6.jūlijā sākusi darbību ASV sociālo tīklu lieluzņēmuma "Meta" izstrādātā mikroblogošanas platforma "Threads", kas tiek uzskatīta par tiešu konkurenti "Twitter".

ASV sociālo tīklu lieluzņēmuma "Meta" izstrādātajā mikroblogošanas platformā "Threads" vien dažu stundu laikā pēc tās darbības sākšanas reģistrējušies jau vairāk nekā desmit miljoni lietotāju, ceturtdien paziņoja "Meta" dibinātājs Marks Zakerbergs.

"Threads" sācis darboties 100 valstīs, un pagaidām darbosies bez reklāmām.

"Desmit miljoni lietotāju septiņās stundās," savā oficiālajā "Threads" kontā raksta Zakerbergs.

Kontus jau izveidojušas tādas slavenības ka Dženifera Lopesa, Šakira un Hjū Džekmens, kā arī mediji, tai skaitā "The Washington Post" un "The Economist".

"Threads" ir saistīta ar "Meta" platformu "Instagram", un par "Thread" lietotājiem automātiski kļuvuši divi miljardi "Instagram" lietotāju.

Katru kalendāro gadu februāra pirmā svētdiena ir amerikāņu futbola finālspēles Super Bowl laiks. Šo pasaulē finansiāli ienesīgāko sporta un arī izklaides pasākumu svētdienas vakarā pie televizoru ekrāniem noskatās aptuveni 100 miljonu cilvēku, turklāt vidēji katrs sestais pēc tam pirmdien nespēj aiziet uz darbu.

Un tas ir saprotams – visu amerikāņu futbolu apvij milzīga jezga un Super Bowl ir sezonas kulminācija. Tas spēj aizraut pat pret sportu visvienaldzīgāko skatītāju. Šova mērogs un pompozitāte ir kā ekskluzīvs klubs, kur jebkuram ir iespēja būt piederīgam kaut vienu vakaru.

Jādomā, ne tikai manu sākotnējo interesi par šo sporta veidu lielā mērā ir ietekmējusi Holivuda. Ikviens zina kādu filmu, kur amerikāņu futbola treneri, visslavenāko Holivudas aktieru atveidoti, ar prātam neaptverami iedvesmojošu runu pilnībā maina spēles ritējumu un uzvar komanda, kuras spēlētāji jau bija atmetuši pēdējās cerības.

Man šīs filmas ir kā mūsdienu vesterni, kur kovbojus ar viskija pudeli rokās ir nomainījuši sportisti ar milzīgām alus reklāmām fonā. Tajās mēs varam aizrautīgi vērot viņu cīņu ar visdažādākajiem mūsdienu vilinājumiem un problēmām, ar kurām tad tiek vēl vairāk kairināta interese par šo sporta veidu. Tā ir neatņemama Amerikas popkultūras sastāvdaļa.

Apelsīnu sula varētu ieņemt zelta vietu, vismaz, skatoties uz investoru interesi nākotnes darījumu biržās, raksta MarketWatch.

Šajā gadā liela daļa izejvielu cenu ir sarukušas, ieskaitot zeltu, kura vērtība kopš gada sākuma zaudējusi vairāk nekā 15%, taču rezultātā investori ir pievērsušies apelsīnu sulai.

Sasaldētas koncentrētas apelsīnu sulas nākotnes līgumu cenas šajā gadā ir pieaugušas par 30%. Ņemot vērā, ka Floridā neārstējamu kaišu dēļ sarūk koku skaits, kā arī Atlantijas orkānu sezona rada vēl papildus draudus jaunajai ražai, analītiķi paredz vēl vietu cenas pieaugumam.

Kā liecina arī jaunākie dati par apelsīnu ražu, kas publicēti 10. maijā, Floridā tiek prognozēts novākt 142 miljonus kastu ar apelsīniem, kas ir par 3% mazāk nekā tika paredzēts decembrī.

Kamēr Latvijā vēl tiek gaidīts pavasaris, ceļotājiem paredzētā interneta vietne TripAdvisor apkopojusi 25 labākās pludmales pasaulē.

Labāko pludmaļu sarakstā ir pludmales Eiropā, piemēram, Itālijā, Spānijā un Lielbritānijā, kā arī Austrālijas, ASV un Latīņamerikas valstu, piemēram, Brazīlijas un Kubas pludmales.

25 pasaulē labāko pludmaļu saraksts:

25. Vūlakombas (Woolacombe) pludmale Lielbritānijā.

24. Baltā pludmale Filipīnās. (Boracay, Philippines).

23. Septiņu jūdžu pludmale (Seven Mile Beach) Džordžtaunā, Lielajās Kaimanu salās (George Town, Grand Cayman).

22. Bata (The Baths) Virdžingordas (Virgin Gorda) salā.

21. Akumala Meksikā.

20. Fort De Soto parks Floridā.

19. Tirkīza līcis (Turquise Bay) Eksmautā (Exmouth) Austrālijā.

Apelsīnu sulas nākotnes kontrakta cena pasaules biržās strauji pieaug, jo viesuļvētra Irma, kas drīzumā varētu apdraudēt Floridu, var kaitēt apelsīnu ražai, raksta Bloomberg.

Patlaban bīstamajai piektās kategorijas viesuļvētrai tuvojoties Floridai, tajā izsludināta ārkārtas situācija. Rezultātā apelsīnu sulas cena novembra piegādēm otrdien ICE Futures biržā pieauga par 6,2% līdz 1,45 dolāriem par mārciņu, kas ir straujākais kāpums kopš pērnā gada maija.

Floridā saražo otro lielāko apelsīnu sulas apmēru pasaulē. Pirms ziņojuma par viesuļvētru tika prognozēts, ka Florida piegādās vairāk nekā pusi no kopējā ASV apelsīnu apjoma un aptuveni pusi no valsts greipfrūtu apjoma.

ASV Lauksaimniecības departaments jūlijā prognozēja, ka ASV šajā sezonā saražos 9% apelsīnu no kopējiem apjomiem pasaulē un 16% apelsīnu sulas.

Apelsīnu sulas nākotnes līgumu cenas līdz septembrim varētu uzlēkt par 42% līdz augstākajai cenai kopš pērnā gada februāra, atsaucoties uz analītiķu aprēķiniem, raksta Bloomberg.

ICE Futures biržā apelsīnu sulas cena pirmo reizi kopš 25. jūnija pieauga virs 1,4039 dolāriem par mārciņu, visiem signāliem liecinot, ka tā līdz septembrim turpinās augt līdz divu dolāru atzīmei. Kopš 26. jūnija, kad cena sasniedza trīs mēnešu zemāko cenu, apelsīnu sulas cena ir pieaugusi par 13%, ko veicināja otra lielākā citrusaugļu audzētāja, Floridas valdības, prognoze par mazāku ražu.

ASV Lauksaimniecības departaments prognozē, ka Floridas apelsīnu raža gadā, kas beigsies 31. septembrī, sasniegs 133,4 miljonus kastu. Kopš februāra, kad tika prognozēts 141 miljons kastu, departaments ir samazinājies savu ražas prognozi jau četras reizes, skaidrojot, ka raža būs mazāka citrusaugu slimību dēļ.

Līdz šim par postošāko Atlantijas okeāna vētru ASV vēsturē uzskatītā viesuļvētra Irma pēc ASV Floridas štata sasniegšanas svētdien mazinājusi savu spēku, toties izraisījusi milzu plūdus, vēsta ārvalstu mediji.

ASV Nacionālais Viesuļvētru centrs prognozē, ka pirmdien vētra virzīsies tālāk pāri Floridas ziemeļiem un Džordžijas dienvidrietumiem.

Viesuļvētras plosās aptuveni 650 kilometrus platumā un tās maksimālais vēja ātrums ir 49 metri sekundē.

Irmas izraisītajos satiksmes negadījumos Floridā miruši trīs cilvēki, Karību jūras salās gājuši bojā 25 cilvēki.

Bez elektroapgādes Karību salās ir vairāk nekā pusotrs miljons klientu, miljoniem cilvēku evakuējušies. Floridā dots rīkojums evakuēties teju trešdaļai štata iedzīvotāju jeb sešiem miljoniem.

Lasi Vēl:

Irma Francijai piederošajās salās nodarījusi postījumus vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā

60 pēdas jeb aptuveni 18 metrus plats zemes iegruvums izveidojies netālu no Walt Disney World atrakciju parka Floridā, liekot viesu namā dzīvojošajiem glābties no iegruvuma, kas «aprija» ēku vien pāris minūšu laikā. Viena no trīs stāvu mājām, zem kuras izveidojās iegruvums, sabruka, bet otra lēnām ieslīdēja zemē, raksta CNN.

Atpūtas vietas Summer Bay Resort apmeklētājiem bija vien dažas minūtes laika, lai izglābtos, atsaucoties uz aculiecinieku stāstīto, ziņo medijs. Piemēram, kāds pāris un viņu zīdainis izglābušies no nogruvuma, izlecot pa logu. Daudzi viesi nepaguva pirms ēkas pamešanas paņemt savas mantas, kas iegruva zemē līdz ar namu, raksta CNN.

Aculiecinieki stāsta, ka pirms ēkas iegruvušas zemē, viņi dzirdēja skaļus trokšņus un logu krakšķēšanu. Kopumā ēkās, ko «apēda zeme», atradās aptuveni 35 cilvēki, un amatpersonas norāda, ka visi viesi tika evakuēti pirms sagruva pirmais nams.

Iegruvuma dziļums ir aptuveni 4,5 metri. Summer Bay Resort atrodas aptuveni desmit minūšu gājiena attālumā no Walt Disney World atrakciju parka.

Hilarijai Klintonei ir 90% iespēja uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās, liecina Reuters/Ipsos States of the Nation aptauja.

Viņas izredzes ir aptuveni līdzīgas kā pagājušajā nedēļā, un Trampa uzvaru var nodrošināt apstākļu sakritība sešos vai septiņos štatos.

Pastāv iespēja, ka Tramps var uzvarēt Floridā, Mičiganā, Ziemeļkarolīnā un Ohaijo, jo šajos štatos abu kandidātu iespējas svētdien bija līdzīgas. Tāpat iespēja, ka Tramps uzvarēs, pastāv Pensilvānijā, kur Klintonei bija tikai 3 procentpunktu pārsvars. Lai Tramps uzvarētu, viņam jāgūst pozitīvi rezultāti lielākajā daļā šo štatu.

Ja Tramps zaudēs divos no trim štatiem – Floridā, Mičiganā un Pensilvānijā, ir skaidrs, ka Klintone uzvarēs.

ASV kompānija SpaceX ceturtdien no Kenedija kosmosa centra Floridā palaidusi kosmosā pirmajā komerciālajā lidojumā savu jaunāko un lielāko raķeti Falcon Heavy.

Raķete Falcon Heavy nogādājusi orbītā Saūda Arābijas satelītu Arabsat-6A, kas sniegs TV, interneta un mobilo sakaru pakalpojumus Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Eiropā.

Pēc starta visas trīs nesējraķetes veiksmīgi veikušas atgriešanos uz Zemes. Abas sānu nesējraķetes teju vienlaicīgi stateniski piezemējās bāzē Kanaveralas zemesragā Floridā, bet centra nesējraķete nolaidās uz peldošas platformas Atlantijas okeānā.

Pašlaik pasaulē spēcīgākā raķete Falcon Heavy pagājušā gada februārī devās pirmajā izmēģinājuma lidojumā, nogādājot kosmosā SpaceX dibinātājam un vadītājam Īlonam Maskam piederošu sarkanu sporta automašīnu Tesla Roadster.

#Pašlaik pasaulē spēcīgākā raķete palaista no Kanaveralas zemes raga Floridā, lai nogādātu kosmosā Īlonam Maskam piederošu sarkanu sporta automašīnu «Tesla Roadster».

ASV kompānija «SpaceX» otrdien palaidusi kosmosā savu jaunāko un lielāko raķeti «Falcon Heavy».

«Falcon Heavy» izstrādāta kosmosa kuģu nogādāšanai uz Mēness vai Marsa, kā arī īpaši lielu satelītu nogādāšanai Zemes orbītā. Raķete var nest 64 tonnas kravas.

Pašlaik pasaulē spēcīgākā raķete «Falcon Heavy» tika palaista no Kanaveralas zemes raga Floridā, lai pirmajā izmēģinājuma lidojumā nogādātu kosmosā «SpaceX» dibinātājam un vadītājam Īlonam Maskam piederošu sarkanu sporta automašīnu «Tesla Roadster».

Automašīna, kurā pie stūres sēž manekens «Starman» kosmonauta tērpā, cerams, ieies orbītā ap Sauli un sešu mēnešu laikā pietuvosies Marsam.

ASV prezidents Donalds Tramps, apmeklējot ASV bruņoto spēku Centrālo pavēlniecību Floridā, uzsvēris atbalstu NATO, taču atkārtoti norādījis, ka lielākā daļa alianses dalībvalstu atvēl nepietiekami daudz līdzekļu militārajiem izdevumiem.

«Mēs stingri atbalstām NATO,» sacīja Tramps, pirmdien tiekoties ar amerikāņu militārpersonām Makdila gaisa spēku bāzē Floridā, kur atrodas Centrālā pavēlniecība.

«Mēs vienīgi lūdzam, lai NATO dalībvalstis pilnībā un atbilstoši piešķir finanšu līdzekļus NATO aliansei, un daudzas no tām to nedara. Daudzas nav pat tikušas tuvu [nepieciešamajam finansējuma līmenim]. Un tām tas ir jādara,» teica ASV prezidents.

Tikai piecas no NATO dalībvalstīm izpilda NATO ieteikumu aizsardzībai veltīt ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - tās ir ASV, Grieķija, Igaunija, Lielbritānija un Polija. Latvija un Lietuva apņēmušās šo līmeni sasniegt nākamgad.

«Uz skolas sākumu vienmēr jābūt atpakaļ,» saka Amanda Kreile, kura studē māszinības Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā un jau trīs vasaras dodas strādāt uz Lielbritāniju. Viņa nav vienīgā jauniete, kas studē Latvijā, bet vasarā dodas uz ārzemēm, lai strādātu un nopelnītu.

Arī Latvijas Universitātes students Jurģis Kukša jau četras vasaras pavadījis ASV, pārdodot izglītojošas bērnu un jauniešu grāmatas, diskus vai online pakalpojumus amerikāņu ģimenēm. «Man nepatīk tā izvēle - vai nu iet uz skolu vai darbu, viens no tiem ir jāpamet. Es tādu izvēli negribēju veikt, tāpēc jāinvestē vasara savā nākotnē,» pastāsta jaunietis.

Amanda darbu Lielbritānijā meklē pati: «Es nopērku biļeti, aizbraucu, tad eju uz aģentūrām, saku, ka meklēju darbu, pastāstu par savu pieredzi. Viņi skatās, ko var piedāvāt un pēc kāda laika zvana un saka, ka ir jāiet uz interviju.» Vidēji darba atrašanai katru vasaru jāvelta divas nedēļas, saka Amanda.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Thomas Cook darbinieki vēsta, ka ir «ieslodzīti» ārzemēs un baidās, ka pēc pasaulē vecākā tūrisma operatora sabrukuma viņi nesaņems pat algas, vēsta BBC.

Kā vēstīts, Lielbritānijas tūrisma kompānija paziņojusi par bankrotu, kas ietekmē 22 tūkstošus darbavietu pasaulē, tai skaitā 9 tūkstošus - Apvienotajā Karalistē.

Kompānijas vadītājs Pīters Fenhauzers pēc sabrukuma atvainojās darbiniekiem un klientiem, tomēr darbinieki BBC atklājuši patieso situāciju.

Tā, piemēram, kāds laulāts pāris - Heilija un Dans - Thomas Cook strādājuši ilgus gadus un nu zaudējuši darbu, kas bijis tuvs sirdij.

41 gadu vecajam Danam, kurš 19 gadus strādājis par pilotu, par kompānijas sabrukumu tika paziņots e-pastā. Tikmēr 36 gadus vecā Heilija, kura kompānija nostrādājusi 15 gadus, par notikušo uzzinājusi no medijiem.

Heilija BBC stāstījusi: «Uzzinot šos jaunumus, mēs jutāmies sagrauti. Tagad atklājas, ka tas briedis jau ilgāku laiku. Es jūtos nodota. Es jūtos tā it kā būtu pamesta zem autobusa.»

Laužot tradīciju un izvairoties no sava pēcteča Džo Baidena inaugurācijas, Līdzšinējais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien beidzamo reizi atstājis Balto namu, ar helikopteru dodoties uz tuvējo militāro bāzi, no kurienes viņš paredzējis lidot uz Floridu.

74 gadus vecais Tramps un pirmā lēdija Melānija Trampa iekāpa prezidenta helikopterā "Marine One", lai dotos uz netālu esošo Endrū aviobāzi, kur viņus gaida prezidenta lidmašīna "Air Force One".

Īsā uzrunā žurnālistiem Tramps atzina, ka Baltajā namā aizvadītais laiks bijuši "četri aizraujoši gadi" un "pagodinājums visam mūžam".

"Vēlos tikai pateikt uzredzēšanos," piebilda prezidents.

Ar garāku atvadu runu viņš uzstājās pēc ierašanās Endrū bāzē.

"Būt par jūsu prezidentu man bija lielākais gods un privilēģija," paziņoja Tramps. "Vēlu jaunajai administrācijai lielu veiksmi un lielus panākumus. Manuprāt, viņiem būs lieli panākumi. Viņiem ir pamats, lai paveiktu kaut ko patiesi iespaidīgu."

AS Latvijas balzams (LB) ražotie dzērieni saņēmuši zelta un sudraba medaļas vienā no prestižākajiem dzērienu nozares konkursiem ASV - Wine & Spirits Wholesalers of America, informē AS Latvijas balzams un Amber Beverage Group komunikācijas vadītāja Dana Hasana.

Ar dubultzeltu no ASV atgriezies degvīns Moskovskaya, savukārt pagājušajā gadā radītie zīmoli Cosmopolitan Diva un Amber Gold saņēmuši sudraba medaļas tā saukto «slēgto» degustāciju vērtējumā, ko veica 25 eksperti.

Viesuļvētra Irma Francijai piederošajās salās Karību jūrā nodarījusi postījumus vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā, piektdien paziņojusi Francijas nacionālā apdrošināšanas kompānija CCR.

Parasti viesuļvētru nodarītie postījumi naudas izteiksmē ir no 100 miljoniem līdz 200 miljoniem, norādīja CCR vadītājs, uzsverot, ka Irmas radītais kaitējums būs daudz lielāks.

Taču vēl ir pāragri nosaukt precīzu skaitli, viņš piebilda.

«Lielākie postījumi no Irmas vēl tikai gaidāmi, sevišķi Floridā, kur apdrošināts īpašums par aptuveni 100 miljardiem eiro,» sacīja CCR vadītājs.

Jau ziņots, ka Irma, kas ir pēdējās desmitgades spēcīgākā Atlantijas vētra, šonedēļ traucās pāri Karību jūras salām, nodarot tur plašus postījumus, bet nedēļas nogalē varētu sasniegt arī ASV Floridas štatu.

Viesuļvētrā Irma cietuši aptuveni 1,2 miljoni cilvēku, bet šis skaitlis var pieaugt līdz 26 miljoniem, ceturtdien brīdināja Sarkanais Krusts. Vairāki cilvēki vētras dēļ zaudējuši dzīvību.

ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes (NASA) kosmosa zonde «Parker Solar Probe» pietuvojusies rekordlielā tuvumā Saulei un turpina tai tuvoties ar ātrumu 70 kilometri sekundē, tādējādi kļūstot arī par ātrāko cilvēka radīto aparātu.

Šobrīd «Parker» atrodas 42 miljonu kilometru attālumā no Saules, bet tam jāpietuvojas sešu miljonu kilometru attālumā, kas būs 25 reizes tuvāk par Zemes orbītu. Tuvojoties Saulei, zonde arī palielinās ātrumu, kurš sasniegs 190 kilometrus sekundē jeb 680 000 kilometrus stundā.

1,5 miljardus dolāru (1,3 miljardus eiro) vērtā zonde «Parker Solar Probe» tika palaista 12.augustā no kosmodroma Kanaveralas zemesragā, Floridā.

Paredzēts, ka zonde novembrī sasniegs Saules vainagu - Saules atmosfēras ārējo slāni. Plānots, ka septiņu gadu ilgās misijas laikā zonde izies cauri Saules vainagam 24 reizes.

Zondes uzdevums ir iegūt vairāk informācijas par Saules vēju un ģeomagnētiskajām vētrām, kas apdraud elektroapgādes sistēmas uz Zemes.

Liels Krievijas ieroču ražotāja "Kalašņikov" akcionārs partnerkompānijas Amerikas Savienotajās Valstīs "Kalashnikov USA" īpašniekam pārskaitījis gandrīz miljonu eiro, izmantojot Igaunijas banku "Swedbank", lai gan ASV un Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas aizliedz abu kompāniju savstarpēju sadarbību, vēstīja Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT.

Pēc tam, kad Krievija 2014.gadā anektēja Ukrainas Krimas pussalu, ASV noteica sankcijas pret valdības ministriem, uzņēmumiem un oligarhiem, kas saistīti ar karu Ukrainā. SVT rīcībā esošā informācija liecina, ka viena no kompānijām, kurām aizliegti darījumi ar ES un ASV uzņēmumiem, ir šaujamieroču ražotājs "Kalašņikov". Tagad SVT pētījumā atklāts, ka Krievijas oligarha Iskandera Mahmudova - holdinga "Kalašņikov" akcionāra un viena no lielākajiem Igaunijas "Swedbank" klientiem - biznesa tīkls pārskaitījis 1,04 miljonus ASV dolāru (940 tūkstošus eiro) saviem partneriem ASV "Kalashnikov USA".

Maksājumi veikti četros pārskaitījumos no Britu Virdžīnu salās reģistrētām kompānijām. Nauda nonāca "Kalashnikov USA" vadības pārstāvju kontrolētos kontos bankā "Bank of America".

11 ASV lielākās bankas ceturtdien vienojās par paketi bankas "First Republic Bank" atbalstam 30 miljardu ASV dolāru apmērā, mazinot bažas, ka šī reģionālo banku līdere varētu būt nākamā, kas piedzīvotu krahu pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" sabrukuma.

11 banku konsorcijs, starp kurā pārstāvētajām bankām ir "Bank of America", "Citigroup" un "JPMorgan Chase", paziņoja, ka noguldīs 30 miljardus dolāru "First Republic Bank".

"Šī Amerikas lielāko banku rīcība atspoguļo to uzticēšanos "First Republic Bank" un visu izmēru bankām," teikts konsorcija kopīgā paziņojumā. "Mēs kopā izvēršam savu finansiālo stiprumu un likviditāti lielākajā sistēmā, kur tas ir visvairāk vajadzīgs."

"First Republic Bank" akcijas cena Volstrītā, kas iepriekš bija kritusies, ceturtdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar apmēram 10% pieaugumu.

"Šī lielo banku grupas atbalsta izrādīšana ir ļoti vēlama un demonstrē banku sistēmas izturību," kopīgā paziņojumā pavēstīja ASV Finanšu ministrijas, Federālās rezervju sistēmas (FRS), Federālās noguldījumu apdrošināšanas korporācijas un Valūtas kontroliera biroja vadītāji.

Izsolē nonākusi savrupmāja Floridā, kurā dzīvoja un deviņdesmito gadu beigās tika nošauts itāliešu modes dizainers Džovanni Versače (Gianni Versace) un kuras vērtība pērnā gada jūnijā bija 125 miljoni ASV dolāru, vēsta pasaules mediji.

Šā gada maijā nama cena samazinājās līdz 75 miljoniem ASV dolāru, un pašlaik savrupmājas izsoles sākumcena ir 25 miljoni ASV dolāru.

Šovasar, cenšoties atvairīt kreditorus, savrupmājas īpašniece - kompānija Casa Casaurina LLC lūdza uzsākt maksātnespējas procedūru, un tiesa lēma namu izsolīt.

Izsoli rīko Fisher Auction Company, un tā notiks šā gada 17. septembrī. Nodrošinājuma summa, kas iemaksājama depozīta kontā, lai iegādātos grezno mājokli, ir trīs miljoni ASV dolāru. Tāpat, lai piedalītos izsolē, tās dalībniekiem jāpierāda, ka viņiem ir līdzekļi vismaz 40 miljonu ASV dolāru apjomā.

AS Ventspils nafta lielākais akcionārs Vitol Group (Vitol), kas arī ir, paziņojis, ka iegādāsies 50% Sargeant Marine (Sargeant) – pasaulē lielākā asfalta tirdzniecības, uzglabāšanas un transportēšanas uzņēmuma. Darījuma summa netiek atklāta, teikts paziņojumā medijiem.

Viens no Sargeant uzņēmējdarbības virzieniem ir starptautiskā tirdzniecība. Uzņēmums piegādā asfaltu klientiem visā pasaulē un diviem stratēģiski izvietotiem termināliem Nīderlandē un Rumānijā.

Paredzams, ka pēc darījuma noslēgšanas uzņēmums tirgos aptuveni 1,3 miljonus tonnu asfalta gadā. Uzņēmējdarbības centri atradīsies Floridā, Londonā un Singapūrā. Jaunā uzņēmuma rīcībā būs trīspadsmit specializētie kuģi, kas veidos pasaulē otro lielāko ISO asfalta konteineru floti. Tiks arī izmantota piekļuve Vitol asfalta ražotnēm visā pasaulē.

Komentējot darījumu, Sargeant vadītājs Daniels Seržants (Daniel Sargeant) sacīja: «Mēs priecājamies par iespēju apvienot spēkus ar Vitol. Mūsu jaunā partnerība ļaus klientiem arī turpmāk izmantot mūsu speciālistu zināšanas, turklāt viņi saņems papildu atbalstu no pasaulē vadošā enerģijas tirdzniecības uzņēmuma.»

Bijušais NBA basketbolists Šakils O’Nīls par 22 miljoniem dolāru pārdod savu māju Floridā, raksta Business Insider.

Māja viņa īpašumā bijusi 26 gadus – 1993.gadā viņš to iegādājies par mazāk nekā 4 miljoniem dolāru. 2018.gadā viņš par māju prasīja 28 miljonus dolāru, bet pēc tam cenu samazināja.

Mājai ir 12 guļamistabas, 557 kvadrātmetru plašs iekštelpu basketbola laukums, garāža 17 automašīnām un 29 metrus garu baseinu. Tajā atrodas kinozāle, cigāru telpa, āra BBQ un no mājas paveras skaists skats uz ezeru.

Basketbolists savas aktīvās gaitas pārtrauca 2011.gadā, karjeras laikā nopelnot vairāk nekā 286 miljonus dolāru.

Ieskats Šakila O’Nīla īpašumā – galerijā augstāk!

ASV privātais kosmisko lidojumu uzņēmums "SpaceX" nogādājis kosmosā trešo 60 satelītu partiju projektā "Starlink", kura mērķis ir izvietot orbītā desmitiem tūkstošiem satelītu bezvadu interneta nodrošināšanai jebkurā vietā uz Zemes.

Nesējraķete "Falcon 9" ar satelītiem startēja otrdien plkst.4.19 pēc Latvijas laika no Kanaveralas zemesraga kosmodroma Floridā. Stundu pēc starta raķete nogādāja orbītā satelītus.

Pirmie 60 projekta satelīti tika nogādāti kosmosā pagājušā gada maijā, bet otrā partija - pērnā gada novembrī.

Kādudien nākotnē satelītu skaits var sasniegt 42 000, kas astronomu vidū raisījis bažas, ka spožie metāliskie satelīti var aizēnot skatu uz kosmosu.

Taču "SpaceX" apgalvo, ka sperti soļi, lai mazinātu satelītu atspīdumu, un ar vienu no satelītiem pašreiz tiek pārbaudīta aptumšošanas tehnika.

Kopš pirmā satelīta palaišanas 1957.gadā cilvēce kosmosā ir nosūtījusi nedaudz vairāk par 8000 objektu, liecina ANO dati. Tiek lēsts, ka puse vai ceturtā daļa no tiem vēl darbojas.