Jaunākais izdevums

Šogad mājokļu cenu kāpumu Latvijā prognozē mazāks skaits iedzīvotāju nekā pērn, liecina SEB Mājokļu cenu pētījuma dati. Mājokļu cenu kāpumu prognozētāju skaits sarucis visos Latvijas reģionos, tostarp arī Rīgā, kur iedzīvotāji tradicionāli ir bijuši visoptimistiskāk noskaņotie attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (attiecība starp cenu kāpumu un cenu kritumu prognozētāju skaitu) jau otro ceturksni pēc kārtas turpinājusi sarukt, sasniedzot zemāko atzīmi kopš 2012. gada decembra. Salīdzinājumā ar 2014. gada septembrī veikto aptauju, indikatora vērtība samazinājusies par 9.4 punktiem, sarūkot līdz 25.8 punktiem. Tas saistīts ar iedzīvotāju noskaņojuma maiņu attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu kāpumu. Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu šogad prognozē 41% aptaujāto iedzīvotāju (iepriekšējā aptaujā cenu kāpuma prognozētāju skaits sasniedza 46%).

Savukārt mājokļa cenu krituma prognozētāju skaits palielinājies par četriem procentpunktiem - cenu samazināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā prognozē 15% iedzīvotāju (septembrī tādu atbildi sniedza 11% respondentu). Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, skaits pieaudzis līdz 26% no kopējā respondentu skaita (iepriekšējā aptaujā šādi atbildēja 24% aptaujāto iedzīvotāju). Tāpat kā iepriekšējā aptaujā, arī šoreiz 18% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.

Joprojām visoptimistiskākie ir galvaspilsētā dzīvojošie, lai gan arī rīdzinieku noskaņojums ir mainījies - gada sākumā vairs tikai puse rīdzinieku prognozēja nekustamā īpašuma cenu palielināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā, kamēr 2014. gada jūnijā šādu atbildi izvēlējās gandrīz divas trešdaļas (65%) rīdzinieku.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka gan grozījumi maksātnespējas likumā, pēc kuru pieņemšanas komercbanku kredītpolitika kļuvusi stingrāka un kredīti mazāk pieejami, gan arī grozījumi Imigrācijas likumā attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu varētu būt ietekmējuši iedzīvotāju domas par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā. Šīs izmaiņas likumdošanā, visdrīzāk, negatīvi ietekmēs nekustamā īpašuma tirgus aktivitāti un mājokļu cenu dinamiku, tāpēc šogad iedzīvotāju optimisms attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu pieaugumu varētu mazināties vēl vairāk, uzskata eksperts.

Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma Latvijā veica pētījumu centrs SKDS 2014. gadā no 28. novembra līdz 13. decembrim. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1003 Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) rudenī nedaudz samazinājusies.

Šobrīd tā veido 46,8 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 53,6% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palielinājies nebūtiski un šobrīd veido 6,8%. Neitrāli noskaņoti ir 22,3% iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, kas ir nedaudz vairāk nekā šī gada pavasarī. Savukārt 17,3% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

«Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējis gan iedzīvotāju ienākumu pieaugums, gan labāka kredītu pieejamība. Tomēr sarunas publiskajā telpā par ekonomikas pārkaršanu un iespējamo krīzes atkārtošanos samazina iedzīvotājos pārliecību par nākotni un mazina optimismu par mājokļu cenu izmaiņām. Mājokļu cenu indikators palīdz saprast iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz savu nākotni un labklājību. Šogad aprīlī indikators ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2009. gada, kad valstī bija krīze un iedzīvotāji nākotnē skatījās ar pesimismu. Toreiz indikatora vērtība bija negatīva – -55,5 punkti,» aptaujas rezultātus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

54% iedzīvotāju uzskata, ka mājokļu cenas pēc gada būs augstākas nekā šobrīd

Žanete Hāka, 07.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) šogad kopumā ir augstāka nekā 2015. gadā, informē SEB bankas pārstāvji.

Ja pērn indikatora vērtība bija robežās no 25 līdz 36 punktiem, tad šā gada otrajā pusē indikatora vērtība ir tuvu 40 punktiem. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējusi gan iedzīvotāju ienākumu pieauguma turpināšanās, gan kredītu pieejamības uzlabošanās.

Septembrī SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība gan mazliet sarukusi - par 2 punktiem līdz 38.3 punktiem (jūnijā indikatora vērtība bija 40.3 punkti). Gandrīz puse aptaujāto (47%) ir noskaņoti optimistiski un sagaida, ka nekustamais īpašums nākamo 12 mēnešu laikā kļūst dārgāks. Cenu samazināšanos 12 mēnešu laikā prognozē 9%, savukārt neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, skaits veido 30% no kopējā respondentu skaita. 14% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc mājokļa kredītiem Baltijas valstīs palielinās jau trešo gadu pēc kārtas, secināts SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Iedzīvotāju aktivitāte, izvēloties finansējumu mājokļa iegādei vai remontam, visaugstākā ir Igaunijā, tai seko Lietuva, bet Latvijas iedzīvotāju aktivitāte joprojām stipri atpaliek.

Kopējais komercbanku izsniegto mājokļu kredītu portfelis Igaunijā un Lietuvā palielinās jau kopš 2013. gada, savukārt Latvijā tas joprojām uzrāda kritumu.

2015. gadā no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjoms salīdzinājumā ar 2014. gadu Lietuvā palielinājies par 21%, Igaunijā par 15%, bet Latvijā tikai par 9%.

«Latvijā no jauna izsniegto mājokļu kredītu kopējais apjoms, kas pērn bija 271 miljons eiro, joprojām ir mazāks nekā atmaksātās summas par iepriekš ņemtajiem kredītiem, tāpēc kopējais banku izsniegto mājokļu kredītu apjoms turpināja samazināties. Latvijā kreditēšanu negatīvi ietekmēja centieni ieviest kā obligātu nolikto atslēgu principu, kura dēļ bankas bija spiestas mainīt savu finansēšanas politiku un pieprasījums pēc kredītiem samazinājies. Tomēr līdz ar nolikto atslēgu principa ieviešanu kā izvēles iespēju, kā arī valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem realizēšanu, pieprasījums pēc mājokļa kredītiem palielinās un sekmē mājokļu kreditēšanas tirgus attīstību,» skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvijā pagājušā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada jūliju-septembri bija otrs straujākais mājokļu cenu pieaugums, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat jaunākie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Latvijā pagājušā gada trešajā ceturksnī mājokļu cenas bija par 10,8% lielākas nekā šajā pašā periodā 2015.gadā. Lielāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē pērn jūlijā-septembrī reģistrēts vien Ungārijā (+11,6%).

Kopumā 25 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, mājokļu cenas trešajā ceturksnī bija lielākas nekā 2015.gada jūlijā-septembrī. Mājokļu cenu kāpums Lietuvā bija 5,3%, bet Igaunijā - 7,4%.

Savukārt mājokļu cenas samazinājās Kiprā (-3,3%) un Itālijā (-0,9%).

Savukārt trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju mājokļu cenas pieauga 25 ES dalībvalstīs, par kuram pieejami dati, bet tās samazinājās tikai Rumānijā (-0,7%), bet Somijā tās saglabājās iepriekšējo trīs mēnešu līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aizvien vairāk iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu kāpumu

Žanete Hāka, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā ceturkšņa laikā pieaudzis iedzīvotāju optimisms attiecībā uz mājokļu vērtību – cenu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā jūnijā prognozēja 49% aptaujāto, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā ceturksni iepriekš.

Savukārt mājokļa cenu krituma prognozētāju skaits ceturkšņa laikā samazinājies par diviem procentpunktiem, secināts jaunākajā SEB Mājokļu cenu indikatora apskatā.

Cenu samazināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā prognozē 9% iedzīvotāju (iepriekšējā ceturksnī šādu atbildi sniedza nedaudz vairāk nekā 11% aptaujas dalībnieku). Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, skaits sarucis par trim procentpunktiem, veidojot 25% no kopējā respondentu skaita (iepriekš – 28%). 17% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.

«Iedzīvotāju gaidas attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu kļuvušas pozitīvākas – Mājokļu cenu indikatora vērtība sasniegusi augstāko atzīmi pēdējo divu gadu laikā. Iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos pozitīvi ietekmējis ienākumu pieaugums un pirktspējas uzlabošanās. Turklāt bankas turpina realizēt labvēlīgo kreditēšanas politiku, bet valsts darbojas, lai netrūktu līdzekli atbalsta garantiju programmai ģimenēm ar bērniem. Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, redzam, ka attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu iedzīvotāji kļuvuši optimistiskāk noskaņoti vairumā respondentu grupu,» norāda SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas iedzīvotāji, augot dzīvokļu cenām, biežāk priekšroku dod privātmāju iegādei

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, - liecina jaunākie Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.

To veicinājusi gan straujā algu izaugsme, gan kredītu procentu likmju samazināšanās. Tiesa, saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta aptaujas datiem, līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos arvien vairāk iedzīvotāju jau pieder savs mājoklis (70%), tādēļ vēlme un vajadzība iegādāties jaunu sarūk.

Mājokļu pieejamība Baltijas valstu galvaspilsētās 2017. gadā bijusi augsta, un Rīga saglabājusi līdera pozīciju galvaspilsētu starpā. Mājokļu pieejamības indekss 2017. gadā uzlabojies Rīgā un Viļņā, bet pasliktinājies Tallinā. Uzlabojumu Rīgā noteica hipotekārā kredīta procentu likmju samazinājums, Viļņā – straujš algu pieaugums, bet Tallinā pieejamība pasliktinājusies spējā dzīvokļu cenu kāpuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kāpuma iepriekšējos divos ceturkšņos, šī gada trešajā ceturksnī par 2 procentpunktiem ir sarucis mājokļu cenu kāpuma prognozētāju skaits. Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā iepriekšējā aptaujā prognozēja 45%, tagad – 43%, liecina jaunākā SEB Mājokļu cenu indikatora aptauja.

Šajā pašā laikā par vienu procentpunktu ir pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri prognozē mājokļu cenu samazināšanos tuvākā gada laikā – jaunākajā aptaujā 11% iedzīvotāju sagaida mājokļu cenu kritumu. Līdzīgi par vienu procentpunktu ir palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka cenas paliks nemainīgas – šādu atbildi septembrī sniedza 27% no kopējā respondentu skaita. Joprojām salīdzinoši lielai daļai iedzīvotāju (18%) nav konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām.

Attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu visoptimistiskākie ir valsts sektorā strādājošie, kā arī Vidzemē un Rīgā dzīvojošie. Vairāk nekā 50% valsts pārvaldē strādājošo respondentu uzskata, ka mājokļu cenas gada laikā uzrādīs pieaugumu, mazāks cenu kāpuma sagaidītāju skaits ir privātajā sektorā – šādi atbildēja 42% šīs grupas respondentu. Rīgā nekustamā īpašuma cenu kāpumu gada laikā sagaida 48%, savukārt Vidzemē pat 57% aptaujāto iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijā otrajā ceturksnī straujākais mājokļu cenu kāpums ES

LETA, 12.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvijā šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar aprīli-jūniju pērn bija straujākais mājokļu cenu pieaugums, liecina trešdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Latvijā - tāpat kā Ungārijā - šā gada otrajā ceturksnī mājokļu cenas bija par 10,3% augstākas nekā šajā pašā periodā pērn. Mazāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē aprīlī-jūnijā reģistrēts Austrijā (+9%), Lielbritānijā (+8,8%) un Zviedrijā (+8,7%).

Kopumā 25 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, mājokļu cenas otrajā ceturksnī bija augstākas nekā aprīlī-jūnijā pērn. Mājokļu cenu pieaugums Lietuvā bija 3,4%, bet Igaunijā - 1,8%.

Mājokļu cenas samazinājās Kiprā (-8,9%) un Itālijā (-1,4%).

Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šā gada pirmajiem trim mēnešiem mājokļu cenas pieauga 23 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet tās samazinājās četrās bloka valstīs: Kiprā un Horvātijā (abās valstīs -0,9%), Itālijā (-0,4%) un Ungārijā (-0,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 48,6 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2009. gada.

To iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustamā īpašuma cenas palielināsies, pārliecinoši aug jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Martā nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 54,6% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir augstākais radītājs indikatora vēsturē kopš 2009. gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 21,8%. Savukārt 17,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Samazinājies iedzīvotāju skaits, kas prognozē mājokļu cenu kritumu

Žanete Hāka, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī nekustamā īpašuma cenu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā prognozē tikpat liels skaits respondentu kā pagājušā gada nogalē – 41%, SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība pieaugusi līdz 29,9 punktiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju indikatora vērtība pieaugusi par 4,1 punktu, un to sekmējušas izmaiņas to respondentu skaitā, kas prognozē cenu saglabāšanos nemainīgā līmenī vai to kritumu.

Respondentu skaits, kas prognozē mājokļa cenu kritumu, ceturkšņa laikā sarucis gandrīz par četriem procentpunktiem - cenu samazināšanos tuvākā gada laikā prognozē 11%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, skaits pieaudzis par trīs procentpunktiem līdz 29%. Joprojām salīdzinoši lielam skaitam iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām. 19% respondentu nevarēja vai nevēlējās prognozēt iespējamās mājokļu cenu izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā daļa iedzīvotāju prognozē mājokļu cenu pieaugumu

Žanete Hāka, 08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība, kuru veido starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu, otro ceturksni pēc kārtas uzrādījusi kāpumu, gada otrajā ceturksnī palielinoties par 5 procentpunktiem līdz 34,9 punktiem, informē SEB banka.

Attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu visoptimistiskākie ir gados jauni cilvēki, iedzīvotāji ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, kā arī Zemgalē un Rīgā dzīvojošie.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā prognozē gandrīz 45% aptaujāto iedzīvotāju - par četriem procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju. Savukārt krituma prognozētāju skaits ceturkšņa laikā sarucis gandrīz par vienu procentpunktu līdz 10%. Neliels sarukums ir vērojuma arī to iedzīvotāju grupā, kas sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā – šādu atbildi snieguši 26%. Joprojām salīdzinoši lielam skaitam iedzīvotāju (19%) nav konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 9,5%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» ceturtdien publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Lielāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Čehijā (+12,3%), Īrijā (+12%), Portugālē (+10,4%), Nīderlandē un Ungārijā (abās valstīs +10,2%). Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā sadārdzinājušās par 8,5%, bet Igaunijā - par 4,7%.

Kopumā mājokļu cenas trešajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Itāliju, kur reģistrēts kritums par 0,9%.

ES dalībvalstīs kopumā gada izteiksmē jūlijā-septembrī mājokļu cenas pieauga par 4,6%, bet eirozonā - par 4,1%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas gan ES, gan eirozonā trešajā ceturksnī palielinājās par 1,7%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem mājokļu cenas pieauga 23 ES dalībvalstīs, par kuram pieejami dati. Samazinājums fiksēts Rumānijā (-1,6%), Somijā un Itālijā (abās valstīs -0,5%), kā arī Kiprā (-0,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 8,1%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» trešdien publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Lielāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Īrijā (+11,8%), Portugālē (+10,5%), Slovēnijā (+10%), Nīderlandē (+8,5%), Čehijā (+8,4%) un Bulgārijā (+8,2%). Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā sadārdzinājušās par 6,9%, bet Igaunijā - par 4,9%.

Kopumā mājokļu cenas ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Itāliju, kur reģistrēts kritums par 0,3%.

ES dalībvalstīs kopumā gada izteiksmē oktobrī-decembrī mājokļu cenas pieauga par 4,5%, bet eirozonā - par 4,2%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES ceturtajā ceturksnī palielinājās par 0,7%, bet eirozonā - par 0,9%.

Ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem mājokļu cenas pieauga 23 ES dalībvalstīs, par kuram pieejami dati. Samazinājums fiksēts Zviedrijā (-2,8%), Dānijā (-1,7%), Beļģijā (-0,4%) un Somijā (-0,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo laika periodu, samazinājās par 7,6%, reģistrējot straujāko kritumu no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Aiz Latvijas straujākais mājokļu cenu samazinājums gada salīdzinājumā reģistrēts Horvātijā - par 3%, Itālijā - par 2,3% un Francijā - par 1,2%.

Mājokļu cenas gada salīdzinājumā gan samazinājās tikai šajās četrās valstīs.

Straujākais mājokļu cenu pieaugums gada griezumā fiksēts Zviedrijā - par 13,7%, Austrijā - par 9,3%, Īrijā - par 8,9% un Dānijā - par 7,2%.

Lietuvā mājokļu cenas trešajā ceturksnī pieauga par 3,4%, bet Igaunijā reģistrēts kāpums 4% apmērā.

ES valstīs mājokļu cenas gada salīdzinājumā trešajā ceturksnī pieauga par 3,1%, bet eirozonā - par 2,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mājokļu cenas ES trešajā ceturksnī palielinājās par 1,3%, bet eirozonā - par 1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, samazinājās par 5,8%, reģistrējot straujāko kritumu no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Aiz Latvijas straujākais mājokļu cenu samazinājums gada salīdzinājumā reģistrēts Itālijā - par 3,3%, Francijā - par 1,6% un Slovēnijā - par 1,4%.

Mājokļu cenas gada salīdzinājumā gan samazinājās tikai sešās valstīs.

Straujākais mājokļu cenu pieaugums gada griezumā fiksēts Īrijā - par 16,8%, Zviedrijā - par 11,6%, Ungārijā - par 9,7% un Lielbritānijā - par 8,5%.

Lietuvā mājokļu cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 4,5%, bet Igaunijā reģistrēts kāpums 8% apmērā.

ES valstīs mājokļu cenas gada salīdzinājumā pirmajā ceturksnī pieauga par 2,5%, bet eirozonā - par 0,9%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mājokļu cenas ES pirmajā ceturksnī palielinājās par 0,6%, bet eirozonā - par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

Žanete Hāka, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 51,2% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk nekā 2018. gada rudenī, liecina SEB Mājokļu cenu indikatora aptauja.

Indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā sasniegusi 40,2 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī un pērn rudenī. Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 51,2% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk nekā 2018. gada rudenī.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2018. gada oktobri teju uz pusi palielinājies mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars, kas šobrīd veido 11%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, īpatsvars šobrīd veido 24,1%. Savukārt 13,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos. «Iedzīvotāju noskaņojums pastāvīgi mainās un tieši atspoguļo tendences ekonomikā, jo īpaši darba tirgū un atalgojuma līmenī, kas kopumā ļauj skatīties uz nākotni pozitīvāk un apsvērt nekustamā īpašuma iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lai iegādātos mājokli Rīgā, nauda pirmajai iemaksai jākrāj 25 mēnešus

Žanete Hāka, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. ceturksnī Rīga ir vienīgā no Baltijas valstu galvaspilsētām, kur mājokļu pieejamība ir uzlabojusies, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni, liecina jaunākais Swedbank mājokļu pieejamības indeksa pārskats.

Vidējās neto algas pieaugums un aizdevuma procentu likmju samazinājums veicināja mājokļu pieejamības uzlabojumu.

Tallinā mājokļu pieejamība nedaudz pasliktinājusies augstāku aizdevuma procentu likmju iespaidā, bet Viļņā jau otro ceturksni pēc kārtas pieejamība samazinās, strauji augot vidējām dzīvokļu cenām.

2016. gada 3. ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā gada griezumā atkārtoti uzlabojies. MPI sasniedzis vērtību 162,5, kas ir par 2.3 punktiem vairāk nekā 3. ceturksnī pērn. Indeksa vērtība 162,5 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 62.5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Uzlabojumu veicināja mājokļu kredītu procentu likmju sarukums par 15 bāzes punktiem, kā arī vidējās neto algas pieaugums par 1,7%, lai gan algu pieauguma temps mazinās jau otro ceturksni pēc kārtas. Vidējā darījuma cena kvadrātmetrā auga par 2,2%, un darījuma cenu pieaugums novērojams visos dzīvokļu segmentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā trūkst kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumi, jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Mājokļu kvalitāte kopumā ir samērā slikta, un to energoefektivitātes rādītāji ir zemi. Saskaņā ar Eurostat apkopoto informāciju Latvijas mājokļu kvalitātes rādītāji (piemēram, pārapdzīvotu mājokļu skaits, neapmierinoši sadzīves apstākļi, mājokļu fonda vecums) ir vieni no sliktākajiem ES.

Savukārt būvnieku spēja palielināt cenas ziņā pieejamu un kvalitatīvu mājokļu piedāvājumu ir ierobežota. Investīcijas mājokļu būvniecībā kopumā ir mazas, un jaunu ekonomiskās klases dzīvojamo ēku būvniecība ir bijusi ierobežota. Mājokļu fonda pieaugums nav samērojams ar mājokļu trūkumu.

Būvniecību negatīvi ietekmē birokrātiskas nepilnības būvniecības procesā19, darbaspēka trūkums, kā arī lielais ēnu ekonomikas īpatsvars tautsaimniecībā kopumā. Arī būvniecības izmaksu kāpums ir bijis straujš. Kvalitatīva dzīvojamā fonda pieaugumu ierobežo arī tas, ka mājsaimniecībām ir mazi uzkrājumi un nepietiekami oficiālie ienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijā mājokļu cenas otrajā ceturksnī augušas straujāk nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 9%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" pirmdien publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Ungārijā (+14%), Luksemburgā (+11,4%), Horvātijā (+10,4%) un Portugālē (+10,1%). Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,6%, bet Igaunijā - par 5,8%.

Kopumā mājokļu cenas otrajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Itālijā, kur tās sarukušas par 0,2%. Gan ES dalībvalstīs, gan eirozonā vidēji gada izteiksmē aprīlī-jūnijā mājokļu cenas pieauga par 4,2%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES otrajā ceturksnī palielinājās par 1,6%, bet eirozonā - par 1,7%.

Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem mājokļu cenas pieauga visās ES dalībvalstī, par kurām pieejami dati. Lielākais mājokļu cenu pieaugums fiksēts Latvijā (+5,6%), Luksemburgā (+5,1%) un Kiprā (+4,2%). Lietuvā mājokļu cenas palielinājušās par 1,5%, bet Igaunijā - par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 13,5%, kas ir straujākais kāpums no 27 ES dalībvalstīm, par kurām ceturtdien publicējis datus ES statistikas birojs "Eurostat".

Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē pēc Latvijas reģistrēts Slovākijā (+11,5%), Luksemburgā (+11,3%), Portugālē (+10,3%) un Polijā (+9%). Igaunijā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 8,1%, bet Lietuvā - par 6,4%.

Kopumā mājokļu cenas trešajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati.

Gan ES dalībvalstīs, gan eirozonā vidēji gada izteiksmē jūlijā-septembrī mājokļu cenas pieaugušas par 4,1%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES trešajā ceturksnī palielinājušās par 1,5%, bet eirozonā - par 1,4%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem mājokļu cenas pieaugušas 22 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati. Lielākais mājokļu cenu pieaugums fiksēts Latvijā (+3,9%), Slovēnijā (+3,1%), kā arī Maltā un Beļģijā (abās valstīs +2,9%). Igaunijā mājokļu cenas palielinājušās par 2,5%, bet Lietuvā - par 1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu nepieejamība un pieaugošas īres maksas, kas nereti apsteidz ienākumu kāpumu, ir problēma visā Eiropas Savienībā. Tas īpaši jūtams lielpilsētās, kurās koncentrētas darba vietas

Pasaules Bankas (PB) ziņojumā minēts, ka lielpilsētās 2017. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo laika posmu mājokļa cena augusi vidēji par 4,5%. Tajā pašā laikā ir atšķirības starp dalībvalstīm. Piemēram, kopš 2010. gada Ziemeļvalstīs cena augusi par 50%. Savukārt 2017. gada 4. ceturksnī tā straujāk kāpa Īrijā (11,8%), Nīderlandē (8.5%), Čehijā (8,4%), Bulgārijā (8,2%) un Latvijā (8,1%).

Viduslaiku cietokšņi

PB savā 2017. gada ziņojumā norāda, ka mājokļi Eiropas metropolēs ir kļuvuši nepieejami to pārāk augstas īres maksas dēļ, ko radījis tas, ka pieprasījums pēc mājokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Lielo pieprasījumu ietekmē aizvien pieaugošā urbanizācija, kā arī nesenā migrācijas krīze, kuras dēļ būtisks daudzums migrantu ieradās Eiropas lielajās pilsētās. Franču ģeogrāfs Kristofs Guijī, rakstot par periferiālo Franciju un problēmām, ar kurām sastopas mazpilsētu iedzīvotāji, norāda, ka viņu gadījumā pārcelšanās uz lielpilsētām nav iespējama, jo metropoles ir kā viduslaiku cietokšņi, tikai mūru vietā mūsdienās ir augstās īre maksas. Vissliktākajā situācijā ir jaunās ģimenes, kas vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, kā arī ienācēji lielpilsētās no perifērijas. Eiropas lielpilsētu mājokļu krīzi radījusi ne tikai imigrantu plūsma, bet arī urbanizācija, lauksaimniecības sašaurināšanās, tradicionālo industriālo nozaru izzušana, kuras kādreiz koncentrējās reģionos, tas nozīmē, ka cilvēki aizvien vairāk darba meklējumos tiecas uz metropolēm. Tādās lielpilsētās kā Parīze un Londona mājokļu cenu uz augšu dzen arī nerezidenti, kuri masveidā tur iegādājas nekustamos īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgā pie mājokļa grūtāk tikt nekā Viļņā vai Tallinā

Žanete Hāka, 17.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā visās trijās Baltijas valstīs uzlabojusies mājokļu pieejamība, liecina jaunākais SEB Mājokļu pieejamības indekss, turklāt indeksa vērtība pieaugusi gan jaunajiem mājokļiem, gan arī sērijveida dzīvokļiem vecajās mājās. Rīgā no Baltijas valstu galvaspilsētām visaugstākā pieejamība ir vecajiem dzīvokļiem, bet viszemākā – jaunajiem projektiem.

Šā gada otrajā ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss jaunajiem mājokļiem Rīgā bija 26 m², kas ir par 3,2 m² vairāk nekā pirms gada. Tomēr, neskatoties uz mājokļa indeksa vērtības palielināšanos, Rīga pēc jauno mājokļu pieejamības rādītāja joprojām atpaliek no Viļņas un Tallinas. Viļņā SEB Mājokļu pieejamības indekss jaunajiem dzīvokļiem gada laikā palielinājies par 2,1 m² līdz 29,2 m². Savukārt Tallinā jauno mājokļu pieejamības indeksa vērtība salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni pieauga par 2,9 m², tādējādi tā joprojām saglabājās visaugstākā starp Baltijas valstu galvaspilsētām – 37,8 m².

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgā iedzīvotājiem pieejamākie ir sērijveida dzīvokļi, Tallinā – dzīvokļi jaunbūvēs

Žanete Hāka, 07.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālo ienākumu pieaugums un zemākas kredīta likmes šī gada otrajā ceturksnī sekmēja mājokļa pieejamības uzlabošanos Rīgā un Viļņā, kur iedzīvotājiem pieejamāki kļuva gan sērijveida dzīvokļi, gan jaunie dzīvokļi, liecina jaunākais SEB Mājokļu pieejamības indekss.

Savukārt Tallinā, kur tika novērots visstraujākais mājokļu pieejamības indeksa pieaugums vecajiem dzīvokļiem, dzīvokļiem jaunajos projektos pieejamības indekss mazinājies.

2016. gada 2.ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss sērijveida dzīvokļiem Rīgā palielinājās līdz 52,2 m², kas ir par 0,2 m² vairāk nekā 2016. gada 1.ceturksnī un par 0,3 m² vairāk nekā 2015. gada 2.ceturksnī. Viļņā šī gada otrajā ceturksnī indeksa vērtība vecajiem dzīvokļiem guļamrajonos salīdzinājumā ar 2015. gada otro ceturksni pieaugusi par 0,1 m² līdz 41,3 m². Savukārt visstraujāk indekss gada laikā pieaudzis Tallinā - par 0,7 m² līdz 42,8 m².

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starpības palielināšanās starp mājokļu cenām un nomas maksu varētu būt pazīme, ka tirgū tuvojas korekcija, raksta Bloomberg.

Patlaban lielākā starpība vērojama Norvēģijā, liecina Moody’s Investors Service veiktais pētījums, kurā apkopota informācija par 20 attīstīto ekonomiku mājokļu cenām.

Tendence, ka augošās mājokļu cenas neveicina īres mājokļu pieprasījumu, var liecināt, ka mājsaimniecībām ir utopiskas cerības par tālāku cenas pieaugumu, kas ir izteikts cenu burbuļa signāls, norāda aģentūras eksperti.

«Valstīs, kurās mājokļu un īres cenas nav sabalansētas un lēnām koriģējas, pastāv lielākais risks, ka augstās mājokļu cenas var negatīvi ietekmēt ekonomiku,» norāda eksperti.

Norvēģijā mājokļu cenas pēdējo gadu laikā ir strauji augušas, ko veicinājušas zemās procentu likmes un aktīvie fiskālie stimulēšanas pasākumi no valdības puses. Tādējādi šīs valsts tirgus ir visvairāk pārvērtēts, un tai seko Beļģija, Vācija un Francija.

Komentāri

Pievienot komentāru