Būvniecība un īpašums

Sāks Vidzemes šosejas asfalta segas rekonstrukcijas darbus

Žanete Hāka, 09.04.2015

Jaunākais izdevums

Nākamnedēļ, 13.aprīlī uz valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) ceļu būves firma SIA Binders sāks sagatavošanās darbus pirms asfalta segas rekonstrukcijas šā ceļa posmā no 15,40. līdz 25,50. km jeb no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvei no Garkalnes dzelzceļa pārvada, informē kompānijas pārstāve Vita Noriņa.

Nākamās nedēļas laikā uz šosejas tiks uzstādītas brīdinājuma zīmes, izveidotas pagaidu pārbrauktuves satiksmes plūsmas novirzīšanai, veikti citi ceļa segas rekonstrukcijas uzsākšanai nepieciešamie priekšdarbi.

Sākot ar 20.aprīli, satiksmei pilnībā tiks slēgta brauktuve virzienā no Rīgas visā rekonstrukcijai paredzētā posma garumā. Satiksme abos virzienos tiks organizēta blakus brauktuvē, kur šobrīd ir ceļa divas joslas virzienam uz Rīgu. Satiksmes organizēšanai netiks izmantoti luksofori, taču būs noteikti ātruma ierobežojumi.

Uz blakus brauktuvi tiks pārceltas arī virzienā no Rīgas esošās sabiedriskā transporta pieturvietas, bet pieturvieta Remberģi tiks pārcelta apmēram 600 m uz priekšu Siguldas virzienā.

Atbilstoši projektam, asfalta segas rekonstrukcija tiks veikta ceļa posma abos virzienos, secīgi organizējot darbus vispirms vienā, pēc tam otrā ceļa brauktuvē. Projekts paredz asfalta segas rekonstrukciju, izmantojot reciklēšanas metodi, kas nozīmē, ka vecais asfalta segums tiks safrēzēts, segas stiprināšanai sajaukts ar cementu, izlīdzināts un pa virsu trijās kārtās ieklāta jaunā asfalta sega. Projekts neparedz ceļa pamatu rekonstrukciju.

Projekta ietvaros tiks rekonstruēts arī Garkalnes pārvads (reģionālā autoceļa P3 pārvads pār autoceļu A2), pārvads pār dzelzceļu un gājēju tunelis aiz Langstiņu pagrieziena. Rekonstrukcijas zonā tiks atjaunotas sabiedriskā transporta pieturvietas, gar ceļa malām esošās metāla drošības barjeras, atsevišķā posmā tiks izbūvēta lietus ūdens kanalizācija, iztīrīti grāvji un rekonstruētas caurtekas.

Paredzēts, ka līdz darbu tehnoloģiskajam pārtraukumam rudenī, visās ceļa joslās abos virzienos jābūt ieklātām seguma apakškārtām, atsevišķās vietās – arī virskārtām. Ceļas segas rekonstrukcijai pilnībā jābūt pabeigtai 2016.gada ceļu būves sezonā.

Ceļas segas rekonstrukcijas pasūtītājs un būvuzraugs – VAS Latvijas Valsts ceļi, projekts – SIA BRD projekts. Galvenais būvuzņēmējs – CBF SIA Binders, apakšuzņēmēji – SIA Lemminkainen Latvija, AS Ceļu pārvalde, SIA Rīgas tilti un SIA Tilts. Līguma summa – 14,9 milj. EUR bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniegs un apledojums pirmdienas rītā daudzviet Latvijā apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Sniegotos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistīta 152 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienība.

Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir:

Ainažu šoseja (A1) posmā no Berģiem līdz Bīriņu pagriezienam;

Vidzemes šoseja (A2) posmā no Rīgas līdz Līgatnei;

Valmieras šoseja (A3) posmā no Murjāņiem līdz Braslas tiltam;

Rīgas apvedceļi (A4 visa maršruta garumā;

Daugavpils šosejas (A6) visa maršruta garumā;

Jelgavas šoseja (A8) posmā no Jelgavas līdz Meitenei;

Liepājas šoseja (A9) no Kalnciemam līdz Apšupes krustojumam;

Rēzeknes šoseja (A12) visā maršruta garumā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pērn labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu

Dienas Bizness, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un ir konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Pērn labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57 % valsts galveno autoceļu, kas ir par 20 % vairāk nekā 2012. gadā.

2017. gadā gadā uz valsts autoceļiem turpināja pieaugt satiksmes vidējā diennakts intensitāte – salīdzinot ar 2016. gadu, tā ir pieaugusi par 3 %. Savukārt 2016 .gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, satiksmes intensitāte pieauga par 8 % un pirmo reizi pārsniedza pirmskrīzes līmeni.

Visaugstākā satiksmes intensitāte pērn bijusi uz Bauskas šosejas (A7) – 12 240 automašīnas diennaktī, uz Rīgas apvedceļa (Salaspils–Babīte, A5) – 11 891, un uz Jelgavas šosejas (A8) – 11 585 automašīnas diennaktī.

Galveno valsts autoceļu posmi, uz kuriem satiksmes intensitāte pērn bija visaugstākā, ir Jūrmalas šosejas posmā no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Babīti – pa to diennaktī vidēji braukušas 45 238 automašīnas, Vidzemes šoseja (A2) no Rīgas robežas līdz Tallinas šosejai (A1) – pa to vidēji diennaktī braukušas 40 128 automašīnas, un Jūrmalas šosejas posmā no pagrieziena uz Babīti līdz Jūrmalai – pa to vidēji diennaktī braukušas 38 311 automašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru