Jaunākais izdevums

Gatavojot 2014. gada Gazeļu sarakstu, varam secināt, ka šo uzņēmumu izaugsme bijusi tik strauja, ka krituši vairāki iepriekšējo 5–7 gadu rekordi

Straujāk augošo uzņēmumu saraksta 100. pozīcijā 2014. gadā varēja iekļūt, ja uzņēmuma apgrozījuma pieaugums pēdējos trīs gados (vērtējot 2012. pret 2014. gadu) bija pārsniedzis 557%. Iepriekšējā topā (2011. pret 2013. gadu) šis rādītājs bija ievērojami zemāks – 426%.

Tāpat par savstarpējās konkurences sīvumu liecina cits rādītājs – 2011. gadā Gazeļu vidū bija 22 uzņēmumi, kuru apgrozījuma pieaugums pēdējo trīs gadu periodā pārsniedza 1000%, 2012. gadā tādu bija jau 32, 2013. gadā – 25, savukārt 2014. gadā šādu sniegumu uzrādīja rekordliels uzņēmumu skaits – 46.

Ja aizvadītajos trīs gados Gazeļu topā līderpozīcijas ieņēma tirdzniecības nozare, tad šoreiz pārliecinoši pirmajā vietā ierindojas būvniecības jomas uzņēmumi. Apkopotie dati rāda, ka topā iekļuvušie dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības uzņēmumi 2014. gadā nodarbinājuši kopumā 1208 strādājošos, apgrozījuši 109,95 miljonus eiro (vidēji 1,92 milj. eiro katrs) un nopelnījuši 6,06 milj. eiro (vid. 141,64 tūkst. eiro katrs). To vidējā rentabilitāte 2014. gadā veidojusi 7,13%, kas ir par 77% augstāka, nekā Gazeļu sarakstā iekļuvušo uzņēmumu vidējais rādītājs.

Otra populārākā darbības nozare šajā gadā bijusi mežizstrāde – 2014. gadā šīs nozares Gazeļu kopējais apgrozījums bija 12,46 milj. eiro (vid. 946,6 tūkst. eiro katrs uzņēmums), savukārt kopējā peļņa – 778,56 tūkst. eiro (vid. 58,11 tūkst. eiro katrs). Mežizstrādes uzņēmumu vidējā rentabilitāte 2014. gadā nedaudz pārsniegusi Gazeļu sarakstā iekļuvušo uzņēmumu vidējo rādītāju, uzrādot 4,51%.

Visu rakstu Sasniedz jaunus rekordus lasiet 5. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā saglabājas spēcīgs pieprasījums gan ārējos tirgos, gan iekšzemē, un ražotāju jaudu noslodze turpina katru ceturksni sasniegt jaunus rekordus, teikts jaunākajā Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskatā.

Tomēr gada sākumā nozares sniegums bija nedaudz vājāks, nekā gaidīts. Palielinājusies ar nākotni saistītā nenoteiktība – rūpniecības uzņēmēju noskaņojums gan Latvijā, gan ES kopumā ir svārstīgs un pēdējos mēnešos pasliktinājies. Vienlaikus nozaru asociāciju pārstāvji saglabā optimistisku skatu uz nozaru nākotnes attīstību un būtiskus šķēršļus pieprasījuma jomā nesaskata. Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība 2018. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada 4. ceturksni samazinājās par 1.1%. Salīdzinājumā ar 2017. gada 1. ceturksni saglabājās 2.5% kāpums.

Joprojām izaugsme vērojama gandrīz visās rūpniecības apakšnozarēs, būtiski sliktāki rezultāti ir tikai dzērienu ražošanā un kuģu un laivu, ražošanas iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā. Latvijas rūpniecības uzņēmēju noskaņojums pēdējos četros mēnešos (februārī–maijā) nedaudz pasliktinājās, turklāt ekonomiskā noskaņojuma un rūpniecības uzņēmēju noskaņojuma kritums vērojams ES valstīs kopumā, un tas var iezīmēt problēmas Latvijai svarīgās tirdzniecības partnervalstīs. Tomēr par negatīvu tendenci runāt ir pāragri, noskaņojuma rādītāji mēdz būt svārstīgi, un tos ietekmē arī dažādi vienreizēji faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Revolut piesaista 250 miljonus dolāru

Anda Asere, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šo investīciju Londonā dibinātās finanšu tehnoloģiju kompānijas vērtība ir izaugusi līdz 1,7 miljardiem dolāru, mazāk nekā gada laikā pieaugot piecas reizes.

Tādējādi Revolut ierindojas to Eiropas kompāniju sarakstā, kas visstraujāk sasniegušas t.s. vienradža statusu, kad jaunuzņēmuma vērtība sasniedz miljardu dolāru.

«No Revolut dibināšanas mūsu mērķis bija visu darīt pretēji tradicionālajām bankām. Mēs veidojam pasaules līmeņa tehnoloģijas, kuras atgriež cilvēku rokās viņu finanšu kontroli. Mēs ar saviem klientiem komunicējam viņu valodā un nebaidāmies izaicināt esošo domāšanu, lai varētu turpināt ieviest inovācijas,» saka Niks Storonskijs, Revolut līdzdibinātājs un vadītājs.

Galvenais šī raunda investors ir Honkongā bāzētā riska kapitāla kompānija DST Global, kas kompānijā iegulda kopā ar citiem Silīcijas ielejas augstākā līmeņa investoriem – Index Ventures un Ribbit Capital. Kopā ar šo investīciju, trīs gadu laikā no kompānijas dibināšanas Revolut kopā ir piesaistījusi 340 miljonus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas attīstība un tai pateicoties notiekošais reālo tirdzniecības apjomu kāpums apvienojumā ar globālo cenu sprādzienu liek eksportam un importam sasniegt arvien jaunus rekordus.

Maijā ir reģistrēts visu laiku lielākais imports: 2,334 miljardi eiro. Tāpat ir sasniegts visu laiku lielākais eksports sezonāli izlīdzinātajos datos: 1,693 miljardi (neizlīdzinātajos datos tas bija nedaudz lielāks martā).

Līdz ar to arī ārējās tirdzniecības apgrozījums ir visu laiku lielākais - tas pirmo reizi pārsniedzis četrus miljardus eiro. Eksports naudas izteiksmē ir divkāršojies salīdzinājumā ar 2016. gada pavasari, kas nebūt nav tik sen. Skaidrs, ka liels nopelns te ir cenu kāpumam. Eksports salīdzinājumā ar pērno maiju audzis par 36,5%. Tas skan iespaidīgi, bet jāņem vērā, ka rūpniecības eksporta cenu kāpums maijā bija 23,2%.

Pārējo preču eksporta nozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības - eksporta cenu kāpums maijā gada griezumā varēja būt apmēram divkārt lielāks nekā rūpniecībā. Kopējais eksporta vienības vērtības sadārdzinājums aprīlī bija 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien sasniedza jaunus rekordus, valdot optimismam par to, ka pirmsziemassvētku iepirkšanās sezonā Savienotajās Valstīs gaidāmi lieli ieņēmumi.

Savukārt Eiropas biržās akciju cenas gremdēja nervozitāte par negatīvo dinamiku ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās. "Izskatās, ka cilvēki grib tērēt,» par gaidāmo pirmssziemassvētku iepirkšanas sezonu ASV sacīja «Tower Bridge Advisors» analītiķis Mariss Ogss. "Akciju tirgus uzmanības centrā tas būs ilgāku laiku,» viņš prognozēja.

ASV biržu indeksi «Dow Jones», «S&P 500» un «Nasdaq» pirmdien nedaudz uzlaboja piektdien sasniegtos rekordus. Savukārt daudzās Eiropas akciju biržās bija vērojama pretēja tendence. "Akciju cenas krīt (..) pēc ziņām, ka noskaņojums Pekinā attiecībā uz [tirdzniecības] vienošanos [ar ASV] ir pesimistisks,» norādīja «CMC Markets UK» analītiķis Deivids Madens. Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,1% līdz 7307,70 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 samazinājās par 0,3% līdz 13 207,01 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,2% līdz 5929,79 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien palielināja naftas pieprasījuma prognozi šim gadam, norādot, ka pieprasījums sasniedz rekordlielu apmēru.

Pieprasījums pēc naftas jūnijā un augustā jau sasniedza rekordaugstu līmeni - 103 miljonus barelu dienā -, un varētu būt gaidāms jauns augstākais punkts, ikmēneša ziņojumā piektdien informēja Parīzē bāzētā organizācija.

"2023.gadā kopumā naftas pieprasījums pasaulē varētu pieaugt par 2,2 miljoniem barelu dienā līdz 102,2 miljoniem barelu dienā," aplēsusi IEA.

70% pieauguma veido pieprasījuma kāpums Ķīnā, norādīja organizācija, piebilstot, ka pasaules otrās lielākās ekonomikas pieprasījums ir lielāks, nekā prognozēts, un sasniedz jaunus rekordus, neskatoties uz pastāvīgām bažām par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Kā lasāms IEA ziņojumā, pieprasījumu pēc naftas pasaulē veicina spēcīgie vasaras gaisa satiksmes pārvadājumu rādītāji, plašāks naftas izmantojums enerģijas ražošanā un Ķīnas naftas ķīmijas sektora izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads ASV akciju tirgos, ekonomikā un darba tirgū salīdzināms ar amerikāņu kalniņiem - indeksi sasnieguši rekordus, strauji krituši un atkal sasnieguši rekordus.

Tomēr eksperti uzskata, ka ASV akciju tirgus šajā gadā vēl varētu investoriem sagādāt priecīgus brīžus, ASV akciju indeksam "Standard&Poor’s 500" turpinot pieaugt.

Viens iemesls, kādēļ tirgus var pieaugt, ir potenciālā vakcīna pret Covid-19 - jebkura vakcīna vai cits, efektīvs ārstniecisks līdzeklis - var veicināt optimismu tirgus dalībnieku vidū, un līdz ar to stimulēt ekonomikas atveseļošanos 2021.gadā.

Jāatzīmē, ka kopš paniskās izpārdošanas martā akciju cenas ir pieaugušas par vairāk nekā 50%.

"Goldman Sachs" paredz, ka līdz gada beigām indeksa vērtība varētu sasniegt 3600 punktus.

Saskaņā ar "Goldman Sachs" ekspertu prognozēm, investori lielāku uzmanību vērsīs uz 2021.gadā paredzamo atveseļošanos, un "Standard&Poor’s 500" ietilpstošo kompāniju ienākumi atgūsies, pieaugot par 30%, savukārt IKP nākamgad palielināsies par 6,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban pastāv vairāki faktori, kuru dēļ zelta cena tuvāko mēnešu laikā varētu pārkāpt 2011.gadā sasniegto rekordu, prognozē "Citigroup".

Zelta cena virzās uz augšu, un šo kustību veicina pašreizējā centrālo banku īstenotā monetārā politika, zems ienesīgums finanšu tirgos, rekordlielie naudas apjomi, kas ieplūst biržās tirgotajos fondos un izmaiņas ieguldījumu izvietojumā, uzsver eksperti.

Ņemot vērā šos faktorus, viņi prognozē, ka zelta cena nākamo 6-9 mēnešu laikā sasniegs rekordu, un pastāv 30% iespējamība, ka zelta cena tuvāko 3-5 mēnešu laikā sasniegs 2000 dolāru par unci.

"Nominālās zelta cenas jau šajā gadā ir uzrādījušas rekordus G-10 valstu un lielāko jaunattīstības valstu valūtās, tādēļ ir tikai laika jautājums, kad tās sasniegs rekordus ASV dolāros," prognozē eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisora Dzintara Dreiberga kara drāma "Dvēseļu putenis" piecu nedēļu laikā ne vien pārspējusi visus līdzšinējos pašmāju kino skatīšanās rekordus atjaunotās Latvijas vēsturē, bet kļuvusi arī par visu laiku pieprasītāko un skatītāko filmu Latvijas kinoteātros.

Filma uz Latvijas kino ekrāniem nonāca šā gada 8. novembrī un piecu nedēļu laikā to noskatījušies jau 207 892 apmeklētāji. Tai pat laikā pēc Nacionālā Kino centra datiem tādā pašā laika periodā līdz šim populārāko pašmāju filmu "Rīgas sargi" bija skatījuši vairāk nekā 123 000 tūkstoši skatītāju.

Tāpat filmas "Dvēseļu putenis" skatīšanās apjomi pārsnieguši visas programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" ietvaros tapušās filmas, to skaitā Annas Vidulejas filmu "Homo novus" (91 561 apmeklētāji), Ināras Kolmanes filmu "Bille" ( 60 215 skatītāji) un Madaras Dišleres filmu "Paradīze '89" (57 386 skatītāji), kā arī citas populārākās pašmāju filmas - Aigara Graubas filmu "Nameja gredzens" (82 285 skatītāji) un Oskara Rupenheita filmu "Kriminālās ekselences fonds" (81 526 skatītāji).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā AS Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 450,2 milj. eiro, kas ir par 6 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna EBITDA ir 187,5 milj. eiro, kas ir par 12 % mazāk nekā pagājušajā gadā. Koncernā saražotās elektroenerģijas apjoms ir sasniedzis 3 139 GWh (gigavatstundas).

Latvenergo koncerns 2018. gada pirmajā pusgadā ir efektīvi reaģējis uz elektroenerģijas tirgus situāciju un apliecinājis savu ražotņu nozīmi ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas valstu mērogā. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos koncernā ir saražotas 3 139 GWh elektroenerģijas, būtiski palielinot Rīgas TEC izstrādi – par 29% un sasniedzot 1 135 GWh. Tādējādi Rīgas TEC ir nodrošinājušas reģionu ar nepieciešamo elektroenerģiju apstākļos, kad tirgū bija novērojams sausā un siltā laika izraisītais hidroenerģijas izstrādes samazinājums. Klimatiskie apstākļi nelabvēlīgi ietekmēja arī Daugavas HES izstrādi – līdz ar zemāku pieteci, tā ir samazinājusies par 12 %, salīdzinot ar pagājušo gadu, un ir 1 977 GWh. Tomēr, neskatoties uz Daugavas HES izstrādes samazinājumu, no atjaunīgajiem resursiem izstrādātā elektroenerģija veido 63 % no kopējā saražotā apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē. Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

«PCTA apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti klientiem vai citām personām kļūdas vai nolaidības dēļ. Apdrošinātāja izaicinājums ir piedāvāt piemērotāko pakalpojumu, kas patiesi visprecīzāk atbilst katras profesijas specifikai,» skaidro Viktorija Antropova, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina palielināties arī Latvijā.

«Katru gadu pieaug izdoto polišu skaits, tiek paplašināti segumi un apdrošināšanas darbības teritorijas. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts,» stāsta V.Antropova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 2021. gadā kopumā ir reģistrēti 112 uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi, kuru kopējā vērtība ir 2,3 miljardi eiro, pārsniedzot iepriekšējā gada rezultātu ar 76 darījumiem 1,2 miljardu eiro vērtībā.

Tā liecina advokātu biroju apvienības Ellex publicētais pārskats, kas tapis sadarbībā ar Mergermarket.

Šis darījumu apjoms liecina par jauniem sasniegumiem, pārspējot jebkādus iepriekš sasniegtos rezultātus laika periodā, kopš Mergermarket uzsācis tirgus analīzi. Tikmēr darījumu kopējā vērtība, kurā nav iekļauti darījumi ar konfidenciālu vērtību, sasniedza otru augstāko rādītāju laika posmā kopš šie dati tiek apkopoti ,un to tikai nedaudz pārspēj 2018. gadā sasniegtais rezultāts 2,8 miljardu eiro apmērā.

Tirgus ir strauji atguvies pēc pandēmijas radītā apjukuma, un 2020. gada otrajā pusgadā iesāktā tendence turpinās.

“Mēs esam bijuši ļoti aizņemti ar visu veidu darījumiem, tai skaitā ar vairākiem ilgtermiņa darījumiem, kuru pabeigšanai nepieciešami vairāki mēneši. Darbība norisinājusies dažādās nozarēs, ieskaitot atjaunojamo enerģijas resursu, telekomunikāciju, ražošanas un finanšu sektoros. Mēs esam atvērts tirgus, un privātā kapitāla un riska kapitāla segmenti apvienojumā ar jaunuzņēmumu vidi ir ļoti mainīgi. Intensīvu darījumu apjomu sagaidām arī turpmākajos pāris gados,” komentē Ellex Latvijas biroja vecākais partneris Raimonds Slaidiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palēcās par 4%, gada inflācijai sasniedzot 16.9%. Nozīmīgāko ietekmi uz inflāciju turpina veidot trīs galvenās grupas – mājoklis, pārtika un transports, kuras veidoja 13.74 procentpunktus no kopējās inflācijas. Grūdienu inflācijai deva valdības atbalsta izbeigšanās, kas aizkavēja straujo kāpumu gada sākumā.

Šāds pieaugums mēneša laikā līdz šim nav piedzīvots, savukārt izmaiņas gada laikā atpaliek par 1 procentpunktu no rekorda, kas tika sasniegts 2008. gada maijā.

Ņemot vērā sezonu, atbalsta pasākumu atcelšana situāciju kritisku vēl neveido, bet noteikti norāda uz līdzīgu pasākumu nepieciešamību rudenī, kad enerģijas un pārtikas patēriņš pieaugs. Atbalsts nokoriģēs arī inflācijas gaitu. Ir atsevišķas pozitīvas ziņas, kas signalizē par iespējamu inflācijas kāpuma augstākā punkta sasniegšanu, piemēram, ASV. Pieprasījums izlīdzinās, kas no precēm pārslēdzas uz pakalpojumiem, kas varētu turpināt mazināt cenu spiedienu. Vājas, bet parādās pazīmes par piegādes ķēžu stabilizēšanos. Tomēr turpmākās tendences trīs galvenajās inflāciju virzošajās grupās Latvijā būtiski iedragās iedzīvotāju pirktspēju. Tuvākajos mēnešos patēriņš būs samērā dzīvīgs. To uzturēs augošie ienākumi, tiks izmantoti arī uzkrājumi un aizņemšanās. Taču aktivitāte uz rudeni bremzēsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” turpmāk visus savus topošos projektus aprīkos ar saules paneļu tehnoloģijām. Šāds lēmums pieņemts ar mērķi mazināt ietekmi uz aizvien pieaugošajām elektroenerģijas izmaksām, un tā ir daļa no uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības stratēģijas.

“Laikā, kad elektroenerģijas biržas cenas sasniedz aizvien jaunus rekordus, kopā ar citu energoresursu izmaksām un augsto inflāciju radot būtisku ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, ir svarīgi meklēt veidus, kā šo izmaksu slogu mazināt. Ņemot to vērā, esam nolēmuši turpmāk visos jaunajos projektos, ko attīstīsim, uzstādīt saules paneļus, kas ēku iedzīvotājiem daļēji kompensēs elektroenerģijas cenu pieaugumu,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Topošās daudzdzīvokļu ēkas plānots aprīkot ar saules paneļu sistēmām ar ražošanas jaudu līdz 11,1 kW, tādējādi nosedzot aptuveni līdz 10% no ēkas kopējā elektroenerģijas patēriņa. “Ja paskatāmies gada griezumā, būtībā paneļu iekārtas katram ēkas iedzīvotājam kompensēs vidēji viena mēneša elektroenerģijas izmaksas, savukārt desmit gadu griezumā tiks kompensēts vidēji vesela gada patēriņš,” skaidro Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Krīzes laika risinājumiem jāliek punkts

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā klajā nākušajā Fiskālās padomes ziņojumā cita starpā ir atrodamas šādas rindas: «Darbaspēka pieejamības problēmu risināšanai jāpārtrauc krīzes laika ekonomikas stimulēšanas pasākumi, piemēram, tā dēvētā «simtlatnieku» programma un mikrouzņēmumu regulējums, kā arī jādomā par jaunām strukturālajām reformām.»

Fiskālās padomes teiktajā īpašu uzmanību piesaista minētais par mikrouzņēmumu regulējuma pārtraukšanu. Par to, ka tas nav optimāls risinājums pašreizējā ekonomiskajā situācijā, ir runājusi gan Finanšu ministrija, gan vairāki ekonomikas eksperti. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) jau pirms pāris gadiem ir atzinusi, ka mikrouzņēmumu regulējums savu laiku ir pārdzīvojis. LDDK eksperts Jānis Hermanis pirms pāris dienām tvītoja: «Kamēr ekonomikas apjoms sasniedz jaunus rekordus, joprojām 78 tūkstoši strādā MUN režīmā ar zemām sociālajam iemaksām un garantijām. MUN tika ieviests krīzes laikā, lai veicinātu cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Šobrīd uzņēmēji nevar atrast darbiniekus par 1000 € algu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos dažādās dzīves jomās nākas saskarties ar ievērojamu cenu kāpumu – apkure, elektrība, pārtika, degviela ir vienas no galvenajām pozīcijām, kas tieši ietekmē Latvijas iedzīvotāju maciņus.

Kamēr valstiskā līmenī tiek lemts, kā mērķtiecīgi atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, tiek arī plānotas aktivitātes inflācijas ierobežošanai. Tomēr patēriņa preču cenu kāpums nav vienīgā nepatīkamā inflācija pieauguma blakne. Kā inflācija ietekmē kredītņēmējus un ikmēneša maksājumus, veicot kredītu apmaksu, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, inflācija ietekmē arī kredītu procentu likmju apmērus. Jo augstāks inflācijas līmenis, jo lielāka varbūtība, ka tiks paaugstinātas arī naudas aizdevumu procentu likmes. Kad procentu likmes ir zemas, noteiktas preces ir lētākas un pieejamākas. Piemēram, mājokļa iegāde maksā mazāk, ja hipotekāro izdevumu likmes ir zemākas. Lētākas un vieglāk iegādājamas preces veicina lielāku pieprasījumu, savukārt lielāks pieprasījumus dzen augšup preču un pakalpojumu cenas. Lai nepieļautu pārāk strauju cenu pieaugumu, centralizēti tiek paaugstinātas procentu likmes, padarot aizņemšanās iespējas mazāk simpātiskas un palielinot vēlmi noguldīt. Tas savukārt mazina spiedienu uz patēriņu un tālāku cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad Covid-19 vīrusa infekcijas izplatība Latvijā sasniedz jaunus rekordus, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs rosina pārskatīt šobrīd noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus tirdzniecības nozarei.

Tādejādi paredzot tādus pasākumus, kas vērsti uz iedzīvotāju mobilitātes kontrolētu samazināšanu tirdzniecības vietās, apmeklētāju plūsmas vienmērīgu izkliedēšanu starp visiem tirdzniecības nozares dalībniekiem un stingru fiziskās distancēšanās prasību noteikšanu un kontroli, tādējādi mazinot Covid-19 infekcijas izplatības riskus tirdzniecības vietās.

"Pārskatot un nosakot samazinātu maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu uz tirdzniecības vietu platību, vienlaikus ļaujot strādāt visiem tirdzniecības centros esošajiem veikaliem arī brīvdienās un svētku dienās, mēs panāksim labāku efektu klientu plūsmas sadalīšanai un distancēšanās normu ievērošanai, kā arī mazināsim Covid-19 infekcijas izplatības riskus. Turklāt no šāda lēmuma necietīs komersanti, kuri varēs turpināt savu saimniecisko darbību bez darbības laika ierobežojumiem," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 19.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.jūlija žurnālā lasi:

  • Statistika

Degvielas cenas sasniedz jaunus rekordus

  • Poligrāfija

Spēcīgi pārmaiņu vēji poligrāfijā

  • Aktuāli

Latvija izmirst! Kam tas rūp?

  • Nekustamais īpašums

Energoefektīvi mājokļi Rīgā šoruden būs deficīts

  • Aviācija

Investīcijas krīzes laikā atmaksājas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz brīdinājumiem par lēnīgāku pasaules ekonomiku, pasaules lielākajos akciju tirgos cenas braši sasniedz arvien jaunus rekordus.

Ja janvāra otrajā pusē šiem tirgiem bija piezadzies neliels satraukums, ko galvenokārt iezīmēja vīrusa izplatīšanās Ķīnā, tad februāra tendences jau liecina, ka jebkādas bažas šobrīd netiek uztvertas diez ko nopietni.

Kopš šā mēneša sākuma ASV akciju tirgus "Standard & Poor"s 500" akciju tirgus indeksa (to var uzskatīt par pasaules akciju tirgus flagmani) vērtība palielinājusies jau teju par 5% (tādējādi šis akcijām varētu būt labākais februāris vismaz 20 gados).

Turklāt šāds pieaugams nāk pēc pagājušā gada ASV akciju lēciena par galvu reibinošiem 29%. Valdot šādam fonam, dzirdami atsevišķi spriedumi par to, ka, iespējams, tieši šis februāris būs ieskicējis to brīdi, kad finanšu tirgū sevi pilnā mērā sāk pieteikt eiforija. Būtībā riski, šķiet, aug, bet akcijas tāpat tiek pirktas uz nebēdu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 2021. gadā nekustamā īpašuma (NĪ) tirgū bija rekordaugsta aktivitāte – komerciālā NĪ investīciju darījumu apjoms, salīdzinot ar 2020. gadu, ir palielinājies divkārt, sasniedzot 1,5 miljardus eiro.

Vērtīgākie darījumi tika noslēgti Latvijā, ziņo starptautiskā NĪ konsultāciju sabiedrība “Newsec”.

Pagājušajā gadā Latvijā noslēgti darījumi par 610 milj. eiro, Igaunijā par 447 milj. eiro, bet Lietuvā – 444 milj. eiro.

Rekordaugstos rezultātus noteica kapitāla pieejamība, vispārējās tendences pasaulē un pozitīvais noskaņojums tirgū. Investori aktīvi meklē objektus, tomēr sasniegt vēl labākus rezultātus NĪ investīciju darījumu tirgū traucēja piedāvājuma trūkums.

Pēc “Newsec” kapitāla tirgus pakalpojumu grupas vadītājas Baltijas valstīs Neringas Rastenītes-Jančūnienes teiktā, 1,5 miljardu eiro darījumu apjoms Baltijas reģionam ir rekordaugsts. Lai saglabātu ārvalstu investoru interesi, šo kārti nedrīkstētu nolaist zemāk arī 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadot veiksmīgāko darbības pusgadu, "Latvenergo" meitasuzņēmums "Elektrum Lietuva" šogad ir ievērojami – 2,5 reizes vairāk – audzējis ieņēmumus un par 73 % palielinājis klientu skaitu.

Tādējādi "Latvenergo" kopējos darbības rezultātus pozitīvi ietekmē ienākumi, kas gūti no elektroenerģijas un dabasgāzes, kā arī saules enerģētikas un elektroauto uzlādes risinājumu tirdzniecības kaimiņvalstī Lietuvā.

"Latvenergo" koncerna meitasuzņēmuma "Elektrum Lietuva" ieņēmumi 2023. gada pirmajā pusgadā sasniedz gandrīz 177 miljonus eiro un ir 2,5 reizes lielāki nekā attiecīgajā 2022. gada periodā (68 miljoni eiro). Savukārt par 73 % gada laikā audzis klientu skaits, kuri izmanto uzņēmuma pakalpojumus elektroenerģijas un gāzes piegādei, saules elektrostaciju, uzlādes punktu ierīkošanai, apkures sistēmu risinājumiem, un sasniedz 166 tūkstošus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šis gads pārbaudīs finanšu tirgu optimismu

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu jau pagājušā gada decembra galvenais notikums bija jauna gada iestāšanās. Tieši tik garlaicīgs pasaules finanšu tirgos padevās pērnā gada pēdējais mēnesis. Finanšu teorētiķu lokā pastāv viedoklis, ka jauna gada iestāšanās ir vien mākslīgs, kalendārs atskaites punkts, kuram nebūtu jābūt nekādai faktiskai ietekmei uz finanšu tirgu pamatrādītājiem pretēji, piemēram, būtiskiem politiskiem vai ekonomiskiem notikumiem. Taču realitātē tā nav. Investori apzināti vai ne, taču jaunu gadu uztver kā nogriezni rezultātu apzināšanai, savu stratēģiju izvērtēšanai, peļņas vai zaudējumu fiksēšanai. Jauns gads nozīmē jaunu pieeju, jaunas tirdzniecības stratēģijas, varbūt jaunus tirdzniecības limitus un jaunu attieksmi pret risku. Tam visam ir pavisam reālas sekas finanšu tirgos un 2018. gads nesīs jaunas vēsmas neatkarīgi no pērnajā gadā uzņemtā virziena.

Iepriekšējo gadu laikam vislabāk raksturo vārds «mierīgs». Finanšu tirgi kopumā bija pat mierīgāki, kā sociālekonomiskā vai ģeopolitiskā situācija pasaulē. Fondu tirgi ir būtiski pieauguši, S&P 500 indekss audzis par gandrīz 500 punktiem, fiksējot 21% izaugsmi un 62 reizes tirdzniecības dienas beigās uzrādot jaunus vēsturiskos rekordus. Tirgus korekcijas, ja skatāmies tikai uz dienas beigu rezultātu, bija īsas un nepārsniedza 3%. 2500 punktu it kā psiholoģiski nozīmīgais līmenis tika sasniegts un pārsniegts bez īpaša stresa vai eiforijas. Negatīvas politiskas vai ekonomiskas ziņas tirgus vai nu nepamanīja, vai ātri virzījās tālāk pēc pavisam īsa krituma. Par specifiskiem tirgiem jāsaka, ka tehnoloģiju uzņēmumu fondu aktīvi aktīvi auga straujāk par citiem, NASDAQ indekss pieauga vairāk par ceturtdaļu. Nelielu uzņēmumu finanšu aktīvi, savukārt, vērtībā auga lēnāk un RUSSELL2000 indekss pieauga mazāk par 15%. Interesanti, ka individuālu uzņēmumu lokā lielāko pieaugumu uzrādīja nevis tehnoloģiju veiksminieki Micron Technology (+87%) vai PayPal (+86%), bet gan pavisam tradicionālais, taustāmais Boeing ar iespaidīgu +90% rādītāju. Bija arī iespaidīgi neveiksminieki – slavenais rotaļlietu, tostarp Bārbijas lelles ražotājs Mattel zaudēja 47% vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru