Citas ziņas

SCP Liepājas līdera un Fonteina tiesāšanās ieilgst

Vēsma Lēvalde, 25.05.2010

Jaunākais izdevums

Liepājas tiesa izsludinājusi pārtraukumu lietā, kur partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) Liepājas nodaļas vadītājs Edgars Krūmiņš apsūdz Liepājs domes deputātu Stīnu Lorensu jeb Fonteinu goda un cieņas aizskaršanā, pieprasot 10 tūkstošus latu lielu materiālo kompensāciju.

Tiesa atlikta līdz 2. septembrim, lai uz tiesas sēdi kā liecinieci izsauktu Stīna Lorensa dzīvesbiedri Ivonnu Kalitu, kura piedalījusies kā tulks Edgara Krūmiņa un Stīna Lorensa tikšanās laikā, kad, saskaņā ar S. Lorensa iepriekš pausto informāciju, Edgars Krūmiņš pieprasījis aptuveni 13,5 tūkstošus latu priekšvēlēšanu izdevumu segšanai. Tiesā E. Krūmiņš savus nolūkus, 2009. gada septembrī aicinot uz tikšanos S. Lorensu, skaidroja ar to, ka tikšanos rīkot rosinājusi Stīna Lorensa negatīvā darbība Liepājas domē un vēlēšanās panākt Stīna Lorensa darbošanos vēlētāju interesēs. Viņš arī atgādinājis Lorensam, ka viņš nav nekāds neatkarīgs deputāts, jo vēlēšanu sistēmā tādi neesot paredzēti, un domē viņš iekļuvis no SCP saraksta jeb, runājot E. Krūmiņa vārdiem, ar «citām ragavām».

Arī iepriekš E. Krūmiņš kopā ar partijas biedriem Gunti Šaltu un Jāni Džeriņu divas reizes apmeklējuši Stīnu Lorensu (2009. gada jūnijā, tūlīt pēc vēlēšanām), lai atgādinātu viņam, ka jaunievēlētais deputāts ar savu parakstu ir apliecinājis, ka, nebūdams partijas biedrs, tomēr pildīs SCP valdes lēmumus. Bet valdes lēmums noteica, ka ievēlēšanas gadījumā Stīnam Lorensam jāstājas partijā. Taču Fonteins esot «pavēlējis», ka paliks neatkarīgs deputāts, tiesā klāstīja E. Krūmiņš. Tomēr gan E. Krūmiņš, gan par lieciniekiem izsauktie Guntis Šalts un Jānis Džeriņš noliedza, ka būtu prasīta nauda vai arī runāts par partiju finansēm. Partijas priekšvēlēšanu izdevumi Liepājā esot bijuši aptuveni 4000 latu, par ko arī esot iesniegti dokumenti KNAB. Savukārt deputāta paziņojumi par draudiem un reketu, apgalvoja Krūmiņš, esot, viņaprāt, lētas popularitātes gūšana ar apmelojumiem presē.

DB jau rakstīja, ka 2009. gada oktobrī S. Lorenss izplatīja paziņojumu, kurā bija teikts, ka E. Krūmiņš pieprasījis samaksāt SCP kampaņas izdevumus 13 500 latu apmērā, vai arī pamest 30 dienu laikā vietu Liepājas pilsētas domē, atstājot to viņam, vai arī «notiks kas slikts». Krūmiņa kungs, jautāts, vai viņš Lorensu šantažē, klaji atbildējis - Jā. Šajā sakarā S. Lorenss arī četras reizes esot zvanījis KNAB, taču biroja pārstāvji atteikušies ierasties Liepājā, lai pārrunātu notikušo. Kā liecina neoficiāla informācija, E. Krūmiņš plāno kandidēt arī Saeimas vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Liepājas ūdens vadītājs nepievienojas Fonteinam makšķerēšanā

Dienas Bizness, 10.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus neatsaucās uzņēmēja Stīna Lorensa jeb mūziķa Luī Fonteina aicinājumam un neieradās uz «no kakām tīro zivju» makšķerēšanu pasākumu. Pats Fonteins secināja, ka tas ir gana loģiski, ka aicinātais viesis nav ieradies «jo ir taču saprotami, ka neēdīs zivis, kas dzīvo netīrā ūdenī». Tādejādi L. Fonteins arī netika pie loma, ko pagatavot.

Dienas Bizness jau vēstīja, ka uzņēmējs Stīns Lorenss jeb mūziķis Luī Fonteins uzaicinājis pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītāju Andi Dejus uz makšķerēšanas sestdienu Liepājas Tirdzniecības kanālā. Savu aicinājumu viņš izteicis portālā irliepaja.lv, atbildot uz iepriekš publiskoto SIA Liepājas ūdensvadītāja Anda Dejus vēstuli, kurā apgalvots, ka problēmas Vecliepājas promenādē ir novērstas. A.Dejus norāda arī, ka 2007.gadā, slēdzot līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, S.Lorenss piekritis ekspluatēt esošos (t.i. vecos) kanalizācijas tīklus un inženiertehniskās būves savas piederības robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Krūmiņš uz tiesas sēdi ierodas cietumnieka kostīmā ar nogrimētu seju un galvu

LETA, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fonteins: nodokļi Latvijā nogalina biznesu

Vēsma Lēvalde, Db, 07.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļi Latvijā pieaug tik strauji, ka tas vienkārši nogalina biznesu, intervijā žurnālam Lietišķā Diena sašutumu pauž uzņēmējs, Liepājas domes deputāts, mūziķis Stīns Lorenss jeb Luijs Fonteins.

Viņš atgādina, ka gada sākumā pievienotās vērtības nodoklis viesnīcām tika paaugstināts līdz 21%, kas viņa pārstāvētajam uzņēmumam nozīmējis 16% ienākumu pazušanu vienas dienas laikā. Zemes nodoklis viesnīcas kompleksam veido ap 7000 latu gadā, plus vēl zemes noma, jo tā pieder ostai.

Tomēr intervijā viņš izsakās cerīgi par sava biznesa paplašināšanu – viņam ir viesnīcas Latvijā, kā arī Venecuēlā un Zanzibārā, mūzikas klubs Fontaine Palace, bāri, bet tagad viņš atvēris ceļojumu aģentūru Fontaine Travel, kas vedīšot cilvēkus arī uz Liepāju.

Parex skandāli — nu kam mums tas viss? Valsts vajadzībām strādā pārāk daudz cilvēku, valstij nav vajadzīga aviokompānija, telefonu kompānija un tā tālāk. Kādēļ jābūt atsevišķi Pašvaldības policijai un Valsts policijai? Kādēļ tās nevar apvienot? Tur sēž kaudzēm lēdiju, kas krāso lūpas un pucē nagus, vaktējot, vai pilsētnieku suņi nokārtojas pareizajā vietā un vai kāds neizmet līkumu pa zāli. Pēc efektivitātes vajag tiekties,» savu pozīciju klāsta Luijs Fonteins. Viņš arī uzsver - ja nākamajās vēlēšanās atkal ievēlēs [Aināru] Šleseru, [Andri] Šķēli vai [Aivaru] Lembergu, tad viņam zudīšot respekts pret vietējiem. Kā uzskata uzņēmējs, politikā jāiesaistās jaunai paaudzei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 18.jūnijā plkst.10 turpinās skatīt krimināllietu, kurā uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, viņa meita Maija Krieviņa, kā arī Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova apsūdzēti par kukuļņemšanu un dienesta viltojumu saistībā ar kāda objekta nodošanu ekspluatācijā.

Šodienas tiesas sēdē tika nopratināti divi liecinieki, savukārt nākamajā tiesas sēdē notiks rakstveida dokumentu pārbaude, skaidroja tiesā.

Vienā no iepriekšējām tiesas sēdēm tiesa noraidīja Krūmiņa lūgumu lietu skatīt bez viņa klātbūtnes.

Jau ziņots, ka Krūmiņš uz minēto tiesas sēdi ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīma ar nogrimētu seju un grimu, kas rada ilūziju par noskūtu galvu, savukārt uz rokām uzņēmējam bija uzlikti plastmasas rokudzelži. Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fonteins: latviešu izceļošana uz ārzemēm ir «stulba»

Jānis Rancāns, 26.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu izceļošana uz ārzemēm ir «stulba» un šāda bēgšana ir vieglākā izeja, šķiet uzņēmējam un mūziķim Luijam Fonteinam (Stīns Lorenss). Savukārt apgalvojums, ka Latvijā nevar atrast darbu neesot patiess, jo pašam mūziķim nereti bijušas grūtības atrast piemērotus cilvēkus.

«Man šķiet, ka tas ir stulbi. Tā ir vieglākā izeja – bēgt, bēgt, bēgt. Daudziem no aizbraucējiem ārzemēs ir nepatīkams un slikti apmaksāts darbs, kuru neviens cits negrib uzņemties. Tāpat nākas maksāt ļoti augstu īres maksu, dzīvot gandrīz kā suņiem, dalot mazu dzīvoklīti ar daudziem citiem. Pēc rēķinu nomaksas nekas pāri nepaliek,» intervijā portālam Liepaja24.lv sacīja L. Fonteins.

Mūziķis piebilda, ka aizbraucēji sākot justies kaut kādā veidā īpašāki vai svarīgāki par palicējiem, un, apciemojot Latviju, mēdz runāt ar britu akcentu. L. Fonteins norādīja, ka imigranti neveidojot vidi ap sevi, bet «tikai strādā un tērē naudu turpat uz vietas [ārzemēs]». Mūziķim tas atgādinot «zelta drudzi» ASV agrīnajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas Pasts uzsācis vērienīgu tehnoloģiskās modernizācijas projektu

Monta Glumane, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, Latvijas Pasts uzsācis pasta tīkla vērienīgāko tehnoloģiskās modernizācijas projektu pēdējos gados

Projekts paredz visās pasta nodaļās ieviest mūsdienīgu kases sistēmu, jaunus maksājumu karšu termināļus un ierīces, kas nodrošinās klientu elektronisku parakstīšanos par reģistrēto sūtījumu saņemšanu. Uzņēmums paredz, ka jauno sistēmu ieviešanas rezultātā kopējais pakalpojumu sniegšanas un datu apstrādes ātrums pasta nodaļās paātrināsies vairākkārt, vienlaikus nodrošinot to augstāko aizsardzību pret ārējiem riskiem. Kases sistēmu maiņas process uzsākts šā gada oktobrī un attieksies uz visām vairāk nekā 400 pasta nodaļām, kopumā ar jauno sistēmu plānojot aprīkot 600 darbavietu. Paredzams, ka šis modernizācijas projekts tiks pabeigts 2019. gada pirmajos mēnešos, paralēli instalējot arī jaunākās paaudzes maksājumu karšu termināļus un paraksta ierīces. Pie jauno tehnoloģiju projekta uzņēmuma vadība sāka strādāt jau 2016. gada otrajā pusē, taču sekoja izmaiņas normatīvajā regulējumā un tehniskās specifikācijas nācās pārstrādāt, kā rezultātā ieilga arī iepirkuma process. «Kases sistēmu modernizācijas process normatīvā regulējuma izmaiņu rezultātā nevirzījās tik ātri, kā tas bija ieplānots no mūsu puses, sākot realizācijas pirmo kārtu. Taču šobrīd izveidojies komplekss projekts, kas pilnībā atbilst valsts noteiktajām prasībām un vienlaikus papildināts gan ar jaunākās paaudzes banku karšu termināļiem, gan digitālā paraksta ierīcēm reģistrēto sūtījumu saņemšanai,» stāsta Latvijas Pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš. Jaunās kases sistēmas atbilst aktuālākajam normatīvo aktu regulējumam, to veiktspēja ir aptuveni četras reizes ātrāka nekā līdz šim Latvijas Pasta nodaļās lietotajām sistēmām, kā arī kases sistēmās izmantotas jaunākās operētājsistēmas un antivīrusu versijas. Līdzšinējās kases sistēmas uzņēmumā ekspluatētas kopš 2005. gada un uzskatāmas par novecojušām visās to izpausmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Liepājnieki protestē pret mākslas skolas piebūves projektu

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" pašlaik plāno zaļo obligāciju emisiju 35 miljonu eiro apnērā, kas varētu notikt vairākos posmos, intervijā sacīja "Rīgas ūdens" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pagaidām nevar pateikt, kad obligāciju emisija notiks, jo tā būs jāsalāgo ar laiku, kad "Rīgas ūdens" būs gatavs īstenot atbilstošus ar vidi saistītus projektus. Visdrīzāk, tā būs bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" paplašināšana vai līdzīgi projekti.

"Tehniskā specifikācija mums ir sagatavota, lai mēs varētu izsludināt iepirkumu bankām par to, kura varētu nodrošināt obligāciju emisijas procesu. Jautājums ir drīzāk par to, vai tajā brīdī, kad notiek emisija, mums jau ir projekti, kur šo naudu jēgpilni izmantot. Tādēļ mums no sākuma ir jāplāno zaļie investīciju projekti. Tas pašlaik ir procesā," teica Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studiju procesā secinot, ka Latvijā neražo līklīniju koka grīdas segumus un arī pasaulē tie ir maz izplatīti, izveido specializēto uzņēmumu šajā nišā.

Kaltenes uzņēmuma SIA "Latsketch" dibinātāji Edijs Krūmiņš un Inga Jefrēmova studiju procesā saprata, ka ideju par līklīniju koka grīdas segumiem attīstīs līdz biznesam un tāpēc arī maģistra darbi tika izstrādāti par tēmām, kas noderīgas biznesam. E. Krūmiņš izgatavoja nepieciešamo CNC iekārtu un izstrādāja līklīniju koka grīdas segumu ražošanas tehnoloģisko procesu, savukārt I. Jefrēmova pētīja finansējuma piesaistes iespējas.

Sākotnēji SIA "Latsketch" sevi pozicionēja kā līklīniju koka grīdas segumu ražotāju, bet pašlaik, balstoties uz klientu pieprasījumu, tiek piedāvāti arī sienu apdares materiāli un materiāli mēbeļu ražošanai ar līklīniju dizainu. Ņemot vērā klientu pieprasījumu, ir paplašināts piedāvāto produktu klāsts, piedāvājot apdares materiālus gan ar klasisku, gan restaurācijas prasībām atbilstošu dizainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajiem akciju tirgiem pēc septembra atnestā saguruma atkal izdevies demonstrēt cenu pieaugumu.

Pandēmijas slimnieku skaits pasaulē gan turpina augt, un rezultātā vairākās vietās atkārtoti tiek ieviesti arvien stingrāki pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, kas smacē ekonomiku. No otras puses – šāda situācija liek spekulēt vēl par papildu ietekmīgāko pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem, kam īstermiņā cenas finanšu tirgū var izdoties noturēt virs ūdens.

“Ilgstošā augšupeja akciju tirgos septembrī beidzot pierima, un pirmajā rudens mēnesī vairums globālo akciju indeksu samazinājās. Dažu akciju nesamērīgi straujais kāpums augustā atgādināja spekulatīvai mānijai raksturīgu notikumu gaitu. Tāpēc atsevišķu akciju pēkšņais kritums, dažu dienu laikā zaudējot pat 20-35% no savas vērtības, patiesībā nebija nekāds pārsteigums. Iepriekš jau runājām, ka tik izteikts lielāko un respektablāko uzņēmumu akciju cenu pieaugums ir neloģisks un faktiski kalpo par atgādinājumu tam, ka, neskatoties uz izaugsmi pēdējos mēnešos, situācija finanšu tirgos joprojām ir trausla,” norāda Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemniekiem grūti pielāgoties jaunajai platību maksājumu kārtībai

LETA, 18.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais platībmaksājums pastāvēja 20 gadus, tāpēc, pielāgojoties jaunajai sistēmai, zemniekiem visgrūtāk bijis mainīt paradumus, intervijā atzina Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka arī pārējā Eiropas Savienībā (ES) lauksaimnieki nav ar jauno kārtību apmierināti. Viņš ir runājis ar dalībvalstu iestāžu vadītājiem, tostarp, Vācijā, Zviedrijā un Somijā, un arī citviet zemnieki nav apmierināti ar jauno kārtību, jo pie vecās bija pieraduši jau vairākus gadus.

"Sistēma mainās, un, ja mēs kā sabiedrība, kā ES kopiena gribam dzīvot sakoptākā, tīrākā vidē, mazāk lietot minerālmēslus, mazāk, lai brauc ar traktoriem, lai ir vairāk dabisko pļavu, lai gar grāvmalēm ir buferjoslas, kas samazina noplūdes upēs, tad neizbēgami esošā sistēma bija jāmaina," uzsvēra Krūmiņš.

Viņš atzīmēja, ka gan LAD, gan Zemkopības ministrija ņems vērā šī gada pieredzi un pauda pārliecību, ka arī Eiropas Komisija izdarīs secinājumus par pieteikšanos. "LAD izdarīja milzīgu darbu, skaidrojot un palīdzot aizpildīt pieteikumus, tādēļ milzīgs paldies komandai. Arī pēdējā pieteikumu iesniegšanas dienā pēc plkst.17 mēs negaidījām, ka būs tik daudz pieteikumu, tādēļ strādājām līdz pēdējam klientam," stāstīja Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prokuratūra par korupciju apsūdz Krūmiņu un viņa meitu

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par Liepājas viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas īpašnieku kļūs UPB holdinga akcionārs Māris Mors

LETA, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Liepājas viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas jauno īpašnieku kļūs UPB holdinga akcionārs Māris Mors, aģentūrai LETA apliecināja uzņēmējs.

Mors norādīja, ka patlaban viņu vēl nevarot dēvēt par viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas oficiālo īpašnieku, jo darījums nav vēl līdz galam noslēgts. Tā noslēgums, pēc uzņēmēja teiktā, sagaidāms šā gada augustā. Taujāts, kāda ir darījuma kopējā summa, Mors norādīja, ka tā iespējams vēl var mainīties, tāpēc pašlaik nav iespējams atklāt neko konkrētu.

Uzņēmējs sacīja, ka viesnīcu viņš iegādājies kopā ar savu dzīvesbiedri, ar kuru pēc darījuma noslēgšanas plānots savstarpēji pārrunāt tālākos plānus saistībā ar Fontaine Royal Hotel ēku.Mors uzsvēra, ka detalizētāku informāciju par viesnīcas tālāko nākotni būs iespējams uzzināt tikai augustā pēc tās ēkas iegādes darījuma noslēgšanas.Kā ziņots, šā gada maijā līdzšinējās ēkas Liepājā, Stūrmaņu ielā 1 īpašnieks, uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš labāk pazīstams kā Luijs Fonteins, aģentūrai LETA apstiprināja, ka ēka patiešām ir pārdota un tā no šā gada 1.oktobra nonāks jaunā īpašnieka pārziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fonteins uzaicina Liepājas ūdens vadītāju uz «no kakām tīro zivju ķeršanu»

Vēsma Lēvalde, 08.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Stīns Lorenss jeb mūziķis Luī Fonteins uzaicinājis pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītāju Andi Dejus uz makšķerēšanas sestdienu Liepājas Tirdzniecības kanālā.

Savu aicinājumu viņš izteicis portālā irliepaja.lv, atbildot uz iepriekš publiskoto SIA Liepājas ūdens vadītāja Anda Dejus vēstuli, kurā apgalvots, ka problēmas Vecliepājas promenādē ir novērstas. A.Dejus norāda arī, ka 2007.gadā, slēdzot līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, S.Lorenss piekritis ekspluatēt esošos (t.i. vecos) kanalizācijas tīklus un inženiertehniskās būves savas piederības robežās.

Savulaik, projektējot Promenādes inženierkomunikācijas, bija paredzēts tās izcelt ārā no Promenādes un novirzīt kanalizācijas notekūdeņus uz Jūras ielu, tādējādi pilnībā atrisinot kanalizācijas notekūdeņu novadīšanas problēmas. «Uzņēmēji, kā, piemēram, Ivars Kesenfelda kungs, kuri uzskatīja, ka, uzsākot biznesu un samaksājot nedaudz vairāk – tā ir investīcija nākotnē – tā arī izdarīja, un šodien Promenāde Hotel nezina bēdu,» pauž Liepājas ūdens vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos turpinās cenu pieaugums. Pamatā tirgus dalībnieki koncentrējušies uz ASV un Ķīnas vēlmi noslēgt pagaidu tirdzniecības vienošanos, potenciālu Brexit atrisināšanos, papildus monetārajiem stimuliem no ASV Federālo rezervju sistēmām (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB), labākiem uzņēmumu finanšu rezultātiem un pasaules ekonomikas datu stabilizēšanos.

FRS intervence

"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš gan izceļ, ka varētu būt vēl viens smalkāks iemesls tam, kādēļ akciju tirgi pēdējos divos mēnešos jūtas ļoti labi.

"Šis iemesls ir saistīts ar ASV centrālās bankas radīto likviditāti finanšu sistēmā ar repo darījumu starpniecību. Vienkāršāk izsakoties, FRS katru nakti ir gatava atpirkt valsts parādzīmes, kas tiek glabātas pie tās tiešajiem tirdzniecības partneriem, kas, galvenokārt, ir ASV lielākās bankas un finanšu iestādes. Bankas šajā procesā saņem papildus līdzekļus, kurus tās var izmantot savām vajadzībā, tostarp, ieguldīšanai citos finanšu aktīvos. Novembra pēdējā dienā šādās operācijās izmantoja 88,45 miljardus ASV dolārus, kas ir tuvu rekordam. Papildus tam - šīs operācijas rudens laikā ir palielinājušas FRS bilanci par 300 miljardiem, kas ir līdzvērtīgs stimuls, kādu iepriekš nodrošināja kvantitatīvās stimulēšanas process. Turklāt jāatgādina, ka arī ECB novembrī atsāka obligāciju uzpirkšanu, tai atvēlot 20 miljardus eiro mēnesī," norāda Luminor eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvija vēl nebija neatkarīga, kad nopelnīju pirmo miljonu. Savukārt 1991. gadā Vācijas bankā man jau bija 6,5 miljoni. Varu teikt droši, ka toreiz biju bagātākais cilvēks Latvijā,» lepojas Jūlijs Krūmiņš, kura talantu un autoritāti uzņēmējdarbībā nevar noliegt

Pēc sarunas ar biznesmeni Jūliju Krūmiņu šķiet, ka šim cilvēkam patiešām ir viss – gan nauda, gan tas, ko nevar pirkt par naudu. Viņš pats šajā kategorijā ierindo veselību, mīlestību, autoritāti un draugus. Savukārt naudu palīdzējusi nopelnīt galva ar labu degunu. Tiesa, kā pilienu darvas medus mucā uzņēmējs min pāris zīmīgu sastapšanos ar cilvēkiem, kuri draugu lomā iejutušies vien uz laiku, bet vēlāk uzmetuši. Tomēr tāpēc nav zudusi uzticēšanās. Ja kaut kam J. Krūmiņš ar degsmi pieķersies, tad, pēc viņa vārdiem, apmāts kā auns novedīs to līdz galam. Turklāt visaugstākajā kvalitātē. Viņam neder Zaporožecs, vajadzīgs Porsche. Un viņš ir liktenim pateicīgs par interesantu vadāšanu pa dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Taxify: Situācija lidostā grauj Rīgas tēlu un rada haosu nozarē

Dienas Bizness, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums Rīgas lidostas terminālī ļaut iebraukt jebkuram taksometru pakalpojumu sniedzējam grauj Rīgas tēlu un rada haosu nozarē kopumā, uzskata taksometru izsaukšanas platformas Taxify pārstāvis Latvijā Juris Krūmiņš.

«Potenciālās negatīvās situācijas uzskatam par pārāk lielu risku. Šī iemesla dēļ Taxify iekšējā politika paredz, ka sistēmā esošajiem vadītājiem ir aizliegts iebraukt lidostas maksas terminālī un tur gaidīt pasažierus un potenciālos klientus. Pasažieru uzņemšana notiek tikai lidostas augšējā stāvā un tikai gadījumā, ja klients ir izsaucis taksometru, izmantojot aplikāciju. Taxify interesēs noteikti nav vadītāju pastāvīga darbība lidostas terminālī, jo tā nav mūsu prioritāte. Šobrīd manāmi pietrūkst vienotu kvalitātes standartu, kas kontrolētu taksometru darbību lidostas teritorijā, un tas grauj nozares reputāciju kopumā. Ilgtermiņā mēs noteikti atbalstītu risinājumu, kas sakārtotu šo vidi,» komentē J.Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika sarūk straujākajos tempos gandrīz 100 gados. Vienlaikus akciju tirgū kopš marta otrās puses vērojams spējš cenu pieaugums.

Skaidrībai par nākotni esot ļoti ierobežotai, nav izslēgts, ka šāds pieaugums galu galā tomēr izrādīsies pārspīlēts. Pagaidām gan, balstoties uz iepriekš vēl nepieredzēti apjomīgiem ekonomikas stimuliem un cerībām, ka COVID-19 pandēmijas virsotne jau ir sasniegta, akciju tirgi uzrādījuši spēcīgu atgūšanos.

Alkatība un bailes ir ļoti spēcīgi motivētāji, un pietiekami daudzi finanšu tirgus dalībnieki šobrīd acīmredzami negrib palaist garām potenciālās atlaides, ko radījusi pandēmijas krīzes cenu samazināšanās, un tādējādi – peļņu.

Stimuli un cerības

Arī "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš izceļ pamatā divus galvenos iemeslus, kādēļ, piemēram, ASV akciju cena kopš marta zemākajiem punktiem palēkusies aptuveni par 30%. Viens ir tas, ka vērojama stabilizācija koronavīrusa gadījumu statistikā. Otrs - centrālo banku izziņotie un jau ieviestie stimuli. Kopumā pārliecība par tikpat cenu ziņā rožainu nākotni (kāda ir bijusi nu jau vairākās pēdējās nedēļās) analītiķim tik liela gan nemaz nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz bažām par arvien nākamajiem globālās pandēmijas viņiem, joprojām lielisks šis laiks ir daudzām akcijām. Piemēram, ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība teju katru jaunu dienu sasniedz jaunu rekordu.

Savukārt jebkāda akciju cenu atkāpšanās ir īslaicīga, kur investori šādu situāciju izmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk. Akciju cena nosacīti straujāk saruka, piemēram, ap pagājušā mēneša vidu. Tiesa gan, jau jūlija otrajā pusē ASV akcijas atgriezās uz jau minētā jaunu cenu virsotņu iekarošanas lielceļa.

Ir gan pa tādam tirgum, kur pesimisms tomēr ir ievilcies, kas uztur zināmas bažas par potenciālo notikumu attīstību finanšu tirgū.

"Vissmagākos zaudējumus cieta Āzijas uzņēmumu akcijas, kur Ķīnas varas iestādes pastiprināti vērsās pret privāto sektoru. Pagājušajā mēnesī Ķīnas valsts amatpersonas ierosināja izmeklēšanu par kiberdrošības pārkāpumiem attiecībā uz datu glabāšanu kopbraukšanas uzņēmumā Didi Global īsi pēc tam, kad uzņēmuma akcijas sākotnējā publiskajā piedāvājumā Ņujorkas biržā tika pārdotas par 4,4 miljardiem ASV dolāriem. Vēlāk Ķīnas varas iestādes noteica būtiskus ierobežojumus līdz šim plaukstošajai privātuzņēmumu darbībai izglītības un apmācības jomā. Jaunie noteikumi, kuri iegrožo izaugsmi un dažos gadījumos pat pilnībā sagrauj uzņēmumu izmantoto biznesa modeli, lika investoriem no jauna izvērtēt regulatīvā riska draudus, un viņi sāka atbrīvoties no ieguldījumiem šādos uzņēmumos. Šo tendenci vēl vairāk pastiprināja Ķīnas eksportētāju likstas, jo to izmaksas aug un piegādes ķēdēs jau ilgāku laiku rodas pārrāvumi pārvadājumu konteineru deficīta dēļ," stāsta Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazinoties bažām par pasaules ekonomikas nākotni, uz arvien jauniem rekordiem turpina tiekties akciju cena. ASV šī tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš gada sākuma palielinājusies jau vairāk nekā par 23%.

Lai gan tirgus dalībnieku noskaņojums ir uzlabojies, ne viss pārliecina par akcijām spožu tuvāko nākotni. Piemēram, Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš skaidro, ka globālās ekonomikas recesijas iestāšanās risks joprojām ir paaugstināts. Līdz ar to - šā brīža cenu pieaugums, neskatoties uz investoru optimismu, var nebūt noturīgs.

Bažas nepiepildījās

Pēdējās nedēļās akciju mijēji priecājušies par pagaidām mutisku progresu ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās. Pieejamā informācija liecina, ka šī konflikta «deeskalācija» varētu notikt vairākās fāzēs, kur sākumā gaidāma pakāpeniska iepriekšējo abu valstu noteikto tarifu atcelšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties vasarai, pasaules lielākajos akciju tirgos pēc pandēmijas izpārdošanas turpinās strauja cenu atveseļošanās. Cenu pieaugumam līdzējušas sekmes Covid-19 apkarošanā, kas attīstītajām valstīm ļāvis sākt atdzīvināt ekonomiku, kā arī pasaules valstu centrālo banku un valdību nodrošināto stimulu nepārtraukts pieplūdums.

Pastāv gan zināmas bažas, ka pašreizējā tirgus augšupeja nav cieši saistīta ar makroekonomikas situāciju, un, akcijām esot dārgām, joprojām pastāv risks, ka to cenu pieaugumu var nomainīt straujš kritums. Turklāt līdz ar šādu neseno cenu pieaugumu palielinās to investoru skaits, kuri sāk uzskatīt, ka visļaunākais jau ir aiz muguras, un ir pienācis laiks atkal uzņemties lielāku risku un veikt jaunus ieguldījumus.

Mājās pērk akcijas

"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš norāda, ka šo pēdējo faktoru ir vērts aplūkot sīkāk. “Aprīlī noskaidrojās, ka uzkrājumiem novirzīto līdzekļu īpatsvars attiecībā pret iedzīvotāju ienākumiem ASV ir sasniedzis rekordaugstu līmeni. Tas ir samērā loģiski — kamēr bija spēkā pārvietošanās ierobežojumi un cilvēki lielāko daļu laika pavadīja mājās, patēriņš ievērojami samazinājās. Taču acīmredzot liela daļa šo cilvēku nolēma, ka labākais veids, kā likt lietā savus šos ietaupījumus, ir sākt pirkt akcijas. Ir vairākas lietotnes, kas nodrošina to lietotājiem ASV iespēju ātri un bez maksas veikt darījumus ar vērtspapīriem tiešsaistē. Šo starpniecības uzņēmumu jaunākie dati liecina, ka pēdējos mēnešos tirdzniecības aktivitāte šajās platformās salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem ir būtiski pieaugusi. Tas zināmā mērā arī izskaidro dažu tirgus dalībnieku lielo pieprasījumu pēc finanšu aktīviem un to cenu nepārtrauktu pieaugumu apstākļos, kad makroekonomiskie rādītāji ir sliktākie nesenā vēsturē,” skaidro bankas speciālists un piebilst, ka šādas pieaugošas intereses un darījumu aktivitātes ietekme uz finanšu aktīviem īstermiņā tiešām ir pozitīva. Tiesa gan, šajā pašā laikā tā arī galvenokārt esot jāuztver kā spekulatīvas dabas ietekme, jo šī brīža ekonomikas situācija neattaisno tik augstu akciju cenu līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāņu izcelsmes Liepājas uzņēmējs un mūziķis, kādreizējais Liepājas domes deputāts Stēns Lorenss, kurš labāk pazīstams kā Luijs Fonteins, nopircis zvejas kuģi.

Fonteins apstiprināja, ka Dānijā veicis šādu pirkumu. Aptuvenā pirkuma summa esot virs 1000 eiro. Pagājušā gadsimta 40.gadu sākumā būvētais kuģis Spurn pašlaik pietauvots Liepājas Tirdniecības kanālā iepretim klubam Fontaine Palace.

Savulaik kuģis izmantots zvejošanai, bet pašlaik zvejošanas aprīkojuma uz tā vairs neesot. Fonteins atzina, ka kuģi viņš, protams, neizmantos zvejošanai, bet gan izklaides braucieniem un, iespējams, tālākiem ceļojumiem. Vispirms gan plānots veikt kuģa remontu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi izsolē pārdevusi divus bijušos Jūras spēku patruļkuģus. Vienu no tiem iegādājies Liepājas uzņēmējs Stīns Lorenss, kuru pazīst arī ar pseidonīmu Luijs Fonteins, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Faktu, ka kuģis pieder Stīnam Lorensam, Kursas Laikam apstiprināja pats uzņēmējs. No izsoles brīža jau pagājušas divas nedēļas, kuru laikā vajadzēja norēķināties par kuģi. «P-03 Linga tagad pieder man, tā ir taisnība. Vairāk es šobrīd nevēlos runāt,» telefonā skanēja svinīga Stīna Lorensa balss.

Kuģa izsoles sākuma cena bija 6300 eiro, kas atbilst kuģu metāllūžņu cenai, pēc SIA Dzieti veiktā novērtējuma. Patruļkuģi P03-Linga 26. martā izsolē pārdeva par 12 800 eiro.

Kuģis P0-3 Linga Jūras spēku reģistrā ierakstīts 2001. gada jūnijā. Šobrīd tas no reģistra ir izslēgts. Tas būvēts 1968. gadā Norvēģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru