Lai krasi samazinātu nelegālo imigrāciju, Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere devusi rīkojumu atjaunot pasu kontroli uz visām valsts sauszemes robežām, pavēstījuši avoti valdībā.

Atjaunotā robežkontrole stāsies spēkā 16.septembrī un sākotnēji turpināsies sešus mēnešus.

Fēzere par to jau attiecīgi informējusi Eiropas Komisiju (EK).

Robežkontrole iecerēta kā instruments nelegālās imigrācijas ierobežošanai, kā arī islāmistu terorisma un pārrobežu noziedzības apkarošanai.

Jau ilgstošās debates par nelegālās imigrācijas apturēšanu saasinājušās pēdējās nedēļās pēc kārtējā islāmista uzbrukuma Zolingenē, kura laikā tika noslepkavoti trīs cilvēki.

Slepkava izrādījās kāds sīrietis, kurš izvairījies no izraidīšanas uz Bulgāriju, kuras robeža bija pirmā, ko viņš šķērsoja, nelegāli ierodoties Eiropas Savienībā (ES).

Visas valstis, ar kurām Vācija robežojas, ir Šengenas brīvās ceļošanas zonā un uz to savstarpējām robežām robežkontrole ir atcelta.

Baltais nams apsver iespēju piedāvāt Irānai 30 miljardu dolāru lielas investīcijas civilajā kodolprogrammā, kā arī sankciju atcelšanu un piekļuvi sešiem miljardiem iesaldēto aktīvu apmaiņā pret atteikšanos no urāna bagātināšanas, telekanālam CNN pavēstījuši avoti.

Svarīgākie ASV un Tuvo Austrumu pārstāvji aizkulisēs runājuši ar irāņiem pat laikā, kad starp Irānu un Izraēlu notika triecieni, sacīja avoti. Šīs sarunas turpinājās arī šonedēļ pēc tam, kad tika panākta vienošanās par pamieru, norādīja avoti.

Saskaņā ar Donalda Trampa administrācijas amatpersonu teikto diskusiju laikā tika izvirzīti vairāki priekšlikumi. Visi tie ir provizoriski, bet viens nosacījums ir nemainīgs - Teherānai jāatsakās no urāna bagātināšanas.

Viens no stimuliem, ko ASV varētu piedāvāt Irānai, ir 20-30 miljardu ASV dolāru ieguldījums jaunā kodolprogrammā, kas nebūtu saistīta ar urāna bagātināšanu un kas attiektos tikai uz civilajiem enerģētikas mērķiem. Kāds avots sacīja, ka ASV dod priekšroku tam, lai naudu piešķirtu arābu partneri reģionā. "ASV ir gatavas vadīt šīs sarunas. Un kādam būs jāmaksā par kodolprogrammas izveidi, bet mēs neuzņemsimies šādas saistības," sacīja Trampa administrācijas pārstāvis.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rezultāts ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus.

Tādējādi Latvija starp 182 valstīm ieņem 37. vietu.

Tikmēr Igaunija saglabā 76 punktus, ieņemot 12. vietu. Savukārt Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 65 punktus un 28. vietu.

Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" uzskata, ka Latvija ar viena punkta pieaugumu KUI uzrāda stabilu sniegumu, nevis nozīmīgu uzlabojumu, informēja organizācijā.

"Lai valsts izrautos no stagnācijas cīņā pret korupciju un pietuvinātos ekonomiski augstāk attīstīto valstu rādītājiem KUI, lēmumu pieņēmējiem lielākoties pietrūkst politiskā griba un nav novērtēts privātā sektora potenciāls korupcijas apkarošanā," secina "Delna".

Koksnes atlikumu pārstrādes tehnoloģiju attīstība un ieviešana Latvijas kokapstrādes nozarē ir cieši saistīta ar uzņēmumu “RMP” un tā vadītāju Jeļenu Kozjmenkovu. Jau vairāk nekā 20 gadus “RMP” ir Vācijas hidraulisko briketēšanas sistēmu ražotāja “RUF” ekskluzīvais pārstāvis, kas ievieš kurināmo brikešu ražošanas projektus Baltijas valstīs.

Pēdējās desmitgadēs biokurināmā ražošana attīstās īpaši strauji gan ekonomisko, gan vides apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, pamatražošanas atlikumu izmantošana ļauj kokapstrādes uzņēmumam radīt tirgū pieprasītu produktu, kam, lai gan tas ir blakusprodukts, ir stabils pieprasījums gan vietējā tirgū, gan ārvalstu Eiropas tirgos.

Otrkārt, pārdomāta un atbildīga uzņēmuma politika attiecībā uz ražošanas atlikumu pārstrādi veicina vides piesārņojuma mazināšanu. Tas ne tikai nodrošina normatīvo vides prasību izpildi un veicina uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības politikas īstenošanu, bet arī sniedz morālu gandarījumu uzņēmuma darbiniekiem, kuri apzinās savu sociālo atbildību.

Hidroelektrostacijas ir nozīmīgs elektroenerģijas ražošanas aktīvs Latvijā, kur viss atkarīgs no ūdens pieteces, un, lai arī pastāv iespēja īstenot savulaik iecerēto Daugavas kaskādes papildināšanu ar jauniem HES-iem, tomēr šādu ieceru īstenošanai būtu nepieciešama teritoriju applūdināšana, kam neesot sabiedrības atbalsta.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par hidroelektroenerģijas nozīmi Latvijai un tās nākotnes iespējām. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir nozīmīga elektroenerģijas ražošana, izmantojot ūdeni, — hidroelektrostacijās, pateicoties tieši Daugavas HES kaskādei, kurā ietilpst Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES-i. Līdztekus šai HES-u kaskādei ir arī vairāk nekā 140 mazās HES. Vienlaikus hidroelektrostacijās saražotais elektroenerģijas daudzums ik gadu atšķiras, piemēram, pēc AS Augstsprieguma tīkls datiem pēdējo desmit gadu laikā vismazākais šajās stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums bijis 2015. gadā — 1,75 TWh, vienlaikus vislielākais — 2017. gadā, kad saražots 4,36 TWh elektroenerģijas. Vidēji ik gadu hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas īpatsvars no Latvijā kopumā saražotās svārstās, un tas regulāri ir virs 51%. Interesanti, ka AS Augstsprieguma tīkls datiem 2025. gadā Latvijā atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars no saražotās elektroenerģijas bija 72,78%.

Vietējā kapitāla banka Artea joprojām ir viena no visaktīvāk analizētajām un novērotajām finanšu sabiedrībām Baltijas reģionā, liecina ekspertu novērtējumi.

Lai gan kopš gada sākuma Artea akcijas cena biržā ir samazinājusies līdz aptuveni 0,81 eiro, analītiķi uzsver, ka bankas ilgtermiņa potenciāls joprojām ir spēcīgs. To apliecina arī finanšu rezultāti - Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu un augstu rentabilitāti, tādēļ pašreizējais akcijas cenas līmenis, pēc analītiķu domām, investoriem varētu būt īpaši pievilcīgs. Šogad banka, īstenojot jauna zīmola ieviešanu un pamatplatformas modernizāciju, debitēja Nasdaq Baltijas biržā ar jaunu tirdzniecības simbolu - ROE1L, kas iezīmē jaunu attīstības posmu bankas vēsturē.

Plāns skaidrs

Neraugoties uz izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar stratēģisko projektu īstenošanu, Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu, norāda Vitauts Sinius (Vytautas Sinius), bankas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. “Pašreizējā peļņas dinamika atspoguļo mērķtiecīgu ieguldījumu posmu - jauna zīmola un modernizētas pamatplatformas ieviešanu, kas vidējā un ilgākā termiņā nodrošinās būtisku pievienoto vērtību. Mūsu pamatrādītāji joprojām ir spēcīgi, taču akcijas cena biržā - salīdzinoši zema, tāpēc investori, kuri tic mūsu ilgtermiņa stratēģijai, šobrīd, iegādājoties mūsu akcijas, var gūt ievērojamu izaugsmes iespēju,” uzsver V.Sinius

Daļēji atklātībā nonākuši Eiropas Komisijas centieni tabakas nodokli izmantot kā ieņēmumu avotu nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, par ko liecina viens Vācijas valdības dokuments un Zviedrijas finanšu ministres izteikumi sociālajā tīklā X. Latvijai šāds ES piedāvājums būtu rakstāms zem saukļa: “Nauda mūsu – problēmas jūsu!”

Interneta medijs Euractiv publicējis rakstu, kurā norāda, ka ES centieni parādās Vācijas valdības dokumentos, ko medijs ieguvis savā rīcībā. Proti, Eiropas Komisija apsver iespēju ieviest tabakas nodokli kā potenciālu jaunu ieņēmumu avotu nākamajam ES daudzgadu budžetam. Viena diskrēta rindkopa Vācijas Starptautisko lietu biroja Briselē ziņojumā parlamentam piemin šo jauno ideju.

Ziņojumā tiek apspriests Komisijas pirmais priekšlikumu kopums nākamajam daudzgadu finanšu ietvaram (DFI). “Var tikt apsvērti arī jauni pašu resursu avoti, piemēram, nodevas par elektroniskajiem atkritumiem vai tabaku,” dokumentā teikto citē medijs.

Atjaunīgo (saules un vēja) energoresursu projektu īstenošanai tiek izmantoti vairāki finansējuma avoti – paša attīstītāja kapitāls, finanšu investoru nauda, banku kredīti, ko sekmīgi var papildināt ar zaļo obligāciju emisiju.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Tieši pēdējo gadu laikā ir pieredzēts būtisks elektroenerģijas ražošanas jaudu pieaugums, un šo ieceru īstenošanā ir tikuši izmantoti vairāki finanšu avoti. Jāņem vērā, ka vislielākās aktivitātes ir bijušas tieši saules elektrostaciju segmentā, taču šogad jau arī vēja elektrostaciju izveidē, kā arī uzkrāšanas jaudu (BESS) uzstādīšanā. Lai arī savā ziņā pašlaik lielākās perspektīvas tiek saistītas ar vēja enerģijas jaudu uzstādīšanu, vēl šobrīd tās ir ievērojami dārgākas nekā saules elektrostacijas.

Iespēju lauks

Tā kā bieži vien atjaunīgās (saules un vēja) elektroenerģijas ražotņu projektus sāk attīstītāji, kuriem pašiem nav tik liela kapitāla (vairāku desmitu miljonu eiro), lai vienatnē varētu realizēt iecerēto projektu, tad tiek apzināti finanšu investori un bankas, kuras būtu gatavas aizdot naudu. “Nauda – finansējums – saules un vēja parku izveidei ir, tikai jautājums, kā dažādu segmentu potenciālie finansētāji un aizdevēji uz tiem raugās un kas katra projekta gadījumā ir gan kopējie, gan to individuālie riski,” skaidro ZAB Cobalt partneris, zvērināts advokāts Edgars Lodziņš. Viņš atzīst, ka šo elektroenerģijas ražotņu izveidei primārais ir paša ieceres autora kapitāls, kas nepieciešams projekta izstrādei, īpašumtiesību sakārtošanai, visa veida atļauju saņemšanai, kas prasa arī laiku.

Latvija var kļūt ne tikai par nozīmīgu spēlētāju drošības industrijā, bet arī par vienu no šīs jomas pētniecības un inovāciju izstrādes centriem Eiropā, ja vien īstenos atbilstošu konsekventu politiku, pārskatīs ieviestās prasības darbībai šajā sfērā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražošanas asociācijas (SAPRA) un nakts redzamības iekārtu izstrādes un ražošanas SIA Baltic Photonics valdes loceklis Edgars Zandmanis. Viņš norāda, ka vienam atsevišķam uzņēmumam ir grūti diskutēt ar lēmējiem par pieņemto risinājumu ietekmi uz projektu realizācijas ātrumu un bieži vien būtībā nav iespēju pat argumentēt savu pozīciju, taču šādas iespējas ir nesen dibinātajai uzņēmēju asociācijai, vēl jo vairāk, ja tās darbības lauks nav tikai Latvija, bet gan Eiropas Savienība, tās struktūras, sadarbojoties ar citu valstu attiecīgām uzņēmēju organizācijām.

Fragments no intervijas

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Latvijas Universitāte (LU) ir vienojusies ar pilnsabiedrību "Rere BMV" Rakstu māju nodot ekspluatācijā 2025.gadā, aģentūru LETA informēja LU Akadēmiskā centra attīstības programmas nodaļā.

Līgums par Rakstu mājas būvniecību tika noslēgts 2020.gadā. Tehniskā projekta izstrādes laikā LU fakultātes aicināja palielināt ēkas kvadratūru līdz 28 700 kvadrātmetru platībā plānoto 26 000 kvadrātmetru vietā.

Rakstu mājas būvniecība sākās 2021.gada nogalē, un tika plānots tās durvis studentiem un akadēmiskajam personālam vērt vēl 2023.gadā.

Rakstu mājas būvniecība sākās 2021.gada nogalē, taču Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī un karadarbības dēļ būvniecības nozarē radās būtiski traucējumi izejvielu un būvizstrādājumu piegādēs.

To nepieejamības dēļ ievērojami strauji pieaugusi cena, un, līdzīgi kā citas valsts un pašvaldību iestādes, arī LU organizēja sarunas ar Rakstu mājas būvnieku, lai nodrošinātu objekta būvniecību un vienotos par solidāru izmaksu pieauguma kompensēšanu.

Indijas naftas pārstrādes uzņēmumi gatavojas ievērojami samazināt Krievijas naftas iegādi, lai ievērotu jaunās ASV sankcijas, kas noteiktas Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ceturtdien vēstī ziņu aģentūra "Reuters".

Šāda rīcība varētu arī novērst vienu no galvenajiem šķēršļiem, lai noslēgtu tirdzniecības nolīgumu ar ASV.

Divi informācijas avoti "Reuters" norādījuši, ka "Reliance Industries", kas ir Indijas lielākais Krievijas naftas pircējs privātajā sektorā, plāno samazināt vai pilnībā pārtraukt importu.

"Krievijas naftas importa pārskatīšana turpinās, un "Reliance Industries" pilnībā saskaņo savu rīcību ar Indijas valdības pamatnostādnēm," sacīja uzņēmuma pārstāvis.

Arī valstij piederošie uzņēmumi "Indian Oil Corp.", "Bharat Petroleum Corp." un "Hindustan Petroleum Corp." pārskata līgumus, lai nodrošinātu, ka pēc ASV sankciju ieviešanas piegādes netiek saņemtas tieši no "Rosņeftj" un "Lukoil".

Aktīvu pārvaldes grupa Invalda INVL uzsāks pirmo publisko fiksētas procentu likmes obligāciju emisiju 10 miljonu eiro apmērā privātajiem un institucionālajiem ieguldītājiem Baltijas valstīs.

Emisijas termiņš ir 3 gadi. Obligāciju gada procentu likme tiks noteikta 7-8 % robežās un paziņota pēc izvietošanas pabeigšanas. Procentus ieguldītājiem izmaksās reizi pusgadā.

Ar šo obligāciju emisiju Invalda INVL plāno finansēt savas vispārējās korporatīvās vajadzības, vienlaikus veicinot kapitāla tirgus attīstību.

"Šī ir pirmā reize, kad publiski emitējam obligācijas, jo vēlamies, lai mums būtu diversificēti parāda kapitāla avoti un vienlaikus sniegtu iespēju tajā piedalīties visiem ieguldītājiem, kas darbojas Baltijas valstīs, tostarp privātajiem ieguldītājiem," saka Invalda INVL izpilddirektors Darius Šulnis.

Privātie un institucionālie ieguldītāji Lietuvā, Latvijā un Igaunijā varēs iegādāties līdz 10 000 uzņēmuma obligāciju ar nominālvērtību 1 000 EUR. Minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR. Obligācijas tiks publiski piedāvātas līdz 12. jūnija plkst. 13:00. Invalda INVL publisko obligāciju emisiju organizē Šiaulių Banka un finanšu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar INVL Family Office zīmolu. Obligāciju pilnvarnieks ir auditorkompānija Audifina.

Reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem noteikt muitas tarifus vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas iestājas pret Vašingtonas plāniem pārņemt savā kontrolē Grenlandi, ES apsver iespēju noteikt muitas tarifus importam no ASV 93 miljardu eiro apmērā vai ierobežot ASV uzņēmumu piekļuvi ES tirgum, ziņo laikraksts "Financial Times", atzaucoties uz ES amatpersonu neoficiāli teikto.

Amatpersonas sacījušas, ka šie ievedmuitas tarifi importam no ASV izstrādāti jau pagājušajā gadā, kad Tramps draudēja noteikt augstus ievedmuitas tarifus importam no ES, taču netika ieviesti, jo tika panākta tirdzniecības vienošanās.

Tiek arī apspriesta iespēja izmantot tā dēvēto pretpiespiešanas instrumentu, kas varētu ierobežot ASV uzņēmumu piekļuvi ES iekšējam tirgum.

"Ja tas turpināsies, mums ir precīzi instrumenti, kā atriebties Trampam, kurš izmanto pilnīgas mafijas metodes," sacījis kāds ES diplomāts, tomēr piebilstot, ka ES dod priekšroku domstarpību atrisināšanai sarunu ceļā.

Pretpiespiešanas instruments ietver investīciju ierobežojumus un varētu ierobežot tādu pakalpojumu eksportu, kādus ES sniedz ASV tehnoloģiju giganti.

Paredzēts, ka stratēģiskais investors Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" ienāks pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), taču nav izslēgta arī iespēja, ka tas var notikt pēc IPO, intervijā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas, ka sarunas ar stratēģisko investoru notiek pirms IPO, parāda, ka ir nodoms, lai šis investors uzņēmumā ienāktu pirms tam. Tāds ir nodoms, bet pat tad nevar apgalvot, ka tas notiks pirms IPO, iespējams, tas var notikt pēc tam," norādīja Gauss.

Viņš sacīja, ka patlaban kompānija var atklāt tikai to, ka notiek sarunas ar stratēģisko investoru, un tajās ir iesaistīti "airBaltic" konsultanti, uzņēmuma vadība un akcionārs, uzsverot, ka iznākums būs atkarīgs no šīm sarunām.

Gauss arī skaidroja, ka ziņa par sarunām ar stratēģisko investoru kļuva publiski zināma pēc valdības sēdes, kura notika šogad 27.jūlijā. Savukārt "airBaltic" kā uzņēmums to, ka notiek pārrunas ar stratēģisko investoru, minēja investoriem kompānijas pusgada pārskatā, nesniedzot nekādus citus paziņojumus.

Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā būtiska loma ir siltumapgādes elektrifikācijai, kas pašlaik Latvijā vēl ir bērnu autiņos.

Siltumapgādes sektora elektrifikācija sniegtu iespēju efektīvāk izmantot jau pastāvošo elektroapgādes infrastruktūru, kā arī samazināt cenu svārstības, norāda nozares eksperti, kas par šo tēmu plaši diskutēja DB organizētajā ikgadējā siltumapgādes nozares konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2024.

Eksperti nonāca pie secinājuma, ka elektroenerģijas un siltumapgādes nozarēm ir jāsadarbojas, uzsverot, ka siltumenerģijas sektors var palīdzēt elektrotīklā līdzsvarot ražošanas un patēriņa jaudas, kā arī ilgtermiņā radīt pozitīvu ietekmi uz energoapgādes izmaksām kopumā.

Process jāpaātrina

Šobrīd lietderīgi būtu apsvērt papildu motivējošu instrumentu ieviešanu siltumapgādes elektrifikācijas paātrināšanai, uzskata Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis. “Ieguvumu šajā gadījumā netrūktu. Pirmkārt, siltuma ražošana ar elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), palīdzētu samazināt siltumapgādes sektora emisijas un tuvināties klimata neitralitātes mērķim. Otrkārt, siltumapgādes elektrifikācija veicinātu siltuma ražošanā izmantoto energoresursu dažādošanu un izmaksu samazināšanu, pozitīvi ietekmējot patērētāju rēķinus. Treškārt, siltumapgādes elektrifikācija jaunu un elastīgu elektroenerģijas patērētāju veidā radītu papildu elektroenerģijas sistēmas balansēšanas resursus, veicinot lielāka apjoma vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu elektrosistēmai. Turklāt siltumapgādes elektrifikācija nodrošinātu arī elektrotīkla infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, kas savukārt veicinātu elektrotīkla pakalpojumu tarifu samazināšanu. Papildus tam būtu svarīgi saprast, ka siltumapgādes elektrifikācija ir salīdzinoši viegli un ātri īstenojama gan centralizētas siltumapgādes sistēmas līmenī, piemēram, ar lielas jaudas elektrisko boileru uzstādīšanu, gan individuālu patērētāju līmenī, uzstādot siltumsūkņus,” pauž G.Junghāns. Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente, norāda, ka šobrīd elektroenerģijas un siltumapgādes nozares faktiski nesadarbojas. “Tajā pašā laikā mēs šai sadarbībai esam gatavi. Redzam, ka arī tirgus ir pietiekami nobriedis, tāpēc domāju, ka nākotnē šī sadarbība spēlēs ļoti būtisku lomu. AER jaudas, tajā skaitā saules un vēja jaudas, pieaug ātros tempos, un nozares uzņēmējiem šī situācija būtu maksimāli jāizmanto. Arī mums, siltumuzņēmējiem, ir jaudas, ko patērēt, tāpēc vienoties par sadarbības modeli būtu nepieciešams maksimāli ātri. Ja mēs runājam par siltuma nozari kopumā, jāsaka, ka šobrīd būtu īstais laiks izvērtēt, kuras no dedzināšanas jaudām būtu vērts elektrificēt, aizstājot tās, piemēram, ar siltumsūkņiem un akumulācijas tvertnēm. Lai to sāktu darīt, savukārt ir jāizvērtē pieslēguma iespējas. Mums ir jāsaprot, kā plāno attīstīties augstsprieguma un sadales tīkli un kādu lomu šajā nākotnes attīstībā var spēlēt siltumuzņēmumi, domā I.Bērziņa-Veita.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien paziņoja, ka par divām nedēļām atliek muitas tarifu ieviešanu ASV precēm, ar ko bija paredzēts atbildēt uz Vašingtonas noteiktajiem tarifiem tērauda un alumīnija importam, lai dotu vairāk laika dialogam.

ASV noteiktais 25% tarifs tērauda un alumīnija importam no visas pasaules stājās spēkā 12.martā, un uz to ES atbildēja ar divām tarifu kārtām, kam bija jāstājas spēkā 1.aprīlī un aprīļa vidū.

Bija paredzēts, ka 1.aprīlī ES stātos spēkā tarifi no ASV importētajām precēm četru miljardu eiro vērtībā, to vidū tēraudam un alumīnijam, viskijam, motocikliem, džinsiem un apelsīnu sulai.

Divi avoti ziņu aģentūrai AFP norādīja, ka Francija, Spānija un Itālija mudinājušas Eiropas Komisiju atlikt plānoto tarifu ieviešanu, kas bija izraisījusi ASV prezidenta Donalda Trampa draudus noteikt 200% tarifu alkoholisko dzērienu importam no ES. Viens no šiem avotiem teica, ka viskijs, iespējams, varētu tikt pilnībā svītrots no to preču saraksta, kam ES noteiktu tarifus.

INDEXO finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS INDEXO, AS INDEXO Atklāto Pensiju Fondu un AS INDEXO Banku, ir saņēmusi informāciju no Aigara Kesenfelda un AS ALPPES Capital par to, ka Eiropas Centrālā banka un Latvijas Banka ir devušas piekrišanu Aigaram Kesenfeldam un viņa 100% piederošam ģimenes investīciju uzņēmumam (family office) AS ALPPES Capital iegūt būtisku līdzdalību līdz 29,99% no IPAS INDEXO un INDEXO Bankas pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.

Izvērtējot Aigara Kesenfelda un AS ALPPES Capital saņemto pieteikumu, Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS ALPPES Capital iegūt tiešu būtisku līdzdalību un Aigaram Kesenfeldam iegūt netiešu būtisku līdzdalību IPAS INDEXO, savukārt Eiropas Centrālā banka ir devusi piekrišanu Aigaram Kesenfeldam un AS ALPPES Capital iegūt netiešu būtisku līdzdalību INDEXO Bankā.

AS ALPPES Capital norāda, ka jau kopš 2022. gada ir mazākuma akcionārs INDEXO un piedalījās tā IPO, kā arī nākamajos kapitāla piesaistes darījumos. AS ALPPES Capital arīdzan ir iegādājusies nelielu daļu akciju otrreizējā tirgū.

AS ALPPES Capital pārstāvji norāda, ka Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums plāno piedalīties arī nākamajās INDEXO kapitāla piesaistes kārtās un darījumos, kā rezultātā AS ALPPES Capital akciju īpatsvars varētu pārsniegt 10%, tāpēc laicīgi ir saņemta atļauja no Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas būtiskas līdzdalības iegūšanai.

Lietuvas uzņēmumi, kas turpina strādāt Krievijā, rīkojas neētiski un amorāli, pret tiem nevajadzētu izturēties iecietīgi un tiem jāsaprot, ka Krievijā tiem var draudēt nacionalizācija, piektdien brīdināja Lietuvas ārlietu viceministrs Simons Šatūns.

Tā viņš Lietuvas sabiedriskajam radio komentēja izskanējušo informāciju, ka Lietuvas pārtikas produktu ražotājam "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks un kuru Ukraina ir iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā, piederošā ražotne Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabala Tilzītē (padomju laikā pārdēvēta par Sovetsku) "Vičīūnai-Rus" pārstāvēja Krieviju augsta līmeņa sanāksmē Maskavā ar Kubas delegāciju.

Lietuvas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka tas ir jautājums par ētiku un morāli. "Es nezinu, cik iecietīgi mēs varam izturēties pret tādiem uzņēmumiem, kas joprojām reāli ir iesaistīti Krievijas ekonomikas veidošanā. Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra, un ir žēl, ka daži uzņēmumi to nedzird," sacīja Šatūns.

ASV interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon" gatavojas likvidēt līdz pat 30 000 biroja darbavietu, ziņo izdevums "Wall Street Journal".

Informācijas avoti izdevumam norāda, ka šie plāni saistīti ar pūliņiem samazināt izdevumus un strādājošo skaitu, kas tika strauji palielināts koronavīrusa pandēmijas laikā, kad patērētāji aizvien vairāk sāka izmantot iepirkšanos internetā.

"Amazon" iecere ietekmēs gandrīz 10% no uzņēmuma aptuveni 350 000 biroju darbinieku.

Kompānijas izpilddirektors Endrjū Džeisijs jau brīdinājis darbiniekus, ka daļa darbavietu varētu tikt aizstāta ar mākslīgo intelektu. Viņš jūnijā norādīja, ka arvien plašāka ģeneratīvā mākslīgā intelekta un mākslīgā intelekta aģentu izmantošana turpmākajos gados samazinās uzņēmuma darbinieku skaitu.

"Amazon" kopumā pasaulē nodarbina vairāk nekā 1,5 miljonus cilvēku, vairākums no kuriem strādā uzņēmuma noliktavās.

Būvniecības darbi jaunajā Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) ekspozīcijas mājvietā – Mārstaļu ielā, Rīgā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā straujiem soļiem tuvojas noslēgumam.

Ēka atguvusi savu agrāko spozmi un patlaban notiek inženiersistēmu iestatīšana un ēkas gatavošana nodošanai ekspluatācijā, lai muzejs jau vasarā varētu saņemt nama atslēgas un uzsākt ekspozīcijas ierīkošanu, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Jaunajā Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvietā pabeigti visi iekšdarbi, kosmētiskie un restaurācijas darbi, tai skaitā rūpīgi piestrādāts pie detaļām – iekštelpu sienu zīmējumu un greznā ar rokoko detaļām veidotā centrālā ieejas portāla restaurācijas. Iepriekš veikto demontāžas darbu laikā nams ir atbrīvots no nevērtīgiem uzslāņojumiem un pēdējās desmitgadēs izbūvētajām liekajām starpsienām, iegūstot nepieciešamās telpu aprises.

Valmierā darbu uzsākusi Avotu golfa zāle — Latvijā pirmā pilna formāta iekštelpu golfa zāle, kas piedāvā pilnvērtīgu golfa treniņu vidi 300 m² plašās telpās visa gada garumā, neatkarīgi no laikapstākļiem, īstenojot pieeju “golfs 365 dienas gadā”.

Jaunā zāle ir nozīmīgs solis golfa infrastruktūras attīstībā Latvijā, mazinot sezonalitātes ietekmi un paplašinot sporta pieejamību reģionos.

Golfa laukums “Avoti” Valmierā jau 20 gadus nodrošina spēles un apmācību iespējas vasaras sezonā. Meklējot risinājumus treniņu nepārtrauktībai ziemā, vairāk nekā pirms pieciem gadiem kluba mājā tika izveidots golfa simulators. Ar laiku radās ideja spert nākamo soli — izveidot treniņu vidi, kas būtu maksimāli pietuvināta spēlei golfa laukumā.

“Tā kā golfs Latvijā ir sezonāls sporta veids, vēlējāmies nodrošināt treniņu iespējas ziemā maksimāli golfa laukumam pietuvinātā vidē. No šīs vajadzības arī radās ideja par pilna formāta iekštelpu golfa zāli,” stāsta “Avotu” saimnieks Jānis Matisons.

Ar valsts ieguldīto naudu nekad nav tikusi apzīmēta Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vērtība, intervijā uzsvēra "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka no šī fakta sākās problēmas, jo uzņēmuma vērtība šodien nav savulaik ieguldītās naudas vērtība. "Es ļoti vēlos, lai cilvēki to saprastu. Pieņemsim uz brīdi, ka uzņēmuma vērtība šodien ir 100 miljoni eiro. Valsts daudzu gadu laikā ir ieguldījusi 526 miljonus eiro. Jūs man piekritīsiet, ka valsts gadu gaitā ieguldītajam šodien vairs nav tādas vērtības?" sacīja Gauss.

Viņš uzsvēra, ka kompānijas vērtību nosaka tas, cik kāds būtu gatavs maksāt konkrētā brīdī, lai iegūtu 100% uzņēmuma.

"Kad valsts visus šos gadus ieguldīja naudu uzņēmumā, tā nebija uzņēmuma vērtība. Tāpēc, samazinot pamatkapitālu, jūs nesamazināt vērtību," norādīja Gauss.

Baltkrievijas valsts minerālmēslojuma ražotājs "Belarusjkaļij" vēlas no Lietuvas valsts piedzīt 12 miljardu ASV dolāru (11,4 miljardi eiro) kompensāciju par minerālmēslojuma tranzīta aizliegumu, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT.

Šonedēļ "Belarusjkaļij" paziņoja, ka šķīrējtiesā ir iesniegta lieta pret Lietuvu.

Prasībā izteiktā kompensācijas summa veido apmēram trešdaļu no Lietuvas konsolidētā budžeta izdevumiem. Lietuvas konsolidētā budžeta kopējie izdevumi nākamgad būs 34,4 miljardi eiro.

Lietuvas puse "Belarusjkaļij" prasību par 12 miljardu ASV dolāru kompensāciju uzskata par iebiedēšanas taktiku, lai laikā, ka Lietuvā tiek veidota jauna valdība, piespiestu Viļņu sēsties pie sarunu galda vai panākt vienošanos šķīrējtiesā, atklājuši LRT avoti.

Baltkrievijas minerālmēslojuma ražotājam patiesībā vairāk interesē panākt pilnīgu sankciju atcelšanu, ko tas cenšas panākt visos līmeņos ar visiem līdzekļiem, liecina LRT rīcībā esošā informācija.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.