Citas ziņas

Kriminālprocess politikā ir vecs kā pasaule

Sandris Točs, speciāli DB, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Tā dēvētās «oligarhu lietas» uzsākšana 2011.gada maijā bija iemesls ziņu speciālizlaidumiem dienas vidū, bet kriminālprocesa izbeigšanas dienā 2016.gada decembrī KNAB neizplatīja pat preses relīzi. Vai kriminālprocesa izmantošana politikā ir savienojama ar tiesiskas valsts būtību, intervijā stāsta zvērināts advokāts Egons Rusanovs.

Fragments no intervijas

Vai pieļaujams kriminālprocesu izmantot kā ieroci politikas veidošanai, kā tas notika ar tā dēvēto «oligarhu lietu», ar kuru pamatoja Saeimas atlaišanu, bet kura tagad vispār ir izbeigta, atzīstot, ka nekas nav noticis?

Kriminālprocess kā atmaskošanas un sodīšanas procedūra par aizliegto ir valsts varas instruments. Turklāt vecs kā pati pasaule. Vismaz tā uzskata nopietni tiesību vēsturnieki. Tas tā bijis vienmēr, ir un arī, jādomā, būs. Tas ir jāsaprot un jāpieņem. Taču tas nozīmē arī to, ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tad mums vismaz jācenšas, lai kriminālprocess tiktu izmantots tiem mērķiem, kam tas ir paredzēts, nevis politisko vēlmju un citu kaislību apmierināšanai.

Vai mēs dzīvojam tiesiskā valstī?

Uzskatu, ka jā. Mēs varam salīdzināt mūsu tiesu sistēmu ar kaut vai pašreizējo Krieviju. Starta pozīcijas mums bija vienādas. Tad, lai ko reizēm neteiktu daži apšaubāmas raudzes žurnālisti, lai kā viņi nevaimanātu par mūsu tiesu sistēmu, domāju, ka mēs esam ļoti tālu tikuši salīdzinājumā ar to, kā pie mums bija pirms 25 gadiem.

Kā var novērst ļaunprātīgu manipulāciju ar kriminālprocesu, izmantojot to politikā?

Tiesiskā valstī ir mehānismi, kas šādu parādību – kriminālprocesa instrumentalizāciju savtīgiem politiskiem nolūkiem – tomēr nepieļautu. Tai pašā laikā, ja ir attiecīgu aizdomu ēna, bieži vien ārpus kriminālprocesuāliem ietvariem ir neiespējami citādi pārbaudīt – ir vai nav noticis noziegums. Jo vienīgi kriminālprocess piedāvā tos instrumentus, ar kuriem var padziļināti veikt pārbaudi, lai saprastu, ir vai nav pamats apgalvojumam, ka attiecīgā persona ir izdarījusi kaut kādu aizliegtu darbību. Tādēļ, kad tiek uzsākts kriminālprocess, ir nepieļaujami no tā uztaisīt ažiotāžu, tādējādi jau ilgi pirms tiesas notiesājošā sprieduma publiski un pat ceremoniāli apkaunojot, pazemojot un degradējot cilvēku kā cieņu pelnošu personu. Jo, ja šis cilvēks tiks attaisnots vai arī kriminālprocess tiks izbeigts vēl pirmstiesas stadijā, vai vispār ir iespējams jelkā kompensēt tādā ārprātā nodzīvotos daudzos gadus? Kādēļ mediji nesaceļ ažiotāžu par uzsāktajiem kriminālprocesiem par dažādām kriminālajām traumām? Ārsta pienākums ir ziņot policijai par tamlīdzīgiem gadījumiem, savukārt policijai ir pienākums uzsākt kriminālprocesu.

Taču šajos gadījumos par to skopa informācija parādītos, iespējams, vienīgi Degpunktā. Tomēr tieši uzsākta kriminālprocesa gaitā ir iespējams objektīvi pārbaudīt, vai, piemēram, cilvēks ir nokritis no otrā stāvā, būdams dzērumā, mēģinādams kāpelēt pa balkonu margām, vai arī tomēr ir cietis no kaimiņa agresijas. Lai to noskaidrotu, jānopratina liecinieki, iespējams, jāizņem tuvējo ēku video novērošanas kameru ieraksti, jāveic citas procesuālas darbības, un tikai tad visbeidzot var izdarīt secinājumu – ir vai nav noticis noziedzīgs nodarījums. Un, ja ir, tad kurš to, iespējams, ir izdarījis. Savukārt, ja pastāv kāds no kriminālprocesu nepieļaujošiem apstākļiem, tas ir jāizbeidz. Lūk, tāda ir jābūtība. Pavisam vienkārša.

Taču tas nozīmē arī to, ka ažiotāža nebūtu jāsaceļ nedz banālas krimināltraumas gadījumā, kur aizdomās turētais ir agrāk sodīts recidīvists, nedz, ja aizdomu ēna kritusi pār kādu sabiedrībā pazīstamu cilvēku. Taču skaidrs, ka tā ir tikai teorētiska konstrukcija, kura nedarbojas attiecībā uz politiski nozīmīgiem cilvēkiem. Valstij ir pienākums veikt kriminālprocesu, ja tiek saskatītas kāda nodarījuma pazīmes, turklāt darot to ātri un profesionāli. Taču realitātē viss ir otrādi. Tas tiek darīts lēni un nereti neprofesionāli, bet sodīšanas funkciju jau preventīvi uzņemas dažādas, piedodiet, maitu klijas, kuras prasmīgi izmanto atriebjošās sabiedrības zemākos instinktus. Šajā netīrajā maskarādē tad nu labumu gūst gan atsevišķi karjeristi – puskoka lēcēji no vienas otras tiesībsargājošās institūcijas, gan atsevišķi liekulīgi «tiesiskuma» farizeji no politiskajām aprindām, uz citu nelaimes rēķina spodrinot savu bieži vien pašu apšaubāmo tēlu, gan attiecīgie piāra «speciālisti». Taču to visu attaisno ar milzīgu pompozitāti uzsākto kriminālprocesu pavadošās sabiedrības «tiesības zināt patiesību», sašutums un pat dusmas pret tiem, kuri, viņuprāt, ir vainīgi par viņu nereti neapskaužamo eksistenci. Tas tātad jau gandrīz vienmēr nozīmē to, ka kriminālprocess tiks instrumentalizēts kaut kādu jau pavisam konkrētu cilvēku, ļaužu grupu un pat partiju interesēs, lai prasmīgi vērstu tautas dusmas pareizajā virzienā, lai, attiecīgi to pasniedzot, sasniegtu paši kaut kādus šaurus, merkantilus, sev vien zināmus mērķus.

Visu rakstu Kriminālprocess politikā ir vecs kā pasaule lasiet otrdienas, 21.marta laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, aģentūrai LETA apstiprināja advokāts Egons Rusanovs.

Rusanovs aģentūrai LETA sacīja, ka Krūmiņš patlaban atrodas izolatorā un ir sniedzis īsas liecības.

Jautāts, vai aizturēšana saistīta ar iespējamiem partiju finansēšanas pārkāpumiem, advokāts atbildēja apstiprinoši.

Savukārt attiecībā uz iespējamo drošības līdzekli, kāds varētu tikt piemērots viņa klientam, Krūmiņa aizstāvis komentēja, ka par to pašreiz ir pāragri runāt.

Latviešu uzņēmējs un miljonārs Krūmiņš laikā no 1989. līdz 1991.gadam bijis ģenerāldirektors Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmumā Man-Tess, kas ir viens no lielākajiem stividoruzņēmumiem Latvijā. Pēcāk Krūmiņš kļuva par tā prezidentu un īpašnieku, bet 2011.gadā atstāja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam noteicis aizdomās turētā statusu divos kriminālprocesos.

Kā aģentūrai LETA sacīja uzņēmēja aizstāvis Egons Rusanovs, Krūmiņš šorīt ir atbrīvots un viņam piemērots aizdomā turētā statuss divos kriminālprocesos. Jautāts, kas ir otrs kriminālprocess, kas sākts pret Krūmiņu, advokāts to nevarēja izpaust.

Rusanovs skaidroja, ka vienā kriminālprocesā uzņēmējam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums izbraukt no valsts un tikties ar konkrētām personām, bet otrā kriminālprocesā viņam drošības līdzeklis nav piemērots.

Kā ziņots, KNAB šajā kriminālprocesā aizturēja arī Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS), tāpat, iespējams, birojs aizturējis arī savulaik ar partiju No sirds Latvijai (NSL) saistīto Jorenu Raitumu. Advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA nekomentēja, vai viņš ir aizstāvis Raitumam, taču nenoliedza, ka nodrošinot aizstāvību kādai KNAB aizturētai fiziskai personai lietā, kurā figurē divas publiski nosauktās personas - Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. Klients esot otrdien aizturēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Truksnim un Raitumam piemēro aizdomās turēto statusu KNAB sāktajā kriminālprocesā; Jūrmalas mēra amatu ieņemt neliedz

LETA, 06.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Jūrmalas mēram Gatim Truksnim (ZZS) piemērojis aizdomās turētā statusu kriminālprocesā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, aģentūru LETA informēja viņa aizstāvis Jānis Rozenbergs.

Truksnis šorīt ir atbrīvots, bet viņam procesa virzītājs piemērojis drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts un tikties ar konkrētām personām, sacīja advokāts. Viņam nav aizlieguma ieņemt amatu Jūrmalas domē.

Šorīt atbrīvots arī savulaik ar partiju "No sirds Latvijai" (NSL) saistītais Jorens Raitums. Viņa advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA pastāstīja, ka Raitumam lietā ir aizdomās turētā statuss un piemēroti līdzīgi drošības līdzekļa nosacījumi kā Truksnim.

Rebenoks piebilda, ka aizstāvjiem pieejamais informācijas apjoms patlaban esot ļoti minimāls - esot zināms, ka aizdomās turētajiem tiek pārmesta iespējama partiju nelikumīga finansēšana lielā apmērā, taču neesot precizēts, kā tieši tā izpaudusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto uzņēmēju - «Skonto būves» līdzīpašnieku Gunta Rāvja un Ivara Millera advokāti lietu vērtē kā absurdu, bet apsūdzības neizprotamas, vēstī LNT Ziņas.

Korupcijas apkarotāji saistībā ar sākto kriminālprocesu par valsts amatpersonas kukuļošanu kādā, iespējams, Latvijas Universitātes (LU) iepirkumā, vakar veica procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas. Ap vieniem dienā vakar aizturēta Rīgas domes deputāte no Nacionālās apvienības un LU rektora vietniece Baiba Broka, «Skonto būves» līdzīpašnieki Guntis Rāvis un Ivars Millers un ievietoti Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietā. Visus trīs vakar dienas vidū apmeklēja advokāti. LNT novēroja, ka visi advokāti uz tikšanos ieradās vienā laikā ap pulksten diviem pēcpusdienā, pirms tam LNT sakot, ka neko īsti par savu klientu lietām vēl nezinot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Precizēta - Līdz ar Truksni un Krūmiņu aizturēts arī savulaik ar NSL saistītais Jorens Raitums

LETA, 05.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, iespējams, aizturējis arī savulaik ar partiju No sirds Latvijai (NSL) saistīto Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Raitums savulaik sadarbojies ar NSL un esot bijis atbildīgs par jautājumiem, kas saistīti ar partijas budžetu.

NSL līdere Inguna Sudraba aģentūrai LETA uzsvēra, ka Raitums nekad nav bijis partijas biedrs un partijā aktīvi nedarbojas.

Advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA nekomentēja, vai viņš ir aizstāvis Raitumam, taču nenoliedza, ka nodrošinot aizstāvību kādai KNAB aizturētai fiziskai personai lietā, kurā figurē divas publiski nosauktās personas - Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. «Es nodrošinu aizstāvību šajā procesā vienai personai, taču tās vārdu es nevaru nosaukt,» norādīja advokāts un piebilda, ka klients esot vakar aizturēts un aizturētā statusā ir joprojām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Saeimas komisija atbalsta Juraša izdošanu kriminālvajāšanai

LETA, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien nolēma atbalstīt aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu (JKP), žurnālistiem pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Šādu lēmumprojektu atbalstīja deviņi deputāti, bet pret bija četri. Par šo jautājumu vēl jālemj Saeimas sēdē, un paredzēts, ka balsojums notiks ceturtdien, 31.janvārī.

Komisijas sēdē šodien pret lēmumprojektu par Juraša izdošanu balsoja deputāti Normunds Žunna (JKP), Andris Skride (AP), Artuss Kaimiņš (KPV LV) un Linda Ozola (JKP).

Komisija šo jautājumu sāka skatīt pagājušajā nedēļā, un turpināja diskutēt par to šodien slēgtajā sēdē, kas ilga teju trīs stundas.

Kursīte-Pakule norādīja, ka komisijai būtu jāizšķir, vai šī lieta varētu būt politiskā izrēķināšanās, tomēr daudzi jautājumi bija ne par to, līdz ar to diskusija bija ļoti gara. Politiķe uzsvēra, ka viņa šajā lietā nesaskata politisko izrēķināšanos, tāpēc atbalstīja lēmumprojektu par izdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums šodien atbalstīja Ģenerālprokuratūras aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu (JKP) saistībā ar kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu.

Šādu lēmumu atbalstīja 73 deputāti, pret bija 17 parlamentārieši.

Juraša izdošanu iepriekš atbalstīja arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kur par šādu lēmumu balsoja deviņi deputāti, bet četri bija pret.

Jurašs ir kritisks par šo lietu. Viņš pauda, ka Ģenerālprokuratūra šajā lietā maldina, bet lieta tiekot būvēta uz meliem un puspatiesībām. Turklāt šī esot vēršanās pret trauksmes cēlēju. Jurašs ir pārliecināts, ka šī lieta ir politiski motivēta, savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers darbojas kā «oligarhu advokāts».

Deputāts šodien Saeimas debatēs norādīja, ka tiesā pierādīs savu taisnību, kā arī mudināja parlamentu balsot tā, lai viņš nezaudētu šo iespēju. Pēc Juraša runas debatēs JKP deputāti piecēlās kājās un aplaudēja. Saeimas sēdē piedalījās arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.

Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru