Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Riga Waterfront attīstītājs Eagle Hills piesaka jau ceturto projekta ēku Park Residences un uzsāk dzīvokļu rezervācijas. Dinamiskā atrašanās vieta, Andrejsalā, apvienojot pilsētas eleganci ar mūsdienīga dzīvesstila elementus, iezīmē nākamo nozīmīgo posmu vērienīgākajā Rīgas bijušo industriālo teritoriju attīstības projektā, kas veido jaunu dzīves telpu Daugavas krastā.

Eagle Hills valdes priekšsēdētājs Mohameds Alabbars: "Park Residences ir vēl viens nozīmīgs posms Riga Waterfront attīstībā. Tas nosaka toni tam, ko mēs vēlamies radīt šajā unikālajā projektā: ēkas un vidi, kas apvieno skaistumu un komfortu, veidojot modernu pilsētvides kopienu vienā no ievērojamākajiem galamērķiem Eiropā.

" Park Residences piedāvā 232 rūpīgi pārdomātus vienistabas, divistabu un trīsistabu dzīvokļus, kā arī ekskluzīvas pilsētas villas ēkas pirmajā līmenī un šarmantus mansarda dzīvokļus. Katrs mājoklis ir veidots, lai nodrošinātu mūsdienīgu dzīves kvalitāti - ar ērtu piekļuvi pazemes autostāvvietai, kā arī velosipēdu un bērnu ratiņu novietnēm. Savukārt pilsētas villas izceļas ar privātām ieejām, piešķirot papildu individualitātes un privātuma sajūtu.

Šā gada 11. aprīlī norisinājās viens no nozīmīgākajiem Baltijas komunikācijas nozares notikumiem – Mi:t&Links Baltic Communication Awards 2025, kurā aģentūra McCann Riga izcīnīja prestižo “Agency of the Year – Latvia” titulu.

McCann Riga izcēlās ar stratēģiski spēcīgām un sabiedrībā aktuālām kampaņām, kas aptvēra starptautisko komunikāciju, ilgtspēju, B2B segmentu un sabiedrības veselības jautājumus. Šī daudzveidība demonstrē aģentūras spēju radīt saturiski dziļas un radoši drosmīgas kampaņas visdažādākajās nozarēs.

“Mums ir svarīgi radīt idejas, kas ne tikai piesaista uzmanību, bet arī atstāj paliekošu ietekmi un koncepts caurvij visus komunikācijas posmus. Aiz katras kampaņas stāv rūpīgs darbs, kur stratēģija un radošums saplūst vienotā stāstā. Šī balva ir ne tikai nozares novērtējums, bet arī mūsu klientu uzticēšanās apliecinājums sadarbībai, kas balstīta uz drosmīgām idejām un profesionālu izpildi. Mēs no sirds pateicamies visiem partneriem, kas bijuši daļa no šī ceļa – jo tikai kopā iespējams radīt komunikāciju, kurai ir nozīme. Ar šiem panākumiem mēs turpināsim kopā celt komunikācijas latiņu vēl augstāk,” uzsver McCann Riga radošās nodaļas vadītājs un partneris Valters Jonāts.

Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā.

Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu! Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks. Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.

Rīgā, A. Briāna ielā 13, svinīgi atklāts Riga Makerspace – moderna prototipēšanas darbnīca, kas kļūs par nozīmīgu centru Latvijas radošajām industrijām, uzņēmējdarbībai un izglītībai, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Vēsturiskā ēka, kas agrāk kalpoja kā Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikums un ilgstoši tika uzskatīta par vienu no galvaspilsētas degradētākajām teritorijām, tagad pārtapusi par inovatīvu vidi ar augstu pievienoto vērtību.

“Ir ļoti būtiski, ka rodam arvien jaunu veidu, kā atbalstīt Latvijas radošās industrijas. Pēc rekonstrukcijas “Riga Makerspace” būs nozīmīga kultūrvieta, kuru ikdienas darbā izmantos ne vien kultūrizglītības iestāžu dizaina studiju audzēkņi, bet arī uzņēmēji. Šis ir lielisks piemērs, kā ar mūsdienu prasībām atbilstošu telpu izveidi stiprinām kultūras nozares kapacitāti un attīstību,” uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.

Šis projekts ne tikai uzlabo apkārtējo pilsētvidi, bet arī sniedz jaunas iespējas studentiem, radošiem profesionāļiem un uzņēmējiem, vienlaikus sekmējot apkaimes revitalizāciju un piesaistot talantus un investīcijas nākotnes attīstībai.

Ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā 2026. gada sākumā sasniedza 10,2 miljardus eiro, kas parāda, ka Rīga turpina nostiprināt pozīcijas kā pievilcīga vieta investoriem, informē Rīgas dome.

Kopumā lielākie ieguldījumi Rīgā veikti holdingkompāniju jeb mātes uzņēmumu darbības nodrošināšanai, nekustamo īpašumu izīrēšanā un pārvaldīšanā, kā arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar SIA “Lursoft IT” apkopotajiem datiem ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā uz 2026. gada sākumu ir sasniegušas 10,2 miljardus eiro, un 2025. gadā Rīgā investēti 320 miljoni eiro. Pieaugošās ārvalstu uzņēmumu investīcijas iezīmē pozitīvu attīstības tendenci. Rīga turpina nostiprināt savas pozīcijas kā pievilcīga vide investīciju ieguldīšanai Baltijas jūras reģionā, piedāvājot stabilu uzņēmējdarbības vidi, kvalificētu darbaspēku un stratēģisku atrašanās vietu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs norāda: "Kopš 2021. gada, kad izveidojām Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Rīga mērķtiecīgi strādā ar investīciju piesaisti, koncentrējoties uz starptautiskajiem biznesa pakalpojumiem, IKT, jaunuzņēmumiem, ilgtspējīgu ražošanu (tostarp aizsardzības industriju), dzīvības zinātnēm un nekustamo īpašumu. Šī pieeja jau dod rezultātus: Rīgas jaunuzņēmumi 2024. gadā piesaistīja 21,8 miljonus eiro, bet 2025. gadā – jau 60 miljonus eiro, un pilsētā ienāk milzīgi starptautiski investori, radot vairāk nekā 1200 jaunu darba vietu. Rīga aktīvi sevi prezentē starptautiskos forumos, uzņem ABSL Europe forumu un stiprina savu reputāciju kā konkurētspējīgu investīciju galamērķi. Vienlaikus mēs attīstām arī publisko infrastruktūru, ieviešot mehānismus, kas motivē attīstītājus ieguldīt pilsētvidē, un nodrošinām atbalstu jaunuzņēmumiem un diasporai. Rīga jau ir pierādījusi, ka spēj piesaistīt kapitālu, kas rada darba vietas, inovācijas un noturīgu izaugsmi gan pilsētai, gan visai Latvijai."

East Capital Real Estate saņēmis būvatļauju Galleria Riga jumta pārbūvei, un uzsākta tehniskā projekta izstrāde.

3 200 m² plašā jumta terase kļūs par augstāko publisko laukumu Rīgā - terase apvienos restorānus, kafejnīcas, pasākumu zonas, zaļās oāzes un atpūtas vietas, kā arī skriešanas celiņu ap stikla ātriju.

Būvniecību plānots sākt 2026. gada pavasarī.

Atrodoties Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vietā, jumta terase akcentēs vienu no lielākajām pilsētas kultūras vērtībām – tās vēsturisko jumtu ainavu. Projektēšanas procesā īpaša uzmanība ir veltīta pilsētas silueta autentiskuma saglabāšanai – jaunās būves nebūs redzamas no ielas līmeņa, vienlaikus padarot šo mantojuma panorāmu pieejamu ikvienam.

2024. gadā tika īstenots atklāts arhitektūras metu konkurss, kurā pirmo vietu ieguva arhitektu apvienība Studio SIJA, Alsins Architecture Latvija un 8x8, kas pašlaik kopā ar Galleria Riga un arhitektu Niklāvu Paegli turpina projekta detalizāciju un tehniskā projekta izstrādi.

Šogad rudens atvērto durvju dienas maratons jaunajos projektos, ko sadarbībā ar nekustamā īpašuma attīstītājiem organizē sludinājumu portāls “City24.lv”, notiks 27. septembrī. Jaunas un mūsdienīgas dzīvojamās ēkas vērs durvis interesentiem, lai parādītu savus mājīgos dzīvokļus, glītās fasādes un labiekārtotos pagalmus.

Atvērto durvju dienas maratona laikā no plkst.10:00 – 16:00 klientus gaidīs attīstītāji un pārdošanas speciālisti, lai konsultētu par īpašuma iegādes jautājumiem, kā arī klātienē parādītu jaunos dzīvokļus un to priekšrocības. Tāpat dažos no projektiem sagatavoti arī īpaši izdevīgi piedāvājumi dzīvokļu iegādei.

Lai vairāk uzzinātu par katra projekta piedāvājumu un reģistrētu savu apmeklējuma laiku, aicinām apmeklēt kampaņas mājaslapu: https://www.city24.lv/atverto-durvju-dienas.

Šoreiz atvērto durvju dienā piedalīsies: ”Vide Ādaži” (Ādaži), “Tērbatas dārzs” (Centrs), “Lucavsala” (Lucavsala), “Kaivas kvartāls 2” (Rīgas Dreiliņi), “Zelta Ozols” (Teika), “Ezerjugla” (Jugla), “Nīcgales Spāres” (Dārzciems), “Baznīcas iela 5” (Centrs), “Parka kvartāls” (Ziepniekkalns), “Cukura iela 29” (Jelgava), “Jersikas nams” (Latgales priekšpilsēta), “Matīsa iela 63” (Centrs).

Valsts īpašumu pārdošanas apjomi šogad turpinās augt, jo sevišķi ievērojot 2025. gada vasarā pieņemtos grozījumus Publiskas perso-nas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, paredz VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis Andris Vārna.

Aizvadītais gads iezīmējis aktivitātes atjaunošanos mājokļu tirdzniecī-bas sektorā, kas skaidri parāda tuvākā laika tendenci kopumā. Pircēju aktivitāte augs. Ekspertu galvenais skaidrojums ir Eiropas Centrālās bankas krītošās bāzes likmes 2024. gadā un 2025. gadā, Euribor likmēm nokrītot līdz līmenim, kad veidojas pircēkjiem pieņemama kreditēšana. Pēdējā gada laikā straujāk augušas lietotu mājokļu cenas, kas norāda uz augstu tirgus aktivitāti otrreizējā tirgū.

Pērn aizvien aktīvāk notikusi arī Valsts īpašumu atsavināšana izsolēs, ko vislabāk demonstrē VNĪ apkopotā statistika par darījumiem pēdējos trīs gados. Saistībā ar jau minētajiem grozījumiem paredzams darījumu pieaugums konkrētajā segmentā. Proti, grozījumi ļauj pārdot publiskas personas zemi, uz kuras atrodas privātpersonai piederošas, zemesgrāma-tā ierakstītas ēkas, kuras uzceltas uz spēkā esoša neapbūvēta zemesga-bala nomas līguma pamata. Par to un citām niansēm sīkāk A. Vārnas viedoklī.

Aviokompānija "Norwegian" patlaban neplāno paplašināt bāzi Rīgas lidostā, intervijā sacīja "Norwegian" finanšu direktors Hanss Jorgens Vibstads.

Viņš norādīja, ka patlaban Rīgā ir bāzētas divas "Norwegian" lidmašīnas.

Vibstads atzīmēja, ka aviokompānija izvērtē jaunas iespējas, tomēr patlaban konkrētu bāzes paplašināšanas plānu nav.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānija turpina palielināt galamērķu skaitu no Rīgas, piemēram, nākamgad "Norwegian" sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Bergenu Norvēģijā.

"Redzam, ka Rīga ir ļoti pievilcīgs galamērķis gan biznesa, gan atpūtas ceļotājiem. Latvijā ir daudz Ziemeļvalstu uzņēmumu un banku, tāpēc pieprasījums ir gan no Latvijas ceļotājiem uz Eiropu, gan no norvēģiem, zviedriem un dāņiem, kuri vēlas apmeklēt Rīgu," atzīmēja Vibstads.

Tāpat viņš papildināja, ka "Norwegian" birojā Rīgā, Gustava Zemgala gatvē, patlaban strādā aptuveni 160 cilvēku un tajā darbojas vairāki departamenti, tostarp finanšu, informācijas tehnoloģiju (IT) un klientu apkalpošanas jomās.

Pusotra gada laikā "Startup House Riga" ēka Spīķeros jaunuzņēmumu kopienai ir kļuvusi par šauru. Šī gada rudenī daļa jaunuzņēmumu, kas ir paplašinājuši savas komandas, pārcelsies uz jaunajām telpām.

Tiem pievienosies arī daži jaunuzņēmumi, kas šobrīd nomā telpas citviet pilsētā. Savukārt uz mazākajām biroju telpām rindā jau gaida tie, kuri tikko metušies sava biznesa veidošanas izaicinājumā.

"Spēcīga kopiena, atbalsts un līdzīgi domājoši cilvēki apkārt - tā vienmēr ir bijusi viena no jaunuzņēmumu veiksmes atslēgām. No pirmās dienas mēs esam centušies uzņemties atbildību par visām ikdienas mazajām sadzīviskajām rūpēm, lai jaunuzņēmumi varētu fokusēties uz svarīgāko - sava biznesa izaugsmi. "Startup House Riga" komanda ir patiešām lepna par to, ka pusotra gada laikā mūsu kopienas uzņēmumi ir spējuši piesaistīt investīcijas 7 miljonu eiro apmērā," saka "Startup House Riga" vadītājs Kristians Jenčiuss.

Rīga savu attīstību balstīs uz tehnoloģiju, izglītības, biznesa pakalpojumu un radošo nozaru attīstību, vienlaikus ir paredzēts atbalsts nekustamo īpašumu attīstītājiem, lai segtu nepieciešamās infrastruktūras izveidi, kā arī uzņēmējdarbības aktivizēšanu pilsētas centra ēku pirmajos stāvos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kuras ir radījušas ne tikai problēmas, bet arī jaunas iespējas, kas jāizmanto.

Fragments no raksta

Kāda ir Rīgas pievilcība potenciālo investoru acīs?

Diemžēl ģeopolitiskās situācijas izmaiņas ir radījušas skarbu viedokļu maiņu potenciālo un pat esošo investoru skatījumā. Ir vairāki projekti, kuru realizācija nenotiks nevis Rīgas vai valsts nosacījumu dēļ, bet gan tieši ģeopolitiskās situācijas pārmaiņu rezultātā. Ir projekti, kuru potenciālie investori no to īstenošanas Rīgā ir atteikušies. Ir arī tādi potenciālie investori, kuri savu ieceru īstenošanu ir atlikuši un vēro situāciju. Vienlaikus priecē, ka ir arī tādi, kuri nav atteikušies no saviem plāniem un tos pakāpeniski īsteno vai gatavo augsni to realizācijai. Piemēram, neraugoties uz ģeopolitisko situāciju, starptautisko biznesa pakalpojumu centru veidotāji — GoCardless, Tech Mahindra, Roche, Norse — pērn paziņoja par 1200 darba vietu izveidi Rīgā, kas vienlaikus arī nodrošina pieprasījumu pēc biroju telpām, ar to saistītajiem pakalpojumiem. Tas ir ļoti būtiski, jo, piemēram, pozitīvi attīstās Skanstes apkaime, kur jau ir uzbūvētas vairākas biroju ēkas un taps vēl, vienlaikus arī pilsēta šīs apkaimes attīstībā ir pielikusi savus resursus un pūles — pavasarī tiks atklāts Skanstes parks. Rīga šogad plāno arī atbalstīt jaunuzņēmumu ekosistēmas pilnveidošanu, līdzfinansējot StartUp māju un dažādas ekosistēmas aktivitātes.

Reģionālajā sabiedriskajā transportā no šodienas pieaug biļešu cenas, informēja Autotransporta direkcijā (ATD).

Tostarp vilcienu pārvadājumos tarifs pieaugs vidēji par 6,6%, bet autobusu pārvadājumos tarifs palielināsies par aptuveni 7,5%.

Vilcieniem un autobusiem brauciena maksa starp zonām palielinās par 30 centiem, izņemot braucienus A zonā. Savukārt vilcieniem ārpus elektrificētajām zonām un autobusiem ārpus zonām visām pieturām braukšanas maksa palielinās par 20 centiem.

Piemēram, maršrutā Rīga-Imanta vilciena biļete saglabāsies 1,5 eiro apmērā, bet reisā Rīga-Sigulda vilciena biļetes cena pieaugs no 2,5 eiro līdz 2,8 eiro. Tajā pašā laikā biļetes cena autobusā un vilcienā maršrutā Rīga-Dubulti palielināsies no diviem eiro līdz 2,3 eiro.

Vilciena biļete maršrutā Rīga-Liepāja palielināsies par 20 centiem - no 8,9 eiro līdz 9,1 eiro, vilciena biļete Rīga-Salaspils palielinās par 30 centiem - no diviem līdz 2,3 eiro, kā arī vilciena biļete Rīga-Aizkraukle palielinās par 30 centiem - no 3,5 līdz 3,8 eiro.

Daudzu sērijveida paneļu ēku normatīvais ekspluatācijas laiks ir vidēji 50 gadu – tas nozīmē, ka dzīvojamajām ēkām, kas celtas 1974. gadā vai agrāk, šis termiņš ir pienācis šogad – 2024. gadā, īsi un lakoniski konstatēts Latvijas Stratēģiju un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) jaunākajā pētījumā Rīgas metropole 2040: pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva, kas klajā nācis oktobrī.

Blokmājas Rīgā – cik to ir?

Lai saprastu un apzinātu problēmu, vispirms ir jānonāk pie rezultāta vismaz divos ceļos, un to arī darījām. Saprotams, ka padomju laikā būvētās mājas ir ne tikai Rīgā, tādēļ, lai nonāktu pie ticama rezultāta, izmantojām ne tikai LaSER pētījuma datus, bet nodrošinājāmies ar vispārīgiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par visas Latvijas mājokļiem. Lai atlasītu mājokļus, kas atbilst prasībai «padomju laikā celta daudzdzīvokļu māja», ņēmām visus reģistrētos mājokļus – gan dzīvokļus, gan privātmājas –, kas ir apdzīvoti un kuros ir centrālapkure. Šāda atlase satur nelielu kļūdu, jo arī lielajās pilsētās tiek celtas privātmājas ar centrālapkuri, tomēr kļūda pret kopskaitu ir neliela, turklāt netiek pētīti lauku apvidi, kur privātmājas ir pārsvarā. No šīs atlases redzams, ka Rīgā atrodas gandrīz puse mājokļu ar centrālapkuri no visiem Latvijas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri. Proti, var secināt, ka mazākā daļa no visām daudzdzīvokļu mājām atrodas Rīgā. Zināms, ka lielākais vairums paneļu namu ir celti laikā 1961. līdz 1990. gadam. Lai arī CSP atlase piedāvā būvniecības laiku no 1981. līdz 2000. gadam, ir zināms, ka šī perioda otrajā desmitgadē praktiski nekas netika uzcelts. Tādējādi iegūstam, ka aptuveni divas trešdaļas no Rīgas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri ir mājas, kuru būvniecības termiņš ir no 1961. līdz 1990. gadam, turklāt pēdējā piecgade būvniecībā bija pasīvāka. Tie ir aptuveni 180 tūkstoši mājokļu, un pieņemot, ka vidējais blokmājas dzīvokļu skaits ir ap 30, iegūstam 6000 māju. Arī LaSER pētījumā tiek konstatēts, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo paneļu namos, kas celti no 1958. līdz 1985. gadam, un kopumā Rīgas pilsētā ir 6000 padomju laikos celtu sērijveida paneļu namu. Proti, no visiem avotiem iegūstam līdzīgu rezultātu un par nosaukto problēmas apmēru varam būt pārliecināti.

Reizēm sarunas notiek brīžos, kas kļūst nozīmīgi gan profesionāli, gan personīgi. Šī ir viena no tām.

2025. gadā LeverX turpina paplašināties dažādos tirgos un reģionos, tomēr īpaša nozīme ir jaunā biroja atvēršanai Rīgā, Latvijā. Tā nav vienkārši vēl viena vieta uz kartes — Rīga ieņem īpašu vietu gan LeverX stāstā, gan uzņēmuma līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja Dr. Viktora Lozinska (Dr. Victor Lozinski) dzīvē.

Līderības profils: Dr. Viktors Lozinskis

Dr. Viktors Lozinskis ir uzņēmuma LeverX līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs, pieredzējis uzņēmumu lietojumprogrammu un programmatūras inženierijas eksperts, kurš pazīstams ar savu apņemšanos nodrošināt tehnoloģisku izcilību.

LeverX tika dibināts 2003. gadā Dr. Lozinska dzīvoklī - Silīcija ielejā. Mūsdienās uzņēmums ir globāls sistēmu integrators ar birojiem 11 valstīs un aptuveni 2000 profesionāļu lielu komandu, kas darbojas trīs kontinentos. Uzņēmums apkalpo klientus Ziemeļamerikā, Latīņamerikā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, Eiropā un Vidusāzijā.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" pērn komercreisos pārvadāja 37 411 pasažierus, kuriem pienācās valsts noteiktie braukšanas maksas atvieglojumi, tādējādi kompānijai veidojās 317 400 eiro zaudējumi, aģentūrai LETA sacīja "Lux Express Latvia" valdes loceklis Aldis Ķibēns.

Viņš skaidroja, ka kompānijai ir būtiski zaudējumi esošā regulējuma dēļ, kas nosaka, ka valsts komercreisos nekompensē izdevumus, kas ir saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, tomēr braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēji ir tiesīgi saņemt atlaides arī komercmaršrutos.

Savukārt pēc Eiropas tiesas lēmuma Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir jāiekļauj norma, ka valstij ir jākompensē pasažieriem piešķirtās atlaides, jo valsts nevar pieprasīt no komersanta nodrošināt pakalpojumu bez maksas, skaidroja Ķibēns.

"Līdz šim esam dzirdējuši daudzus solījumus, bet neredzam konkrētus soļus, kā Autotransporta direkcija (ATD) plāno risināt šo situāciju," sacīja Ķibēns.

Reģionālajā sabiedriskajā transportā no 2026.gada 15.janvāra pieaugs biļešu cenas, ceturtdien nolēma Sabiedriskā transporta padome.

Tostarp vilcienu pārvadājumos tarifs pieaugs vidēji par 6,6%, bet autobusu pārvadājumos tarifs palielināsies par aptuveni 7,5%.

Plānots, ka vilcieniem un autobusiem tiks palielināta brauciena maksa starp zonām par 30 centiem, izņemot braucienus A zonā. Savukārt vilcieniem ārpus elektrificētajām zonām un autobusiem ārpus zonām visām pieturām braukšanas maksa tiks palielināta par 20 centiem.

Piemēram, maršrutā Rīga-Imanta vilciena biļete saglabāsies 1,5 eiro apmērā, bet reisā Rīga-Sigulda vilciena biļetes cena pieaugs no 2,5 eiro līdz 2,8 eiro. Tajā pašā laikā biļetes cena autobusā un vilcienā maršrutā Rīga-Dubulti palielināsies no diviem eiro līdz 2,3 eiro.

Latvijā 2024.gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām - Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat sadarbības projektā iegūtie dati.

Tas ir par 15,1% vairāk nekā 2023.gadā, kad rezervēto viesu nakšu skaits bija 1,54 milj., kā arī par 32,4% vairāk nekā 2019.gadā pirms pandēmijas, kad rezervēto viesu nakšu skaits sasniedza 1,34 milj. nakšu. Baltijas valstu galvaspilsētu vidū rezervēto viesu nakšu skaita ziņā joprojām līdere ir Rīga, kam seko Tallina un Viļņa.

2024.gadā 1,33 milj. jeb 75,4% no viesnaktīm Latvijā rezervēja ārvalstu viesi, bet 435,6 tūkst. jeb 24,6% rezervēja Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2023.gadu, pieauga gan ārvalstu viesu (par 14,6%), gan vietējo viesu (par 16,9%) rezervēto viesnakšu skaits. Salīdzinot ar 2019.gadu, vietējo viesu rezervēto nakšu skaits palielinājies 2,6 reizes, bet ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits pieaudzis par 14,1%.

Turpinot tīkla infrastruktūras attīstību, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šogad tīkla pilnveidošanā investēs aptuveni 20 miljonus eiro, tostarp sākot piedāvāt 5G+ internetu mājsaimniecībām un biznesam.

Kā informē Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, šogad uzņēmums turpinās attīstīt tīkla infrastruktūru gan Rīgā, gan reģionos, kā arī uz galvenajiem autoceļiem, līdz gada beigām 5G pieejamību nodrošinot 85 % Latvijas iedzīvotāju.

Līdzās ātrgaitas interneta risinājumiem mājai un birojam, kā arī 5G un 5G+ iespējām, šogad “Bite Latvija” turpinās attīstīt arī “triple play” pakalpojumu grozu, piedāvājot balss, mobilā un optiskā interneta pakalpojumus, augstas izšķirtspējas mājas TV pakalpojumus. Savukārt biznesa klientiem – integrētus IKT pakalpojumus, piemēram, mākoņpakalpojumus, datu centra pakalpojumus, kiberdrošības risinājumus un citus.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" no 3. novembra palielinās reisu skaitu maršrutā Rīga-Liepāja un samazinās reisu skaitu Daugavpils maršrutā, informē kompānijā.

Turpmāk reiss Rīga-Liepāja plkst. 10 tiks nodrošināts četras reizes nedēļā - ceturtdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienās, kamēr iepriekš reiss notika divas reizes nedēļā - piektdienās un svētdienās. Arī reiss Liepāja-Rīga plkst. 14.45 turpmāk aties četras reizes nedēļā - ceturtdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienā, līdzšinējo divu dienu - piektdienās un svētdienās vietā.

Tāpat tiks ieviests jauns Rīga-Liepāja reiss plkst. 21, kas būs pieejams divas reizes nedēļā - piektdienās un svētdienās, un Liepāja-Rīga reiss plkst. 5. (plkst. 4.37 no pieturas Mirdzas Ķempes ielā), kas aties pirmdienās un sestdienās.

Tādējādi turpmāk "Lux Express" autobusi no Liepājas uz Rīgu kursēs līdz 12 reizēm dienā turp un atpakaļ.

Ar strauju izaugsmi un stabilu peļņu noslēdzot aizvadīto gadu, biroju komplekss VERDE un tā attīstītāji – investīciju pārvaldības uzņēmums Capitalica Asset Management (Capitalica) – sper nākamo soli attīstībā. Capitalica komanda ir apņēmības pilna lauzt stereotipus par A klases biroju trūkumu Rīgā un pierādīt, ka augstākās klases biroju segments ir dzīvotspējīgs un augsti pieprasīts arī Latvijas galvaspilsētā.

Par VERDE attīstību, Capitalica ilgtermiņa redzējumu nozares attīstībā, Rīgas biroju tirgus potenciālu un investīciju iespējām Dienas Biznesam stāstīja Capitalica valdes priekšsēdētājs Andrius Barštis un Capitalica Investoru attiecību vadītājs Latvijā Jānis Rībens.

Latvijā uzņēmēji Capitalica pazīst kā VERDE biroju kompleksa attīstītāju ar vairākām veiksmīgām obligāciju emisijām 50 miljonu eiro apmērā kopumā. Pirms runāt par to, ko mēs varam apskatīt tepat, Rīgā, pastāstiet par Capitalica darbību, ieguldījumu stratēģiju un jūsu specializāciju 10 gadu pastāvēšanas laikā! Sākāt taču Lietuvā. Kādi bija jūsu pirmie projekti? Kā izveidojās tās uzņēmuma vērtības, kādas ir šobrīd?

Saistībā ar pieteiktajiem streikiem vairākās Vācijas lidostās pirmdien, 10.martā, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" atcēlusi lidojumus Rīga-Frankfurte-Rīga, bet Vācijas aviokompānija "Lufthansa" pirmdien atcēlusi rīta reisu Rīga-Frankfurte, dienas reisus Frankfurte-Rīga-Frankfurte un vakara reisu Frankfurte-Rīga, aģentūru LETA informēja RĪgas lidostas pārstāvji.

Tāpat lidsabiedrība "airBaltic" atcēlusi pirmdienas rīta reisu Rīga-Berlīne-Rīga.

Lidosta aicina pasažierus sekot savu aviokompāniju sniegtajiem paziņojumiem un nepieciešamības gadījumā sazināties ar tām.

Jau ziņots, ka sabiedriskajā sektorā strādājošie un virszemes apkalpošanas darbinieki 11 Vācijas lidostās pirmdien rīkos streikus, piektdien paziņoja arodbiedrība "Verdi".

Vāciju pēdējās nedēļās skāris sabiedriskajā sektorā strādājošo streiku vinis, lai palielinātu spiedienu uz federālo valdību un pašvaldībām pirms trešās sarunu kārtas par sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma palielināšanu.

"Verdi" norāda, ka streikus pirmdien rīkot aicināti strādājošie Frankfurtes, Minhenes, Berlīnes, Hamburgas, Štutgartes, Ķelnes/Bonnas, Diseldorfas, Dortmundes, Hannoveres, Brēmenes un Leipcigas/Halles lidostās.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2025. gada nogalē noslēgusi jaunu sadarbības līgumu ar starptautisko gastronomijas ceļvedi MICHELIN Guide par Latvijas dalību programmas īstenošanā nākamajā trīs gadu periodā no 2026. līdz 2028. gadam.

Sadarbības mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, attīstot gastronomijas tūrismu kā augstas pievienotās vērtības nozari, vienlaikus motivējot nozari investēt kvalitātē, servisā un inovācijās gastronomijas jomā.

“Dalība MICHELIN ceļvedī dod izmērāmu atdevi Latvijas ekonomikai un tūrisma nozare šo iniciatīvu novērtē kā būtisku ieguldījumu Latvijas tūrisma tēla veidošanā. Starptautiskā prakse liecina, ka gastronomijas tūrisms kļūst par arvien nozīmīgāku segmentu, turklāt viesi, kas ceļo augstvērtīgas virtuves dēļ, mēdz uzturēties ilgāk un tērēt vairāk, tādēļ turpināsim sadarbību ar MICHELIN,” tā LIAA pārstāve Vita Balode-Andrews, piebilstot, ka tiks turpinātas sarunas par kopīgu Baltijas valstu iekļaušanos MICHELIN ceļvedī, lai efektīvāk uzrunātu ārvalstu viesus kā vienotam Baltijas tirgum.

Rīgā notikušajā Eiropas basketbola čempionātā vidējais spēļu apmeklējums bija vairāk nekā 6000 skatītāju, piektdien preses konferencē atklāja Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.

Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem Rīgā norisinājās divarpus nedēļu garumā no augusta beigām līdz septembra vidum.

Tiek solīts, ka pilna informācija par Eiropas čempionātu Rīgā tiks apkopota un faktos balstīti secinājumi tiks izdarīti līdz decembrim, taču šobrīd zināmi dati par spēļu apmeklētību.

"Arēnu 31 spēlē apmeklēja 195 101 skatītājs, kas ir daudz, ņemot vērā arēnas ietilpību uz basketbola spēlēm," stāstīja Cipruss.

Grupas spēlēs uz mačiem kopā bija 95 831 skatītājs, kas ir vairāk nekā 2015.gadā, kad Rīgas apakšgrupā bija arī Lietuva. Vidēji vienu spēli apmeklēja gandrīz 6300 skatītāju.

LBS ģenerālsekretārs atzīmēja, ka izslēgšanas turnīra laikā no 4. līdz 15.septembrim starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidoja 66 līgumreisu un privātās lidmašīnas.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa lapu koku saplākšņa eksportā bija 5%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Vēsturiski finiera lokšņu rūpnieciskā ražošana aizsākās1797. gadā, kad Samuels Bentamams (1757 - 1831) izgudroja un uzkonstruēja finiera lokšņu lobāmo mašīnu. No šī laika sākās plaša finiera lokšņu izmantošana dažādu koksnes izstrādājumu virsmu apdarē. Savukārt saplākšņa ražošana pašreizējā izpratnē (finiera lokšņu līmēšana un presēšana) rūpnieciskos apjomos aizsākās tikai pēc 1865. gada, kad ASV tika radītas iekārtas saplākšņa rūpnieciskai ražošanai. Tikai dažus gadus pēc saplākšņa ražošanas patenta izsniegšanas (1869.g.) šo produkciju sāka ražot arī Latvijas teritorijā. 1913. gadā Latvijā bija divas saplākšņa (līmēta finiera) rūpnīcas - viena Rīgā, bet otra Daugavpilī. Kopējais saražotā saplākšņa apjoms bija aptuveni 50 tūkstoši kubikmetru gadā (Latvijas PSR ģeogrāfija. Rīga: izdevniecība Zinātne, 1975., 345.lpp.).