Jaunākais izdevums

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Ņemot vērā, ka valdības sākotnēji Saeimā iesniegtajā likumā parlamentārieši ir ieviesuši savas korekcijas, precīzi valsts budžeta aprēķini, tostarp budžeta izdevumi un ieņēmumi, gaidāmi vēlāk, kad Finanšu ministrijā tiks apkopotas visas pieņemtās izmaiņas.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Edgars Tavars kritizēja šo budžetu, sakot, ka tajā ir "vājprātīgi" strauji palielināts ārējais parāds, kā arī noteikts straujš algas pieaugums Valsts prezidentam, valdībai un deputātiem, kaut gan nav izpildīts solītais algu kāpums mediķiem, policistiem un citām amatpersonām.

Taču pats "nekrietnākais", Tavara ieskatā, ir "deputātu kvotu" atgriešanās, kaut tika solīts tās neturpināt. Vienlaikus opozicionārs norādīja, ka šis neesot attīstības budžets, bet var sabiedrībai izrādīties ilgtermiņā kā "liels dzirnakmens kaklā".

Tavara teiktajam piekrita viņa partijas biedrs Viktors Valainis, sakot, ka sākotnējam nākamā gada budžeta projektam trūcis prioritāšu. Arī medicīna neesot iezīmējusies kā prioritāte, jo politiķi nevarēja izpildīt mediķiem dotos solījumus, teica Valainis. Tāpat šis budžets nerespektējot energoresursu cenu kāpumu, kas esot viens no lielākajiem budžeta mīnusiem.

Savukārt parlamenta Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) pateicās opozīcijai par debatēm, kas "deva ieskatu, kas tad viņi ir"."Mums bija iespēja ne tikai klausīties jūsu viedokli par konkrētiem priekšlikumiem, bet saprast, kādu redzat Latviju nākotnē un, kas esat par sadarbības partneriem nākotnē," sacīja koalīcijas deputāts.

Vienlaikus Bondars minēja, ka varbūt jāapspriež tas, kā būtu jānotiek budžeta izskatīšanas procesam Saeimā, lai tas būtu "pilnvērtīgāks sabiedrībai".

Šādu ieceri atbalstīja "Saskaņas" politiķis Sergejs Dolgopolovs sakot, ka ir jāpārskata budžeta pieņemšanas procedūra, īpaši nākamās Saeaimss darbam. Vienlaikus viņš norādīja, ka pieņemtais budžets, viņaprāt, neatbilst tām ārkārtējās situācijas prasībām, ko piedzīvo visā pasaulē.

Opozicionārs uzsvēra, ka balsos pret budžetu, jo tas nedod atbildes uz jautājumiem - kā tiksim galā ar pandēmiju un nepārdomātiem, liekiem tēriņiem. Tikmēr deputāte Regīna Ločmele (S) pieļāva, ka šis varētu būt pēdējais budžets ne tikai šai Saeimai, bet arī vairākiem koalīcijas deputātiem.

Turpretī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāts Krišjānis Feldmans akcentēja, ka šim budžetam, kā jau visiem, esot arī vājās vietas, tomēr, JKP ieskatā, tas kopumā vērtējams "ar lielu pluss zīmi". Feldmans arī pateicās kolēģiem, kuri piekrita izpildīt partijas "slaveno priekšvēlēšanu solījumu 3x500". No politiķa teiktā izriet, ka viņam nešķita, ka tas piepildīsies.

Tikmēr koalīcijas deputāts Artuss Kaimiņš pauda kritiku par to, ka ministri visa budžeta izskatīšanas gaitā nepiedalījās debatēs. Tāpat pārmetumus no Kaimiņa izpelnījās Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs, kurš neesot ne reizi pieteicies debatēt. Politiķis izteica aizrādījumu ministriem, kuri neieradās aizstāvēt savu nozari.

2022.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi atbilstoši valdībā sākotnēji atbalstītajam un Saeimā iesniegtajam projektam prognozēti 10,663 miljardi eiro, bet izdevumi - 12,406 miljardi eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumā par valsts budžetu 2022.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).

Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums 1,006 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 miljonu eiro apmērā.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām izvirzītajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana, apgalvo budžeta autori. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Attiecīgajām izmaiņām 2022.gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra būs 350 eiro, bet no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,438 miljardu eiro un 3,387 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021.gada plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb 6,8%.

Likuma par valsts budžetu 2022.gadam paketē tiek virzīti likuma izstrādes gaitā Ministru kabinetā atbalstītie pasākumi ar ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem. Tostarp paredzēta diferencētā neapliekamā minimuma un pensionāru neapliekamā minimuma palielināšana no 2022.gada 1.janvāra, attiecīgi no 300 līdz 350 eiro mēnesī un no 330 līdz 350 eiro mēnesī, un abu neapliekamo minimumu palielināšana no 2022.gada 1.jūlija līdz 500 eiro mēnesī.

Tāpat paredzēta atalgojuma palielināšana prioritārajām nozarēm (mediķiem, pedagogiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem), kā arī darba devēja veselības pakalpojuma iekļaušana koplīgumos paredzētajos atvieglojumos ar limitu 480 eiro gadā.

Nākamā gada budžeta pavadošajos likumu grozījumos paredzēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana no 12% līdz 5% grāmatu un periodisko izdevumu (tādu kā avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiski izdevumi) iespieddarba un elektroniska izdevumu formā piegādei (tai skaitā piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot) un to abonentmaksai.

Paredzēta arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālā objekta palielināšana no 62 800 līdz 78 100 eiro, kā arī ieņēmumu palielinājums dažādām nenodokļu pozīcijām.

Papildus minētajam nodokļu ieņēmumus ietekmēs arī iepriekš pieņemtie nodokļu pasākumi - dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšana atsevišķiem objektiem un nodokļa ieņēmumu sadalījuma maiņa starp valsts un pašvaldību budžetiem, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana cigaretēm, cigāriem, cigarillām, smēķējamai, karsējamai tabakai un e-cigarešu šķidrumiem un akcīzes nodokļa paaugstināšana no e-cigarešu šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kā arī paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes 14 eiro par 100 litriem noteikšana bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no astoņiem gramiem uz 100 mililitriem.

Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2021.-2024.gadam izstrādāts 2021.gada jūnijā, balstoties uz 2021.gada pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem, kā arī līdz šā gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju un valdības apstiprinātajiem atbalsta pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā.

Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, Finanšu ministrija ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un EK ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 2021.gada 14.jūnijā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.

Atbilstoši scenārijam Latvijas IKP pieaugums 2021.gadā sasniegs 3,7% un 2022.gadā - 5%, kas ir attiecīgi par 0,7 procentpunktiem un 0,5 procentpunktiem straujāk nekā prognozēts šā gada februārī, sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2021.-2024.gadam. Savukārt 2023. un 2024.gadā IKP palielināsies attiecīgi par 3,5% un 3,4%, kas attiecīgi ir par 0,3 un 0,7 procentpunktiem vairāk nekā februāra prognozēs. Makroekonomisko prognožu uzlabošanās pamatā ir labāka ekonomikas reakcija uz pandēmijas izaicinājumiem.

Makroekonomiskās attīstības scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka ekonomikas izaugsmi 2021. un 2022.gadā noteiks Covid-19 uzliesmojuma ierobežošana gan Latvijā, gan veiksmīga krīzes pārvarēšana pasaulē un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, veicinot iekšējo un ārējo pieprasījumu. Līdzīgs pieņēmums ir pamatā arī visu starptautisko institūciju makroekonomikas prognozēm, balstoties uz Covid-19 izplatības dinamikas pēdējiem datiem prognožu veikšanas brīdī.

Latvijas ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājspēks 2021.gadā būs privātā patēriņa pieaugums, kas pēc ierobežojumu atcelšanas un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās šī gada otrajā ceturksnī ir strauji atjaunojies. Tāpēc gadā kopumā tas varētu palielināties par 6,3%. Ņemot vērā zemo bāzi, 2022.gadā privātā patēriņa pieaugums varētu sasniegt 10,4%, tomēr privātais patēriņš būtu tikai par 5,5% lielāks nekā 2019.gadā.

Investīciju apjoms šogad varētu palielināties par 4,1%, bet 2022.gadā sasniegt jau 8,5% kāpumu. Pieaugumu nodrošinās ES fondu un Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējama pieejamība, kā arī "Rail Baltica" projekta realizācija.

Gada vidējā inflācija 2021.gadā prognozēta 2% un 2022.gadā 2,4% līmenī. Salīdzinājumā ar februāra prognozēm inflācijas prognoze 2021.gadam ir palielināta par 0,6 procentpunktiem un 2022.gadam - par 0,4 procentpunktiem. Straujāku patēriņa cenu pieaugumu noteiks gan izejvielu preču cenu, tostarp naftas un pārtikas izejvielu cenu kāpums pasaulē, gan arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās Latvijā un pakalpojumu cenu pieaugums. Savukārt turpmākajos divos gados inflācija samazināsies līdz 2% līmenim.

2022.gadā, turpinoties straujai ekonomikas attīstībai un samazinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, bezdarba līmenis pazemināsies līdz 7%. Nodarbināto skaits nedaudz palielināsies 2022.gadā un līdz 2024.gadam stabilizējoties 900 000 līmenī.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums šogad prognozēts 8,0% apmērā, vidējai darba samaksai paaugstinoties līdz 1234 eiro. Nākamajā gadā algu pieaugums veidos 6% un vidējā termiņā pietuvojoties produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā, kas ir ap 3,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aprēķināts mājsaimniecību "iztikas minimums", atkarībā no dzīvesvietas

Db.lv, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrijas (LM) iepazīstinājusi ar pētnieku izstrādāto Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu (MRI budžets).

“Esam ieguvuši Latvijas sabiedrības šī brīža uzskatu par pieņemamu dzīves līmeni, kas tālākās politikas veidošanai būs noderīga analītiska vērtība,” ir pārliecināts labklājības ministrs Gatis Eglītis.

MRI budžets ir veidots no divām daļām - pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijām un ir aprēķināts dažādiem mājsaimniecību tipiem atkarībā no to dzīvesvietas. Tas nozīmē, ka MRI budžets katram mājsaimniecību tipam ir atšķirīgs un viens vidējais rādītājs nav noteikts, jo šī summa neatspoguļotu vairuma Latvijas mājsaimniecību vajadzības.

Summas dažādiem mājsaimniecību tipiem dažādās dzīvesvietās var atšķirties vairāk nekā par 150 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts budžetam jauns, oša koka portfelis, kas simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju

Db.lv, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai parlamentā.

Šogad portfelim ir jauns izskats un tā esot J.Reira dāvana Finanšu ministrijai. No oša koka veidotā portfeļa autors ir tēlnieks Ivars Drulle.

Jaunais portfelis simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju, tas ir inovatīvs, izgatavots Latvijā no vietējiem materiāliem. Portfelis ir veidots no oša koka, radot atsauci uz Latvijas dabas bagātībām, ilgtspējīgu ekonomiku un atjaunojamiem resursiem. Uz eksportu orientētas ražošanas atdzimšana jeb viedā reindustrializācija ir Latvijas kopīgais mērķis stabilai tautsaimniecības attīstībai. Portfeļa kalpošanas laiks ir ilgāks par mūsu mūžu.

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tika nests jau 24. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle. Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji un Eiropas Parlaments (EP) panākuši provizorisku vienošanos par ES lauksaimniecības politikas reformu.

Vienošanās panākta pēc garām sarunām, kurās galvenās domstarpības radīja vides aizsardzības jautājumi.

"Vienošanās paver ceļu vienkāršākai, taisnīgākai un videi draudzīgākai KLP [kopīgajai Lauksaimniecības politikai], kas nodrošinās ilgtspējīgu nākotni Eiropas lauksaimnieki, " paziņoja ES prezidējošā valsts Portugāle.

EK viceprezidents Franss Timmermanss sacīja, ka šī vienošanās sāk īstu pagriezienu pretī zaļākai un taisnīgākai kopējai lauksaimniecības politikai.

"Tā nav perfekta, bet tas tomēr ir liels solis pareizajā virzienā," viņš piebilda.

Vienošanās vēl jāapstiprina ES dalībvalstu lauksaimniecības ministriem, kas varētu notikt jau pirmdien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Medijiem vairāk jāpievēršas oriģinālsatura radīšanai

Armanda Vilciņa, 27.07.2021

TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas).

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij būtu vairāk jāatbalsta komercmediji kvalitatīva vietējā satura veidošanā, jo tas ir vienīgais veids, kā nacionālie mediji spēj konkurēt ar globāliem tirgus spēlētājiem.

To intervijā DB norāda TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas). Viņš uzsver, ka pasaules līmeņa medijiem satura veidošanai pieejams milzīgs budžets, ar kuru finansiāli nespēj konkurēt neviens Baltijas medijs.

Tajā pašā laikā jāsaprot, ka globālie uzņēmumi nepievērsīsies latviešu satura veidošanai un nerunās par mūsu valstij nozīmīgām tēmām, tāpēc vietējo mediju saglabāšana ir nacionālās identitātes jautājums.

Fragments no intervijas

Mediju lietošanas paradumi pēdējos gados ir būtiski mainījušies. Ko tas nozīmē satura veidotājiem?

Patērētāju paradumi mainās, taču tas tā ir bijis vienmēr. Kad tikko parādījās televīzija, tika uzskatīts, ka radio ar laiku izzudīs, taču, kā redzam, tas nav noticis. Pēdējos gados satura veidotāju lielākie izaicinājumi saistās ar konkurences paplašināšanos – šobrīd mums jākonkurē ne tikai ar vietējiem medijiem, bet arī ar pasaules līmeņa spēlētājiem. Pieejamo platformu loks ir ļoti plašs – pasaules tirgū nemitīgi ienāk gan jaunas straumēšanas platformas, gan internacionāli sociālie tīkli. Dabiski, ka cilvēki, sevišķi jaunā paaudze, bieži izvēlas patērēt arī ārzemju saturu, taču es neteiktu, ka šī iemesla dēļ mūsu auditorija ir sarukusi. Ir daudz izmaiņu, bet mūsu mediju lietotāju skaits nav dramatiski samazinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad oktobrī gaidāmo 14. Saeimas vēlēšanu sagatavošana un norise ir apdraudēta, ja 2022.gada budžetā netiks rasts papildu finansējums Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).

Pēc CVK veiktajiem aprēķiniem 14.Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešami papildus 2 623 203 eiro.

Bez šī finansējuma nebūs iespējams īstenot mērķtiecīgus pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai un informēšanai, maksāt konkurētspējīgu atalgojumu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem par darbu vēlēšanu sagatavošanā, nebūs iespēju izgatavot un vēlēšanu komisijām piegādāt visus nepieciešamos vēlēšanu materiālus, piemēram, vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes, veikt vēlēšanu vadības sistēmas tehnisko pavadīšanu un lietotāju atbalstu.

"Sliktākā scenārija gadījumā mēs varam nonākt situācijā, kad būs jāslēdz daļa vēlēšanu iecirkņu, jo neizdosies atrast atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, kuri būtu gatavi strādāt vēlēšanu iecirkņos, saņemot par to vien 3 eiro stundā, no kuriem vēl jānomaksā nodokļi. Savukārt nepietiekamais finansējums vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem nozīmētu, ka CVK nevarētu nodrošināt vēlēšanu vadības sistēmas darbību, konsultēt sistēmas lietotājus un vēlēšanu naktī nodrošināt vēlēšanu rezultātu publicēšanu. Laikā, kad strauji pieaug elektrības, degvielas un daudzu citu preču un pakalpojumu cenas, budžeta veidotāji no vēlēšanu komisijām sagaida vēlēšanu sagatavošanu ar tādu pašu finansējumu kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem un pat pirms astoņiem gadiem," norāda CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, uzsverot, ka nav pieņemami, ka finansējuma trūkuma dēļ ciestu vēlētāji un vēlēšanu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda emisijas un sasniegtu klimatneitralitāti pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2050.gadā.

Tā secināts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes zinātnieku ziņojumā "Klimata pārmaiņas 2021: Fizikālā zinātne", kas publiskots pirmdien.

Pasaules Dabas Fondā (PDF) informēja, ka ziņojums apraksta klimata pārmaiņu reģionālās ietekmes, prognozes un sekas, ja cilvēce pārsniegs vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās pusotra grāda robežu. Viens no ziņojuma galvenajiem secinājumiem - iespējas nepārsniegt pusotra grāda robežu, kas ir Parīzes nolīguma mērķis, strauji samazinās.

Ziņojumā izklāstīta dabas nozīme cīņā pret globālo sasilšanu, jo īpaši oglekļa koncentrācijas samazināšanā atmosfērā - tikai pēdējās desmitgades laikā vien sauszemes un okeānu oglekļa krātuves ir absorbējušas attiecīgi 31% un 23% no cilvēces izraisītajām oglekļa emisijām. Taču zinātnieki brīdina, ka turpmāk, palielinoties oglekļa koncentrācijai atmosfērā, šīs dabiskās oglekļa krātuves kļūs arvien mazāk efektīvas. Tādējādi ir būtiski nekavējoties aizsargāt bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un atjaunot dabu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā degvielas cenām zemāks līmenis nav gaidāms, sacīja SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Viņš norādīja, ka prognozes degvielas cenām šajā ziemā ir ļoti grūti izteikt, jo cenu ietekmē OPEC un pārējo valstu vienošanās par naftas ieguvi, taču tuvākajā laikā zemāks līmenis degvielas cenām nav gaidāms.

Tostarp Beiziķis pauda, ka pēdējā pusotra mēneša laikā naftas cena ir kāpusi ļoti strauji, sasniedzot 85 ASV dolārus par barelu, kā arī negatīvu ietekmi atstāj tas, ka ir audzis ASV dolāra kurss pret eiro. "Arī tas nav mums labvēlīgs virziens. Rezultātā naftas produktu cenas biržā pēdējā pusotra mēneša laikā ir pieaugušas par 25-30%. Līdz ar to degvielas cenas pēdējā pusotra mēneša laikā ir augušas par aptuveni desmit centiem - gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam. Pagaidām nav redzams arī nekāds kritums. Tādēļ es neteiktu, ka mēs tuvākajā laikā varam gaidīt zemāku līmeni," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs no četriem uzņēmumu un institūciju kiberdrošības jomas vadītājiem, jeb 77%, pēdējo 12 mēnešu laikā novēro vairāk nozīmīgu kiberuzbrukumu, tostarp arī šifrējošo izspiedējvīrusu (ransomware) izmantošanu.

Tā liecina jaunākais EY (iepriekš Ernst & Young) Pasaules informācijas drošības pētījums 2021 (EY Global Information Security Survey 2021).

Savukārt 56 % kiberdrošības vadītāju atzīmē, ka pandēmijas laikā, pārejot uz attālināta vai elastīga darba nosacījumiem, ir nepilnīgi ievērotas informācijas drošības prasības.

“Informācijas drošības jomā šobrīd vienlaikus novērojama vairāku tendenču saplūšana, kas rada pamatu satraukumam. Proti, pandēmijas ietekmē uzņēmumi pāriet uz attālināta vai hibrīda modeļa darba vidi, kas rada papildus informācijas riskus, darbiniekiem attālināti izmantojot uzņēmumu datus ar dažādām ierīcēm, kas ne vienmēr ir pilnīgi drošas. Līdztekus, pati uzņēmējdarbības vide ir arvien vairāk balstīta tieši datu apstrādē un uzņēmumi aktīvi ievieš digitālās transformācijas iniciatīvas. Tikmēr kibernoziedzinieku metodes un izmantotās tehnoloģijas kļūst arvien sarežģītākas un it īpaši aug izspiedējvīrusu izmantošana. Šī ir vide, kurai uzņēmumi no drošības viedokļa nereti nav gatavi – mūsu nesenais EY Pasaules vadības risku pētījums 2021 atklāja, ka tikai 9% uzņēmumu valdes ir pilnībā pārliecinātas par savu uzņēmumu spēju novērst kiberdrošības riskus, ” saka Nauris Kļava, EY Partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīžiem ir sajūta, it kā mēs dzīvotu tādā kā greizo spoguļu valstī.

Covid sērga neatstāj jau vairāk nekā pusotru gadu. Ik pa laikam ekonomika valstī daļēji tiek paralizēta, atsevišķu nozaru darbība pilnībā slēgta. Laikus nepieņemtu lēmumu dēļ esam, politiķu vārdiem runājot, kraujas malā. Slimnīcas pārpildītas ar Covid-19 pacientiem, plānveida ārstēšana teju vai apstājusies, lai arī tas atstās dramatiskas sekas nākotnē. Budžets tiek lāpīts ar aizdevumiem.

Aug izmaksas biznesam saistībā ar energoresursu un izejvielu cenu kāpumu. Aug kopējā inflācija. Bet tajā pašā laikā no valdības puses skan priecīgi vēstījumi par to, ka patiesībā viss esot labāk, nekā cerēts, jo IKP dati, lūk, uzrādot strauju izaugsmi.

Vēl vairāk – tā kā naudas esot vairāk nekā jebkad iepriekš, īstais laiks esot to tērēt – lielākām algām vispirms jau pašiem lēmumu pieņēmējiem, tad valsts pārvaldei kopumā, projektiem, ko pamato ar ekonomikas sildīšanas vajadzību, deputātu priekšlikumiem (tā dēvētajām kvotām), kas vērstas uz vēlētāju balsu pirkšanu pēc nepilna gada gaidāmajās vēlēšanās utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" papildu laidienā sestdien Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis 2022.gada budžetu, kas stāsies spēkā nākamgad, 1.janvārī.

Kopumā valsts budžeta likumu paketē 2022.gadam izsludināti 14 likumi.

Jau vēstīts, ka Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi ir 7,5 miljardi eiro, bet izdevumi - 9,3 miljardi eiro. Speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,4 miljardu eiro, bet izdevumi 3,4 miljardu eiro apmērā. 2022. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme plānota 5% apmērā, bet vispārējās valdības budžeta deficīts – 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no IKP.

Darbu ar valsts budžeta paketi Saeima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku karteļa lietas noilguma dēļ, iespējams, nevarēs piedzīt daļu zaudējumu

LETA, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var rasties situācija, kad pēc būvnieku karteļa lietas iztiesāšanas beigām un Konkurences padomes (KP) lēmuma spēkā stāšanās, uz daļu no līgumiem zaudējumus no būvniekiem vairs piedzīt nevarēs tieši noilguma iestāšanās dēļ, sacīja advokāts Jānis Loze.

Loze apstiprināja, ka ir iespējamas situācijas, kad var būt dažādi traktējumi par noilguma piemērošanu līgumos, kur ir konstatēts konkurences tiesību pārkāpums.

Komerclikumā ir paredzēts vispārīgais noilguma termiņš trīs gadi, bet nav skaidrs, vai tas attieksies uz minēto būvnieku karteļa lietu, kas ir kā konkurences tiesību pārkāpums. Eiropas Savienības zaudējumu atlīdzināšanas prasību direktīva nosaka, ka noilguma termiņš konkurences pārkāpumu gadījumos iestājas ne agrāk kā pēc pieciem gadiem, bet šāds noilgums nav ieviests Latvijā.

"Ja ņemam vērā to, ka karteļa apsūdzība balstās uz sarunām, kas ierakstītas senākā laika posmā, un daļa no šiem būvdarbiem jau ir izpildīti agrāk, tad jautājums ir par to, vai uz šo izpildīto līgumu zaudējumiem var būt attiecināms garāks noilgums, kas izrādīsies viens no svarīgākajiem jautājumiem," uzsvēra Loze, sakot, ka pašlaik jebkuri noilgumi jebkurā gadījumā ir jau apturēti. Līdz ar to nav arī nepieciešamības uzreiz iesākt kādas tiesvedības, jo nav arī stājies spēkā KP lēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) vēstulē valsts augstākajām amatpersonām aicina ieviest stingrākus nosacījumus pret Covid-19 nevakcinētajiem iedzīvotājiem, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.

Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ekonomikas, veselības, finanšu un ārlietu ministriem adresētajā vēstulē teikts, ka, neskatoties uz to, ka joprojām nav pieņemts lēmums, ka "zaļajā režīmā" varēs strādāt pie jebkura saslimstības līmeņa, viesnīcu un restorānu nozarē vakcinācijas aptvere ir vairāk kā 80%, taču sabiedrībā kopumā tā ir būtiski zemāka.

Pēc LVRA paustā, šī iemesla dēļ pakalpojumu ņēmēju skaits gan izmitināšanas, gan ēdināšanas sektorā draudoši samazinās.

"Kā atbildīgs un uzticams sadarbības partneris, aizstāvot sava sektora un visas tūrisma nozares intereses" LVRA vēstulē aicina Latvijā īstenot Itālijas, Igaunijas un Lietuvas modeļus, kas atbalsta stingrākus nosacījumus nevakcinētajām personām, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Valdībai savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā

Māris Ķirsons, 13.12.2021

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 28.09.2021

Dalies ar šo rakstu

"Nevajag uzvesties tā, it kā tiesu nebūtu! Šobrīd visa retorika Saeimā, CFLA un citviet ir tāda, it kā šie būvnieki, kas apsūdzēti kartelī, jau būtu vainīgi. Tā nav! Viņi ir pārsūdzējuši lēmumu, viņi tiesāsies. Process var noritēt gadu, divus, iespējams, trīs. Ir skaidrs, ka tā retorika, kas šobrīd ir, liecina par tirgus pārdali".

Tā lielajā intervijā Dienas Biznesam saka zvērināts advokāts, eksperts karteļu lietās Artūrs Spīgulis. Viņš arī piebilst, ka normāls juridisks mehānisms ir, ka jebkuram uzņēmumam, kuram ir piemērots sods, ir tiesības šo sodu pārsūdzēt tiesā. Tikai tad, kad tiesāšanās beidzas, ir iespējams runāt par lēmuma sekām. Šobrīd retorika ir, ka uzņēmumus vajag diskvalificēt tagad.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.septembra numurā lasi:

  • AS Repharm padomes priekšsēdētājs Andrejs Leibovičs atklāj šīs Veselības aprūpes uzņēmumu grupas attīstības plānus. "Stratēģija Fit for 2025 paredz tuvāko gadu laikā stiprināt mūsu klātbūtni arī ārpus Latvijas robežām, uzsākot transformāciju un izvērtējot iespējas kapitāla piesaistei caur tiešajām investīcijām vai kotējot akcijas biržā."
  • Kā attīstījies pasta un kurjerpakalpojumu bizness pandēmijas ietekmē, intervijā stāsta Omniva Latvija vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.
  • diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Situāciju vērtē AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins, AS Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons. AS Ermitāžas aktīvu pārvalde valdes priekšsēdētājs Pēteris Matisons, Investors un finanšu konsultants Kaspars Peisenieks
  • diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai. Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads bija labs vai slikts? Kā kuram, vai ne? Bet skaidrs, ka, moderni sakot, izaicinājumu pilns tas bijis visiem.

Turpinājās Covid-19 sērga, tai paralēli dramatiski auga izejmateriālu un energoresursu cenas, pieauga Eiropas Zaļā kursa un citu prasību, ko drīkst, ko nedrīkst, ietekme un – kas vietējā līmenī visnepatīkamāk – aizvien pieaugoša ir bijusi politisko lēmumu, kas ietekmē biznesu, neprognozējamība.

Runājot par šo neprognozējamību, jāizdala divu veidu tās cēloņi. Vienos gadījumos, kā infekcijas izplatīšanās, konteinerkravu pārvadājumu krīze, globālais pusvadītāju deficīts, runa ir par procesiem, ko cilvēki ātri nevar mainīt vai novērst. Citos gadījumos, kā politisko lēmumu pieņemšana, šī neprognozējamība tieši rodas atsevišķu cilvēku grupas haotiskas darbības rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Īslaicīgs nodokļu samazinājums varētu palīdzēt risināt enerģētikas krīzi

Db.lv, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īslaicīgs atsevišķu nodokļu samazinājums varētu palīdzēt risināt enerģētikas krīzi, tā intervijā Latvijas Radio sacīja enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Par šādu iespējamo augsto elektroenerģijas un fosilā kurināmā cenu kāpuma īslaicīgo risinājumu patlaban jau domājot, piemēram, Apvienotā Karaliste un Spānija.

"Skaidrs, ka tirgus cenu ar politiskiem instrumentiem samazināt nevar. Nav receptes, ko iesākt šajā situācijā. Viens no iespējamiem risinājumiem ir uz brīdi "atcelt Eiropas zaļo kursu" un, piemēram, īslaicīgi samazināt vides nodokļus, akcīzes nodokli, vai pievienotās vērtības nodokli," teica R.Āboltiņš.

Viņš atzina, ka šāds iespējamais risinājums varētu būt grūti īstenojams, jo to neatbalstītu Finanšu ministrija, īpaši laikā, kad jau ir sagatavots nākamā gada budžets.

Vēl viens iespējamais risinājums būtu uz īsu periodu samazināt maksu par piešķirtajām CO2 kvotām, vai arī palielināt piešķīrumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Engures ostā uzņēmums SIA “O Yachts” ir uzbūvējis savu ceturto 14m garo “4 Klases” katamarānu “AONYX”, vēsta Tukuma novada pašvaldība.

Ar pārtraukumu uzņēmums SIA “O Yachts” strādā jau 6 gadus, kuru laikā ir uzbūvēti četri “4 Klases” (14m) katamarāni un divi “6 Klases” (līdz 20m), kuri 2021. gadā ir nominēti par labākajiem multi-korpusu klasē līdz 60 pēdām Eiropā un pasaulē.

Jaunais katamarāns veiksmīgi tiek gatavots ceļam uz Karību jūru un uzņēmums gatavojas būvēt nākamo “4 klases” katamarānu.

Kā top? SIA O-yachts katamarāni  

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «O- Yachts», vērojot, kā tiek...

Engures ostas pārvaldnieks Jānis Megnis uzskata, ka Engures ostai ir pamats lepoties ar šādu ražotni ostā, kas ir unikāla ne tikai Latvijas bet arī Baltijas mērogā.

Saskaņā ar Latvijas transporta un ostu attīstības vadlīnijām, kā viena no mazo ostu prioritātēm ir definēta ražošana, kuras neatņemama sastāvdaļa ir zvejniecība un jūras transports. Šajā segmentā Engures osta izceļ zivju apstrādes uzņēmumu SIA “Unda”, jau minēto SIA “O Yachts”, kā arī ar 2020. gadā dibināto kuģu būves uzņēmumu SIA "Invessel”. SIA “Invessel” šobrīd būvē zvejas kuģi Norvēgijai, kurš tiks nolaists ūdenī šā gada beigās vai nākošā gada sākumā un tieši no Engures ostas varēs doties zvejot Ziemeļu un Norvēģu jūrās.

Šogad Engures ostas pārvalde Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta “Austrumbaltijas jahtu ostu tīkla pilnveidošana un popularizēšana, EST-LAT177” ietvaros plāno uzstādīt degvielas uzpildes staciju jahtām un papildus jahtu piestātņu pontonus. Engures ostas pārvaldei šim projektam pieejamais budžets ir 100 000 eiro, t.sk. ERAF līdzfinansējums 85 000 eiro un Valsts budžeta līdzfinansējums 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: ES jaunās vides politikas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu, pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču, tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātu nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Bizness sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un iespējām Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem.

Diskusijas dalībnieki Gatis Zamurs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, Dagnis Dubrovskis, mežzinātņu doktors, Jānis Eglīts, Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs. Diskusiju vada Māris Ķirsons, “Dienas Bizness” žurnālists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem

Verners Akimovs, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes direktors, PPP Ķekavas apvedceļš projekta vadītājs, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru