Quantcast

Jaunākais izdevums

Ar sliktu garastāvokli nav jēgas taisīt kūku, uzsver Gulbenes uzņēmēja Inese Veismane.

Mājražošanas SIA Gardums jeb Kūku bodes Gardums saimniece I. Veismane savu uzņēmumu izveidoja 2010. gada maijā. Tagad tā ir viņas pamatnodarbošanās, kas sākusies kā hobijs.

«Kādreiz strādāju bankā, bet gadījās tā, ka paliku bez darba un bija jāsāk domāt, ko darīt. Man vienmēr patika taisīt kūkas. To cepšana aizsākās kā hobijs, ko jaunībā apguvu, mācoties no saimniecēm, pārējo apguvu pašmācības ceļā. Sākumā uz jubilejām taisīju kūkas draugiem, radiniekiem. Tad kādā dienā man pēkšņi pienāca viens pasūtījums, tad – nākamais, un beigās jau šī darbošanās pārtapa biznesā. Bija arī savas telpas, kuras īsti neizmantojām, un tur arī izveidoju savu kafejnīcu,» stāsta I. Veismane.

Konditorejas izstrādājumi lielākoties tiek gatavoti pēc pasūtījuma, nelielā daudzumā ražoti tirgošanai pašu veikalā – Kūku bodē Gardums. Visas kūkas ir roku darbs, tajās tiek izmantotas vietējās izejvielas, turklāt daļa tiek ražota savā saimniecībā, piemēram, ogas ievārījumiem un olas. Kūkās netiek izmantoti garšas uzlabotāji vai konservanti. Krāsas tiek iegūtas no kakao, biešu sulas u.tml.

Uz jautājumu, kā rodas jaunas kūku idejas, I. Veismane norāda: «Visliekāko iedvesmu receptēm smeļos no žurnāliem, bet, protams, pāris recepšu esmu aizņēmusies no draugiem, dažas ir ģimenes īpašās kūku receptes. Taču es vienmēr visas receptes uzlaboju. Gardumā darbojamies piecatā, un vidēji dienā izcepam vairāk nekā 20 kūku. Kaut iecienītākā ir biskvīta kūka, kura ir mana firmas zīme, pat tā ik pa laikam arvien tiek uzlabota.»

«Tā kā pati ikdienā cepu kūkas klientiem, man ļoti svarīgi ir tas, lai jebkurā kūkā būtu jūtama milzīgā mīlestība, kuru esmu ieguldījusi. Domāju, ka ar sliktu garastāvokli nav jēgas taisīt kūku, jo tad jebkurš klients to jutīs. Mājražotājam ir ļoti svarīgi gatavošanas procesā ielikt visu savu sirdi un labās domas, jo nav viegli noturēties šajā biznesā. Piemēram, ļoti daudzi cep kūkas mājās, bet ar ko lai atšķiras? Šķiet, esmu iemantojusi klientu uzticību, jo redzu, ka viņi atgriežas atkal no jauna. Daudzi mūsu gardumus dāvina saviem draugiem, radiem, kas dzīvo ārpus Gulbenes. Kūkas ceļo uz daudzām Latvijas pilsētām. Taču, piemēram, par paplašināšanos vai jaunas konditorejas izveidošanu es nedomāju, jo man tāpat ir labi. Ja tomēr pienāks brīdis, ka nevienam nevajadzēs mūsu kūkas, neko darīt, taisīsim šo vietu ciet un iesim mājās,» saka I. Veismane.

SIA Gardums apgrozījums 2017. gadā bijis 85 tūkst. eiro, gūta peļņa 5,37 tūkst. eiro – izriet no Lursoft informācijas.

Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Irita Antoņeviča filcē un pārdod bērnu rotaļlietas "Etsy" platformā, bet ilgtermiņā redz iespēju piedāvāt tirgū arī citus tekstila izstrādājumus un dziju ar zīmolu "Living Wool".

Šobrīd viņa mēnesī apstrādā pāris kilogramus vilnas, bet spriež, ka ar laiku būs vairāki desmiti kilogrami vilnas. Iecerēts, ka I. Antoņevičai Gulbenē būs darbnīca, kur vietējo aitu vilna tiks pārstrādāta dzijā un gatavojos izstrādājumos, turklāt to darīs seniori.

"Es filcēju bērniem mantiņas, ko pārdodu savā "Etsy" veikalā "LivingWoolLatvia". Pirku vilnu veikalā un ar laiku sapratu, ka tā ir no Jaunzēlandes. Aizdomājos par to, kāpēc man jāpērk Jaunzēlandes vilna, ja mums tepat Latvijā ir tīri daudz aitu. Sāku pētīt situāciju un atklāju, ka ir pārstrādātāji, bet to kapacitāte ir mazāka, nekā Latvijā esošā vilna," stāsta I. Antoņeviča.

Latvijā ir teju 100 tūkstoši aitu un katra no tām gadā rada aptuveni četrus kilogramus vilnas, no kuriem var iegūt 2,5 kg dzijas, no kā var tapt 25 pāri cimdu. I. Antoņevičai šķiet izšķērdīgi, ka Latvijā ir tik daudz resursu, no kuriem liela daļa tiek sadedzināta vai aprakta zemē. "Ir jāatrod labāks pielietojuma veids. Arvien vairāk cilvēki domā par ilgtspēju un džemperītim, kas adīts no aitas vilnas, kas ganījušās zināmā pļavā, būtu pieprasījums," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļa remontu dēļ daudzviet Latvijā noteikti satiksmes ierobežojumi

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autovadītāju ievērībai: pēcpusdienā Pierīgā var būt palēnināta satiksme

Latvijas Valsts ceļi, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvkompānija 8CBR labos defektus uz reģionālā autoceļa pie Gulbenes

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA «8CBR» labos defektus uz reģionālā autoceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) (P35) posmā no Gulbenes Litenes virzienā, informēja VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC).

Kompānijā skaidroja, ka autoceļa 11.kilometrā ieklātajā asfalta apakškārtā konstatēti defekti un deformācijas.

LVC pārstāvji norādīja, ka pirms nedēļas puskilometra garā posmā vienā joslā tika ieklāta asfalta apakškārta. «Nākamajā rītā pēc asfalta ieklāšanas šis posms tika atvērts autosatiksmei un dienas beigās lokālās vietās šī posma brauktuvē sāka parādīties defekti asfaltbetona kārtā (plaisu tīkls), kas nākamajās dienās progresēja,» klāstīja kompānijā.

Apsekojot būvdarbu vietu, konstatēts, ka deformācijas, visticamāk, radušās tādēļ, ka asfalts ieklāts uz pārmitrinātajām šķembām. Paaugstināta mitruma apstākļos pamatu materiālu nestspēja samazinās, tāpēc dažās vietās tā nav pietiekama. Ņemot vērā, ka ir rudens un laika apstākļu uzlabošanās netiek prognozēta, nolemts, ka bojājumu vietās tiks veikts remonts - defektu posmos tiks veikta asfaltbetona demontāža un ieklāts asfalts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 5.oktobra klientus klātienē apkalpos tikai pēc pieraksta, aģentūru LETA informēja VID.

Klientu apkalpošanu klātienē Rīgā un citās Latvijas pilsētās VID pakāpeniski atsāka kopš šā gada jūnija. Ārpus Rīgas tā notiek tikai pēc iepriekšēja pieraksta, kamēr Rīgā ir iespējams gaidīt arī dzīvajā rindā ārpus ēkas.

Tomēr, ņemot vērā straujo Covid-19 saslimstības pieaugumu Eiropā un iestājoties rudenīgākiem laika apstākļiem, kas paaugstina inficēšanās risku, no šā gada 5.oktobra arī VID Rīgas klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1 klientu apkalpošana klātienē notiks tikai pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni 67120005.

VID klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Talejas ielā 1 apmeklētāji tiek pieņemti no plkst.9 līdz 17. Pirmdienās klientu apkalpošanas laiks pagarināts līdz plkst.19, savukārt piektdienās klienti tiek pieņemti līdz plkst.15.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dobeles dzirnavnieks: Zemnieki prognozē, ka ražas apjomi šogad būs krietni zemāki nekā pērn

Db.lv, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Dobeles dzirnavnieks», šodien, 18.jūlijā, uzsācis graudu pieņemšanas sezonu, kā pirmos jaunuzceltajos graudu glabāšanas torņos ievedot Zemgalē augušos ziemas kviešus. Kopumā «Dobeles dzirnavnieks» šogad plāno iepirkt vairāk nekā 300 tūkstošus tonnu graudu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šosezon kulšanas darbi Latvijā sākušies vidēji 2 nedēļas ātrāk kā ierasts. «Kā pirmās pieņēmām ziemas kviešu kravas, bet tuvākajās dienās sagaidām arī kravas ar jaunās ražas rudziem, tritikāli, rapsi un zirņiem,» norāda AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Lielāku graudu apjoma pieplūdumu «Dobeles dzirnavnieks» prognozē nākamajā nedēļā.

«Izvērtējot pirmo saņemto kravu graudu kvalitāti, tā atbilst pārtikas kvalitātei. Proteīna līmenis graudos svārstās 12,5 – 15 % robežās,» stāsta K.Amsils. «Tomēr jāatzīst, ka mūsu sadarbības partneri – zemnieki prognozē, ka ražas apjomi šogad būs krietni zemāki kā pagājušajā gadā – ražības kritums tiek prognozēts par aptuveni 30% - atkarībā no reģiona.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Visas airBaltic jaunās lidmašīnas nosauktas Latvijas pilsētu vārdos

Zane Atlāce - Bistere, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pagājušās nedēļas nogalē saņēma 14. Airbus A220-300 lidmašīnu, sasniedzot šī gada flotes paplašināšanas mērķi, un tagad tās visas rotā 14 Latvijas pilsētu nosaukumi, informē aviokompānijā.

Šāda iniciatīva radusies, vēloties par godu Latvijas simtgadei veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību. «Kā Latvijas vadošais eksporta zīmols mēs investējam resursus, lai nestu Latvijas vārdu pasaulē,» piebilst airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Balsošanā par lidmašīnu nosaukumiem kopumā tika saņemtas 98 000 balsis. Pirmajā vietā ar 9 183 balsīm ierindojās Cēsis, kurai sekoja Alūksne, Valmiera, Kuldīga un Smiltene. Top 14 iekļuva arī Ogre, Līvāni, Bauska, Gulbene, Rīga, Jelgava, Liepāja, Jūrmala un Sigulda.

Līdz šim «airBaltic» ar «Airbus A220-300» lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 1,85 miljonus pasažieru. Pašreiz katrs trešais «airBaltic» pasažieris lido ar «Airbus A220-300». Kopumā «airBaltic» ar «Airbus A220-300» lidmašīnām veikusi vairāk nekā 17 684 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 47 475 stundu. Līdz 2019 gada beigām lidsabiedrība plāno, ka flotē kopumā būs 22 «Airbus A220-300» lidmašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

VVD autoservisos visā Latvijā atklāj būtiskus vides aizsardzības prasību pārkāpumus

Žanete Hāka, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) turpina autoservisu pārbaudes kampaņu visā Latvijā, informē VVD.

10. un 11.decembrī Daugavpils reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektori veica kampaņveida pārbaudes Jēkabpils un Daugavpils pilsētās, kuru laikā tika kontrolēta vides aizsardzības prasību ievērošana transportlīdzekļu remontdarbnīcās (autoservisos).

Daugavpils pilsētā pārbaudes tika veiktas sadarbībā ar Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas darbiniekiem. Kampaņas laikā tika apsekoti 16 autoservisi, no kuriem 10 autoservisos tika konstatēts, ka piesārņojošā darbība tiek veikta bez C kategorijas apliecinājumiem, kā arī vienlaikus 3 autoservisos atklāti rupji pārkāpumi atkritumu apsaimniekošanas jomā – uzkrāts liels daudzums nolietotu riepu, kā arī bīstamie atkritumi un veikta neattīrītu notekūdeņu novadīšana vidē - , par kuriem ierosinātas lietvedības par administratīvo pārkāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru un kravas auto, kā arī motociklu rezerves daļu tirgotājs SIA "Inter Cars Latvija" paplašina loģistikas centru Mārupē teju trīs reizes, informēja uzņēmuma vadītājs Kaspars Viļumsons.

No loģistikas centra Mārupē tiek apkalpoti ne vien uzņēmumi Latvijā, bet arī Igaunijā un Somijā.

Kopējās izmaksas loģistikas centra attīstībā ir 5,3 miljoni eiro. Pēc "Inter Cars Latvija" pasūtījuma "Lumi Capital" ieguldīja 3,8 miljonus eiro 6300 m2 lielā loģistikas centra izbūvē. "Inter Cars Capital Group" papildus ieguldīja 1,5 miljonus eiro loģistikas centra infrastruktūras un plauktu sistēmu izbūvē.

Pēc K. Viļumsona sacītā, šis ir būtisks solis, jo tas ļauj nostiprināt "Inter Cars Latvija" uzsākto attīstības ceļu – pārtapt no rezerves daļu izplatītāja par loģistikas uzņēmumu, kā arī attīstīt augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu galapatērētājam, piemēram, centralizēti pārvaldot uzņēmumu auto parkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Alūksnē noslēgusies Bānīša stacijas bagāžas šķūņa restaurācija

Db.lv, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnē noslēgusies Bānīša stacijas bagāžas šķūņa restaurācija un jau no 1. septembra restaurētajā ēkā apmeklētājiem durvis vērs jauna ekspozīcija, kas veltīta Baltijā vienīgajam regulāriem pasažieru pārvadājumiem izmantotajam šaursliežu dzelzceļam, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Desmit staciju stāstos tā vēstīs par dzelzceļa vēsturi, laikmetu ainām un bānīti kā palīgu, darba vietu un iedvesmas avotu.

Jaunā ekspozīcija kā virtuāls ceļojums laikā un telpā popularizēs dzelzceļa kultūru kā tradicionālu, bet vienlaikus modernu un ilgtspējīgu dzīvesveida sastāvdaļu.

Šķūņa pārbūves būvprojekta autors ir SIA «Arhitektes Ināras Caunītes birojs», būvdarbus objektā saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem veica uzņēmums SIA «RE RE MEISTARI», būvuzraudzību nodrošināja AS «Būvuzņēmums Restaurators», bet atbildīgais autoruzraugs bija Ināra Caunīte.

Pārbūvējot Alūksnes stacijas bagāžas šķūni un nodrošinot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, maksimāli izmantoti atgūstamie materiāli, fasāžu un iekštelpu apdarei pielietoti apšuvuma dēļi, kas ir analogi oriģinālajiem dēļiem. Ēkas pārbūves projektā labiekārtota arī piegulošā teritorija un atjaunots vēsturiskais perons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražotāja SIA «Latgran» apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 62,110 miljonus eiro, kas bija par 4,9% jeb 2,893 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Taču uzņēmums strādājis ar 1,263 miljonu eiro lieliem zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pagājušā gada pārskats.

Pagājušajā gadā SIA «Latgran» ražošanas apjomi nedaudz palielinājās, salīdzinot ar 2017. gadu, tomēr visās četrās uzņēmuma ražotnēs Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē bija zemi.

«Galvenais noteicošais faktors bija izejmateriālu pieejamība un tā tirgus cena. Izejvielas izmaksas 2018. gadā palielinājās par 34%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tā rezultātā uzņēmums 2018. gadu noslēdz ar zaudējumiem,» sacīts SIA «Latgran» pārskatā.

Uzņēmums pagājušajā gadā saražojis 511 tūkstošus tonnu kokskaidu granulu, kas bija par 11% vairāk nekā 2017. gadā, bet par 8% mazāk nekā 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Deputātu skaita samazināšana kā laimes lāča sindroms

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā Latvijas Televīzijas ziņu raidījums Panorāma vēstīja, ka Tautas panorāmas ietvaros, apbraukājot visus novadus, ir viena tēma, par kuru runā un satraucas pilnīgi visur, – Saeimas deputātu skaita samazināšana. Šī ziņa pati par sevi, šķiet, nebūtu ievērības cienīga, tomēr tās nozīmīgumu nedrīkst novērtēt par zemu. Tā ir daiļrunīga liecība tā dēvētajam antielites jeb antiestablišmenta noskaņojumam, kas valda vienkāršajā tautā.

Faktiski, lai nu par ko, bet par parlamenta deputātu skaitu jau nu gan nebūtu vērts uztraukties, izvirzot to kā svarīgu risināmu problēmu. Jo tautas priekšstāvju skaita samazināšana nedos nekādu būtisku finansiālu ietaupījumu, tāpat nerisinās nevienu citu problēmu, kas svarīga iedzīvotājiem. No deputātu skaita samazināšanas iedzīvotāju dzīves kvalitāte nedz paaugstināsies, nedz pazemināsies. Tā vispār ir viltus problēma. Kādēļ tad cilvēki visā Latvijā par to runā?

Tādēļ, ka tas perfekti ieguļ tautas dusmu pret eliti diskursā, pie kura izveides pati elite ar savu attieksmi lielā mērā ir vainojama. Raksturojot īsi - lielai sabiedrības daļai, kas nedzīvo pārāk labi, ir sajūta, ka pie visām problēmam ir vainojami tie tur augšā, Rīgas kungi, zagļu banda un tā tālāk, pēc katra gaumes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību turība lielā mērā ir atkarīga no to teritorijā esošo kompāniju rosīguma, tāpēc šobrīd tām jāmeklē veidi, kā atbalstīt savus uzņēmumus.

"Latvijā ir 119 pašvaldības un tās ir ārkārtīgi dažādas. Katra ir unikāla un spēj atrast, kā strādāt ar saviem uzņēmējiem. Katrai no tām ir dažādi instrumenti, bet kopīgais ir tas, ka visās ir uzņēmējdarbības atbalsta punkts vai uzņēmējdarbības speciālists. Dažās pašvaldībās uzņēmējdarbības speciālists ir arī attīstības departamenta projektu vadītājs, bet jebkurā gadījumā ir kāds cilvēks, kurš koordinē šīs lietas. Ir arī uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, ar ko pašvaldības konsultējas, lai pielāgotu atbalsta instrumentus konkrētās teritorijas uzņēmēju vajadzībām," stāsta Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izdevies iepirkumos izkonkurēt pašvaldības uzņēmumus

Elīna Pankovska, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Pilsētvides serviss attīstās ārpus Rīgas un vienlaikus gatavojas galvaspilsētas iekarošanai

Lai gan šobrīd atkritumus apsaimniekošanas nozares fokuss vairāk ir pievērsts Rīgas atkritumu apsaimniekošanas konkursam, nozares uzņēmumiem ir jādomā arī par plānu B, jo visiem šo līgumu uz 20 gadiem iegūt neizdosies. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Pilsētvides serviss apvienībā ar SIA Lautuss ir iesniedzis savu piedāvājumu Rīgas iepirkumā, tomēr tai pat laikā attīsta savu saimniecību ārpus galvaspilsētas. Uzņēmuma vadītājs Jurģis Ugors norāda, ka iepriekšējais gads bijis ļoti labs un izskatās, ka arī šis nebūs sliktāks. Uzņēmums nodarbojas ar sadzīves atkritumu, būvgružu savākšanu, kā arī nodrošina dalīto vākšanu. Netiek nodrošināta tikai pārstrāde. Rīgas atkritumi tiek vesti uz Getliņu poliginu, bet atkritumi, kas tiek savākti ārpus Rīgas – uz poligonu Kaudzītes. Pagājušajā gadā SIA Pilsētvides serviss aprozījums bija 6,8 milj. eiro, bet peļņa – 142,98 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Esam neizpratnē par atspoguļoto medijos saistībā ar ATD konkursa rezultātiem

SIA "Sabiedriskais autobuss" valdes priekšsēdētājs Edvīns Strickis, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Sabiedriskais autobuss" (SA) ir sašutis par publiskajā vidē izskanējušiem atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu un mediju izplatītajiem nepatiesajiem apgalvojumiem saistībā ar Valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD) konkursa rezultātiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, kas nav balstīti uz konkrētiem un pierādāmiem faktiem, bet gan uz emocionāliem izteikumiem.

Tas, kas pašreiz notiek publiskajā telpā, ir pielīdzināms cirka izrādei, kurā atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri zaudēja ATD rīkotajā konkursā, ar emocionāliem izteikumiem vēršas pret uzņēmumu, jo nespēj samierināties ar zaudējumu. Lai pieliktu punktu dažāda veida spekulācijām publiskajā vidē, SA ar konkrētiem statistikas datiem apliecinās, ka "B-Bus" grupas uzņēmumi var nodrošināt ATD konkursā noteiktās tehniskās un kvalitātes prasības.

"B-Bus" grupā šobrīd ietilpst šādi Latvijas un Lietuvas uzņēmumi: SIA "EKSPRESS ĀDAŽI", SIA "MIGAR", SIA "SABIEDRISKAIS AUTOBUSS", SIA "RĪGAS MIKROAUTOBUSU SATIKSME", UAB "TRANSREVISS" un UAB "UMA TRANS". "B-Bus" grupas uzņēmumi apkalpo Latvijas un Lietuvas rajona un starppilsētu pārvadājumus, kā arī nodrošina pasažieru pārvadājumus Rīgas un Viļņas pilsētas maršrutos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas pasts vides uzlabojumos pasta nodaļās investēs 85 000 eiro

Monta Glumane, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas Pasts» 2018.gadā plāno uzlabojumus vairākos desmitos pasta nodaļu visā valstī, izveidojot bērnu stūrīšus no Latvijā ražotiem kokmateriāliem un izvietojot velonovietnes. Savukārt vēl 19 pasta nodaļās plānota attālinātas pieteikšanās iespēja pasta pakalpojumiem ar «Latvijas Pasta» mobilās lietotnes starpniecību, tādējādi kopējam šādi aprīkotu nodaļu skaitam sasniedzot 86 pasta nodaļas. Investīciju apjoms minēto projektu īstenošanā veido 85 000 eiro, ņemot vērā ieguldījumus sistēmu uzturēšanai vairāku gadu griezumā, informē VAS «Latvijas Pasts».

Velonovietnes šogad plānots izvietot pie vairāk nekā desmit pasta nodaļām. Sākoties pavasarim, tās jau izvietotas pie Rīgas 4.pasta nodaļas Satiksmes ielā 2, pie pasta centra Jelgava Katoļu ielā 2b, pie Ogres 1.pasta nodaļas Brīvības ielā 38, un pie Valmieras 1.pasta nodaļas, Rīgas ielā 34. Velonovietnes tiks izvietotas vēl pie vairākām nodaļām Rīgā, kā arī Balvos, Bauskā, Cēsīs un Daugavpilī.

2018.gadā turpinās arī nodaļu aprīkošana ar bērnu stūrīšiem. Stūrīši veidoti no Latvijā ražotiem kokmateriāliem, apdarē izmantojot ekoloģiskas krāsas. Paredzams, ka bērnu stūrīši šogad tiks izveidoti vairākās pasta nodaļās Rīgā un Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jēkabpilī, Liepājā, Madonā, Rēzeknē, Tukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojot klientu servisu, Latvijas Pasts jau 84 pasta nodaļās visā Latvijā ieviesis klientu plūsmas vadības sistēmu In-Out, kas regulē apmeklētāju kustību uz vietas nodaļā un nodrošina iespēju pakalpojumiem pieteikties attālināti ar mobilās lietotnes starpniecību, informē Latvijas Pasts.

Turpinot lietotnes pilnveidošanu, Latvijas Pasts paplašinājis tās funkcijas, ļaujot ne tikai attālināti saņemt numuriņu interesējošā pakalpojuma saņemšanai, bet arī tiešsaistē sekot līdzi rindas virzībai. Līdz 2018.gada beigām ar klientu plūsmas vadības sistēmu In-Out plānots aprīkot vēl divas pasta nodaļas: Līvānu pasta nodaļu un Liepājas 12.pasta nodaļu.

Klientu ērtību uzlabošanai Latvijas Pasts savā mobilajā lietotnē veicis būtiskus papildinājumus – kad klients attālināti pieteicies pasta pakalpojumam un izņēmis savu kārtas numuru, iespējams redzēt ne tikai konkrēto numuru, bet arī pirms klienta šo pakalpojumu gaidošo numuru skaitu, rindas virzību un prognozi par aptuveno gaidīšanas laiku. Ja nepieciešams, kārtas numuru iespējams atlikt uz piecām minūtēm vai atcelt. Mobilā lietotne klientu informē brīdī, kad rindā pirms viņa atlikuši tikai trīs numuri un kad pienācis klienta kārtas numurs, attiecīgi norādot arī kasi, kurā tiks sniegts pakalpojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas amatpersonas sadarbībā ar VID Iekšējās drošības pārvaldes amatpersonām augustā apturējušas pievienotā vērtības nodokļa (PVN) izkrāpējus būvniecības nozarē, kas valstij nodarījuši zaudējumus 645 784 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja VID pārstāvji.

Izmeklēšanas interesēs plašāka informācija šobrīd netiek sniegta, tomēr VID atklāja, ka noziedzīgais grupējums darbojās laika posmā no 2017.gada janvāra līdz 2019.gada augustam. Iesaistītie izvairījās no PVN nomaksas, kā arī legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, nodarot valsts budžetam zaudējumus 645 784 eiro apmērā.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību noskaidrots, ka savstarpēji saistītas personas bija izveidojušas uzņēmumu darījumu ķēdes. Noziedzīgais nodarījums tika realizēts būvniecības jomā, PVN deklarācijās iekļaujot fiktīvus darījumus par preču saņemšanu no Polijā reģistrētiem čaulu uzņēmumiem ar mērķi iegūt nedeklarētus skaidras naudas līdzekļus aplokšņu algu izmaksai. Uzņēmums savā darbībā bija iesaistījis nelegāli nodarbinātus Ukrainas pilsoņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūtījumu pakalpojumu sniedzējs Omniva atvēris klientu apkalpošanas centra filiāli Rēzeknē.

Neskatoties uz bažām par iespējamajām problēmām ar kvalificēta darbaspēka piesaisti, uzņēmums saskāries ar pārsteidzoši lielu vietējo interesi par iespējām strādāt uzņēmumā. Tas panākts, nodrošinot līdzvērtīgu atalgojumu un sociālās garantijas kā Rīgā nodarbinātajiem speciālistiem.

«Neskatoties uz publiskajā telpā nereti izskanējušajiem skaidrojumiem par augsto bezdarba līmeni Latgalē, adekvāta un līdzvērtīgu darba nosacījumu piedāvājuma gadījumā interese ir milzīga. Vietējie iedzīvotāji labprāt vēlas strādāt, taču sagaida, ka potenciālais darba devējs būs taisnīgs un par līdzīgu amata pienākumu veikšanu nemaksās ievērojami mazāk speciālistam tikai tāpēc, ka viņš ģeogrāfiski strādā citur, nevis Rīgā,» norāda Omniva vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jauno Latvijas novadu starta pozīcijas krasi atšķiras

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Piešķirts līdz šim Latvijā lielākais grants daudzdzīvokļu mājas renovācijai

Lelde Petrāne, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspilī uzsākta līdz šim Latvijā vērienīgākā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācija. Mājas atjaunošana notiek ALTUM īstenotās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes (DME) programmas ietvaros, un mājas remontdarbiem ALTUM ir piešķīrusi līdz šim brīdim lielāko grantu – vairāk nekā 700 tūkstošus eiro.

Daudzdzīvokļu mājā Salaspilī, Daugavas ielā 2, ir 120 dzīvokļi. Tās renovācijā kopumā tiks ieguldīti virs 1,5 miljoniem eiro, no kuriem 722 tūkstoši ir ALTUM grants jeb dāvinājums no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Programmas līdzfinansējumu aizdevuma veidā nodrošina banka Swedbank, izmantojot ALTUM garantiju 578 tūkstošu eiro apmērā. Ēkas renovācija ir līdz šim apjomīgākais projekts ALTUM daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā, jo tiks veikti ne tikai energoefektivitāti uzlabojoši darbi, bet, ņemot vērā mājas kritisko tehnisko stāvokli, arī kompleksa ēkas renovācija, tai skaitā ēkas ārsienu nostiprināšana, pārvelkot tās ar metāla stiepli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Peļņu nesusi gudrā saimniekošana

Armanda Vilcāne, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves galvenā prioritāte ir jauna, moderna tehnika un kvalificēts darbaspēks, kas var palīdzēt uzņēmējam veiksmīgi īstenot klientu vēlmes un vajadzības.

To sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness norāda SIA Rubate ceļu būves projektu vadītājs Sandis Jankovs. SIA Rubate dibināta 1996. gadā. Fiziski gan uzņēmums atrodas Gulbenē, taču tā juridiskā adrese ir Rīgā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Neraugoties uz konkurenci, pēdējos piecos gados Rubates ceļu būves apgrozījums teju divkāršojies, pauž S. Jankovs, norādot, ka šogad uzņēmums šajā jomā plānojis sasniegt septiņu miljonu eiro lielu apgrozījumu. «Jāatzīst, ka šis kāpums gan nav atkarīgs tikai no mums, bet arī no kopējās ekonomiskās situācijas valstī. Tajā pašā laikā apgrozījums nebūt nav galvenais rādītājs, uzņēmējam svarīgāka ir peļņa,» atzīmē S. Jankovs. Lursoft dati liecina, ka kopējā SIA Rubate peļņa 2017. gadā bija 775,3 tūkstoši eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā vēl gadu iepriekš. Uzņēmumā šo kāpumu skaidro ar gudru saimniekošanu. «Strādājam tikai ar jaunu un modernu tehniku un instrumentiem. Protams, tas nozīmē lielus un regulārus ieguldījumus, taču tas ir tā vērts, jo tā ir mūsu priekšrocība,» atzīst Rubates ceļu būves projektu vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būtiski maina satiksmes organizāciju Jūrmalas šosejas remontdarbu posmā

Zane Atlāce - Bistere, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas, 23.septembra veiktas būtiskas izmaiņas Jūrmalas šosejas remontdarbu posmā krustojumā ar Rīgas apvedceļu, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Satiksmei tiks atvērta uzbrauktuve virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, uzbraucot no Jūrmalas šosejas uz Rīgas apvedceļu Liepājas virzienā, un nobrauktuve virzienā no Babītes uz Rīgu, nobraucot no Rīgas apvedceļa uz Jūrmalas šoseju.

Savukārt satiksmei tiks slēgta nobrauktuve virzienā no Liepājas uz Rīgu, braucot no Rīgas apvedceļa uz Jūrmalas šoseju. Lai nokļūtu uz Rīgu, autovadītājiem būs jābrauc taisni Babītes virzienā, jāveic apgriešanās manevrs un tad jānobrauc no Rīgas apvedceļa uz Jūrmalas šoseju.

Satiksme pa Jūrmalas šoseju joprojām notiek pa divām joslām katrā virzienā.

Arī uz Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Sēnītei joprojām turpinās būvdarbi. Tur ātruma ierobežojumi dažādos ceļa posmos ir 30, 50 un 70 km/h. Rīta un vakara stundās, kā arī brīvdienās satiksme tur var būt palēnināta, tāpēc ceļu uzturētāji aicina ieplānot papildu laiku ceļam.

Komentāri

Pievienot komentāru