Citas ziņas

Rosina kapu teritoriju sakopšanā iesaistīt bezdarbniekus

Jānis Šķupelis, 10.09.2010

Jaunākais izdevums

Rīgas dome tiks lūgta Lielo kapu teritorijas sakopšanai piesaistīt bezdarbniekus ieviešot 100 Ls lielas stipendijas, informē Valsts kanceleja.

Lūgums balstīts uz to, ka šā gada augustā tika saņemts iedzīvotāju iesniegums kurā valdībai tika lūgts nekavējoši rast risinājumu Lielo kapu uzturēšanas, apsaimniekošanas un labiekārtošanas jautājumos. Šobrīd esot nolemts, ka Valsts kanceleja lūgs Rīgas domi un Baznīcu visaugstākā līmenī meklēt risinājumu parka īpašumtiesību un apsaimniekošanas jautājumu sakārtošanai. Tāpat pašvaldība aicināta meklēt risinājumu sociālā drošības tīkla atbalsta instrumentu izmantošanai, organizējot parka teritorijas labiekārtošanas darbus bezdarbniekiem ar 100 latu stipendijām, kā arī rast iespēju nodrošināt Pašvaldības policijas patrulēšanu Lielo kapu teritorijas apkārtnē. Šobrīd parka teritorijas uzkopšanu veic viens sētnieks, kas lielākoties var nodrošināt tikai atkritumu savākšanu.

Jānorāda, ka pašlaik Lielo kapu teritorija atrodas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumā, kas ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ parka uzkopšanu nodrošina minimālā apmērā. Līdz 2008. gadam parka teritorijas labiekārtošanas darbus nodrošināja Rīgas dome, taču līdzekļu piešķiršana pārtraukta, jo likumdošana liedz pašvaldībai finansēt privātīpašumā esošas teritorijas sakopšanu, informē Valsts kanceleja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība turpina pagājušajā gadā sāktos vides aizsardzības pasākumus kāpu stabilizēšanai. Pērn, kā arī šā gada februārī smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, no 16. marta smilšu piebēršanu sāks Majoru pludmalē.

Majoru pludmalē smilšu piebēršana plānota aptuveni 240 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas, Kaiju ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 900 kubikmetrus smilšu. Darbus plānots pabeigt līdz 1. aprīlim.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi tika sākti 2015. gadā Kaugurciema pludmalē un turpināti arī šogad, jo tieši šī krasta zona ir visvairāk pakļauta noskalošanai un smilšu uzkrāšanās šajā posmā notiek lēni. Samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks ir ne tikai Kaugurciema pludmalē, bet arī posmā no Bulduriem līdz Dubultiem, tādēļ tagad kāpu stabilizēšanas darbi tiks turpināti Majoros. Šajā posmā kāpu eroziju veicina vairāki nelabvēlīgi faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība veic vides aizsardzības pasākumus kāpu zonas stiprināšanai, pieberot smiltis Majoru pludmalē. Darbi tiek veikti, lai mazinātu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kopš 2015. gada smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, šonedēļ smilšu piebēršana notiek arī Majoru pludmalē, kur šādi darbi tika veikti arī pērn.

Kāpu stabilizācijas pasākumi erozijas mazināšanai tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem un izstrādāto metodiku.

Majoru pludmalē smilšu piebēršana tiks veikta aptuveni 520 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas Tirgoņu ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 5600 kubikmetrus smilšu. Ja būs labvēlīgi laika apstākļi, darbus plānots pabeigt līdz 4. aprīlim. Dr. geol. J. Lapinskis skaidro, ka smilšu piebēršana ir viens no efektīvākajiem veidiem, un šādu metodi izmanto arī citas Eiropas valstis. Kā priekšrocību zinātnieks min arī to, ka piebērtās smiltis organiski iekļaujas ainavā, līdz ar to uzlabojas teritorijas rekreācijas kvalitāte. Smiltis, kuras tiek piebērtas Majoru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jūrmalā sākti krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumi

Žanete Hāka, 10.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta Dr.geol. Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni – pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, pagājušajā nedēļā sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas - erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta . Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni - pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju. Arī jau šī, 2015. gada, vētra janvāra sākumā ir veicinājusi degradētās kāpu zonas noskalojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Kaugurciema pludmalē sākta kārklu stādījumu atjaunošana, lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Kārklu stādījumi tiek veidoti Kaugurciema pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi divās joslās aptuveni 2000 metru garā posmā.

Kārklu stādīšana ir viens no pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumiem, ko regulāri īsteno Jūrmalas pilsētas pašvaldība. Jūrmalas pilsētas domes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs uzsver, ka pludmales un kāpu attīstības procesā liela nozīme ir augiem, kuri rada dabiskus šķēršļus, aiztur vēja pūstās smiltis un tādējādi pasargā krasta kāpu no noskalošanas.

«Stādu veidošanai tiks izmantoti kāpās augošie kārklu krūmi, kurus apzāģēs līdz 50 centimetru augstumā, tādējādi iegūstot stādmateriālu. Jauniegūtos stādus iegulda iepriekš izraktās tranšejās vietās, kur jūra pilnībā iznīcinājusi kārklu joslu, veidojot vienlaidus stādījumus. Pieredze liecina, ka apzāģētie kārkli ātri ataug, saknes sāk dzīt jaunas atvases, tie biezi sakuplo un tādējādi spēj aizturēt smiltis, veicinot to uzkrāšanos kāpu joslā un nostiprinot kāpu,» skaidro J. Artemjevs. «Arī iestādītie jaunie kārkli labi ieaug un sazaro; aprīlī iestādīti, tie sāks savu attīstības ceļu un sakuplos jau maijā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības, tas izrietēja no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) sacītā šodien pēc koalīcijas padomes sēdes.

Kučinskis pēc koalīcijas padomes sēdes norādīja, ka Lielo kapu aizsardzība tiks veikta citādāk, nostiprinot to likumā. Pašlaik attiecīgie grozījumi tiek skatīti Saeimā.

Savukārt īpašuma atpirkšana nav atbilstošs veids šī jautājuma risināšanai, izrietēja no premjerministra teiktā mediju pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka Saeima aizvadītajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja koalīcijas pārstāvju sākotnēji iesniegto likumprojektu Lielo kapu un citu aizsargājamu vēsturisku vietu kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai.

Grozījumi paredz noteikt, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiktu neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta teritorija, kā arī mainīta šo teritoriju izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2009. gada Brāļu kapu rekonstrukcijā un renovācijā Rīgas dome ieguldījusi apmēram 900 tūkstošus eiro. No citiem finansējuma avotiem - Aizsardzības ministrijas, Kultūras ministrijas, ziedojumiem - Brāļu kapu ansamblim piešķirti 672 tūkstoši eiro.

Īstenojot Brāļu kapu rekonstrukcijas projektus, šajā laikā atjaunota kapliča, renovēti trīs depozitāriji, izveidojot piemiņas telpas Svešumā kritušajiem latviešu karavīriem un Godam un pateicībai, restaurēta Ziedu altāra siena, nomainītas bojātās un uzliktas trūkstošās kapa uzrakstu plāksnes, veikts Svētās uguns terases remonts un citi darbi.

Šogad jau pabeigta sienas ar epitāfijām restaurācija, tā paredzēta arī sienai gar Varoņu ielu, Svētās uguns altāra terases iesegumam, noslēdzošās sienas priekšlaukumam, uzejai starp centrālā kapu lauka terasēm, skulptūru grupai Ievainotais jātnieks. Patlaban tiek atjaunoti centrālā kapu lauka celiņi un noslēdzošā siena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, turpinot kāpu zonas stiprināšanas darbus, veikta kārklu apzāģēšana un sakopšana, kā arī izveidotas kārklu pinumu sētiņas.

Otrdien, 9.maijā, pinumu veidošanā iesaistījās arī Pumpuru vidusskolas skolēni, Dubultu peldvietā izvietojot sētiņas 30 metru garumā, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Pumpuru vidusskolas 10. klases skolēni sētiņu pīšanu veica bioloģijas mācību stundas ietvaros. Darbus skolēniem ierādīja pašvaldības Vides nodaļa kopā ar kāpu stiprināšanas darbu veicējiem. Pumpuru vidusskola ir starptautiskās Ekoskolu programmas dalībniece un saņēmusi Zaļo karogu 2011.gadā, kas nozīmē, ka skolēni iesaistījušies ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā. Šopavasar Bulduru, Dzintaru, Dubultu, Mellužu, Kauguru un Jaunķemeru pludmalē gandrīz divu kilometru garumā veikta veco kārklu sēdināšana, apzāģējot tos aptuveni 30 cm augstumā, lai saknes sāktu dzīt jaunas atvases – tās vislabāk uztver pludmales smiltis un atjauno kāpu valni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība šonedēļ veic pludmales kāpu stiprināšanas darbus Kauguru pludmalē, krasta zonā pieberot un izlīdzinot smiltis. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite, smilšu iekraušana, pārvešana un to izlīdzināšana Kauguru pludmalē izmaksā 21 tūkstoti eiro.

Kauguru pludmalē smilšu piebēršana notiek aptuveni 500 metrus garā joslā no Vēžu ielas Prīmulu ielas virzienā. Kopumā līdz nedēļas beigām plānots piebērt un izlīdzināt gandrīz 3000 kubikmetrus smilšu.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi Jūrmalā tiek veikti kopš 2015. gada tajās pludmalēs, kurās ir samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks. Visvairāk noskalošanai pakļautās zonas pilsētā ir Kauguru un Majoru pludmales krasta zona. Smiltis, kuras tiek piebērtas Kauguru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, šonedēļ uzsākti Kaugurciema pludmales kāpu stabilizēšanas darbi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Līdz marta sākumam pludmalē plānots izvietot vairāk nekā 3000 kubikmetru smilšu. Jūrmalas pilsētas pašvaldība bija pirmā piekrastes pašvaldība, kas pērn pēc savas iniciatīvas uzsāka pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumus.

Kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumi tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem, ieteikumiem un izstrādāto metodiku. Stabilizācijas pasākumi tiek veikti atbilstoši vides eksperta rekomendācijām, nebojājot dabīgo vidi, kārklus un biotopus un ievērojot vides aizsardzības normatīvos aktus par videi nekaitīgu pasākumu izpildes procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Lielo kapu teritorija turpmāk būs Rīgas domes īpašums

Zane Atlāce - Bistere, 02.11.2016

No 2.novembra Lielo kapu teritorijas uzkopšanu veic Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Foto: Nora Krevņeva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome konceptuāli ir vienojusies ar Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcu par īpašumu apmaiņu un kļūs par Lielo kapu teritorijas īpašnieku, informē pašvaldībā.

«Īpašumu apmaiņa notiks pavisam pārskatāmā nākotnē. Tāpēc dome jau no šodienas sāk kapu teritorijas uzkopšanu. Savukārt pēc tam, kad pilsēta kļūs par kapu īpašnieku, varēsim sākt atjaunot dižo rīdzinieku un Latvijas iedzīvotāju pieminekļus, kā arī pamazām sākt savest kārtībā visus Lielos kapus,» norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Viņš uzskata, ka baznīcai nav finansiālu iespēju uzturēt kārtību kapos, kas tika iznīcināti pirms 50 gadiem: «Visu pēdējo desmitgažu laikā tur tika vadāti suņi, bet naktīs bieži «atpūšas» bezpajumtnieki. Reizēm kapos notiek nelielas talkas, taču daži desmiti aktīvistu var sakopt tikai nelielu daļu apbedījumu. Tieši tāpēc Rīgas dome ir gatava pārņemt kapus un līdz ar to pārņemt arī saistības šo teritoriju uzturēt un sakopt».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapsētu informācijas digitalizācijas un pārvaldības sistēmā "cemety.lv" līdz šim digitalizētas vairāk nekā 400 gan pašvaldībām, gan baznīcām piederošas kapsētas visā Latvijā, digitāli apkopojot informāciju par vairāk nekā miljons apbedītajām personām.

Šobrīd notiek darbs pie vēl vairāk nekā 40 Latvijas kapsētu digitalizācijas. Jau vairākus gadus "Cemety.lv" darbojas Lietuvā, kā arī uzsākta darbība Anglijā, Somijā, Francijā un Itālijā.

"Cemety.lv" jebkurš interesents var virtuāli izstaigāt jau digitalizētās Latvijas kapsētas, kā arī atrast informāciju par kapsētā plānotajiem publiskajiem pasākumiem, piemēram, kapusvētkiem. Digitalizētajās kapsētās vietnē redzama kapsētas karte, apbedījumu plāns, kā arī apskatāma konkrētu kapavietu fotofiksācija. Tāpat vietne ir palīgs visiem tiem, kuri vēlas atrast savu radinieku un draugu atdusas vietas, bet dažādu iemeslu dēļ nezina, kur tās atrodas. Ievadot mirušās personas vārdu, sistēmā iespējams atrast ne tikai kapsētu, kurā konkrēts cilvēks apbedīts, bet arī kartē redzēt kapavietas atrašanās vietu konkrētajā kapsētā. "Cemety.lv" atrodamā informācija kļuvusi par noderīgu instrumentu arī ciltskoku veidotājiem – tiem, kas apzina un pēta dzimtas vēsturi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla kapu pieminekļu un aksesuāru ražotājs SIA Glasstone nolēmis savu produkciju vest arī ārpus Latvijas - uz valstīm, kurās kapu kultūra ir tikpat spēcīga kā Latvijā, un kapu iekārtošanas sezona ir visu gadu, informē uzņēmumā.

«Šur tur pasaulē jau ir atrodami formā kausēti stikla kapakmeņi, bet Glasstone piedāvājums ar savu tehniku atšķiras. Kausētie stikla pieminekļi ieņem savu formu krāsnī, pavadot tajā pat vairākas nedēļas. Mūsu mākslinieks ir ar maģistra grādu stikla mākslā, lielu uzņēmību un vīziju padarīt gaišāku Latvijas kapu vidi,» stāsta Glasstone īpašnieks Ernests Ronis.

Produktu piedāvājums šobrīd sastāv gan no stikla krāvuma tehnikā radītiem pieminekļiem, gan arī formā kausētiem, kas bieži ir laba kombinācija ar tradicionālo laukakmeni un marmoru, kā arī stikla kapu soliņiem. Glasstone ir nolēmuši savu produkciju vest ārpus Latvijas, uz valstīm, kurās kapu kultūra ir tikpat spēcīga kā Latvijā, un kapu iekārtošanas sezona ir viscaur gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik, salīdzinot ar laiku vēl tikai pirms desmit gadiem, situācija ar būvniecību un saimniecisko darbību kāpu aizsargjoslā ir manāmi uzlabojusies

To DB apliecina aptaujātās pašvaldību amatpersonas, norādot, ka zemju, kas atrodas kāpu aizsargjoslā, īpašnieki kļūst izglītotāki, labāk saprot, ko var darīt un ko ne. Samnieciskās darbības liegumus un ierobežojumus nosaka Aizsargjoslu likums, kas gan mainīts ir gana bieži.

Nebūtu pareizi teikt, ka kāpu aizsargjoslā ir pilnībā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, skaidro Rojas apvienotās būvvaldes vadītājs Agris Jansons. Tā ir atļauta gadījumos, kad tā ir paredzēta attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā, kas ir izstrādāts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Attiecībā uz saimniecisko darbību Aizsargjoslu likums paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad tiek attīstīta osta vai attīstīti un pārbūvēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi. Tātad esošie uzņēmumi savu darbu var turpināt un attīstīt, taču jaunus veidot nedrīkst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas rosina diskutēt par stingrākām prasībām pret Covid-19 nevakcinētajiem, izriet no Veselības ministrijas (VM) apkopotajiem ministriju priekšlikumiem vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanai.

Otrdien valdība skatīs VM apkoptos ministriju priekšlikumus, ko iekļaut plānā par vakcinācijas pret Covid-19 aptveres palielināšanu. Plānā ietvertie pasākumi lielākoties paredz informatīvu kampaņu īstenošanu.

Vienlaikus VM apkopojusi arī ministriju priekšlikumus, kas tiks skatīti ārpus sagatavotā plāna un tie būtībā paredz stingrākas prasības pret Covid-19 nevakcinētajiem.

Aizsardzības ministrija (AM) rosina noteikt vakcināciju kā nepieciešamu darba pienākumu veikšanai atsevišķām nozarēm, kurās ir augsts epidemioloģiskās drošības risks. Tāpat ministrija rosina noteikt stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus nevakcinētajiem, apmeklējot sabiedriskas vietas, lai mazinātu kopējos sabiedrības riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Cemety» vadītājs Miks Blate jau piekto gadu īsteno vienu no lielākajiem digitalizācijas projektiem Latvijā – kapsētu plānu un datu pārnešanu elektroniskā formātā, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Ikvienu kapu kopiņu plānots fotografēt un publicēt internetā.

Ideju par kapu digitalizāciju Mikam Blatem ieteica paziņa, sirms kungs. «Viņš bija mantojis Rīgā kapa vietu. Aizgāja uz kapsētu un tur gaidīja divas stundas, kamēr kapsētas grāmatās atrada minēto un nokārtoja visas formalitātes. Viņš atnāca pie manis un paprasīja: «Vai tiešām to nevar elektroniski sakārtot?» Un mēs sākām domāt,» atceras M. Blate.

Bija vajadzīgi ieguldījumi – aptuveni 200 tūkstoši eiro. Tā ir liela nauda, tāpēc vispirms braukuši uz Jelgavas pašvaldību ar piemēru un kapsētas plānu. «Kad viņi pateica, ka to grib, mums vēl digitālās platformas nebija. Arī turpmākos gadus firma strādāja ar zaudējumiem. Mērķis ir uzņēmumu uzturēt par sistēmas apkalpošanas maksu. Peļņa mums nav liela, digitalizējot mazas kapsētas, ir pat zaudējumi,» stāsta SIA «Cemety» vadītājs. Pieaugot apkalpojamo kapsētu skaitam, palielinās ieņēmumi un darbība kļūst rentabla.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarbniekus un darba meklētājus sagaida virkne izmaiņu - paplašināts bezdarbnieka statusa saņēmēju loks, veicināta bezdarbnieku un darba meklētāju darba meklēšanas pienākuma izpilde, nodrošināts piemērotāks atbalsts bezdarba vai bezdarba riska iestāšanās gadījumā, informē Labklājības ministrija (LM).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Iespējas Skanstes tramvaja līnijas izvietošanai pētījis vairākkārt Rīgas domes iepirkumos uzvarējis mazpazīstams uzņēmums

LETA, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējas Skanstes tramvaja līnijas izvietošanai pēc pašvaldības SIA Rīgas satiksme pasūtījuma pētījis uzņēmums SIA VIA Design Group, kas jau iepriekš uzvarējis tikai Rīgas domes struktūrvienību iepirkumos, izpētīja aģentūra LETA.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis norādīja, ka tika rīkots iepirkums, kura rezultātā pērn 26.jūnijā tika noslēgts līgums ar VIA Design Group.

Pamatojoties uz noslēgto līgumu, uzņēmums pētīja iespējas tramvaja līnijas izvietošanai. Tika pētīts, kur tehniski iespējams izbūvēt tramvaja infrastruktūru, kā arī kur būtu maksimālā atdeve no pasažieru pārvadāšanas viedokļa.

Līguma summu Rīgas satiksme nedēļas laikā nav atklājusi, bet ar uzņēmumu VIA Design Group aģentūrai LETA sazināties neizdevās.

Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka VIA Design Group iepriekš uzvarējis tikai Rīgas domes struktūrvienību izsludinātajos iepirkumu konkursos. Šogad augustā tas uzvarējis Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta izsludinātajā iepirkumā par transporta attīstības tematiskā plānojuma izstrādi, ko veica par 79 500 eiro. Tāpat uzņēmums šogad jūnijā uzvarējis Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumā par luksoforu objektu projektēšanu, ko veica par 41 750 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ar šo vēlos darīt zināmu, ka šodien pie zvērināta notāra Valdas Vaivares bija plānots parakstīt mana mirušā vīra Valērija Maligina mantinieku vienošanos par mantojuma sadali. Nu jau kārtējo reizi nākas secināt, ka tas, ko pārējie mantinieki runā publiski un dara praktiski, ir divas diametrāli pretējas lietas.

Ilgstošu un sarežģītu pārrunu rezultātā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, bet augstāk par visu vērtējot Valērija Maligina izveidotā uzņēmuma «Olainfarm» veiksmīgas darbības nodrošināšanu nākotnē kā viņa piemiņas apliecinājumu, visi mantinieki pirms dažām dienām vienojās par mantojuma sadali. Šodien šo vienošanos visām iesaistītajām pusēm bija plānots parakstīt pie notāra, tādējādi apstiprinot tās spēkā esamību.

(V. Maligina meitu paziņojums)

Panākto vienošanos uzskatu par kompromisu, kurā iespējami plašākajā veidā ietvertas Valērija nepilngadīgās meitas Annas, vecāko meitu un manu pameitu Irinas un Nikas un manas intereses. Šodienas rīcība, vienošanos neparakstot, skaidri un nepārprotami apliecina, ka gan Irinai, gan Nikai «Olainfarm» nākotne ir dziļi vienaldzīga – gluži tāpat kā tēva labā vārda un piemiņas saglabāšana, un ka konstruktīva pieeja mantojuma jautājuma risināšanā aprobežojas ar skaistiem, bet tukšiem paziņojumiem presei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosina noteikt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā viesmīlības nozarei vismaz uz diviem gadiem, kā arī vairākus citus atbalsta pasākumus.

Tā liecina saskaņošanai ministrijās iesniegtais EM informatīvais ziņojums "Par atbalsta sniegšanu tūrisma nozarei".

EM rosina sagatavot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, paredzot noteikt 5% likmi no 2022.gada 1.jūlija uz diviem gadiem Covid-19 vistiešāk skarto nozaru pakalpojumiem - izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, ēdināšanas pakalpojumiem.

Pēc EM aprēķiniem, PVN likmes samazināšana izmitināšanas, ēdināšanas un sporta nodarbību, izklaides un atpūtas pakalpojumiem no 21% vai 12% līdz 5% uz diviem gadiem valsts budžetam papildu prasīs 152 miljonus eiro.

EM informatīvajā ziņojumā norāda, ka PVN samazinātās likmes noteikšana var atstāt pozitīvu ietekmi uz ēnu ekonomikas rādītājiem, vienlaikus paredzams, ka ar šo lēmumu patērētājiem kļūs pieejamāki viesmīlības nozaru pakalpojumi. Attiecīgi PVN samazinātās likmes 5% apmērā mērķis ir veicināt uzņēmēju motivāciju atgriezties ekonomiskajā apritē un nodrošināt preču un pakalpojumu pieejamību, mazināt ēnu ekonomikas riska faktoru, tādējādi sekmējot uzņēmumu izaugsmi tautsaimniecības rādītājos kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā pabalstu sistēma pašvaldībās bezdarbniekus nerosina pieteikties sezonas lauku darbiem. Viņi tikai imitējot darba meklēšanu, tādēļ pabalstu piešķiršanas kārtība steigšus būtu jāmaina, pēc akcijas Esi nodarbināts laukos noslēguma atzina biedrības Lauksaimnieku apvienība izpilddirektors Dins Cielavs.

Akcijas Esi nodarbināts laukos! laikā darba devējiem bija iespējas tikties ar potenciālajiem strādniekiem un pārrunāt būtiskākos nosacījumus, lai varētu vienoties par darbu saimniecībās. Kopumā akcijā piedalījās 126 darba devēji, 2055 darba ņēmēji, bet kopīgais vakanču skaits bija 1534.

Kā atzina Cielavs, neraugoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras ieguldījumu akcijas norisē, informējot bezdarbniekus un apzinot potenciālos darba devējus, kā arī Pašvaldības savienības ieguldījumu iedzīvotāju informēšanā par akciju, konstatēts, ka ne visos reģionos ir bijusi pietiekama atsaucība.

Lielākā darba devēju un darba ņēmēju aktivitāte bija manāma Talsos, Smiltenē, Preiļos un Bauskā, savukārt mazākā - Saldū, Limbažos un Madonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

NVA aicina darba devējus pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Žanete Hāka, 15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles uzsāk darba devēju pieteikumu pieņemšanu Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem īstenošanai, informē NVA.

Pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei var iesniegt komersanti (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi (izņemot politiskās partijas).

Pieņemot darbā NVA reģistrēto bezdarbnieku, darba devējs no NVA saņems finansiālu atbalstu

Finanšu atbalstu bezdarbnieku nodarbināšanai nodrošina no 12 līdz 24 mēnešiem.

Ja darba devējs nodarbina bezdarbnieku ar invaliditāti, NVA darba devējam nodrošina speciālu finanšu atbalstu.

Subsidētajās darba vietās nodarbina NVA reģistrētos bezdarbniekus, kuri bez darba ir ilgāk nekā gadu, bezdarbniekus vecumā virs 55 gadiem un bezdarbniekus ar invaliditāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts līdzfinansētajās darba vietās aicina nodarbināt bezdarbniekus

Jānis Rancāns, 13.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicinājusi darba devējiem – komersantiem (izņemot izglītības un ārstniecības iestādes), pašnodarbinātām personām, biedrībām vai nodibinājumiem nodarbināt bezdarbniekus valsts līdzfinansētajās darba vietās.

NVA piedāvā nodarbināt tādus mērķa grupu bezdarbniekus, kuriem ir invaliditāte, iepriekšējos sešus mēnešus nav bijis regulāri apmaksāts darbs, nav apguvuši vispārējo vidējo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, ir vecāki par 50 gadiem, vienatnē rūpējas par vienu vai vairākiem apgādājamajiem.

Tāpat NVA aicina nodarbināt mazākumtautību bezdarbniekus, kuriem jānostiprina valsts valodas zināšanas, profesionālās iemaņas vai pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu.

NVA darba devējiem nodrošina ikmēneša darba algas dotāciju bezdarbniekam 50% apmērā no darba devēja noteiktās mēneša darba algas, ievērojot, ka ikmēneša dotācija nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru; dotācija ikmēneša algai bezdarbniekam ar invaliditāti ir lielāka - 100% līdz 200% apmērā no minimālās darba algas.

Komentāri

Pievienot komentāru