Ražošana

Sāksies pieteikšanās platību maksājumu saņemšanai

Žanete Hāka, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

No šā gada 11.aprīļa līdz 23.maijam lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem var pieteikties ar kavējuma sankciju, ir 15.jūnijs, informē Lauku atbalsta dienests.

Tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā ir 10 hektāri vai vairāk lauksaimniecības zemes, atbalsta saņemšanai šogad obligāti jāpiesakās tikai Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). LAD aicina arī visus pārējos lauksaimniekus iesniegt Vienoto iesniegumu EPS, jo piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem ir vairāk ieguvumu, nekā tad, ja iesniegums iesniegts papīra formātā.

Viens no ieguvumiem – iespēja saņemt maksājumus ātrāk. Būtiski, ka EPS kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļauj izvairīties no sankcijām. Tikai tiem klientiem, kuri būs pieteikušies atbalsta saņemšanai EPS, LAD varēs pagūt nosūtīt brīdinājumus par kļūdām, un lauksaimnieks paspēs līdz 27.jūnijam iesniegt labojumus, nesaņemot par to sankcijas. Šādus labojumus nepagūs konstatēt papīra formātā iesniegtajos iesniegumos. Sistēma sniegs brīdinājumus arī gadījumos, ja klients aizmirsīs pieteikties kādam no atbalsta veidiem, ko būs saņēmis iepriekšējos gados, kā arī neļaus pieteikt neatbilstošas platības.

Lai sniegtu atbalstu klientiem, LAD ir digitalizējis visus iepriekšējā gada pieteikumus, tāpēc klientiem, kas lietos EPS pirmo reizi, arī ir iespēja kopēt iepriekšējā gada pieteikumus.

Tā kā daudziem lauksaimniekiem nav pieejams dators ar interneta pieslēgumu, kā arī nav nepieciešamo datorprasmju, lai varētu iesniegt iesniegumu EPS, LAD no 11.aprīļa organizē vairāk nekā 300 klātienes konsultācijas daudzos pagastu centros, lai palīdzētu klientiem aizpildīt pieteikumus elektroniski. Lauksaimniekiem bez maksas būs iespēja iesniegt pieteikumus gan minēto konsultāciju laikā, gan arī apmeklējot LAD klientu apkalpošanas centrus. Atbalstu sniegs arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Lauksaimnieki, kuri 2016. gadā vēlas iesniegt vienoto iesniegumu papīra formātā, ne vēlāk kā līdz 10.maijam jāiesniedz pieprasījumu LAD par vienotā iesnieguma veidlapas un kartes sagatavošanu papīra formātā, norādot LAD klienta reģistrācijas numuru. LAD veidlapas un kartes papīra formātā izsniegs pieprasījuma iesniedzējiem no 25.aprīļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

LAD direktore brīdina: Īpaši stingri tiks pārbaudīts, vai izvirzītais mērķis ir sasniegts

Rūta Kesnere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā plānošanas periodā lauksaimnieku projektos īpaši stingri pārbaudīs, vai ir sasniegts izvirzītais mērķis, intervijā DB stāsta Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga

Fragments no intervijas:

Cik liels šajā plānošanas periodā ir lauksaimniekiem un lauku tūrismam pieejamais finansējums un kādās programmās?

Pieejamais finansējums Lauku attīstības programmas ietvaros ir ļoti liels – tie ir 1,5 miljardi eiro lauksaimniecībā, no tiem 30 miljoni ir nelauksaimnieciskām aktivitātēm, tajā skaitā tūrismam, un 180 miljoni eiro zivsaimniecībā. Galvenās programmas ir samērā nemainīgas, kopš mēs vispār strādājam ar Eiropas Savienības fondiem. Tā ir gan lauku saimniecību modernizācija, kas ir ļoti pieprasīta jau no 2004. gada, gan atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un mazajām lauku saimniecībām, kas ir īpaši pieprasīts šajā plānošanas periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā pieejamais finansējums apgūts gandrīz 100% apmērā

Žanete Hāka, 11.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gadā Lauku atbalsta dienests kopumā dažādos atbalsta veidos izmaksāja 535,2 miljonus eiro; tas liecina, ka pieejamais finansējums 2016.gadam apgūts gandrīz 100%, informē LAD.

Salīdzinot 2015.gadā tika izmaksāti 412 miljoni eiro. Šādus darba rezultātus bija iespējams sasniegt, jo LAD īstenoja vairākas jaunas iniciatīvas.

Viena no izmaiņām, kuru ieviesa dienests, bija aicinājums pieteikties platību maksājumiem elektroniski. Klientu atsaucība bija liela, EPS šogad iesniegti 61 055 pieteikumi. Rezultātā daudzus lielāks skaits klientu saņēma platību maksājumus ātrāk, no oktobra līdz decembrim tika izmaksāti 214,6 miljoni eiro (2015.gadā šajā pašā periodā tika izmaksāti 142,4 miljoni eiro). Ir arī cits nozīmīgs pozitīvs ieguvums - būtiski ir sarucis platību maksājumiem pieteikto platību pārklāšanās gadījumu skaits. Ja pagājušajā gadā pārklājumi bija aptuveni 18 000 klientu, tad šogad tādi bija tikai 4500 klientu. Mazāk kļūdu pieteikumos un mazāk sankciju, kā arī ātrāki maksājumu – tas liecina to, ka pieteikšanās elektroniskajā sistēmā ir devusi būtisku pozitīvi vērtējamu rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dos naudu, lai attīstītu mazās lauku saimniecības

Sandra Dieziņa, 18.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. jūnija Lauku atbalsta dienests (LAD) uzsāks projektu pieņemšanu pasākumā "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības". Projektus varēs iesniegt līdz 30. jūnijam.

Pasākuma mērķis - veicināt mazo lauku saimniecību konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, efektivitāti, atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību. Mazās lauku saimniecības varēs saņemt 15 000 eiro vienreizēju atbalstu ražošanas attīstībai.

Atbalsta pretendentam projekta iesniegums jāsagatavo sadarbībā ar lauksaimniecības nozarē strādājošu konsultāciju pakalpojuma sniedzēju.

Kopējais otrās kārtas pieejamais kopējais publiskais finansējums ir 18 747 336 eiro. Finansējums tiek piešķirts Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas pasākuma Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ALTUM un Ekonomikas ministrija aicina jaunos uzņēmējus 10. jūnijā apmeklēt Atbalsta gadatirgu biznesa uzsācējiem. Tajā vienuviet varēs uzzināt pašu svarīgāko biznesa uzsācējiem par finansējuma saņemšanas iespējām, piemēram, valsts atbalsta programmu aizdevumiem, riska kapitāla fondiem, biznesa eņģeļiem un dažādiem citiem atbalsta mehānismiem – inkubatoriem, mentoriem, pašvaldību piedāvāto atbalstu u.c.

Dalība pasākumā bez maksas, taču vietu skaits ierobežots, tāpēc interesentiem savlaicīgi jāpiesakās altum.lv.

«Sākot jaunu biznesu, uzņēmējiem visbiežāk pietrūkst finansējuma vai informācijas par iespējām to iegūt. Tāpēc ALTUM kopā ar Ekonomikas ministriju jau otro gadu rīko plašu informatīvo pasākumu biznesa uzsācējiem. Tā ir iespēja vismaz reizi gadā vienuviet uzzināt koncentrētus piedāvājumus visdažādākajiem atbalsta mehānismiem, ko sniedz ne tikai valsts, bet arī pašvaldības, bankas un dažādas nevalstiskās organizācijas, kā arī noskaidrot, pie kā meklēt atbalstu – finansējumu, zināšanas, bezmaksas telpas vai vienkārši citu uzņēmēju pieredzē balstītu padomu,» stāsta ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests no vakardienas, 16.oktobra, ir uzsācis izmaksāt Vienotā platības maksājuma un maksājuma par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, avansus, informē LAD.

Bioloģisko maksājumu avansus dienests sāks izmaksāt no 1.novembra.

Avansa maksājumi šogad lielāks skaits klientu saņems ātrāk. Dienests plāno, ka līdz oktobra beigām tos saņems aptuveni 75 procenti lauksaimnieku (2016.gadā tie bija 63 procenti). Kopumā oktobrī tiks izmaksāta 65 miljoni eiro liela atbalsta summa.

LAD jau informēja, ka lauksaimnieki saņems 70 procentus no vienotā platību maksājuma un 85 procentus no maksājuma apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, un bioloģiskā maksājuma. Vienotā platību maksājuma finansējums 2017.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 14 procentiem, un provizoriskā atbalsta likme būs aptuveni 68 eiro/ha (avansa maksājumā 70% no likmes, t.i., aptuveni 47 eiro/ha), kas vēl tiks koriģēta atkarībā no kopējās atbalstam apstiprinātās platības. Maksājuma apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, likmes 2017.gadā būs nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties iniciatīvas "Konsultē vispirms" principa ieviešanā iesaistīto uzraugošo iestāžu 2019. gada darbības novērtējumam, par iniciatīvas līderi 2019. gadā atzīta Zāļu valsts aģentūra. Augstāko novērtējumu dažādās nominācijās ieguva arī Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Uzņēmumu reģistrs un Centrālā statistikas pārvalde.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro velk paralēles ar sportu: ""Konsultē vispirms" ir par labāku sadarbību. Gribētos redzēt, lai sadarbība valsts pārvaldes un uzņēmēju starpā nav kā "tautas bumba", kur mērķis ir izsist no spēles pēc iespējas vairāk spēlētāju, bet lai tā vairāk līdzinātos frisbijam, kur, neskatoties uz augsto spēles dinamiku, valda savstarpēja cieņa, godīgs spēles gars, un kur par strīdīgām situācijām spēlētāji vienojas paši, bez tiesneša palīdzības."

2019. gadā par iniciatīvas "Konsultē vispirms" līderi atzīta Zāļu valsts aģentūra (ZVA), kas saņēma arī apbalvojumu nominācijā "Uzņēmēju izvēle". ZVA līderību šā gada novērtējumā veicinājis tieši klientu vērtējums - darbinieki intervijās tika raksturoti kā kompetenti un pretimnākoši. Daudzās situācijās darbinieki proaktīvi palīdz meklēt risinājumu, tādēļ veidojas labs dialogs starp iestādi un klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: DB viesojas zemnieku saimniecībā Jaunstrūkas

Sandra Dieziņa, Jānis Šķupelis, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietusgāzes nobremzē ražas novākšanu un ievieš korekcijas kopražas prognozēs

Latgalē un daļā Vidzemes ūdens pagājušajā nedēļā applūdināja labības laukus, pļavas, kartupeļu vagas un dārzus. Stiprais vējš veldrē noguldīja lauka pupu, zirņu un labības laukus, kā rezultātā ir apdraudēta ražas kvalitāte un ražas novākšana, vēsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

DB ceturtdien viesojās Vidzemes ziemeļu daļā, tur saimnieki var uzelpot, jo daļu labības jau nokūluši. Lai arī lietus kulšanas darbus bija apstādinājis, lauksaimnieki cer, ka labību izdosies novākt. Z/s Jaunstrūkas saimnieks Valdis Circenis komentē: «Šķirnes Kaupo rudzus jau paguvām nokult, bet mieži vēl nav gatavi. Cenšamies sēt agrās šķirnes, bet šogad veģetācija aizkavējās. Pavisam vēl jākuļ divas trešdaļas lauku».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ikšķilē labiekārtos vēsturisko Ozoliņu parku

Žanete Hāka, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienestā apstiprināts projekts Brīvdabas skatuve un teritorijas labiekārtošana vēsturiskajā Ozoliņu parkā Ikšķilē, informē Ikšķiles novada dome.

2016. gada pavasarī Publisko un privāto partnerattiecību biedrība Zied Zeme izsludināja LEADER projektu iesniegšanu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2015-2020 ietvaros. Atklātajā projektu konkursā piedalījās arī Ikšķiles novada pašvaldība ar projektu Brīvdabas skatuve un teritorijas labiekārtošana.

Septembra vidū Ikšķiles novada pašvaldība saņēma Lauku atbalsta dienesta lēmumu par projekta apstiprināšanu un tā īstenošanai būs iespējams piesaistīt 35 tūkstošu eiro lielu līdzfinansējumu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Projekta ietvaros ir paredzēts labiekārtot 1,1 ha lielu teritoriju vēsturiskajā Ozoliņu parkā, ierīkot apgaismotus gājēju celiņus, izvietot soliņus un atkritumu tvertnes, kā arī izbūvēt 240 m2 lielu brīvdabas skatuvi, kur organizēt dažādus pasākumus Ikšķiles novada iedzīvotājiem un viesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Taurupes brīvdabas estrādes atjaunošana izmaksās 34,5 tūkstošus eiro

Žanete Hāka, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldība ir saņēmusi Lauku atbalsta dienesta atbalstu projekta Taurupes brīvdabas estrādes pārbūve īstenošanai, informē pašvaldība.

Projekta mērķis ir esošās Taurupes brīvdabas estrādes pārbūve, nodrošinot kvalitatīvu un drošu koncertdarbības vidi. Projekta rezultātā tiks pārbūvēta brīvdabas estrādes fasādes siena un nojume. Projekta īstenošana uzlabos publiskās ārtelpas kvalitāti ar arhitektoniski estētisku brīvdabas estrādi, kas tiks veidota rijas stilistikā, piedāvājot kolektīviem drošus apstākļus brīvdabas koncertdarbībai, kā arī priecējot vietējos iedzīvotājus un viesus ar brīvdabas estrādi kā kvalitatīvu publiskās ārtelpas elementu, kas iederas ainavā un sasaucas ar latvisko identitāti.

Estrādes pārbūve potenciāli pilnveidos amatiermākslas kolektīvu koncertdarbības iespējas un kvalitāti, kā arī paplašinās iespējas piesaistīt viesmāksliniekus, tādējādi bagātinot kultūrvides klāstu Taurupes pagastā un arī Ogres novadā kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija ir sniegusi informāciju par ieņēmumu samazinājuma apmēriem noteiktās lopkopības nozarēs, tādēļ šīs nozares saņems atbalsta maksājumus, liecina Lauku atbalsta dienesta informācija.

Nozares ražotāju kopējie ieņēmumi 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam samazinājās.

Piena ražošanā tie samazinājušies par 9,1% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados; liellopu audzēšanā tie samazinājušies par 26,8% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laika posmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados.

Savukārt cūkkopībā ienākumi šajā periodā bija samazinājušies par 11,2% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem 2019. gadā no aprīļa līdz jūnijam.

Līdz ar to Lauku atbalsta dienests sācis izvērtēt informāciju par tiem piena ražotājiem un liellopu audzētājiem, kuri var saņemt vienreizēju valsts atbalstu ienākumu stabilizēšanai. Tiklīdz tiks saņemti dati no Lauksaimniecības datu centra, dienests pārskatīs, vai atbalsta pretendenti atbilst saņemšanas statusam – vai uz 2019.gada 31. decembri saimniecības vai uzņēmumi nav nonākuši grūtībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sākta vienotā platību maksājuma avansu izmaksa lauksaimniekiem

Žanete Hāka, 26.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests ir uzsācis Vienotā platību maksājuma (VPM) avansa izmaksu 70% apmērā, informē dienests.

Šobrīd pakāpeniski VPM avansa maksājumus saņems visi tie lauksaimnieki, kuru iesniegumos nav konstatētas problēmas. Lauku atbalsta dienests atgādina, ka avansa maksājumus nevarēs piešķirt gadījumos, ja nebūs saņemtas atbildes uz LAD vēstulēm un nebūs atrisinātas problēmas, piemēram, kad vairāki lauksaimnieki atbalsta saņemšanai ir pieteikuši vienu platību.

Saņemot avansa maksājumu lauksaimniekam ir iespēja uzlabot savu finansiālo situāciju un veikt ieguldījumus saimniecības turpmākā attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: ES fondu saldenā pudele izsīkst

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 14.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk Latvijai jārēķinās ar mazāku ES «narkotikas» devu un, ja nespēsim iztrūkumu ģenerēt paši, arī vājāku tautsaimniecības izaugsmi

Nav šaubu par ES fondu pozitīvo efektu uz Latvijas ekonomiku, bet jāņem vērā arī defekts, ko tie nevilšus rada. Proti, pat valsts augstākās amatpersonas bazūnē par Latvijas atrašanos atkarības varā pēc regulārām un ilgstošām naudas injekcijām. Kā pierāda pārrāvums starp apguves periodiem, atkarības redzamā daļa rada problēmas daudzās nozarēs, līdz ar to ekonomikas aktivitātē un iekšzemes kopprodukta dinamikā. Atkarības neredzamā daļa ir cēloņi, kāpēc pārrāvumi rodas, turklāt neba pirmo reizi. Latvijas iestādes ES naudas lādi no reizes uz reizi nav spējušas laikus atvērt. Lai gan ierēdņi, nolaiduši acis, trin purngalus smiltīs, bet viņu priekšnieki un politiķi dziļdomīgi berzē deniņus, atbildību nav gatavs uzņemties neviens. Kā pasakā par Daugavas rakšanu, kur daži no zvēriem negrib piedalīties ķēpīgajā darbiņā, lai nenotrieptos ar dubļiem. Pasakā šie plānā galdiņa urbēji tika bargi sodīti, piemēram, butei tiekot pie sašķobītas mutes, vēzim – pie acīm pakaļā. ES fondu «rakšanas» kavēšanā vainīgos ar uguni neatrast, bet sodīts tiek bizness, kam jālāpās dīkstāvē – kā būvniecības uzņēmumiem, gaidot publiskās naudas stutētus projektus. Un vienlaikus zaudējot darbiniekus, kuriem vaļā arī, piemēram, Skandināvijas būvlaukumu durvis. Ierēdņi un amatpersonas sevi ar atbildību neapgrūtina. Valsts pārvaldē gan ir arī pozitīvs piemērs – lauku atbalstam atvēlētā ES finansējuma apgūšana. To Lauku atbalsta dienests līdz šim nodrošinājis teicami, turklāt iestāde (netipiski valsts pārvaldes aparātam) pat uzņēmusies zināmu risku. Izprotot lauksaimnieku vajadzību sezonalitāti, jaunās programmas pasākumus Lauku atbalsta dienests atvēra brīdī, kad programma vēl nebija pat apstiprināta Eiropas Komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas piena ražotāji saņems 9,76 miljonus eiro

Žanete Hāka, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 25. oktobrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka Eiropas Savienības (ES) ārkārtas pielāgošanas atbalsta piešķiršanas kārtību piena ražotājiem, informē ZM.

Noteikumu projekts nosaka kritērijus par 9,76 miljonu eiro lielā atbalsta piešķiršanu Latvijas piena ražotājiem, lai sekmētu tirgus stabilizāciju un veicinātu saimniecību ekonomisko ilgtspēju.

Zemkopības ministrija atbalsta piešķiršanas kārtībā ir noteikusi piecas no septiņām Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajām aktivitātēm, kuru mērķis ir dot ieguldījumu tirgus stabilizācijā un veicināt saimniecību ekonomisko ilgtspēju un par kuru īstenošanu ražotāji var saņemt atbalstu (ražotājs atbalstu saņem tikai par vienu aktivitāti).

Kārtībā noteikts, ka atbalstu piešķir piena ražotājam, kuram uz 2016. gada 1. septembri ganāmpulkā bija reģistrētas slaucamas govis un kurš noteiktā laikposmā īstenoja vismaz vienu no šīm aktivitātēm: ražošanas nepalielināšanu vai samazināšanu; kvalitātes shēmu vai projektu īstenošanu, kuru mērķis ir veicināt kvalitāti un pievienoto vērtību; sadarbības (kooperācijas) projektu īstenošanu; videi vai klimatam draudzīgu ražošanas metožu piemērošanu; maza mēroga lauksaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Svaigpiena iepirkuma cena sarukusi par trešdaļu; piensaimnieki saņems atbalstu

Žanete Hāka, 24.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svaigpiena iepirkuma cena no 2014. gada jūlija līdz šā gada aprīlim ir samazinājusies jau par 33% salīdzinājumā, un tas ir viens no krasākajiem piena iepirkuma cenas samazinājumiem visu ES dalībvalstu starpā, informē Zemkopības ministrija.

Ražotājiem ieilgusī cenas lejupslīde rada lielus un neplānotus zaudējumus. Pašlaik situācija piena nozarē ir kļuvusi ļoti sarežģīta.

Ir prognoze, ka sezonalitātes dēļ piena iepirkuma cena būs vēl zemāka par pašlaik esošo, tālab piena ražotājiem nepieciešams papildu atbalsts no valsts budžeta. Tādēļ valdība otrdien, 24.maijā, atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par valsts papildu atbalsta piešķiršanu piena ražotājiem.

Noteikumi paredz, ka valsts papildu atbalstu piešķir piena ražotājam, ja viņš piegādājis pienu pārstrādei laikā no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 30. aprīlim un ja pēc stāvokļa 2016. gada 1. maijā ganāmpulkā ir reģistrētas slaucamas govis vai teles, kas vecākas par 18 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atstāj negrozītu LAD lēmumu, liekot zemnieku saimniecībai atmaksāt saņemto atbalsta maksājumu

Žanete Hāka, 11.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma saņemšanas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 9.augustā izskatīja pieteicējas – zemnieku saimniecības – kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Lauku atbalsta dienesta lēmums par pienākumu pieteicējai atmaksāt saņemto atbalstu.

Augstākā tiesa Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, informē AT.

Pieteicēja sākotnēji pieteica agrovides atbalstam 10,20 hektārus zemes, bet nākamajā gadā palielināja šo sākotnējo platību par 2,30 hektāriem. Šā palielinājuma dēļ saistība tika nodibināta no jauna uz pieciem gadiem. Pieteicēja, kļūdaini uzskatot, ka saistības ir izpildītas, skaitot piecu gadu termiņu no sākotnējās saistības nodibināšanas brīža, nepieteica platību atbalsta saņemšanai saistību pēdējā gadā. Lauku atbalsta dienests nolēma atprasīt visu izmaksāto atbalstu, jo atzina, ka saistības nav tikušas pildītas visu nepieciešamo periodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) šogad klientiem kopumā izmaksājis rekordlielu atbalsta apmēru - 591,5 miljonus eiro. Pērn atbalsta maksājumos tika izmaksāti 535,3 miljoni eiro, informē LAD.

Visvairāk - 354,1 miljons eiro - izmaksāts platību maksājumos. Savukārt investīciju pasākumos šogad izmaksāti 184,4 miljoni eiro, bet 53 miljonus LAD izmaksājis citu atbalsta maksājumu veidā.

Vienotā platību maksājuma un Mazā lauksaimnieka shēmas gala maksājumus līdz gada beigām saņēmuši 51 140 lauksaimnieki (pērn tie bija 43 405 lauksaimnieki).

Uz atbalstu investīcijām pieteikti kopumā 14 525 projekti (pērn 12 690 projekti). Vislielāko interesi par investīcijām izrādījuši mežsaimnieki un mazās lauku saimniecības. Būtiski uzlaboti pašvaldību lauku ceļi 270 kilometru garumā, 20 novadi jau ir paveikuši plānošanas periodā paredzēto apjomu. Tāpat lauksaimnieki šogad aktīvāk nekā iepriekš investēja precīzajās tehnoloģijās - miglošana un mēslošanā, tādējādi saimniekojot efektīvāk un videi draudzīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LAD četrām saimniecībām prasa atmaksāt 37,3 tūkstošus eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdu zaudējumiem

LETA, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) četrām saimniecībām prasa atmaksāt kopumā 37 300 eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdiem, aģentūra LETA uzzināja LAD.

LAD informēja, ka dienests izlases veidā veica atkārtotas kontroles, lai pārbaudītu, vai pieteiktās platības, kas cieta plūdos un lietavās 2017.gadā augustā un septembrī, ir bijušas atbilstošas kompensācijas saņemšanai. LAD pēc riska atlases metodes atkārtoti apsekoja 6% no kompensētajām pieteiktajām platībām. 2017.gada nogalē LAD saņēma sūdzības par negodprātīgu rīcību astoņās saimniecībās un divos pagastos, piesakoties plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām.

Kopumā LAD atkāroti apsekoja 49 saimniecības (5475 hektāru platībā). Kontroļu rezultātā četrās saimniecībās (169 hektāros) tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts. Šīm saimniecībām kompensācijās saņemtos finanšu līdzekļus - kopumā 37,3 tūkstošus eiro - LAD pieprasījis atmaksāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka valdība maija sākumā atbalstīja ZM sagatavotos grozījumus noteikumos par Eiropas Savienības (ES) ārkārtas pielāgošanas atbalsta piešķiršanas kārtību piena ražotājiem, informē ZM.

Izmaiņas papildina ES ārkārtas pielāgošanas atbalstu ar 7 miljoniem eiro lielu finansējumu no valsts budžeta, lai mazinātu ieņēmumu samazinājumu ražotājiem, ko radījis 2014.gada augustā ieviestais importa embargo. Valsts ārkārtas pielāgošanas atbalsts saskaņā ar ES nosacījumiem tiks piešķirts pēc tādiem pašiem kritērijiem kā ES ārkārtas pielāgošanas atbalsts 2016. gada decembrī.

To maksās par tonnu piena, kas piegādāts pirmajam pircējam vismaz 500 kg apjomā laikā no 2016. marta līdz augustam, ja ražotājs ir bijis iesaistījies kādā no atbalsttiesīgajām darbībām:ražošanas nepalielināšana vai samazināšana (piegādātā piena daudzums nepārsniedz iepriekšējā gada rādītāju noteiktā laikposmā);maza mēroga lauksaimniecība (ne vairāk kā 50 slaucamās govis), iesaistīšanās sadarbības projektā (piena piegāde kooperatīvajai sabiedrībai);kvalitātes shēmu īstenošana (nacionālā pārtikas kvalitātes shēma vai samazināts somatisko šūnu skaits un baktēriju kopskaits);vidi un klimatu saudzējošu metožu izmantošana (bioloģiskā lauksaimniecība, biogāzes ražošana). Lai saņemtu valsts papildu ārkārtas pielāgošanas atbalstu, ražotājam slaucamām govīm bija jābūt reģistrētām uz 2017. gada 1. februāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sēlijā izkrāpti platību maksājumi par tam neatbilstošiem smiltsērkšķiem

LETA, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmējiem piederošā SIA «North East Group» Sēlijā atbalstam no valsts deklarējusi tā saņemšanas nosacījumiem neatbilstošas smiltsērkšķu platības, par kurām atbalsts iepriekšējos gadus arī izmaksāts kopumā 250 000 eiro apmērā. Lauku atbalsta dienests (LAD) nolēmis saimniecību sodīt un vēl vērtē, cik lielu summu prasīt atmaksāt atpakaļ.

LAD skaidro, ka dienests kopā ar Latvijas Augļkopju asociācijas speciālistiem veica kontroli saimniecībā un konstatēja, ka smiltsērkšķu audzēšana tur nenotiek atbilstoši pieņemtajai agrotehniskajai praksei. Attiecīgie konkrētās kultūras stādījumi nebija atbilstoši, lai par tiem varētu saņemt atbalsta maksājumus. Līdz ar to LAD izlēma par šīm platībām saimniekam atbalstu neizmaksāt, kā arī piemērot soda sankcijas.

Par 2019.gadu saimniecība nesaņems maksājumus, kas saistīti ar smiltsērkšķu audzēšanu. Turklāt tiks piemērota soda sankcija, kas vienāda ar nepamatoti pieprasītā atbalsta apjomu. Paralēli tiek vērtēts atpakaļ atprasāmā finansējuma apjoms par iepriekšējiem gadiem, jo ir aizdomas, ka arī iepriekšējā gadā smiltsērkšķu audzēšana nav notikusi atbilstoši vispārpieņemtai praksei. Pieteikuma un kontroles rezultāti vēl tiek vērtēti sadarbībā ar nozares ekspertu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sāksies pieteikšanās platību maksājumu saņemšanai

Žanete Hāka, 04.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 11.aprīļa līdz 23.maijam lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem var pieteikties ar kavējuma sankciju, ir 15.jūnijs, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

Tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā ir 10 hektāri vai vairāk lauksaimniecības zemes, atbalsta saņemšanai šogad obligāti jāpiesakās tikai Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). LAD aicina arī visus pārējos lauksaimniekus iesniegt Vienoto iesniegumu EPS, jo piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem ir vairāk ieguvumu, nekā tad, ja iesniegums iesniegts papīra formātā. Viens no ieguvumiem – iespēja saņemt maksājumus ātrāk. Būtiski, ka EPS kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļauj izvairīties no sankcijām.

Tikai tiem klientiem, kuri būs pieteikušies atbalsta saņemšanai EPS, LAD varēs pagūt nosūtīt brīdinājumus par kļūdām, un lauksaimnieks paspēs līdz 27.jūnijam iesniegt labojumus, nesaņemot par to sankcijas. Šādus labojumus nepagūs konstatēt papīra formātā iesniegtajos iesniegumos. Sistēma sniegs brīdinājumus arī gadījumos, ja klients aizmirsīs pieteikties kādam no atbalsta veidiem, ko būs saņēmis iepriekšējos gados, kā arī neļaus pieteikt neatbilstošas platības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eksperta viedoklis: Zemes īpašnieki – valsts nesakārtotās sistēmas ķīlnieki

Laima Klidziņa, z/s Klidziņa īpašniece, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekontrolētu zemes aprobežoto teritoriju palielināšana Latvijā ietekmē ne tikai mežu īpašniekus, bet arī lauksaimniecības zemes īpašnieku tiesības. Valsts nesakārtotā sistēma saistībā ar aprobežojumu noteikšanu zemes īpašniekus padara par ķīlniekiem bez rīcības brīvības. Ne viens vien zemes īpašnieks palicis bez iespējām saimniekot savā zemē un zaudējis iztikas avotus

Arī es esmu zemes īpašniece, kura ir kļuvusi par nesakārtotās sistēmas upuri. 2014. gada novembrī nokārtoju bankā kredītu, lai iegādātos vairākus blakus esošus lauksaimniecības zemes īpašumus, kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā – neapstrādātu, daļēji ar krūmiem aizaugušu atmatu, kas atrodas blakus citām lauksaimniecības zemēm, kurās saimniecība audzē graudaugus un rapšus. Pēc zemes iegādes īpašumi apmēram 50 ha platībā tika sakopti – iztīrīti krūmi un grāvji, uzarti, lai pavasarī tajos varētu strādāt. Taču 2015. gada pavasarī no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tika saņemta vēstule par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un manis saukšanu pie administratīvās atbildības par dabas lieguma Lielupes palienes pļavu bojāšanu, tās uzarot. Izrādās, ka viens no iegādātajiem īpašumiem ar 21,29 ha kopplatību jau no 2004. gada ir pievienots dabas liegumam Lielupes palienes pļavas un iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA2000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo tuvāk nāk jaunā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pieņemšana, jo vairāk ir jautājumu dažādās nozarēs. Saruks Kohēzijas līdzekļi, maksājumi lauksaimniekiem, noteikti mainīsies atbalsts arī citās nozarēs, jo viena no trim lielajām donorvalstīm savienībā ir pateikusi: «Paldies par sadarbību!»

Starp citu, tieši Lielbritānijā dzīvo vismaz 200 tūkstoši latviešu. Skarbi, bet tieši Lielbritānija izstājoties ir likusi Eiropai palūkoties uz vērtīgāko resursu – cilvēku!

Eiropa pēkšņi ir attapusies, ka ilgstošā laika periodā ir notikusi iedzīvotāju aizplūšana no lauku teritorijām uz pilsētām. Vecās Eiropas valstis apjēgušas, ka, izrādās, ilgtermiņā to ekonomiskais mugurkauls ir laukos.

Laikrakstā jau publicējām Zemkopības ministrijas, Zemnieku saeimas, Zemnieku federācijas viedokļus par to, ka briest izmaiņas lauksaimniecības atbalsta politikā. Proti, lielajiem zemniekiem dot mazāk, lai mazajiem tiktu vairāk. Tad, raugi, laukos iedzīvotāji radīsies! Vai patiešām tā uzreiz būs? Šis jautājums nav provokācija, lai aizstāvētu lielsaimniekus. Nē! Ir jautājums, ko īsti vēlas visa Eiropa un Latvija tostarp. Galvenais stāsts nav par to, ka trūkst sīkzemnieku, bet par to, ka laukos vispār trūkst cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru