Jaunākais izdevums

Laikā, kad valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) izjūt aizvien nopietnākas finanšu grūtības, tostarp ik pa laikam spiests atlaist darbiniekus, uzņēmums ir gatavs pārmaksāt par sliežu ceļu modernizācijas projektu 5–10 miljonus eiro, liecina laikraksta Diena rīcībā esošā informācija.

Iepirkumu LDz izsludināja pērn septembrī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai posmos Rīga–Jelgava un Rīga–Aizkraukle. Paša LDz prognozētā iepirkuma cena bija noteikta 66,4 miljoni eiro.

Konkursā pieteicās divi pretendenti – a/s A.C.B., kuras piedāvātā cena bija 56 207 488,65 eiro, – un personu apvienība BMGS-Fima-Alstom, kas šos darbus piedāvāja īstenot par 71 499 999,98 eiro. Taču piedāvājumu izvērtēšanas laikā LDz konkursa komisija pēkšņi sākusi savādāk interpretēt atsevišķas nolikuma normas par pretendentu pieredzes prasībām, kādēļ A.C.B. negaidīti izslēgts no konkursa kā neatbilstošs.

Taču būtiski, ka laikā, kad Krievijas agresijas dēļ Ukrainā pasaulē pieaug ekonomikas krīze, arī tranzīta nozarē, LDz ar rūkošu finanšu situāciju tomēr nolēmis slēgt līgumu ar vienīgo atlikušo pretendentu par summu, kas par 10 miljoniem eiro pārsniedz izbrāķētā konkurenta cenu un par pieciem miljoniem eiro pārsniedz paša LDz plānotās izmaksas.A.C.B. ir pārsūdzējis LDz konkursa komisijas lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), līdz ar to LDz līgumu ar izvēlēto pretendentu šobrīd slēgt nevar. Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

LDz nesniedza tiešas atbildes uz Dienas jautājumiem par konkursa komisijas lēmuma iemesliem un kādēļ pēc lētākā piedāvājuma izslēgšanas no konkursa izlemts slēgt līgumu ar BMGS-Fima-Alstom, nevis, piemēram, izsludināt atkārtotu konkursu.

"LDz pamatojumu par pieņemto lēmumu saistībā iepirkuma rezultātu sniegs gan IUB, gan arī iesnieguma iesniedzējam A.C.B.. LDz pilnībā respektē ikviena pretendenta tiesības likumā noteiktajā kārtībā vērsties IUB ar iesniegumu, ja tas uzskata, ka ir aizskartas tā tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums. Tomēr, ņemot vērā, ka šobrīd A.C.B. iesniegums tiek izskatīts IUB un tieši tā ir kompetentā iestāde, kas pieņems lēmumu par iesnieguma pamatotību vai, gluži otrādi, nepamatotību, šobrīd no plašākiem paskaidrojumiem mēs atturēsimies," Dienai norādīja LDz preses sekretāre Agnese Līcīte. Līdz ar to Dienai nebija iespējams uzzināt precīzus LDz konkursa komisijas lēmuma argumentus.

Arī satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) komentārs ir diezgan vispārīgs: "Saimnieciska un atbildīga rīcība ar valsts finanšu līdzekļiem, godīga un saprotama iepirkumu organizēšana – šie ir būtiski pamatprincipi valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā, tajā skaitā arī attiecībā uz LDz. Iepirkuma procesu norisi valstī uzrauga IUB. Ja kādam uzņēmējam ir pretenzijas pret iepirkuma norisi, IUB ir tā institūcija, kas pēc iepazīšanās ar dokumentāciju un visu pušu argumentiem var izvērtēt, vai procedūras un lēmumi ir bijuši pareizi. (..) Šis projekts tiek īstenots ar ES līdzfinansējumu, tādēļ paļaujamies, ka uzņēmums iepirkuma procedūrai pievēršas ar dubultu rūpību."

Jāatgādina, ka T. Linkaits pēc stāšanās amatā diezgan asi iestājās pret iepriekšējo LDz vadību, arī pārmetot nepamatotus tēriņus.

A.C.B. uzskata, ka LDz rīcība ir juridiski nepamatota un A.C.B. piedāvājums atbildis visām iepirkuma nolikuma prasībām. Uzņēmuma komunikācijas konsultants Jānis Andžāns pauda, ka lēmums par izslēgšanu no konkursa skaidrots ar it kā neatbilstošu uzņēmuma pieredzi, proti, nolikumā definēts, ka pretendentam jābūt pieredzei, izbūvējot dzelzceļa infrastruktūras objektu ne mazāk kā 30 miljonu eiro vērtībā, A.C.B. to apliecinājis. Tomēr piedāvājuma vērtēšanas gaitā LDz minētās nolikuma prasības interpretāciju nepamatoti sašaurinājis un pārveidojis, tādējādi mainot tās formulējumu un būtību.

Arī konkursa gala lēmumā LDz norāda, ka A.C.B. no konkursa izslēgts, jo tas neesot kvalificējies visām nolikuma prasībām. Proti, pretendentam bija jāuzrāda apliecinājums, ka tas izbūvējis vai pārbūvējis vismaz vienu dzelzceļa infrastruktūras objektu, nepārtraucot vilcienu kustību būvniecības laikā, no tiem vismaz viens ir par summu ne mazāk kā 30 miljonu eiro bez PVN. Kā noprotams, BMGS-Fima-Alstom atbilstība šim kritērijam LDz ieskatā ir bijusi, bet attiecībā uz A.C.B. tas ticis uzskatīts kā neizpildīts.

Savukārt A.C.B. Dienai norāda, ka savā piedāvājumā iekļāvis pieredzes apliecinājumu – darbojoties pilnsabiedrības Skonto Būve, BMGS, ACB un Binders ietvaros, ir īstenots LDz otrā sliežu ceļa būvniecības projekts Skrīveri–Krustpils, kura kopējā summa bijusi 105,7 miljoni eiro. Turklāt apstrīdētā konkursa nolikumā nav minēts, ka pretendentam šāda apjoma projekts bijis jāīsteno kā atsevišķai juridiskai personai, nevis personu apvienības ietvaros. Līdz ar to A.C.B. uzsver, ka visām konkursa prasībām atbildis un bija iesniedzis nepieciešamos apliecinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas dzelzceļš meklē jaunas biroja telpas

Db.lv, 26.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu ilgtspējīgu, esošajai situācijai atbilstošu un efektīvu darba vidi, VAS “Latvijas dzelzceļš” izvērtē iespēju centrālajam birojam pārcelties uz citām darba telpām, un ir izsludinājis konkursu par biroja telpu nomu Rīgā.

“VAS “Latvijas dzelzceļš” administrācija šobrīd strādā vairākās ēkās netālu no Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas, un galvenā no tām - centrālā biroja ēka Gogoļa ielā 3 ir celta 1914.gadā. Šī ēka ir bijusi dzelzceļu administrācijas mājvieta jau vairāk nekā 100 gadus, un šajā laikā būtiski ir mainījušās gan dzelzceļa tehnoloģijas un cilvēku darbaspēka loma dzelzceļa darbības nodrošināšanā, gan arī uzņēmumu priekšstats par mūsdienīgām un efektivitāti veicinošām biroju telpām,” komentē VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

“Esošo LDz administrācijas ēku Gogoļa ielā 3, Turgeņeva ielā 14 un Turgeņeva ielā 21 un citviet kopējā lietderīgā platība uz vienu darbinieku ir ap 38 m2, un biroja platība – 25 m2 , kas būtiski pārsniedz efektīvai darbībai nepieciešamo biroja platību uz vienu darbinieku. Ņemot vērā šo faktoru, kā arī attālinātā darba radīto ietekmi, ir pieņemts lēmums izvērtēt iespējas iznomāt jaunas, salīdzinoši nelielas, uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai atbilstošākas un mūsdienīgi aprīkotas centrālās administrācijas telpas,” turpina M.Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot VAS Latvijas dzelzceļš tehnoloģisko procesu attīstību, darbu uzsācis dzelzceļa pārbrauktuvju centrs, no kura attālināti tiks uzraudzītas apsargājamās dzelzceļa pārbrauktuves ar intensīvu satiksmi visā Latvijas teritorijā.

Šis ir pirmais šāda veida pārbrauktuvju centrs Baltijā un tajā būs iespējams vienlaikus apkalpot līdz 24 pārbrauktuvēm.

Līdz ar šī centra darbības uzsākšanu, VAS Latvijas dzelzceļš pakāpeniski atteiksies no pārbrauktuvju fiziskās kontroles, kad pie pārbrauktuvēm pastāvīgi uzturas dežurējošais personāls. Pārbrauktuvju centrā viens dežurants varēs apkalpot līdz sešām pārbrauktuvēm vienlaikus, tādējādi ar tehnoloģiju palīdzību tiks optimizēti resursi un uzlabosies darba apstākļi.

“Līdz ar pastāvīgu dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju un tās drošības veicināšanu, VAS “Latvijas dzelzceļš” uzmanības centrā jau divus gadus ir arī visu tehnoloģisko procesu pārskatīšana un pakāpeniska modernizācija. Vienotā dzelzceļa pārbrauktuvju centra izveide ir būtisks solis LDz transformācijā no uzņēmuma, kurā daudz darba tika veikts manuāli, uz mūsdienīgu, Eiropas līmeņa dzelzceļa infrastruktūras uzņēmumu,” saka VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka iespējamās dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.

Ministrs sacīja, ka valdība šodien slēgtajā sēdes daļā tiks iepazīstināta ar četriem iespējamās situācijas attīstības scenārijiem, un katrā no šiem izstrādātājiem scenārijiem ir aprēķināts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, kas būs jāiegulda, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt.

Precīzu apmēru Linkaits nenosauca, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām, kas būs jāpiešķir LDz. Lūgts atklāt, vai runa varētu būt par simtos miljonos mērāmām summām, Linkaits akcentēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām katrā no četriem iespējamajiem scenārijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā, informē LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro - LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga-Aizkraukle un Rīga-Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga-Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ģeopolitika jau ir radījuši savu ietekmi uz transporta un loģistikas pakalpojumiem, perspektīvā nozīmīgu lomu spēlēs arī ES Zaļais kurss.

Par nozares politiku, situāciju nozarē, kā arī tās attīstības perspektīvām Latvijā diskutēs SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports, kas notiks šā gada 24. februārī.

DB konference: Loģistika un transports - Latvijas konkurētspēja globālajā tirgū 

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”,...

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Nozare saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam. Savukārt neprognozējamā ģeopolitiskā situācija būtiski apgrūtina ilgtermiņa plānošanu, jo viss var mainīties vienā brīdī.

Proti, starptautiskās sankcijas skārušas kaimiņvalsts Baltkrievijas produktus, kuru transportēšanai tika izmantota transporta un loģistikas infrastruktūra, bet jaunas lielo preču grupu kravas īsā laikā piesaistīt pašreizējos apstākļos ir ļoti izaicinoši. Pēdējie gadi nozarei ir bijuši sarežģīti, jāņem arī vērā, ka tika uzsākta Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes reforma. Nozare ir pierādījusi, ka tā spēj strādāt šādos apstākļos, kad būtībā jārisina vienādojums ar vairākiem nezināmajiem.

Izaicinājumi un risinājumi

Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmija ir radījusi ne tikai globālas pārmaiņas, kuras ietekmē arī transportu un loģistiku, ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē. Par to, kādi ir izaicinājumi šajās nozarēs un attiecīgas iespējas 2022. gadā, atbildi Satiksmes ministrijas, VAS Latvijas dzelzceļš, Latvijas Stividoru asociācijas un Latvijas autopārvadātāju eksperti centīsies rast atbildes jau konferences pirmajā daļā. Reaģējot uz pandēmijas situāciju visā pasaulē, mainījās tirdzniecības plūsmas, arī izmantotie transporta veidi un maršruti starp Āziju un Eiropu.

Līdztekus tam savu ietekmi radījusi energoresursu cenu straujā sadārdzināšanās, kas savā ziņā ir veicinājis šādu (piemēram, akmeņogļu) kravu tranzītu, vienlaikus degvielas sadārdzinājums ietekmē arī pakalpojumu cenu. Neraugoties uz minēto, Latvijas transporta un loģistikas nozare meklē jaunas iespējas. Uzmanības fokusā būs arī pandēmijas radītās problēmas nozarei, vienlaikus meklējot atbildes uz šādiem svarīgiem jautājumiem: kas nepieciešams nozarei no politikas veidotājiem; kādi ir iespējamie jaunie attīstības virzieni un to perspektīvas. Latvijas transporta un loģistikas nozare var piedāvāt pakalpojumus un risinājumus lielu apjomu beramkravu, lejamkravu, ķīmijas, lauksaimniecības produkcijas, ģenerālkravu un konteineru tranzīta pārvadājumiem.

Transportam un loģistikai ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra un investīcijas tās attīstībā. Diskusijā par globalizācijas ietekmi uz loģistiku, par jaunu partneru meklējumiem risinājumus iezīmēs Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldītāji. Attālinātā tirdzniecība prasa piegādātāju attīstību Pandēmijas ietekmē cilvēki daudzas preces nevarēja iegādāties klātienē, klāt nāca arī vēlme izvairīties no inficēšanās riskiem ar Covid-19, daudzi iedzīvotāji priekšroku dod preču iegādei interneta veikalos ar piegādi uz viņiem tuvākajiem saņemšanas punktiem (pakomātiem), kā ietekmē būtiski pieaudzis pieprasījums pēc šādu pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus nenoliedzami, ka arī pasta kompānijai ir savi – jauno laiku – izaicinājumi. “Ir izaicinājumi – ir risinājumi! Visā Eiropas Savienībā jāatmuito sūtījumi no pirmā centa, un mūsu atbilde ir gan muitas brokera pakalpojumi, gan ērta atmuitošana īpašā lietotnē. Bet sūtījumus no jebkuras valsts un jebkura piegādātāja piedāvājam saņemt, nepametot mājas, jo mājās ir visa dzīve un arī mūsu risinājums – mājas pakomāts! Jo globālais = lokālais!” tā situāciju raksturo VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Savukārt SIA Omniva Latvija Pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis uzsver: “Darīt to, kas izdodas vislabāk! Bet tādus atbalsta procesus kā sūtījumu loģistika, iepakošana un uzglabāšana uzticēt tam, kasto dara efektīvāk – izdevīgāk un ātrāk! Tā ir šodienas formula biznesa izaugsmei un ilgtspējai.”

Industriālo parku iespējas

Arī Latvijā – Ventspilī un Liepājā – ir izveidotas industriālās zonas, kurās tiek ražoti dažādi produkti un izstrādājumi, kuru piegādēm to patērētājiem ārzemēs izmanto šīs pašas ostas. Par to, kā uz industriālo teritoriju veidošanu raugās investori, diskutēs eksperti. Jāņem vērā, ka, attīstot jaunas industriālo parku teritorijas, ir jābūt pielāgotai nepieciešamajai transporta un loģistikas infrastruktūrai. Tieši industriālo teritoriju attīstība ostās ir viena no iespējām, kuru izmantojot var sasniegt labus rezultātus. Jauno iespēju meklējumos Viena no svarīgākajām diskusijām ir un būs par tā dēvēto jauno (atbilstošu gan ES Zaļajam kursam, gan jaunajai situācijai Eiropā) transporta un loģistikas stratēģiju.

Latvijas transporta un loģistikas nozare var piedāvāt efektīvus, ekonomiskus un drošus pakalpojumus un risinājumus lielu apjomu beramkravu, lejamkravu, ķīmijas, lauksaimniecības produkcijas, ģenerālkravu un konteineru tranzīta pārvadājumiem. Proti, būs jāmeklē jauni transporta koridori, jāpiesaista tādu kravu īpašnieki (pārvadātāji), kuri līdz šim Latvijas tranzīta koridoru kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojuši vai arī to darījuši reti. Transporta, tranzīta sektoru ietekmēs arī klimata neitralitātes sasniegšanas mērķi, tostarp siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana, kas prasīs zaļāku transportu, kur viens no iespējamajiem finanšu avotiem ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Vēl viena iespēja ir veidot Rīgu kā gaisa kravu tranzīta centru Baltijā. Par šīm jaunajām iespējām diskutēs Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas Loģistikas asociācijas vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš varētu atlaist vēl apmēram 600 darbiniekus

Db.lv, 31.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu samazinājuma dēļ VAS "Latvijas dzelzceļš" varētu tikt atlaisti vēl apmēram 600 darbinieku, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Pirmreizējais uzmetums liecina, ka apmēram 600 darbinieku vēl varētu atlaist," teica ministrs.

"Latvijas dzelzceļam" uzdots sagatavot attīstības pesimistisko un optimistisko scenāriju un atbilstošo rīcības programmu attiecīgā scenārija gadījumā. Konkrēts rīcības plāns varētu būt zināms maijā.

Latvijas dzelzceļš atlaidīs aptuveni 700 darbiniekus 

Izvērtējot un optimizējot uzņēmuma administratīvās un atbalsta funkcijas, kā arī tehnoloģiskos...

Dzelzceļa pārvadājumos pilnā mērā Krievijas un Baltkrievijas kravas nebūs iespējams aizstāt, taču tiekot strādāt, lai šo valstu kravas aizstātu ar citu valstu kravām, piemēram, Kazahstānas, Uzbekistānas, kā arī Ķīnas, teica ministrs.

Martā pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs varētu pieaugt par apmēram 30% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kas saistīts ar kravu īpašnieku vēlmi pēc iespējas ātrāk izvest kravas no Krievijas. "Tad, kad šī inerce beigsies, mēs ceram saglabāt tranzīta kravas, kas varētu nāk no Kazahstānas, Uzbekistānas," sacīja T.Linkaits.

No pagājušā gada rudens caur Latviju aktīvi tiek vestas ogļu kravas no Kazahstānas, kā arī Kazahstāna paziņojusi, ka līdz šim caur Sanktpēterburgas ostu Krievijā vestās kravas tiks novirzītas caur Latviju. "Pirmajām šādām kravām būtu jābūt aprīļa padsmitajos datumos Latvijā. Tad redzēsim, vai visas norunas, kas bijušas, īstenojas," teica T.Linkaits.

"Latvijas dzelzceļa" publiskotā informācija liecina, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences, 2021.gadā turpinājās 2019.gada nogalē sāktā koncerna sabiedrību procesu pārskatīšana, kuru ietekmē samazinājās arī darbinieku skaits. 2021.gadā vidējais koncerna darbinieku skaits bija 7151 darbinieki, kas, salīdzinot ar 2020.gadu, ir par 1388 darbiniekiem mazāk.

Sliktākajā scenārijā Latvijas dzelzceļa kravu apmērs var samazināties par 85% 

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā pa...

Linkaits iepriekš izteicies, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs varētu samazināties par 85%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nav iespējams precīzi prognozēt VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības attīstību, un izšķiroši svarīga ietekme uz to ir starpvalstu lēmumiem, tālākajai sankciju politikai un citiem starpvalstu sadarbības aspektiem, norādīja Satiksmes ministrijā (SM).

Otrdien Ministru kabinets (MK) izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu. Ziņojumā iekļauti četri iespējamie LDz turpmākās darbības scenāriji, kas ir atkarīgi no ģeopolitiskās situācijas, un aprēķināts nepieciešamais valsts finansējums, lai nodrošinātu publiskās dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību.

SM gan neatklāj šos aprēķinus, aizbildinoties ar slepenību. Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) Latvijas Televīzijā (LTV) norādīja, ka iespējamās dotācijas LDz darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.

Dotācijas LDz darbības turpināšanai mērāmas desmitos miljonos eiro 

Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā...

LDz pašlaik ir "grūti laiki", jo dzelzceļa infrastruktūra ir bijusi cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ar kurām sadarbība Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ ir krietni samazinājusies, šovakar pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Valdība uzklausījusi informatīvo ziņojumu, pēc kura secināts, ka LDz vadība "dara visu", lai optimizētu uzņēmuma darbību sarežģītajos apstākļos.

Vaicāts par iespējamo valsts finansiālo atbalstu LDz, Kariņš apgalvoja, ka par to valdības sēdē neesot spriests. Reizē SM turpinās sekot uzņēmuma darbībai un, ja satiksmes ministrs nāks ar kādu priekšlikumu par nepieciešamo risinājumu, tad Ministru kabinets to izskatīs, atzīmēja premjers.

Linkaita partijas biedrs, labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) uzsvēra, ka LDz ir jāuzlabo efektivitāte, meklējot pelnīšanas iespējas apstākļos, kad samazinās kravas "no austrumiem". Šajā kontekstā ir svarīga sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem, atzīmēja politiķis.

LDz nodrošina dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību un pieejamību, tostarp publiskās dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes vietu tehnisko apkopi un atjaunošanu un drošības pārvaldības sistēmu uzturēšanu, veic investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā un apkalpes vietās.

Saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldniekam ir jānodrošina finanšu līdzsvars, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu darboties un nodrošināt ilgtspējīgus pārvadājumus. Ņemot vērā ārējos ģeopolitiskos apstākļus un sankciju režīmu, ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no kravu pārvadājumiem, kas tika izmantoti kopējās dzelzceļa sistēmas uzturēšanai un finanšu līdzsvara nodrošināšanai, informē SM pārstāvji.

Rezultātā 2020. un 2021. gados LDz strādāja ar zaudējumiem, tam nebija pietiekošu paša uzņēmuma līdzekļu, kas būtu pieejami šo zaudējumu segšanai, tādējādi tika pieprasīti līdzekļi finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Vienlaikus, pirms finanšu līdzsvara nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu pieprasīšanas no valsts, LDz esot veicis būtisku izmaksu optimizāciju.

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu struktūrā ap 85% ir fiksētās izmaksas, kas nav atkarīgas no pārvadājumu apjomiem, tomēr LDz esot spējis samazināt pamatdarbības izmaksas par apmēram 40 miljoniem eiro jeb 24%, salīdzinot 2021. un 12019.gadu.

LDz iespēju robežās strādā pie kravu apjomu palielināšanas, uzņēmumā strādājošo skaits samazināts par gandrīz 2500 jeb par 34% no kopējā darbinieku skaita salīdzinājumā ar 2020.gada sākumu, apgalvo SM.

Kā ziņots, Linkaits iepriekš sacīja, ka katrā no izstrādātājiem scenārijiem ir aprēķināts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, kas būs jāiegulda, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt.

Precīzu apmēru Linkaits nenosauca, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām, kas būs jāpiešķir LDz. Lūgts atklāt, vai runa varētu būt par simtos miljonos mērāmām summām, Linkaits akcentēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām katrā no četriem iespējamajiem scenārijiem.

Ministrs arī atzīmēja, ka, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, esot bijis skaidrs, ka dzelzceļš būs viens no tiem, kas cietīs visvairāk, taču patlaban varot teikt, ka sliktākais scenārijs tomēr neesot piepildījies.

Attiecībā uz situāciju tranzīta nozarē kopumā Linkaits teica, ka patlaban nozarē novērojams pieaugums, piemēram, kravu pārvadājumos tas esot 13% apmērā. Pieaugums skaidrojams ar darbu Centrālāzijas valstīs - Kazahstānā un Uzbekistānā.

Pēc Linkaita sacītā, patlaban vēl nevarot prognozēt, kāda būs gada otrā puse, jo šajā jomā esot "pietiekami liela nenoteiktība", neskatoties uz to, ka Latvijai izdevies sākt attīstīt sadarbību ar Ukrainas valdību un piesaistīt labības produktu kravas, kas gan šobrīd vēl esot mazā skaitā.

Kā ziņots, jautājums par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu bija iekļauts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc nekādi dokumenti par par to nav pieejami.

Jau aprīlī satiksmes ministrs paziņoja, ka uzdevis LDz valdei sagatavot dažādus scenārijus dzelzceļa infrastruktūras turpmākai uzturēšanai, ieskaitot arī visnelabvēlīgāko, kurā dzelzceļa pārvadājumi ar Krieviju un Baltkrieviju tiek pārtraukti pilnībā.

Toreiz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Linkaits sacīja, ka šiem scenārijiem jābūt gataviem maijā, un tad Satiksmes ministrija sniegs ziņojumu valdībā, kurā tiks norādīti iespējamie infrastruktūras uzturēšanas plāni un tam nepieciešamais finansējums.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka nav plānots slēgt nevienu dzelzceļa līniju un arī visi investīciju projekti dzelzceļā tiks turpināti. Tāpat satiksmes ministrs prognozēja, ka pasažieru pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai palielināsies, ņemot vērā jauno elektrovilcienu iegādi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) toreiz piebilda, ka valdībai būs jābūt "ļoti radošai", lai atrastu finansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai gadījumā, ja to izmantos tikai vietējie un Baltijas pārvadātāji. Viņš norādīja, ka patlaban visus brīvos līdzekļus paredzēts virzīt valsts aizsardzības stiprināšanai.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja NTSP sēdē uzsvēra, ka valdībai ir būtiski pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, jo gadījumā, ja nebūs pārvadājumu no Krievijas un Baltkrievijas, netiks saņemti arī pārvadātāju maksājumi par infrastruktūru.

Vienlaikus Oškāja norādīja, ka LDz darbinieku skaits pēdējos gados jau ir vairākkārt samazināts un patlaban ir sasniedzis kritiski nepieciešamo minimumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vizītē Kazahstānā VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs tikās ar Kazahstānas dzelzceļa (AS “NK “KTŽ”) vadītāju Nurlanu Saranbajevu (Сауранбаев Нурлан Ермекович), atzīmējot šī dzelzceļa savienojuma lielo potenciālu un vienojoties par vēl ciešāku sadarbību kravu pārvadājumu jomā.

“Teju pusgada laikā Kazahstāna ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem LDz ārvalstu partneriem – šobrīd kravu pārvadājumi ar Kazahstānu sastāda aptuveni ceturto daļu no mūsu kravu apjoma un abu valstu dzelzceļu ciešai sadarbībai šajā jomā šobrīd ir stratēģiska nozīme. Arī Kazahstānas dzelzceļa vadītājs tikšanās laikā apliecināja Eirāzijas transporta koridora lielo potenciālu savienojumā Latvija - Kazahstāna,” komentē VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomi ar Kazahstānu salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem ir ievērojami pieauguši – līdz jūlija beigām starp Latviju un Kazahstānu ir pārvadāti jau 2,71 miljoni tonnu kravu, kas ir 23,2 reižu pieaugums, salīdzinot ar līdzvērtīgu periodu pagājušajā gadā. Lielākā daļa – 2,34 miljoni tonnu šo kravu bija Kazahstānas akmeņogļu imports, taču palielinājies arī naftas produktu imports, šajā kravu segmentā šogad pārvadājot 44,3 tūkstošus tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KNAB rosina apsūdzēt bijušos LDz valdes locekļus par 1,5 miljonu eiro zaudējumu radīšanu

LETA, 03.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret četriem bijušajiem VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes locekļiem par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas izraisījis smagas sekas - 1,5 miljonu eiro zaudējumus uzņēmumam, informēja KNAB.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušās LDz valdes amatpersonas panāca jaunas izpildinstitūcijas izveidi, lai saņemtu ievērojami lielāku amata atalgojumu, prēmijas un piemaksas par tādu pienākumu veikšanu, par kuriem tām jau bija noteikta un izmaksāta atlīdzība.

Jau ziņots, ka šī izmeklēšana saistīta ar laiku, kad LDz valdes priekšsēdētājs bija Edvīns Bērziņš. Tolaik LDz bija izveidota prezidentu padome, kuru Satversmes tiesa bija atzinusi par nelikumīgu, tomēr šī padome tā arī netika likvidēta.

Balstoties uz šīs padomes darba regulējumu, "Latvijas dzelzceļa" bijušajiem vadītājiem varēja izmaksāt lielas kompensācijas, kad 2019.gada vidū ar viņiem tika izbeigtas darba attiecības. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajām amatpersonu deklarācijām, beidzot pildīt amata pienākumus, Bērziņš tika saņēmis kompensāciju 250 000 eiro apmērā, bet valdes loceklis Aivars Strakšas - 200 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš un Lietuvas dzelzceļš vienojas par Amber Train otro pilotprojektu

Db.lv, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs ticies ar Lietuvas dzelzceļa (Lietuvos Geležinkeliai, LTG) jauno vadītāju Egidiusu Lazausku (Egidijus Lazauskas) un vienojies tuvākajā laikā realizēt kravu pārvadājumu vilciena "Amber Train" otro pilotprojektu.

LDz un LTG vadītāji pārrunāja iespējas pagarināt "Amber Train" maršrutu līdz Somijai, kas ļautu piesaistīt jaunus klientus un audzēt kravu apjomus.

"Esam uzsākuši sarunas par sadarbību ar Duisburgas ostu, un, neapšaubāmi, šāda sadarbība būtu spēcīgāka, ja mēs apvienotos ar pārējo Baltijas valstu dzelzceļiem, tādējādi klientu kravu potenciāls kļūtu vēl pievilcīgāks Duisportai. Ar Lietuvas kolēģiem vienojāmies uzrunāt Igaunijas dzelzceļu, radot iespējas attīstīt savienojumu ar Somiju, lai veiktu pārvadājumus līdz šim snaudošajā Ziemeļu-Dienvidu savienojumā," komentē M.Kleinbergs.

Kaimiņvalstu dzelzceļu tikšanās laikā tika pārrunātas arī sadarbības iespējas starp nacionālajiem dzelzceļiem dzelzceļa un citu infrastruktūras objektu atjaunošanā, lai pēc iespējas sekmīgāk palīdzētu Ukrainai un tās dzelzceļam atveseļoties pēc karā ciestajiem zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Transporta nozare piedāvā risinājumus tranzīta kravu piesaistei no Āzijas valstīm

Db.lv, 22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Reimanis piedalījās Krievijas transporta nozares nozīmīgākajā pasākumā – biznesa forumā un izstādē “Transporta nedēļa 2021”, kas no 15. līdz 17.novembrim notika Maskavā.

Vizītes ievaros U.Reimanis tikās ar Eirāzijas Ekonomiskās Komisijas infrastruktūras un enerģētikas ministru Temirbeku Asanbekovu un piedalījās Starptautisko transporta koridoru direkcijas un Latvijas Stividorkompāniju asociācijas sadarbības memoranda parakstīšanā.

“Lai Latvijas transporta un loģistikas nozare sekmīgi attīstītos mainīgajā biznesa vidē, ir jāizmanto visas iespējas, lai stiprinātu sadarbību gan ar Krieviju, kas joprojām ir viens no galvenajiem tranzīta partneriem, gan meklētu jaunas iespējas, tostarp veicinot sadarbību ar Āzijas valstīm”, komentē Uldis Reimanis.

Tiekoties ar Temirbeku Asanbekovu, Reimanis prezentēja Latvijas transporta un loģistikas potenciālu Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) valstīm dažādu veidu kravām. Tāpat tika pārrunāta sadarbības stiprināšana ar EES valstīm, veicinot Ķīnas u.c. Āzijas valstu tranzīta kravu piesaisti uz Eirāzijas sauszemes transporta koridoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno elektrovilcienu pirmo sastāvu plānots iekļaut maršrutos nākamā gada janvārī pēc tam, kad vilcienam būs veiktas visas nepieciešamās pārbaudes, trešdien pirmā elektrovilciena prezentācijā Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā informēja "Škoda Vagonka" valdes priekšsēdētājs Martins Bednarzs.

Viņš arī sacīja, ka patlaban uz Latviju ir piegādāti divi vilcienu sastāvi, kuriem pirmie dinamiskie testi jau ir veikti, bet ražotnē Čehijas pilsētā Ostravā esošie 40% vagonu no visa pasūtītā apjoma ir pēdējā montāžas fāzē.

Pasākumā piedalījās arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K), kurš norādīja ka "Latvija ir pēdējā Eiropas Savienības (ES) valsts, kurā vēl kursē šādi [pašreiz apritē esošie] padomju laika vilcieni". Viņš arī atzīmēja, ka Latvija ir pēdējā ES valsts, kas vēl maina savu ritošo sastāvu.

Prezentācijas laikā AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis skaidroja, ka vēl tiek strādāts pie jauno elektrovagonu uzlabojumiem, par piemēru minot faktu, ka jaunajos vagonos nav izveidotas riteņu novietnes, ko plānots risināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Skultes LNG terminālis varētu palikt tikai uz papīra

Māris Ķirsons, 08.09.2022

AS Skulte LNG Terminal un tās lielākā akcionāra Nacionālās gāzes termināļa biedrības valdes loceklis Uldis Salmiņš.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais kuģis ar sašķidrināto gāzi Skultes ostā varētu tikt uzņemts 2024. gada rudenī, kad būs izveidota attiecīgā infrastruktūra, kuras izmaksas tiek lēstas 120 miljonu eiro apmērā, taču nekas no tā nekļūs par realitāti, ja Latvenergo īstenos paziņojumus par plāniem noslēgt 10 gadu līgumu ar Klaipēdas termināli par regazifikācijas pakalpojumu izmantošanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Skulte LNG Terminal un tās lielākā akcionāra Nacionālās gāzes termināļa biedrības valdes loceklis Uldis Salmiņš.

Viņš atzīst, ka, lai varētu īstenot iecerēto termināļa projektu, ir nepieciešamas vienošanās ar būtiskākajiem gāzes patērētājiem un tirgotājiem gan Latvijā, gan ārzemēs.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Ir gandarījums, ka pēc daudziem gadiem valdība ir sadzirdējusi sašķidrinātās gāzes termināļa iniciatīvas grupas piedāvājumu un to lēmusi atbalstīt, piešķirot tam nacionālo interešu objekta statusu, kas savā ziņā ir priekšnoteikums, lai šo projektu varētu sekmīgi īstenot. Praksē tas nozīmē atvieglotu kārtību administratīva rakstura šķēršļu pārvarēšanai, jo īpaši, lai varētu uzbūvēt gāzes cauruļvada savienojumu ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Infrastruktūras objektiem, tostarp elektrolīnijām, dzelzceļiem, lai tos spētu izbūvēt, valsts arī nosaka nacionālo interešu objekta statusu, pretējā gadījumā nav iespējams vienoties ar pilnīgi visiem skarto zemju īpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pandēmija un karš iznīcina iepriekšējo loģistiku; visi atvērti jauniem risinājumiem

Māris Ķirsons, 20.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā desmitiem gadu sekmīgi strādājošos un noslīpētos loģistikas konceptus ir noslaucījis no galda, un visi ir atvērti jauniem transporta un loģistikas risinājumiem.

Lai izmantotu šo doto iespēju, Latvijā ir jāveic vairāki mājasdarbi, sākot ar vienotu piedāvājumu kravu īpašniekiem un beidzot ar kļūdu labošanu Rail Baltica. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Loģistikas asociācijas prezidents Normunds Krūmiņš.

Viņaprāt, Latvijā nemākam ne piedāvāt, ne arī pārdot (tas attiecas pirmkārt uz valsts aktīviem – dzelzceļš, ostas) tranzītkoridora pakalpojumus ar pievienoto vērtību – piegādēm uz jebkuru citu vietu Eiropā. Jebkurā šādā pilnās piegādes ķēdes piedāvājumā stratēģiskie pircēji vienmēr pievērš uzmanību tam, vai pati valsts arī iesaistās praktiski, kas arī zināmā mērā ir kā papildu uzticamības faktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā papildu divām starptautiskajām stacijām Rīgā, Rail Baltica trasē plānoti arī 16 reģionālie mobilitātes punkti.

Simboliskā pasākumā 4. novembrī, parakstot līgumu, uzsākta to būvprojektēšana. Līgumu noslēdza pasūtītājs Rail Baltica projekta attīstītājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un konkursa uzvarētāji – personu apvienība “RERE INECO”.

Latvijas un Spānijas uzņēmumu apvienība par 3,6 miljoniem eiro reģionālo mobilitātes punktu būvprojektus izstrādās līdz 2024. gadam un autoruzraudzību veiks līdz ēku nodošanai ekspluatācijā

Rail Baltica reģionālie vilcieni pieturēs gan starptautiskajās stacijās, gan reģionālajās pieturvietās un attīstīs ātrumu līdz 200 km/h. Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī viena jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izraudzīta apvienotās kapitālsabiedrības Rīgas nami padome

Db.lv, 14.06.2022

Par padomes locekli nekustamo īpašumu pārvaldības jomā ir ievēlēts Andris Vārna, kurš šobrīd ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas nami” dalībnieku sapulcē 14. jūnijā tika pieņemts lēmums izveidot SIA “Rīgas nami” padomi trīs locekļu sastāvā, apstiprinot attiecīgos statūtu grozījumus.

Par padomes locekli nekustamo īpašumu pārvaldības jomā ir ievēlēts Andris Vārna, kurš šobrīd ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis. A. Vārna ir sertificēts nekustamo īpašumu pārvaldnieks, kā arī ir ieguvis ekonomista kvalifikāciju uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Par padomes locekli finanšu jautājumu, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā ir ievēlēta Ilze Bukulde, kura ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā un finansēs, pabeidzot studijas Rīgas Biznesa skolā ar izcilību, un sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē. Viņa līdzšinējā darba pieredzē ir pildījusi “PATA GRUPA” un AS “PATA SALDUS” finanšu direktores un valdes locekles pienākumus, kā arī bijusi Lielo korporatīvo klientu segmenta vadītāja AS “SEB banka”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija labvēlīgi raugās uz iespēju atklāt dzelzceļa satiksmi maršrutā Rīga-Tartu un šis jautājums atkal tiek apspriests abu valstu starpvaldību komisijā, tomēr Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijai ir skeptiska attieksme, vēsta Igaunijas laikraksts "Postimees".

Latvijas AS "Pasažieru vilciens" (PV) ir gatava piedāvāt dīzeļlokomotīves un vagonus, bet pagaidām nav panākta vienošanās, cik katra no pusēm maksātu par šādas līnijas atklāšanu, raksta avīze.

PV pārstāvis Egils Krutovs izteicies, ka uzņēmums uz šādu iespēju raugās visnotaļ labvēlīgi un attiecīgs komercpriekšlikums nosūtīts Tartu pilsētas valdei. "Ceram uz sadarbību," viņš piebildis.

Tartu mērs Urmass Klāss gribētu, lai vilciens uz Rīgu kursētu jau 2024.gadā, kad Tartu kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tartu vadība cenšas šai jautājumā uzņemties vidutāja lomu, risinot sarunas gan ar savas valsts Ekonomikas un komunikāciju ministriju, gan ar partneriem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pasažieru pārvadājumiem paredzēto jauno elektrovilcienu būvniecība Čehijas transportbūves uzņēmumā “Škoda Vagonka” norisinās atbilstoši tādam grafikam, kas ļaus pirmo jauno vilcienu testēšanai Latvijā saņemt jau šopavasar, bet satiksmē sākt izmantot rudenī.

“Jaunie vilcieni ir ļoti gaidīts notikums Latvijā, tāpēc esmu gandarīts, ka vilcienu ražošana ir noslēguma fāzē un jau pavisam drīz uzsāksies to testēšana – vispirms Čehijā un Slovākijā un pēc tam arī Latvijā. Un visbeidzot rudenī tos varēs sākt izmantot pasažieru satiksmē,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš trešdien, 23. februārī, Čehijā apmeklēja “Škoda Vagonka” rūpnīcu Ostravā un iepazinās ar progresu vilcienu ražošanā.

“Ritošā sastāva modernizācija ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem sabiedriskā transporta popularizēšanā. Mēs kā ražotājs esam gandarīti, ka varēsim Latvijai piegādāt pilnīgi jaunus elektrovilcienus pirmo reizi vairāku desmitu gadu laikā. Esmu pārliecināts, ka klienti būs apmierināti ar modernu, ērtu, videi draudzīgu transportu,” saka “Škoda Transportation Group” prezidents Didjē Flegers (Didier Pfleger).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sliktākajā scenārijā Krievijai noteikto sankciju dēļ no Latvijas ostām visvairāk cietīs Ventspils osta

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā no Latvijas ostām visvairāk varētu ciest Ventspils osta, intervijā sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš minēja, ka Ventspils ostai kā bijušajai eksporta ostai sliktākajā scenārijā ir iespējams divu trešdaļu kravu samazinājums, kamēr Rīgas ostai kravu apgrozījuma kritums varētu būt 45%, bet Liepājas ostai - 20-30%.

Viņš skaidroja, ka Satiksmes ministrija visiem saviem uzņēmumiem ir lūgusi sniegt pirmreizējos novērtējumus situācijai, kāda varētu būt ietekme.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka ostas ir mazliet labākā situācijā nekā VAS "Latvijas dzelzceļš", jo Latvijas ekonomikai būs vajadzīgas izejvielas, vienalga, vai tās nāk no Krievijas vai no citām valstīm.

"Skaidrs, ka viena liela daļa šo izejvielu ienāks pa jūru, tātad tās tiks importētas un caur ostām pārkrautas. Protams, tas nenozīmē, ka ietekme nebūs būtiska. Ventspils ostai kā bijušajai eksporta ostai kritiskākajā scenārijā iespējams divu trešdaļu kravu samazinājums, Rīgas ostā - 45%, Liepājai - samazinājums starp 20% un 30%," stāstīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra sākumā Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt izskatīt krimināllietu, kurā korupcijā apsūdzēts bijušais VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Tiesas sēde ir ieplānota 5.oktobrī plkst.10, taču atbilde no Igaunijas par iespēju nodrošināt Osinovska attālinātu dalību šajā sēdē pagaidām vēl tiesā nav saņemta.

Iepriekš tiesa apmierināja apsūdzētā Osinovska lūgumu piedalīties tiesas sēdēs attālināti, realizējot starptautisko tiesisko sadarbību ar Igauniju.

Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijai (SM) ir jāpilnveido kapitālsabiedrību pārvaldība, kā arī jāveicina to efektīva darbība, secināts Valsts kontroles (VK) publiskotajā revīzijā "Vai SM pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei?".

Revīzijā VK analizēja kapitālsabiedrību pārvaldību no dažādiem aspektiem, padziļināti vērtējot atsevišķus jautājumus par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārvaldību, ieguldījumiem SIA "Rīgas vagonbūves uzņēmums "Baltija" un pārvaldes institūcijas iecelšanu AS "Ventas osta".

Revīzijā secināts, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldībā izmantojusi normatīvos noteiktos instrumentus, tomēr nav pietiekami veicināta to efektīva darbība. Ir arī gadījumi, kad nav ievērotas normatīvu prasības. Kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldība daļēji atbilst labas prakses principam.

VK padomes locekle Inese Kalvāne norāda, lai īstenotu valsts pārvaldes uzdevumus un nozaru politiku, SM kā atbilstošāko risinājumu efektīvai mērķu sasniegšanai ir izvēlējusies veidot kapitālsabiedrības. Ministrijas padotībā ir vien četras valsts pārvaldes iestādes, kurās padotība tiek īstenota pārraudzības formā, un ministrijas pakļautībā nav valsts pārvaldes iestāžu, kurām tā var dot tiešus rīkojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2023.gada beigām Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī par kopumā 44,9 miljoniem eiro pasažieru pārvadājumiem paredzēts iegādāties 145 videi draudzīgus autobusus, informē Satiksmes ministrijā.

Eiropas zaļais kurss ir panākt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, samazinot transporta radītās emisijas līdz 2030.gadam vismaz par 55%. Latvijas lielākais izaicinājums ir "zaļināt" satiksmi, jo transportlīdzekļi ir viens no lielākajiem oglekļa dioksīda (CO2) avotiem, kas rada aptuveni ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG).

Astoņās lielajās Latvijas pilsētās satiksmes autobusu nomaiņa uz mūsdienīgiem transportlīdzekļiem, kas ir pasažieriem ērtāki un videi draudzīgi, tiek īstenota ar ES Kohēzijas fonda 44,9 miljonu eiro līdzfinansējumu. Līdz nākamā gada beigām Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī pasažieru pārvadājumiem kopumā būs iegādāti 145 mūsdienīgi un videi draudzīgi autobusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dzelzceļa pasažieru stacijā ceturtdien vienā no tuneļiem kādai kafejnīcai iegruvuši griesti un no ēkas evakuēti aptuveni 100 cilvēki, noskaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Izsaukums saņemts plkst.14.22. Incidents noticis stacijas ēku kompleksa B tunelī.

Pēc VUGD rīcībā esošās informācijas viens cilvēks pēc incidenta vērsies pie mediķiem.

Notikuma vieta patlaban ir norobežota, un tajā strādā atbildīgie dienesti strādā.

Kā pavēstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, šobrīd notikuma vietā turpina dežurēt divas mediķu brigādes, taču līdz šim mediķu apskate veikta tikai vienai personai.

Tikmēr stacijas ēkas apsaimniekotāja - SIA "Linstow" - pārstāvji aģentūrai apliecināja, ka ceturtdien stacijas B tunelī ir iegruvuši griesti un tas noticis virs kafejnīcas "Sala".

Pašlaik drošības apsvērumu dēļ ir slēgta stacijas A un B tuneļa komercplatības daļa. Detalizētu informāciju par notikušo un tā iemesliem "Linstow" pieprasīs ēkas īpašniekam - VAS "Latvijas dzelzceļš".

Komentāri

Pievienot komentāru