Jaunajā ražas sezonā lauksaimniecības uzņēmums Scandagra Latvia uzsācis jaunu projektu – Kompetenču centra ierīkošanu Zemgalē.

Jaunajā centrā tiks veikti dažādi izmēģinājumi, tai skaitā jaunu produktu testēšana Latvijas klimatiskajos apstākļos. Kompetenču centrs ierīkots ar mērķi veicināt ne tikai uzņēmuma darbinieku profesionālo kompetenci, bet arī piesaistīt daudz plašāku auditoriju – lauksaimniekus un topošos agronomus. Centru paredzēts atvērt 2024. gada pavasarī.

Scandagra Latvia Kompetenču centra ideja ir aizgūta no ārvalstu prakses. Tā sniegs unikālu iespēju lauksaimniecības nozares pārstāvjiem paplašināt savu zināšanu loku par dažādiem produktiem un šķirnēm tieši Latvijas apstākļos. Šis ir nozīmīgs notikums nozarē, jo vietējā mērogā arī iepriekš ir veikti izmēģinājumi, taču Kompetenču centrs izcelsies gan ar jaunu pieeju, gan plašāku tēmu klāsta aptveršanu. Kompetenču centrā tiks veikta dažādu produktu testēšana Zemgales reģiona klimatiskajos apstākļos, tajā skaitā veikti arī minerālmēslu izmēģinājumi, sertificētu graudaugu šķirņu un rapša hibrīdu salīdzināšana, noteikts to ražas potenciāls un citi lauksaimniekiem būtiski rādītāji, pirms produkti tiek piedāvāti klientiem.

Atjaunojamās enerģijas attīstītājs Green Genius saņems līdz pat 100 miljonu eiro kapitālieguldījumam no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB).

Ar šo investīciju tiks finansēti neatkarīgā elektroenerģijas ražotāja, Modus Group piederošā uzņēmuma Green Genius paplašināšanās plāni dažādās Eiropas valstīs līdz 2029. gadam. Pēc darījuma noslēgšanas, kas vēl jāapstiprina vairāku valstu konkurences iestādēm, ERAB kļūs par Green Genius mazākuma akcionāru.

ERAB ieguldījums 100 miljonu eiro apmērā atbalstīs Green Genius izaugsmes stratēģiju Eiropā, kas ietver vairāk nekā divu gigavatu atjaunojamās enerģijas projektu attīstību, paātrinot Eiropas pāreju uz tīru enerģiju un stiprinot reģiona enerģētisko neatkarību un drošību. “Mēs esam gandarīti, ka varam veidot partnerību ar ERAB. Tā atspoguļo Green Genius ilgtermiņa stratēģiju, lai turpinātu attīstīt savu projektu portfeli un pāreju uz neatkarīga elektroenerģijas ražotāja statusu. Šis institucionālais partneris ļaus mums aktīvāk ieguldīt jaunos atjaunojamās enerģijas projektos,” norāda Green Genius izpilddirektors Ruslans Sklepovičs (Ruslan Sklepovič).

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas un Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes, taču lēš, ka Lietuvas ekonomikā gaidāma vēl straujāka izaugsme, nekā prognozēts iepriekš.

Jaunākās ERAB prognozes liecina, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 2%, nevis par 2,4%, kā tika lēsts septembrī.

Salīdzinājumā ar septembra prognozēm pasliktinājušās ERAB prognozes arī par Igaunijas ekonomikas attīstību. Ja iepriekš tika lēsts, ka Igaunijas ekonomika šogad augs par 2,5%, tad jaunākajās prognozēs ERAB sagaida, ka tā palielināsies par 1,7%.

Atšķirībā no abām pārējām Baltijas valstīm Lietuvā tiek gaidīta spēcīgāka ekonomikas izaugsme, nekā prognozēts iepriekš. Jaunākajās prognozēs ERAB sagaida, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 2,8%. Septembrī Lietuvai tika prognozēta ekonomikas izaugsme 2,5% apmērā. Šīs prognozes palielināšanu ERAB skaidro ar spēcīgāku par gaidīto izaugsmi pērn, ko galvenokārt veicināja rūpniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kā arī pakalpojumu nozares.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Baltijas valstīs pagājušajā gadā sasniegušas rekordaugstu līmeni - 358 miljonus eiro, salīdzinājumā ar 2021.gadu ieguldījumiem Lietuvā un Igaunijā pieaugot, bet Latvijā sarūkot, liecina bankas sniegtā informācija.

Investīciju pieaugumu vairoja rekordlielie ieguldījumi Lietuvā, kur 11 projektos tika investēti 208 miljoni eiro.

Tikmēr investīcijas Igaunijā pieauga no 56 miljoniem eiro 2021.gadā līdz 74 miljoniem eiro pērn.

Savukārt Latvijā ERAB pagājušajā gadā investēja 76 miljonus eiro salīdzinājumā ar 113 miljoniem eiro 2021.gadā.

2021.gadā ERAB Baltijas valstīs ieguldīja 294 miljonus eiro, cenšoties palīdzēt valstu ekonomikām pēc Covid-19 pandēmijas. Pērn investīcijas bija būtisks atbalsts valstīm, kurās pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā bija augsta inflācija, pieauga enerģijas cenas un samazinājās investoru interese, norāda ERAB.

ERAB Baltijas valstīs pērn investēja kapitāla tirgu un enerģētiskās drošības attīstībā.

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Eleving Group 23. septembrī uzsāka publisko akciju piedāvājumu Baltijā un Vācijā, kopumā piedāvājot 24,5 miljonus akciju par cenu no 1,6 līdz 1,85 eiro, kas kapitāla izteiksmē nozīmē aptuveni 40 miljonus eiro. Tā ir lielākā privātas kompānijas akciju emisija Latvijā un viena no prāvākajām Baltijas kapitāla tirgū. Piedāvājums noslēdzas 8. oktobrī.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupa Eleving Group darbu sāka 2012. gadā, pirmsākumos piedāvājot transportlīdzekļu finansēšanas pakalpojumus. Grupas galvenā misija ir apkalpot sabiedrības grupas, kas nav tradicionālo banku klienti, un veicināt iekļaujošu ekonomiku ar inovatīviem, viegli lietojamiem un saprotamiem finanšu produktiem. Eleving Group transportlīdzekļu finansēšanas segments iekļauj nodrošinātos aizdevumus un mobilitātes pakalpojumus un veido aptuveni divas trešdaļas no visa portfeļa. Tā vadošais zīmols ir Mogo. Savukārt trešdaļu no portfeļa veido nenodrošinātie patēriņa finansēšanas pakalpojumi, ko primāri piedāvā Balkānos un Āfrikā.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Baltijas valstīs pagājušajā gadā sasniegušas visu laiku otru augstāko līmeni - 323 miljonus eiro, salīdzinājumā ar 2022.gadu ieguldījumiem Latvijā sasniedzot rekordaugstu līmeni, bet Lietuvā un Igaunijā sarūkot, liecina bankas sniegtā informācija.

Investīciju pieaugumu vairoja rekordlielie ieguldījumi Latvijā, kur 11 projektos tika investēti 135 miljoni eiro.

Tikmēr investīcijas Lietuvā samazinājās no 208 miljoniem eiro 2022.gadā līdz 150 miljoniem eiro pērn.

Savukārt Igaunijā ERAB pagājušajā gadā investēja 38 miljonus eiro salīdzinājumā ar 74 miljoniem eiro 2022.gadā.

Šo investīciju mērķis bijis atbalstīt uzņēmumus, kas darbojas gan visas Baltijas mērogā, gan vietējā līmenī, attīstīt reģiona atjaunīgās enerģijas potenciālu, stiprināt tā kapitāla tirgus, kā arī veicināt digitalizāciju un inovācijas, skaidro ERAB.

Ņemot vērā investoru apetītes samazināšanos, ko izraisījusi nenoteiktība reģionā saistībā ar karu Ukrainā, ERAB investīcijas ir aizpildījušas finansējuma trūkumu tirgū, nodrošinot komfortu ārvalstu investoriem, kas apsver investīciju veikšanu reģionā, norāda banka.

Kad Oļegs Sokolovs klausās, kā citi cilvēki stāsta par to, ka pēc dažiem darba gadiem uzņēmumā viņiem ir apnicis savs darbs, viņš nesapratnē nogroza galvu. MV GROUP Distribution LV izpilddirektors apgalvo, ka ikviena ambicioza un mērķtiecīga organizācija nepārtraukti mainās – nav tādu lietu kā tāds pats gads, tas pats pierastais ceļojums vai tie paši izaicinājumi. Šodien viens no vadošajiem vairumtirgotājiem Latvijā pārstāv vairāk nekā 100 zīmolus, tostarp Lietuvas Stumbras Vodka un Angostura no Trinidadas un Tobago.

O. Sokolova vadītais uzņēmums pieder MV GROUP – vienai no lielākajām uzņēmumu grupām, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā. MV GROUP Distribution LV ir arī Lays un British American Tobacco Latvia oficiālais pārstāvis, kā arī CPP Nestle un Les Grands Chais de France S.A. sadarbības partneris.

O. Sokolovs uzņēmumā strādā jau 15 gadus un ir bijis iesaistīts iespaidīgā uzņēmējdarbības pārveidē, kas atspoguļojās arī uzņēmuma nosaukuma maiņā pirms dažiem gadiem, kad MV Latvia pārtapa par MV GROUP Distribution LV.

Organizācijas izaugsme atspoguļojas ne tikai ieņēmumu rezultātos, bet arī komandas izaugsmē, produktu klāsta daudzveidības palielināšanā un jaunu partnerattiecību veidošanā. "Šodien jaunus talantus mūsu komandā galvenokārt piesaista vēlme kļūt par daļu no vīna un stipro alkoholisko dzērienu nozares, kā arī iespēja kļūt par vairumtirdzniecības ekspertiem," saka MV GROUP Distribution LV vadītājs O. Sokolovs. Uzņēmuma komanda paplašinās, un tās darbinieki gūst atzinību visā pasaulē, atgriežoties mājās ar visaugstākajiem starptautiskajiem apbalvojumiem.

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta cenas kāpums vēl vairāk pievērš investoru uzmanību šim aktīvam.

Neskatoties uz to, ka zelts kopumā tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu, tomēr arī tā cena svārstās atkarībā no pasaules ekonomikas dinamikas, ģeopolitiskajiem notikumiem un tirgus pieprasījuma.

Investori parasti izvēlas zeltu kā nodrošinājumu pret inflāciju un finanšu tirgus svārstībām. Tomēr nevarētu apgalvot, ka tas ir pilnīgi drošs ieguldījums – zelta cenu ietekmē daudzi faktori, sākot no procentu likmju izmaiņām un beidzot ar globālo situāciju. Neraugoties uz to, ka zelts tiek uzskatīts par vienu no stabilākajiem ieguldījumiem, tā cena nav imūna pret tirgus svārstībām.

Pēdējo gadu griezumā, zelta cena ir sasniegusi rekordaugstu līmeni – pārsniedzot uz brīdi 3500 ASV dolārus par unci (31,1 grams), atspoguļojot pieaugošo investoru pieprasījumu un tirgus reakciju uz ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem faktoriem. Tomēr ikvienam investoram, kurš vēlas ieguldīt zeltā, jāpatur prātā – neviena investīcija nav bez riska.

Dimantu un zelta uzpirkšana nav kadri no vēsturiskām filmām. Investīcijas dārglietās un cēlmetālos ir populāras joprojām, un šis ieguldījums ir labs veids kā dažādot savu investīciju portfeli vai stāties pretī inflācijai.

Lai gan šobrīd par vērtīgiem uzskata astoņus metālus, populārākās ir investīcijas zeltā, sudrabā un platīnā, bet vērtīgākais dārgakmens ir rubīns.

Latvijā investīcijas dārglietās noteikti nav populārākais ieguldījumu veids, tomēr klienti, kuri vēlas vēl vairāk dažādot savu investīciju portfeli, salīdzinoši bieži izvēlas zeltu. Parasti interese par to palielinās krīzes vai satricinājumu laikā, jo pieaug uztraukums, ka “virtuālā” nauda var pazust, bet fiziskā – zaudēt vērtību, kamēr zelts vai citi dārgmetāli vērtību noturēs.

Dažādība vienmēr ir laba, ja kādā brīdī akciju vai obligāciju tirgus sāk svārstīties, aktīviem zeltā vērtība var attīstīties citā virzienā. Ieguldīt zeltā var dažādi Zelts ir pateicīgs materiāls, jo tas ir ļoti izturīgs – nerūsē, ir viegli veidojams, vada siltumu un elektrību. Pateicoties šīm īpašībām, zelta pielietošanas veidi ir ļoti dažādi – tas tiek izmantots ne tikai kā valūta vai juvelierizstrādājumu nozarē, bet, piemērām, arī ražošanā.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investēs līdz 20 miljoniem eiro nekustamo īpašumu fondu pārvaldītāja Baltijā "EfTEN Capital" šogad izveidotajā fondā institucionālajiem investoriem - "EfTEN Special Opportunities Fund".

ERAB paziņoja, ka atbalstīs "EfTEN Special Opportunities Fund" kā Baltijas valstīs pirmo privāto investīciju fondu, kas koncentrējas uz aktīviem, kam nepieciešams papildu kapitāls, īpaši pievērošoties energoefektīviem projektiem, tādējādi vairojot ilgtspējīgāku nekustamo īpašumu attīstību reģionā.

Investīcijas līdz 20 miljoniem eiro būs otrais ERAB ieguldījums "EfTEN Capital" pārvaldītā nekustamo īpašumu fondā.

2019.gadā ERAB apņēmās 30 miljonu eiro kapitāla saistības fondam "EfTEN Real Estate Fund 4".

"EfTEN Special Opportunities Fund" tika izveidots šogad janvārī. Fonda galvenie investori ir Baltijas pensiju fondi, un tas plāno investēt nekustamā īpašuma projektos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuru darbības turpināšanai nepieciešams papildu finansējums.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma prognozi šim gadam, taču norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme būs straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākās prognozes liecina, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 1,8%, nevis par 2%, kā tika lēsts septembrī.

Banka norāda, ka Latvijas ekonomika pērn stagnējusi, ņemot vērā vājo eksportu un iedzīvotāju patēriņa izdevumus. Jaunākie makroekonomikas dati 2023.gada ceturtajā ceturksnī beidzot bijuši krietni optimistiskāki, investīciju kāpuma tempam paātrinoties un iedzīvotāju patēriņa izdevumiem atkal palielinoties, pateicoties algu kāpumam. Kā vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu, arī Latvijā bezdarba līmenis pieaudzis, taču pērnā gada pēdējos trīs mēnešos tas veidoja 6,8%, kas ir zems salīdzinājumā ar iepriekšējiem vājas ekonomikas izaugsmes periodiem.

Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.

Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.

Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.

Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.

Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), investējot atjaunojamās enerģijas uzņēmumā “Sunly” 30 miljonus eiro, paudusi atbalstu zaļās enerģijas attīstībai Baltijas valstīs un Polijā.

Jau šobrīd “Sunly” izstrādes procesā ir vairāki saules un vēja enerģijas projekti arī Latvijā, kas spēs saražot aptuveni 2TWh.

ERAB ieguldījums ļaus “Sunly” veicināt un paplašināt atjaunojamās enerģijas ražošanu, kas būtiski ļaus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī stiprināt reģiona enerģētisko drošību. Banka uzņēmumā ieguvusi mazākuma līdzdalību, tādējādi noslēdzot “Sunly” 2022. gadā uzsākto investīciju piesaistes raundu, kopējam kapitāla apjomam šobrīd sasniedzot aptuveni 230 miljonus eiro.

ERAB Eiropas Enerģētikas nodaļas vadītājs Gregors Zieļinskis (Grzegorz Zielinski) uzsver: “Priecājamies uzsākt sadarbību ar “Sunly”, tādējādi atbalstot uzņēmuma ceļu uz tālāku attīstību. Strauji augoši atjaunojamās enerģijas uzņēmumi, tostarp arī “Sunly”, ir būtiski visa reģiona klimata mērķu sasniegšanai, un mēs ar nepacietību gaidām, kad varēsim sniegt savu pienesumu, lai veicinātu uzņēmuma attīstību un sekmētu reģiona pāreju uz zaļo enerģiju.”

Baltijā vadošā e-komercijas uzņēmuma Pigu HobbyHall Group ("PHH Group"), kas pārvalda arī tirdzniecības centru internetā 220.lv, par jauno izpilddirektoru kļuvis e-komercijas profesionālis Florins Filote (Florin Filote), kurš kopš šī gada maija strādāja par grupas ieņēmuma daļas vadītāju.

Uzņēmuma izpilddirektora vietu atstās Ksavjers Karljē (Xavier Carlier), kurš šo amatu uz laiku ieņēma kopš šī gada aprīļa, kad “PHH Group” ilggadējais izpilddirektors Dainius Liulys (Dainius Liulys) paziņoja par aiziešanu no aktīvās uzņēmuma vadības un tika uzsākta jaunā vadītāja meklēšana. Jaunais izpilddirektors savus pienākumus sāks veikt no 10. oktobra.

Kerims Turkmens (Kerim Turkmen), “PHH Group” akcionāra, uzņēmuma Mid Europa partneris, norāda: "Kā akcionāri esam priecīgi, ka Florins Filote ir piekritis izaicinājumam vadīt Pigu HobbyHall Group. Viņa profesionālā pieredze un sasniegumi starptautiskās e-komercijas vidē un tirgus biznesa attīstībā nešaubīgi nesīs lielus panākumus, “PHH Group” ieejot jaunā attīstības posmā. Akcionāru vārdā es gribētu pateikties Ksavjēram Karljē par stabilitātes nodrošināšanu mūsu uzņēmumam sarežģītajā pārmaiņu periodā, un veiksmīgu augstākās vadības funkciju pārejas nodrošināšanu."

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Sunly" veiksmīgi noslēdzis 60 miljonu eiro kapitāla piesaistīšanas kārtu.

Savu ieguldījumu uzņēmumā palielināja jau esošie "Sunly" akcionāri: Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), "Mirova" un "Vardar". Šī kapitāla piesaiste seko "Sunly" 300 miljonu eiro finansējuma kārtai, kas noslēdzās šī gada augustā.

Ar tikko kā piesaistītā finansējuma palīdzību tiks attīstīti hibrīdparki - saules un vēja parki, kā arī BESS (akumulatoru uzglabāšanas sistēmas) visā Baltijā. Ar šī finansējuma palīdzību, būvniecības periods uzsācies jau trīs saules parkos Latvijā, ar kopējo jaudu 225 MW, un tur šobrīd notiek darbs pie pieslēgumu izbūves un norisinās sagatavošanās darbi saules parku galvenajam būvniecības periodam, kas norisināsies 2025.gadā. Papildus tam jāmin, ka nākamgad tiks uzsākta arī ceturtā saules parka būvniecība Latvijā, kas pievienos "Sunly" portfelim ievērojamu apjomu jeb 328 MW. Visi minētie parki Latvijā tiks būvēti kā hibrīdparki, apvienojot saules un vēja enerģiju kā arī BESS. Plānots, ka līdz 2026.gadam "Sunly" portfelis sastāvēs no 1,6 GW hibrīdparkiem Baltijā un saules parkiem Polijā.

Stiprinot vadības komandu, AS Grenardi Group (mātesuzņēmums GRENARDI un GIVEN juvelierizstrādājumu tīklam) un SIA GIVEN Latvia valdes priekšsēdētāja amatu turpmāk ieņems uzņēmuma dibinātājs un līdzīpašnieks Ainārs Spriņģis, kurš līdz šim bija uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un piedalījies visos uzņēmumam būtiskos attīstības posmos.

Savukārt AS Grenardi Group izpilddirektora amatu ieņem Mišels Zavadskis. Līdzšinējais AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis atstāj amatu.

Līdz ar A.Spriņģa iecelšanu par AS Grenardi Group valdes priekšsēdētāju, viņa vietu padomes priekšsēdētāja amatā turpmāk ieņem Grupas kreatīvā direktore un līdzīpašniece Alīna Spriņģe. Izmaiņas uzņēmumu vadībā ir iesniegtas reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā.

AS Grenardi Group izaugsmes stratēģija ir veicinājusi līdera pozīciju nostiprināšanos Baltijā. 2024. gada 8. maijā AS Grenardi Group obligācijas sāka veiksmīgi kotēt Nasdaq Riga Baltijas regulētā tirgus obligāciju sarakstā. Pateicoties pārdomātajam konceptam, kas radīts tepat Latvijā, AS Grenardi Group ir veiksmīgi izdevies sevi pieteikt Lietuvas un Igaunijas noieta tirgos, atverot veikalus lielāko pilsētu tirdzniecības centros.

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

Lai saprastu piedāvājumu, uzņēmuma mērķus un investoru iespējas, Dienas Bizness iztaujāja Eleving Group izpilddirektoru Modestu Sudņu.

Ne pirmo reizi sniedzat interviju Dienas Biznesam, tomēr aicināšu atgādināt, kas ir Eleving Group un kas ir tā pamata bizness?

Esam eksportējošs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas ir dibināts Latvijā 2012. gadā un kas strādā divos segmentos – transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanā. Transportlīdzekļu finansēšana veido 2/3 no mūsu biznesa, tādēļ uzskatāma par mūsu pamatdarbības jomu, ko esam izvērsuši 10 tirgos. Tikmēr patēriņa finansēšana, ko nodrošinām pamatā Āfrikā un Balkānos, veido attiecīgi 1/3 no portfeļa. Šobrīd 55% no mūsu biznesa atrodas Eiropā, 32% Āfrikā, bet atlikušos 13% veido tirgi, kas atrodas citās lokācijās, piemēram, Āzijā un Kaukāzā. Ja runājam produktu kategorijās, tad nodrošinām dažāda veida finansēšanas produktus, sākot ar tradicionāliem auto kredītiem, turpinot ar līzinga un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem un noslēdzot ar automašīnu nomu, koplietošanu un patēriņa finansēšanas produktiem. Kenijā un Ugandā mēs piedāvājam arī īpašus automašīnu un motociklu finansēšanas produktus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kur transportlīdzeklis ir peļņas gūšanas instruments. Kopumā strādājam 16 tirgos, fokusējoties uz augošām un gana spēcīgām ekonomikām.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Eleving Group, viens no Baltijas veiksmīgākajiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas strādā transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanas jomās 16 pasaules valstīs, ir uzsācis sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), kura parakstīšanās periods ilgs līdz 8. oktobrim.

Privātie un institucionālie investori no Baltijas un Vācijas ir aicināti piedalīties šī gada lielākajā IPO un vienā no lielākajiem, kādu jebkad ir īstenojis privāta kapitāla uzņēmums Baltijas valstīs.

Eleving Group ir dibināts 2012. gadā Latvijā, ar mērķi nodrošināt pieejamus un ērti lietojamus transportlīdzekļu finansēšanas pakalpojumus. Šobrīd uzņēmums ar desmit dažādiem zīmoliem veiksmīgi strādā jau 16 valstu tirgos Eiropā, Āfrikā un Āzijā. Tā vadošais zīmols ir Mogo.

Uzņēmuma reģistrēto klientu bāze pārsniedz 1,3 milj. klientu visā pasaulē. Pēdējo septiņu gadu laikā Eleving Group ir uzrādījis ikgadējo biznesa izaugsmi 26% apmērā un nākamajos trīs gados pēc IPO plāno teju dubultot biznesa apjomus.

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group ir paziņojis neauditētos rezultātus par deviņiem mēnešiem, kas noslēdzās šā gada 30. septembrī. Deviņos mēnešos Grupas ieņēmumi sasniedza 142,5 miljonus eiro, savukārt neto portfelis 327,3 miljonus eiro, kas ir par 11% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Pārskata periodu Grupa noslēdza uzrādot stabilus finanšu rezultātus, pateicoties diversificētai uzņēmējdarbībai un sabalansētai ieņēmumu plūsmai no visām pamatdarbības jomām. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti deviņu mēnešu ieņēmumos veidoja EUR 37,7 milj, kamēr nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza EUR 51,0 milj. Tikmēr patēriņa finansēšanas produkti ieņēmumu kopējā apjomā veidoja EUR 47,3 milj. jeb par 8% vairāk nekā aizvadītā gada deviņos mēnešos. Augstvērtīgos rezultātus šajā segmentā galvenokārt veicināja ExpressCredit biznesa integrācija un veiksmīga operacionālā darbība Balkānos.

Grupas koriģētā EBITDA attiecīgajā periodā sasniedza 58,5 miljonus eiro, salīdzinot ar 51,5 miljoniem eiro pirms gada, savukārt koriģētā neto peļņa pirms valūtas maiņas darījumiem pieauga līdz 23,5 miljoniem eiro, kas ir par 5,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gada deviņos mēnešos.

AS Grenardi Group, vadošais juvelierizstrādājumu veikalu tīkls Baltijā, pērn turpināja paplašināties Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ar GRENARDI un GIVEN veikalu zīmoliem.

Līdz ar 11 jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu pērnajā gadā, Grenardi Group Baltijas valstīs pašlaik ir 82 veikali. 2023. gadā Grenardi Group mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 40%, liecina neauditētie konsolidētie finanšu rezultāti. Pieaugumu veicināja mazumtirdzniecības tīkla paplašināšanās, pārdošanas apjoma pieaugums esošajā veikalu tīklā un GRENARDI iegāde.

2023. gada 1. decembrī AS GIVEN Jewellery iegādājās mazumtirdzniecības tīklu GRENARDI (kurā ietilpst SIA Grenardi Latvia un OÜ Grenardi Estonia) un pēc darījuma mainīja nosaukumu uz AS Grenardi Group. Darījums ļāva Grenardi Group nostiprināt savas pozīcijas kā vadošajam un straujāk augošajam juvelierizstrādājuma nozares spēlētājam Baltijā. GRENARDI iegādes cena ir ~10 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu finansēja grupas akcionāri, palielinot pamatkapitālu par 6,2 miljoniem eiro. Grupā tagad darbosies abu zīmolu veikalu tīkli – GIVEN, kas piedāvā mūsdienīgas rotas par pieejamām cenām, un GRENARDI, kam piedāvājumā ir ekskluzīvas juvelierizstrādājumu kolekcijas.