliedzot pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, Saeima ceturtdien, 21.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma Enerģijas dzērienu aprites likumu. Aizliegums būs spēkā no šī gada 1.jūnija. Par aizlieguma ieviešanu balsoja 88 deputāti, pret bija 2, bet atturējās viens deputāts, informē Saeimas Preses dienests.

«Visā pasaulē ir pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuri lieto enerģijas dzērienus. Šis likums ir drosmīgs solis rūpēs par bērnu un jauniešu veselību. Mūsu mērķis ir padarīt pēc iespējas veselīgāku mūsu bērnu uzturu. Enerģijas dzērienus aizliedz pārdot un iegādāties jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem,» regulējuma būtību iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Regulējums paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Akcīzes nodokļa likuma kārtējie grozījumi vērsti uz vairāku normu precizēšanu, tostarp uz bezalkoholisko dzērienu un kafijas pircēju pienākumu samaksāt šo nodokli, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts sekretāru sanāksmē izskatīšanai ir pieteikti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi akcīzes nodokļa likumā. Lai arī vislielāko ažiotāžu ir raisījusi tieši bezalkoholisko dzērienu un kafijas aplikšana ar akcīzes nodokli, ja šos produktus iegādājas interneta veikalos un piegādā patērētājiem Latvijā no ārzemēm, tomēr pēc Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekļa, nodokļu eksperta Aiņa Dābola sacītā, tā ir tikai viena maza daļa, jo «sīkie» precizējumi arī attiecas uz mazajām alus darītavām, neapstrādātām tabakas lapām, kuras tiek ievestas augu aizsardzības līdzekļu ražošanai, muitas noliktavām, vīna pārvietošanu, kā arī naftas produktiem, kas atsūknēti no lidmašīnām, kā arī dabasgāzes tirdzniecību. Pēc Finanšu ministrijas ziņām, akcīzes nodoklis kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem valsts maku papildina par aptuveni 15 milj. eiro.

Turpmāk mājās varētu atļaut ražot un tirgot līdz 500 litriem stipros alkoholiskos dzērienus.

Šādus grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā šodien konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisija.

Plāno atļaut mājās ražot un tirgot stipro alkoholuPret šiem grozījumiem iebilda a/s Jaunalko valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, uzskatot, ka tas veicinās nelegālā alkohola ražošanu un tirdzniecību. Par to bažījas arī Valsts Ieņēmumu Dienests (VID).

Taču viens no aktīvākajiem grozījumu atbaltītājiem ir bijušais Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

Videonovērošanas ierīkošana veikalos būs jāveic vienlaikus ar pāreju uz eiro, kas jau tā radīs izdevumus tirgotājiem, un šis slogs draud iznīcināt mazos tirgotājus, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Pagājušā nedēļa Saeima pieņēma grozījumus likumā, kas līdz ar citiem ierobežojumiem alkoholisko dzērienu tirdzniecībā paredz nepārtrauktu obligātu videonovērošanu. Tās ieviešanas nolūks – panākt lielāku kontroli pār pārdevējiem, kas nelikumīgi pārdod alkoholu nepilngadīgajiem. Publiskajā telpā nav pieejama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un policijas statistika par administratīvi sodītajiem pārdevējiem vai anulētajām licencēm uz tirdzniecības vietām par alkoholisko dzērienu pārdošanu nepilngadīgām personām, norāda LTA, uzskatot, ka tiesībsargājošās iestādes nav izmantojušas visus to rīcībā esošos līdzekļus, lai to izskaustu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un biedrība Business against shadow economy (Uzņēmēji pret ēnu ekonomiku jeb BASE) sagatavojušas savus priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam, paredzot atteikties no akcīzes nodokļa piemērošanas kafijai, ieviest taksometru ikmēneša nodokli, izskaust pirātismu un ieviest «čeku loteriju».

Dokumentā apkopoti LTRK, LDDK un BASE biedru priekšlikumi, kā arī valsts iestāžu priekšlikumi, kurus atbalsta minētās uzņēmēju biedrības. Ceturtdien notiekošajā ikgadējā ēnu ekonomikas apkarošanai veltītajā konferencē tiks uzklausīti viedokļi par minētajiem priekšlikumiem un pēdējie ieteikumi pirms ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna iesniegšanas apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Nodokļu jomā uzņēmēji rosina izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politiku, kas būtu saistīta ar vidēja termiņa Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteikto, nodrošinātu nodokļu politikas kvalitatīvu un pilnīgu realizāciju un paredzētu nodokļu politikas instrumentiem sasniedzamos mērķus un rezultatīvos rādītājus. Tāpat jānodrošina nodokļu sistēmas stabilitāte un prognozējamība, jāmazina darbaspēka nodokļu slogs tādā veidā, kas nepalielina administratīvo slogu, kā arī jāpārskata valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).