Ražošana

Sāk kriminālprocesu saistībā ar 22 miljonu eiro vērto dīzeļvilcienu modernizācijas projektu

LETA, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi kriminālprocesu saistībā AS Pasažieru vilciens (PV) 22 miljonu eiro vērto sešu dīzeļvilcienu sastāvu modernizācijas projektu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde augustā sāka resorisko pārbaudi par PV projektu, taču oktobrī ierosināts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā un noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, raidījumam Panorāma apstiprināja Valsts policijas pārstāvji.

Šāds solis sperts, ņemot vērā, ka resoriskajā pārbaudē nav iespējas iegūt visu nepieciešamo informāciju, piemēram, bankas dokumentus.

PV gan vēl nebija informēts par sākto kriminālprocesu, norādot, ka sadarbība ar Valsts policijas pārstāvjiem notikusi, taču tas bijis resoriskās pārbaudes gaitā.

Kriminālprocesā aizdomās turēto neesot, taču, pēc Panorāmas vēstītā, noprotams, ka vērtēta tiks gan pašreizējās, gan iepriekšējās uzņēmuma valdes, kā arī Satiksmes ministrijas amatpersonu atbildība.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka PV dīzeļvilcienu modernizācijas projekta, kurā vairākkārt tika pagarināti īstenošanas termiņi un zaudēta daļa Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma, auditā secināts, ka projekta sagatavošanās fāzē 2013.gadā netika pilnvērtīgi izvērtēti visi riski un iepirkuma dokumentācija sagatavota steigā.

Auditā ir atzīts, ka, neskatoties uz ne pārāk veiksmīgo projekta sākšanas fāzi, turpmākās darbības, ko pasūtītājs un Satiksmes ministrija veica atbilstoši noslēgtajam līgumam, bija saimnieciski pamatotas, savukārt citi risinājumi, ieskaitot projekta apturēšanu, novestu pie ES līdzfinansējuma zaudēšanas, kā rezultātā PV un Satiksmes ministrija tiktu nostādīta izvēles priekšā - apmaksāt modernizāciju no saviem līdzekļiem vai iesaistīties ilgstošā tiesvedībā ar grūti prognozējamu rezultātu," iepriekš klāstīja PV pārstāvis Egons Ālers.

Ziņots arī, ka 19.septembrī PV pieņēma ekspluatācijā pēdējo no sešiem modernizēto dīzeļvilcienu sastāviem, līdz ar to noslēdzās ES Kohēzijas fonda līdzfinansētais 19 dīzeļvilcienu vagonu modernizācijas projekts.

Dīzeļvilcienu modernizācijas projekta kopējās izmaksas sasniedza nepilnus 22 miljonus eiro, no kuriem gandrīz deviņi miljoni bija Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējums un 1,5 miljoni eiro - valsts līdzfinansējums. PV ieguldījums modernizācijas projektā pārsniedza 11,6 miljonus eiro, savukārt modernizāciju veikušajiem ražotājiem par termiņu kavējumiem piemēroti līgumsodi 2,2 miljonu eiro apmērā, attiecīgi samazinot PV ieguldījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" izbeidzis pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

Projekts pārtraukts, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas (EK) institūcijas neatbalstīja finansējuma pārdali projektam "Pasažieru dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācija", kā arī jaunu dīzeļvilcienu iegādei netika piešķirts finansējums no valsts budžeta.

Iepirkums par astoņu jaunu dīzeļvilcienu piegādi tika sākts, lai aizstātu "Pasažieru vilciena" rīcībā esošos "DR1A" modeļa vilcienus ar "Zvezda" dzinējiem.

Iepriekš "Pasažieru vilciena" izstrādātais neelektrificēto līniju biznesa modelis paredzēja pakāpenisku visu dīzeļvilcienu parka nomaiņu laika posmā no 2022. līdz 2034.gadam, sākotnēji iegādājoties astoņus jaunus dīzeļvilcienus, lai pēc iespējas ātrāk varētu aizstāt "DR1A" modeļa vilcienus, kam sekotu jaunu akumulatora vilcienu un bimodālu vilcienu iegāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilcienam jāizstrādā jauna koncepcija dīzeļvilcienu aizstāšanai

LETA, 12.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzdevis AS "Pasažieru vilciens" izstrādāt jaunu koncepciju, kas ietver arī iespējamos variantus un finansējuma veidus, lai aizstātu uzņēmuma rīcībā esošos dīzeļvilcienus ar citiem, videi draudzīgākiem vilcienu veidiem, pavēstīja ministrs.

Viņš pauda, ka pašlaik svarīgākais ir nodrošināt kvalitatīvu sabiedriskā transporta piedāvājumu Latvijas iedzīvotājiem ne tikai elektrificētajā dzelzceļa zonā, kurā 2022.gadā gaidāmi jauni vilcieni, bet arī neelektrificēto līniju zonā.

Pasažieru vilciens izbeidzis iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi 

AS "Pasažieru vilciens" izbeidzis pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu...

Linkaits norādīja, ka saistībā ar dīzeļvilcieniem tiek izskatītas vairākas iespējas. "Vispiemērotākie Latvijas reģionālo vilcienu satiksmei būtu bimodālie vilcieni, kas var braukt gan ar elektrodzinēju vilci elektrificētās līnijās, gan ar alternatīvu degvielas veidu. Maršrutos ar mazāku pasažieru skaitu un mazāku braukšanas attālumu būtu izmantojami arī akumulatora bateriju vilcieni, piemēram, Pierīgas satiksmē. Jaunu reģionālo vilcienu iepirkuma gadījumā jaunu vilcienu piegāde iespējama ne ātrāk kā 2026.gadā," pauda satiksmes ministrs.

Linkaits skaidroja, ka patlaban notiek diskusijas par iespējamām Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijām infrastruktūras projektu īstenošanai līdz 2026.gadam, kas varētu paredzēt vilciena satiksmes attīstību Rīgā un Pierīgā.

Jau ziņots, ka "Pasažieru vilciens" izbeidza pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi.

Projekts pārtraukts, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas (EK) institūcijas neatbalstīja finansējuma pārdali projektam "Pasažieru dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācija", kā arī jaunu dīzeļvilcienu iegādei netika piešķirts finansējums no valsts budžeta.

Iepirkums par astoņu jaunu dīzeļvilcienu piegādi tika sākts, lai aizstātu "Pasažieru vilciena" rīcībā esošos "DR1A" modeļa vilcienus ar "Zvezda" dzinējiem.

Iepriekš "Pasažieru vilciena" izstrādātais neelektrificēto līniju biznesa modelis paredzēja pakāpenisku visu dīzeļvilcienu parka nomaiņu laika posmā no 2022. līdz 2034.gadam, sākotnēji iegādājoties astoņus jaunus dīzeļvilcienus, lai pēc iespējas ātrāk varētu aizstāt "DR1A" modeļa vilcienus, kam sekotu jaunu akumulatora vilcienu un bimodālu vilcienu iegāde.

"Pasažieru vilciena" apgrozījums 2020.gada deviņos mēnešos bija 32,142 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 795 930 eiro. Kompānija "Pasažieru vilciens" dibināta 2001.gadā. Uzņēmums ir vienīgais iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs, kas pārvadā pasažierus pa dzelzceļu Latvijas teritorijā. "Pasažieru vilciens" pieder valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" dīzeļvilcienu iegādei Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums nebūs pieejams, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

"Dīzeļvilcienu iepirkums tika sākts ar domu, ka tas tiks finansēts no ES struktūrfondiem. Diemžēl Eiropas Komisija neatbalstīja finansējumu un līdz ar to papildus līdzekļi, droši vien, būs jāatrod valsts budžetā," teica Grigulis.

Viņš atzīmēja, ka, pēc provizoriskām aplēsēm, dīzeļvilcienu iegādei nepieciešami apmēram 75 miljoni eiro, un, ja tiktu piesaistīti ES līdzekļi, tie veidotu 75% no summas, kamēr 25% līdzekļu būtu nepieciešams ieguldīt no uzņēmuma vai valsts puses.

Tāpat Grigulis norādīja, ka būtiskām investīcijām "Pasažieru vilcienam" ir jāsaņem Ministru kabineta akcepts. "Saņemot šo akceptu, mēs varēsim izsludināt iepirkuma otro kārtu un saņemt piedāvājumos no pretendentiem. Pagaidām šāds akcepts no Ministru kabineta nav," minēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Pasažieru vilciens pieņēmis ekspluatācijā pēdējo no sešiem modernizētajiem dīzeļvilcieniem, līdz ar to ir noslēdzies ES Kohēzijas fonda līdzfinansētais 19 dīzeļvilcienu vagonu modernizācijas projekts.

Dīzeļvilcienu modernizācijas projekta kopējās izmaksas sasniedza nepilnus 22 miljonus eiro, no kuriem gandrīz 9 miljoni ir Eiropas Kohēzijas fonda programmas Infrastruktūra un pakalpojumi, aktivitātes Ilgtspējīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstība līdzfinansējums un 1,5 miljoni eiro valsts līdzfinansējums. AS Pasažieru vilciens ieguldījums modernizācijas projektā pārsniedz 11,6 miljonus eiro. Modernizāciju veikušajiem ražotājiem par termiņu kavējumiem piemēroti līgumsodi 2,2 miljonu eiro apmērā, attiecīgi samazinot AS Pasažieru vilciens ieguldījumus.

No šodienas AS Pasažieru vilciens saviem pasažieriem varēs piedāvāt sešus ES vides aizsardzības prasībām atbilstošus dīzeļvilcienus. Tie ir aprīkoti ar klimata kontroles iekārtām, iekāpšanas sistēmām, kas nodrošina ērtu iekāpšanu cilvēkiem ar kustības traucējumiem. Sanitārās telpas ir piemērotas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem un aprīkotas ar zīdaiņu pārtinamajiem galdiņiem. Tāpat vilcienos ir ērtākas un plašākas sēdvietas, paaugstināta komforta klases vagons ar papildu ērtībām, mūsdienīga informācijas sistēma, kā arī visos vagonos pieejams bezvadu internets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Gaida auditu dīzeļvilcienu modernizācijas projektam

Egons Mudulis, 08.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd VAS Pasažieru vilciens (PV) norisinās ārējais audits, kuru veic starptautiskā audita kompānija KPMG Baltic. Audita secinājumi plānoti augusta beigās/septembra sākumā. Kad neatkarīgi eksperti būs izvērtējuši visus faktus saistībā ar projektu, varēs lemt par turpmāko rīcību, tai skaitā, vēršanos kādā institūcijā.

Tāda ir teju pusotru mēnesi tapusī Satiksmes ministrijas (SM) atbilde uz Dienas Biznesa jautājumu par PV un SM bijušo un esošo amatpersonu atbildību par apmēram divus miljonus eiro vērtajiem potenciālajiem zaudējumiem, kas varētu rasties 22 milj. eiro vērtā dīzeļvilcienu modernizācijas projekta kavēšanās dēļ.

SM skaidro, ka līdz 2015. gada 31. decembrim, kad noslēdzās finansējuma attiecināmības periods, projekta ietvaros ir deklarēti un apmaksāti attiecināmie izdevumi 10,29 milj. eiro apmērā, no kuriem Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējums ir 8,75 milj. eiro, savukārt valsts budžeta finansējums – 1,54 milj. eiro. Izdevumus, kas radušies pēc 2015. gada beigām, PV sedz no saviem līdzekļiem. Tā kā projekts tiek turpināts pēc iepirkuma līgumā paredzētā termiņa, PV piemēro finanšu soda sankcijas pret darbu izpildītāju DMU vilcieni, kā rezultātā samazinās slogs arī uz PV budžetu. Savukārt uzņēmumā DB norādīja, ka projekta rezultātu izvērtēšana tiks veikta pēc tā noslēgšanas. Atbilstoši līguma nosacījumiem ražotājam tiks piemērots līgumsods un lemts par radīto zaudējumu piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums samazinājies

Žanete Hāka, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Novembra mēneša laikā pārpalikuma apjoms ir samazinājies par 95,8 miljoniem eiro, ko sekmēja ieņēmumu apjoma samazināšanās un izdevumu apjoma palielināšanās salīdzinājumā ar šī gada oktobra mēnesi. Konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums izveidojies jau kopš gada sākuma, tomēr saskaņā ar plānu prognozējams, ka decembrī izdevumi pieaugs vēl straujāk kā valsts budžetā, tā arī pašvaldību budžetos, tādējādi divpadsmit mēnešos veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 133,5 miljoniem eiro jeb 1,6%. Pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro jeb 5,5% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro jeb 18,2%. Savukārt dēļ lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas būtiski mazāki bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas veidoja 647,3 miljonus eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem tie samazinājās par 317,1 miljonu eiro jeb 32,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Policija pirms pāris gadiem sākusi kriminālprocesu par iespējamu Liepājas metalurga naudas līdzekļu izkrāpšanu

LETA, 01.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) jau pirms pāris gadiem sākusi kriminālprocesu par krāpšanu lielā apmērā saistībā ar iespējamu Liepājas metalurga naudas līdzekļu izkrāpšanu.

Kā paskaidroja VP preses pārstāvis Dairis Anučins, izmeklējot 2012.gada augustā sākto kriminālprocesu saistībā ar Liepājas metalurgs atbildīgo amatpersonu iespējamu pretlikumīgu rīcību, piesavinoties naudu un ļaunprātīgi izmantojot dienesta pilnvaras, kas vēlāk izmeklēšanā neapstiprinājās, ENAP konstatējusi arī citus apstākļus, kas liecina par iespējamu Liepājas metalurga naudas līdzekļu izkrāpšanu, izmantojot šim nolūkam speciāli izveidotu ārvalsts kompāniju un pārskaitot tai maksu par fiktīviem pakalpojumiem.

Tādēļ 2015.gadā, balstoties uz izmeklēšanā noskaidrotajiem faktiem, tika pieņemts lēmums sadalīt esošo kriminālprocesu un, lai turpinātu informācijas pārbaudi, sākt atsevišķu kriminālprocesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kriminālprocess politikā ir vecs kā pasaule

Sandris Točs, speciāli DB, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētās «oligarhu lietas» uzsākšana 2011.gada maijā bija iemesls ziņu speciālizlaidumiem dienas vidū, bet kriminālprocesa izbeigšanas dienā 2016.gada decembrī KNAB neizplatīja pat preses relīzi. Vai kriminālprocesa izmantošana politikā ir savienojama ar tiesiskas valsts būtību, intervijā stāsta zvērināts advokāts Egons Rusanovs.

Fragments no intervijas

Vai pieļaujams kriminālprocesu izmantot kā ieroci politikas veidošanai, kā tas notika ar tā dēvēto «oligarhu lietu», ar kuru pamatoja Saeimas atlaišanu, bet kura tagad vispār ir izbeigta, atzīstot, ka nekas nav noticis?

Kriminālprocess kā atmaskošanas un sodīšanas procedūra par aizliegto ir valsts varas instruments. Turklāt vecs kā pati pasaule. Vismaz tā uzskata nopietni tiesību vēsturnieki. Tas tā bijis vienmēr, ir un arī, jādomā, būs. Tas ir jāsaprot un jāpieņem. Taču tas nozīmē arī to, ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tad mums vismaz jācenšas, lai kriminālprocess tiktu izmantots tiem mērķiem, kam tas ir paredzēts, nevis politisko vēlmju un citu kaislību apmierināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) trešdien veiktā kratīšana Rīgas mēra Nila Ušakova (S) darba vietā un dzīvesvietā bijusi pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB līdz šim publiski paziņojis, ka kratīšanas veiktas saistībā ar kādu iepriekš sāktu kriminālprocesu.

Ušakovs vakar žurnālistiem apliecināja, ka KNAB darbinieki trešdien pie viņa veica kratīšanas - gan viņa darbavietā Rīgas domē, gan arī dzīvesvietā. Ušakova sieva un biroja vadītāja Iveta Strautiņa-Ušakova zināja teikt, ka lēmumā par kratīšanu veikšanu bijis redzams tikai Ušakova vārds.

Par lietas būtību politiķis gan atteicās runāt, uzsverot, ka plašākus komentārus sniegt nevar, jo ir parakstījies par informācijas neizpaušanu.

Pats Ušakovs aģentūrai LETA arī šodien nekomentēja, saistībā ar kādu procesu kratīšana notikusi.

Politiķis uzsvēra, ka viņam nekāds statuss šajā procesā piemērots nav un liecināt KNAB viņš līdz šim neesot bijis. Vienlaikus viņš paziņoja, ka neatkarīgi no vakardienas notikumiem viņš neesot šaubījies, ka kādā brīdī viņam ar KNAB pārstāvjiem būs jātiekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien lēma pārdalīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējumu 499 miljonu eiro apmērā, to novirzot Covid-19 pandēmijas radītās krīzes seku likvidēšanai.

Finanšu ministrija piedāvāja valdībai lemt par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda finansējuma novirzīšanu Covid-19 krīzes seku mazināšanai veselības, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā. Pārdalītie līdzekļi piešķirti darbam pie ekonomikas atveseļošanas pasākumiem - ātri ieviešamiem projektiem, kas tiks īstenoti 2020.gada otrajā pusē un 2021.gadā.

No pārdalītajiem 499 miljoniem eiro vairāk nekā puse jeb 283 miljoni eiro novirzīti transporta jomas projektiem.

Saistībā ar Satiksmes ministrijas lēmumu pārtraukt 346,64 miljonus eiro vērto dzelzceļa elektrifikācijas projektu, valdība lēma pārdalīt projektam paredzētos līdzekļus citiem transporta nozares projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas Pasts uzsācis vērienīgu tehnoloģiskās modernizācijas projektu

Monta Glumane, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, Latvijas Pasts uzsācis pasta tīkla vērienīgāko tehnoloģiskās modernizācijas projektu pēdējos gados

Projekts paredz visās pasta nodaļās ieviest mūsdienīgu kases sistēmu, jaunus maksājumu karšu termināļus un ierīces, kas nodrošinās klientu elektronisku parakstīšanos par reģistrēto sūtījumu saņemšanu. Uzņēmums paredz, ka jauno sistēmu ieviešanas rezultātā kopējais pakalpojumu sniegšanas un datu apstrādes ātrums pasta nodaļās paātrināsies vairākkārt, vienlaikus nodrošinot to augstāko aizsardzību pret ārējiem riskiem. Kases sistēmu maiņas process uzsākts šā gada oktobrī un attieksies uz visām vairāk nekā 400 pasta nodaļām, kopumā ar jauno sistēmu plānojot aprīkot 600 darbavietu. Paredzams, ka šis modernizācijas projekts tiks pabeigts 2019. gada pirmajos mēnešos, paralēli instalējot arī jaunākās paaudzes maksājumu karšu termināļus un paraksta ierīces. Pie jauno tehnoloģiju projekta uzņēmuma vadība sāka strādāt jau 2016. gada otrajā pusē, taču sekoja izmaiņas normatīvajā regulējumā un tehniskās specifikācijas nācās pārstrādāt, kā rezultātā ieilga arī iepirkuma process. «Kases sistēmu modernizācijas process normatīvā regulējuma izmaiņu rezultātā nevirzījās tik ātri, kā tas bija ieplānots no mūsu puses, sākot realizācijas pirmo kārtu. Taču šobrīd izveidojies komplekss projekts, kas pilnībā atbilst valsts noteiktajām prasībām un vienlaikus papildināts gan ar jaunākās paaudzes banku karšu termināļiem, gan digitālā paraksta ierīcēm reģistrēto sūtījumu saņemšanai,» stāsta Latvijas Pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš. Jaunās kases sistēmas atbilst aktuālākajam normatīvo aktu regulējumam, to veiktspēja ir aptuveni četras reizes ātrāka nekā līdz šim Latvijas Pasta nodaļās lietotajām sistēmām, kā arī kases sistēmās izmantotas jaunākās operētājsistēmas un antivīrusu versijas. Līdzšinējās kases sistēmas uzņēmumā ekspluatētas kopš 2005. gada un uzskatāmas par novecojušām visās to izpausmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Steigā īstenotajā projektā iesaistītajām pusēm problēmu netrūkst; nav izslēgta tiesvedība par 2,2 milj. eiro soda naudu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem šī projekta izaicinājumiem ir īsais laiks, ‒ tā 2014. gada februārī jau pēc 22 milj. eiro vērtā līguma noslēgšanas ar VAS Pasažieru vilciens (PV) par 19 dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju norādīja izpildītāja, pilnsabiedrības DMU vilcieni (DMU) pārstāvji. AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR), AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) un AS VRC Zasulauks kopdarbība gan neveicās tik raiti, kā plānots, un pēdējais vilciens ekspluatācijā tika nodots nevis 2015. gada beigās, bet deviņus mēnešus vēlāk.

Par termiņu kavējumiem PV piemēroja DMU līgumsodu 2,2 milj. eiro apmērā. Tie ir 10% no pasūtījuma summas un aptuvenais skaitlis, par kādu līguma cena pieauga salīdzinājumā ar PV sākotnēji iecerēto. DB jau vēstījis, ka par darījumu informētie neoficiāli norādījuši, ka iesaistītās puses apzinājušās ‒ nav reāli darbus paveikt divos gados. Tā kā pasūtītājs uzstājis uz soda naudu iekļaušanu līgumā, darījuma vērtība pieaugusi no 20 milj. eiro līdz 22 milj. eiro. Tagad no pasākumā iesaistīto teiktā izriet, ka izpildītājs nejūtas vainīgs par kavēšanos un apcer tiesvedību ar pasūtītāju. Iepriekš satiksmes ministrs Uldis Augulis projektu nodēvējis par neizdevušos eksperimentu, bet valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš pieļāva, ka, visticamāk, jau projektu uzsākot, laika tā izpildei bijis par maz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Eigima aizturēšana saistīta ar 4 miljonus vērtiem līgumiem ar Modus būve

LETA, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima («Mūsu partija») aizturēšana un Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess saistīts ar 4 miljonus vērtiem divu izglītības iestāžu pārbūves iepirkumiem, kuros par uzvarētāju atzīta SIA «Modus būve», apstiprināja avoti domē.

Minētais būvnieks pēdējos gados ir uzvarējis vairākos domes iepirkumos - ieguvis tiesības veikt Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas sporta zāles korpusa atjaunošanu un šajā objektā veicis papildu būvdarbus. Šo darbu izmaksas pārsniegušas 1,2 miljonus eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vēl lielāka summa figurē iepirkumā par citas izglītības iestādes ēkas pārbūvi - 2,2 miljoni eiro bez PVN.

2,2 miljonus vērtā iepirkuma dokumentācija liecina, ka konkursā startējuši četri pretendenti, un pilnsabiedrība «Vanpro un Nordserviss» iesniegusi par uzvarētāju dažus desmitus tūkstošus lētāku piedāvājumu, taču šis pretendents iepirkumu komisijai neesot iesūtījis visus nepieciešamos dokumentus un apliecinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

FM mudina ES fondu finansējuma saņēmējus pasteigties ar projektu īstenošanu

Dienas Bizness, 04.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) ir iesniegusi ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu.

Papildus, skatot aktuālāko operatīvo informāciju līdz šī gada 1.augustam, FM konstatē ievērojamu aktivitāti ES fondu projektu virzībā. Līgumi par projektu īstenošanu gandrīz visās jomās tuvojas pusei no ES fondu «aploksnes», t.i. jau par 1,9 miljardiem eiro, 44% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlija mēnesī vien par 81 miljonu eiro). Tāpat projektu naudas plūsma pieaug – projektu īstenotāji saņēmuši ES fondu līdzfinansējuma izmaksu par 396 miljoniem eiro, 9% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlija mēnesī 22 miljoni eiro). Lielākie maksājumi ir transporta sektorā, īpaši ceļu projektos, kā arī vides jomā - teritoriju revitalizācijas projektos.

Tomēr FM vērš uzmanību uz negatīvu kopējo tendenci kavējumos jau arī projektu sagatavošanas un īstenošanas posmā - projektu īstenotāji vāji pilda ieviešanas plānus, ar ko FM rēķinās, prognozējot budžetu un programmas mērķu sasniegšanu. Vairumā gadījumu projektu īstenotāji nobīdes skaidro ar nepietiekamu kapacitāti vai nepietiekamu projektu gatavības stadiju (piemēram, nav pabeigts tehniskais projekts). Kavējumi ir gan projektu iesniegšanā, gan naudas plūsmā. Piemēram, plānotajos termiņos nav iesniegti puse (90) no iepriekš plānotajiem 181 projektu iesniegumiem par 107,7 miljoniem eiro ES fondu finansējuma. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tas ir gandrīz trīs reizes lielāks neiesniegto projektu skaits. Tāpat projektu īstenošanā vairākos gadījumos netiek nodrošināta īstenotāju plānotā projektu naudas plūsma. Tas liecina par negatīvu tendenci - projektu iesniedzēji nespēj izpildīt savus solītos termiņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izsludinātas projektu atlases par vairāk nekā 3,5 miljardu eiro ES fondu finansējuma

Žanete Hāka, 18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 18. aprīlī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Laikā, kad noslēdzies ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periods, ir apstiprināti ES fondu investīciju nosacījumi par 4,1 miljardiem eiro no kopējā ES fondu finansējuma 2014. – 2020. gada plānošanas periodā, informē FM.

Statistika liecina, ka līdz šim ir izsludinātas projektu atlases par vairāk nekā 3,5 miljardu eiro jeb par 79% no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma. Līdz 18. aprīlim Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) noslēgti projektu līgumi par 36% no pieejamā finansējuma jeb 1,6 miljardiem eiro un veikti maksājumi projektos par 6,8% finansējuma jeb 300 miljoniem eiro. Progress vērojams galvenokārt veselības veicināšanas, uzņēmējdarbības, zinātnes un dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas jomās.

2017. gada maksājumu plānu izpilde līdz februāra beigām pārsniedz plānoto, sasniedzot 40,6 miljonus eiro jeb 110,6% no plānotā, pateicoties apjomīgiem maksājumiem valsts un reģionālo ceļu rekonstrukcijas projektos. 70% no naudas plūsmas tomēr tiek prognozēta gada otrā pusē, tādēļ katru mēnesi CFLA un FM turpinās rūpīgi uzraudzīt maksājumu plānu izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Metālapstrādes uzņēmums AS Dīlers mainījis nosaukumu

LETA, 21.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes uzņēmums AS Dīlers mainījis nosaukumu un kļuvis par AS A Holding, liecina Firmas.lv informācija.

Tāpat no šodienas ir mainīts arī uzņēmuma valdes un padomes sastāvs.

No šodienas uzņēmuma valdē strādās tikai valdes loceklis Sergejs Zaicevs.

Līdzšinējais valdes loceklis Igors Ivanovs vairs neturpina darbu uzņēmuma vadībā, bet valdes locekle Vladislava Zaiceva turpmāk būs A Holding padomes priekšsēdētāja vietniece.

Par A Holding padomes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais padomes loceklis Deniss Zaicevs, darbu padomē turpina arī līdzšinējais padomes loceklis Pjotrs Čerekovs.

Pērn septembrī SIA Dīlers mainīja uzņēmējdarbības formu un kļuva par AS Dīlers. Līdz kļūšanai par AS uzņēmuma īpašnieki bija Deniss Zaicevs (33,79%), Sergejs Zaicevs (33,21%) un Pjotrs Čerekovs (33%), liecina Firmas.lv informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa vagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmums AS "VRC Zasulauks" plāno apturēt saimniecisko darbību, teikts pirmdien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētajā paziņojumā.

Lēmumu par kompānijas saimnieciskās darbības apturēšanu "VRC Zasulauks" īpašnieki pieņēmuši šogad 20.novembrī. Kompānijas lielākā akcionāra AS "Pasažieru vilciens" pārstāve Agnese Līcīte norādīja, ka lēmums par "VRC Zasulauks" darbības apturēšanu pieņemts, ņemot vērā, ka uzņēmuma galvenais darbības virziens ir tehnisko sastāvu uzturēšana un remonts, taču pēdējā laikā tas vairs nesaņem pietiekami daudz jaunu pasūtījumu, lai saimnieciskā darbība būtu rentabla.

Šāda lēmuma pieņemšana novērsīs papildu zaudējumu rašanos. Uzņēmuma kreditori aicināti iesniegt pieprasījumus mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas. Kompānijas akcionāri ir "Pasažieru vilciens" (51%) un AS "Rīgas vagonbūves rūpnīca" (49%), kuru Rīgas apgabaltiesa 2017.gada 14.novembrī atzina par maksātnespējīgu. "VRC Zasulauks" tika izveidots 2003.gada martā uz lokomotīvju depo "Zasulauks" bāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru