Finanses

SIA LNK varēs atpirkt AS Latvijas tilti akcijas

Žanete Hāka, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ( FKTK) padome šodien sniedza atļauju SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss) izteikt AS Latvijas tilti galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, informē FKTK.

Vienas akcijas cena galīgajā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir noteikta 8,81 eiro apmērā.

Tā kā SIA LNK pieder 95.03% no mērķa sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, un ārkārtas akcionāru sapulcē (05.12.2016.) bija vienīgais akcionārs, kas balsoja par AS Latvijas tilti izslēgšanu no regulētā tirgus – tā ir tiesīga izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas ietver arī obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu.

Atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai paredzēts 30 kalendāro dienu termiņš.

Pēc akciju atpirkšanas un AS Latvijas tilti akciju izslēgšanas no regulētā tirgus, uzņēmums turpinās darbību saskaņā ar apstiprināto stratēģiju. Piedāvājums neietekmēs AS Latvijas tilti turpmāko darbību un nodarbinātības politiku, stratēģiskus plānus, darba vietu skaitu, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Tilti saņem jaunu Klaipēdas ostas pasūtījumu 10,2 miljonu eiro vērtībā

LETA--BNS, 13.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānija Latvijas Tilti, pret kuru Lietuvā nodota tiesai krimināllieta saistībā ar korupciju Klaipēdas ostā, saņēmusi jaunu šīs ostas pasūtījumu un par 10,2 miljoniem eiro rekonstruēs ostas piestātnes, trešdien preses konferencē paziņojis Klaipēdas ostas infrastruktūras direktors Vidmants Paukšte.

«Noticis konkurss par 105. un 106.piestātnes rekonstrukciju un pielāgošanu 14 un 16,5 metru dziļumam. Uzvarējusi kompānija Latvijas tilti. Iespējamie apstrīdēšanas termiņi jau beigušies, saņemta valdes piekrišana, tuvākajā laikā parakstīsim [dokumentus] un sāksim darbus,» viņš norādījis.

Kā ziņu aģentūru BNS informējusi ostas direkcijas pārstāve Nijole Dvarjonaite-Milkintiene, Latvijas Tilti šos darbus veiks kopā ar kompāniju Borta. Pēc viņas teiktā, otro vietu konkursā ieņēmis kompānijas Hidrostatyba un Latvijas uzņēmuma BMGS konsorcijs, taču šā piedāvājuma summa pagaidām netiek izpausta.

Klaipēdas ostas 105. un 106.piestātni izmanto kompānija Biriu kroviniu terminalas (BKT), kas pārkrauj Baltkrievijas mākslīgā mēslojuma kompānijas Belaruskalij kravas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas teritorijā atrodas deviņi nevienai pašvaldības un valsts institūcijai nepiederoši gājēju tilti. Viens no šiem tiltiem drīzumā uz laiku tikšot slēgts.

Jau vēstīts, ka saņemto iedzīvotāju sūdzību dēļ Rīgas domē šodien bija sasaukta atbildīgo institūciju pārstāvju sanāksme, lai diskutētu par gājējiem paredzēto Rīgas gaisa pārvadu turpmāko apsaimniekošanu. Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka lai gan cilvēki šādus gājēju pārvadus izmanto ikdienas gaidās, juridiski tie nevienam nepieder, kā rezultātā neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli.

Sanāksmē piedalījās Rīgas pilsētas būvvaldes, AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz), AS «Rīgas siltums», pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas ūdens», AS «Latvijas gāze», kā arī vairāku domes struktūrvienību pārstāvji.

Kopumā secināts, ka nevienam nepiederoši patlaban ir deviņi šādi gājēju tilti. Balstoties uz Rīgas būvvaldes atzinumu, vissliktākajā stāvoklī patlaban ir pārvads pār Zunda kanālu, kā rezultātā pašvaldība nolēmusi gājēju kustību uz tā slēgt. «Pārvads būs slēgts līdz brīdim, kad veiksim padziļinātu tā apsekošanu. Tad arī būs skaidrs - vai un cik lielas investīcijas tā atjaunošanai nepieciešamas. Varbūt tiltu atzīs par drošu,» žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), norādot, ka vienlaikus nav skaidrs - kura institūcija uzņemsies šo pienākumu, jo komunikācijas tur ir gan «Rīgas siltumam», gan būs arī «Latvijas Gāzei».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielākie tiltu būvniecības objekti šogad Latvijā

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro. Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Infrastruktūras projektēšanas un būvniecības uzņēmumam AS «Latvijas Tilti» atcelts iepriekš piemērotais nodrošinājums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai un pārjaunošanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmumam nodrošinājums tika piemērots 2017.gada 8.jūnijā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes lēmumu. Bet šogad 19.janvārī tas atcelts.

«Lursoft» izziņa liecina, ka AS «Latvijas Tilti» nav citu aktuālu nodrošinājumu.

AS «Latvijas Tilti» dibināta 1991.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 939 400 eiro un tā 100% akcijas pieder SIA «LNK (Latvijas Novitātes Kompless)».

2016.gadā AS «Latvijas Tilti» apgrozījums bija 13,291 miljons eiro, bet uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 9551 eiro. Tas nodarbināja 164 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 221 tūkstoti eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Infrastruktūras projektēšanas un būvniecības uzņēmuma AS «Latvijas Tilti» vadībā - gan valdē, gan padomē, notikušas apjomīgas izmaiņas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma valde nomainīta pilnībā. Amatus atstājuši līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valērijs Gorjuns un valdes locekļi Andrejs Bočkarjovs, Aleksandrs Stasens and Regīna Vitrjaka. No jauna uzņēmuma valdē iecelts tikai viens valdes loceklis - Vadims Kolosovs.

Arī AS «Latvijas Tilti» padomē notikušas izmaiņas - padome samazināta no pieciem uz trim locekļiem. Padomes priekšsēdētāja amatā atkārtoti apstiprināts Aleksandrs Milovs, padomes priekšsēdētāja vietnieku amata saglabās Vadims Milovs, bet padomes locekļa amatu - Davids Lipkins. Savukārt padomes locekļi Pāvels Broitmans un Gegams Hanamirjans atstājuši savus līdz šim ieņemtos amatus.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 29. augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FKTK pārbauda darījumus ar Latvijas Tiltu akcijām, kad strauji auga to cena

LETA, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir identificējusi strauju būvniecības uzņēmuma AS Latvijas Tilti akciju cenas pieaugumu septembra sākumā. Par minētajiem darījumiem ar Latvijas Tiltu akcijām FKTK veic pārbaudi un analizē ieguldītāju rīcību.

Par informēja FKTK sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

Par turpmāko rīcību FKTK lems pēc nepieciešamās informācijas iegūšanas un izvērtēšanas.

Uzņēmums Latvijas Tilti 19.septembrī informēja, ka plāno uzņēmuma akcijas izslēgt no regulētā tirgus. Par publiskajā apgrozībā esošo akciju izslēgšanu no regulētā tirgus plānots lemt akcionāru sapulcē 19.oktobrī.

Septembra sākumā vēl pirms Latvijas Tiltu paziņojuma par plāniem atstāt regulēto tirgu uzņēmuma akciju cena piedzīvoja strauju kāpumu. Augustā vienas akcijas cena bija gandrīz četri eiro, bet septembra sākumā vienas akcijas cena jau bija pieaugusi par vairāk nekā 100%, sasniedzot 8,7 eiro, liecina akciju tirdzniecības dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

AS Latvijas tilti akcijas izslēdz no Baltijas Otrā saraksta

Žanete Hāka, 24.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq Riga nolēmusi apstiprināt AS Latvijas tilti pieteikumu 668 987 uzrādītāja akciju izslēgšanai no Baltijas Otrā saraksta, informē biržas pārstāvji.

Par pēdējo akciju kotācijas dienu noteikts 27. februāris.

AS Latvijas tilti akcionāri 2016. gada 5. decembrī ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu izslēgt uzņēmuma akcijas no regulētā tirgus. Tika izteikts obligātais un galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas noslēdzās šā gada 3. februārī.

Norēķini par atpirkšanas piedāvājuma ietvaros veiktajiem darījumiem tika veikti 2017. gada 8. februārī. Obligātā un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss) rīcībā ir 668 987 jeb 100% no AS Latvijas tilti balsstiesīgajām akcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

AS Latvijas tilti akcijas plāno izslēgt no biržas

Žanete Hāka, 19.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī notiks AS Latvijas tilti ārkārtas akcionāru sapulce, kurā plānots lemts par uzņēmuma publiskajā apgrozībā esošo akciju izslēgšana no regulētā tirgus, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Kopējais AS Latvijas tilti akciju skaits ir 671 000 akcijas, no kurām balsstiesīgo akciju skaits ir 668 987.

Akcionāriem, kuri pārstāv vismaz vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, ir tiesības 7 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas pieprasīt AS Latvijas tilti valdei papildu jautājumu iekļaušanu sapulces darba kārtībā.

Akcionāru sapulce notiks 19.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

AS Latvijas tilti jauns valdes loceklis

Žanete Hāka, 20.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas tilti padomes sēdē pieņemts lēmums par uzņēmuma valdes locekli ievēlēt Alekseju Bakanovu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Patlaban kompānijas valdes priekšsēdētājs ir Valērijs Gorjuns, bet valdes locekļi - Vadims Kolosovs, Regīna Vitrjaka, Aleksejs Bakanovs, Andrejs Bočkarjovs un Romāns Maizenbergs.

Līdz 2014. gada septembrim Aleksejs Bakanovs bija SIA Tilts pamatu nodaļas vadītājs; no 2014. gada oktobra Aleksejs Bakanovs ir AS Latvijas tilti pāļu izbūves departamenta vadītājs, bet no 2015. gada jūlija Aleksejs Bakanovs ir SIA LT Piling valdes loceklis.

Aleksejam Bakanovam nepieder AS Latvijas tilti akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC: Gandrīz puse valsts pārziņā esošo tiltu ir sliktā tehniskā stāvoklī

LETA, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 969 valsts pārziņā esošajiem tiltiem gandrīz puse ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, liecina «Latvijas valsts ceļu» sniegtā informācija par pērn veikto tiltu inspekciju datiem.

Vairāk nekā trešdaļas jeb 34,9% tiltu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā slikts, bet 12,1% tiltu - kā ļoti slikts.

Kā norāda LVC, dati liecina, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā - uz valsts galvenajiem autoceļiem.

Valsts pārziņā ir 969 tilti, to skaitā arī satiksmes pārvadi un caurtekas. Kā uzsver ceļu apsaimniekotāji, tiltu uzraudzībai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un patlaban neviens no valsts pārziņā esošajiem tiltiem nav slēgts satiksmei, to nestspēja ir pietiekoša. Tiesa gan, 51 tiltam ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, pārsvarā tie ir gabarītu ierobežojumi - masas, platuma, uc.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 126 Rīgas tiltiem, pārvadiem, estakādēm un tuneļiem sliktā stāvoklī patlaban ir viens, 99 apmierinošā, 25 labā, bet tikai viens teicamā stāvoklī, aģentūrai LETA skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Balstoties uz šo objektu stāvokļa novērtējumu galvenajās inspekcijās, kas notiek reizi piecos gados, sliktā stāvoklīpatlaban ir tikai satiksmes pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas. Departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd ir izsludināts iepirkums par pārvada pārbūves būvdarbiem.

Savukārt kā apmierinošs novērtēts 99 Rīgas tiltu un pārvadu stāvoklis. Kā skaidroja departamentā, «apmierinošs» nozīmē to, ka tilta stāvoklis no nestspējas viedokļa ir drošs, bet tā ilgmūžības saglabāšanai jānovērš konstatētie defekti. Tāpēc atsevišķiem objektiem, kuru stāvoklis ir apmierinošs, patlaban tiek izstrādāti atjaunošanas būvprojekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Mēs pārāk ātri aizmirstam traģēdijas

Biznesa augstskolas «Turība» studiju programmas «Organizācijas drošība» direktors Vilnis Veinbergs, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja reiz kādai no amatpersonām ir aizdomas, ka Deglava tilts varētu būt bīstams, tas ir jāņem vērā. Uzskatu, ka Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža lēmums slēgt tiltu līdz Būvniecības valsts kontroles birojs sniegs savu atzinumu par tā stāvokli, ir pareizs.

Viņš ir augstākās raudzes profesionālis policijas darbā, turklāt pamatoti norāda, ka drošība ir svarīgāka par īslaicīgām neērtībām. Jau 2011. gadā medijos tika vēstīts, ka 100 Latvijas tilti atrodas kritiskā stāvoklī, trešdaļai nepieciešams kapitālais remonts. Tolaik eksperti pauda, ka, ja tos nesāks kapitāli pārbūvēt jau tūlīt pat, pēc diviem gadiem daudzi no šiem tiltiem būs jāslēdz ciet un jādomā par apvedceļiem. Šobrīd ir pagājuši vairāk nekā divi gadi un mēs saskaramies ar prognozēto.

Jāapzinās, ka tilti nav vienkārši pilsētvides sastāvdaļas – tie ir arī stratēģiski un militāri būtiski objekti, un ārkārtas situācijās to stāvoklis var būt izšķirošs. Mēs pārāk ātri aizmirstam traģēdijas, kas radušās tieši dažādu būvju sliktā vai neatbilstošā tehniskā stāvokļa dēļ. Tilti ir jāremontē pirms tie sabrūk. Domāju, liela daļa nemaz neapzinās, kādas sekas var radīt tilta brukšana. Piemēram, gadījumā, ja tilts vai tā daļa uzkrīt bīstamai kravai, kas tiek transportēta zem tilta, tā būtu traģēdija, nevis ar desmit upuriem, bet tūkstošiem, jo apkārt ir dzīvojamie rajoni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvija izvirza savu pieteikumu ASV Kinoakadēmijas Oskara balvai

Zane Atlāce - Bistere, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu jau 12.reizi arī Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars, sacenšoties ar apmēram 80 valstu filmām, kas tapušas ārpus ASV kultūras telpas, - kategorijā, kurai šogad mainīts nosaukums.

Nacionālā Kino centra (NKC) izveidotā ekspertu komisija lēmumu pieņēma 16. septembrī, pēc ilgām diskusijām vienojoties izvirzīt režisora Dāvja Sīmaņa un studijas Mistrus Media Simtgades spēlfilmu Tēvs Nakts.

Oskara balvas kategorijai, kura regulāri tiek vērtēta kopš 1956. gada un līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Labākā filma svešvalodā / The Best Foreign Language Film, šogad mainīts nosaukums, turpmāk tā būs Starptautiskās filmas balva / International Feature Film Award. Oskara balvas pasniegšanas ceremonija, šogad jau 92. pēc kārtas, godinot labākos 2019. gada kinodarbus, notiks 2020. gada 9. februārī Losandželosā, ASV.

Latvijas studiju pieteikumus vērtēja Nacionālā Kino centra ekspertu komisija – Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītāja, kinozinātniece Zane Balčus, portāla Kino Raksti galvenā redaktore un NKC pārstāve Kristīne Matīsa, Vācijā rezidējošā kinozinātņu doktore Elīna Reitere, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors un režisors Pēteris Krilovs, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, režisors un LKA Nacionālās Kino skolas vadītājs Jānis Putniņš, producents un studijas VFS Films vadītājs Uldis Cekulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Paraksta līgumus par Rail Baltica projektēšanu Latvijā

Jānis Goldbergs, 05.07.2019

INECO pārstāvis Ignacio Fernandezs Kuenka (no kreisās), RB Rail valdes priekšsēdētājs Timo Rīhimeki un uzņēmuma IDOM valdes priekšsēdētājs Alvaro Rejs

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas, Vācijas, Spānijas un Latvijas uzņēmumi parakstījuši divus līgumus par 123 kilometrus garā Rail Baltica dzelzceļa posma projektēšanu.

Pirmais līgums parakstīts par centrālā posma projektēšanu no Upeslejām caur Rīgu uz Misu, savukārt otrais līgums - par pamattrases, kas vijas no Vangažiem caur Salaspili uz Misu, projektēšanu. Salaspilī paredzēts izbūvēt šķirošanas staciju, kas savienos Austrumu un Rietumu sliežu platumu Eiropā.

«Līdz ar šodien parakstītajiem līgumiem projektēšanas darbi jau uzsākti 411 kilometros no Rail Baltica līnijas, kas ir no Kauņas līdz Lietuvas – Latvijas robežai, no Pērnavas līdz Tallinai un Latvijas centrālajā daļā. Latvijā visi galvenie Rail Baltica elementi – dzelzceļa līnija Rīgā un Rail Baltica pasažieru stacijas Rīgas centrālajā stacijā un Starptautiskajā lidostā Rīga - ir sasnieguši projektēšanas fāzi,» uzrunā klātesošajiem sacīja RB Rail AS izpilddirektors Timo Rihimeki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rekonstruēts galvenais Latvijas Zelta rudens tūrisma objekts

Rūta Cinīte, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc rekonstrukcijas atklāts atjaunotais tilts pār Gauju Siguldā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Šo tiltu droši varam saukt par galveno Latvijas Zelta rudens tūrisma objektu – tas savieno trīs vēsturiskas un skaistas vietas – Siguldu, Turaidu un Krimuldu, un varētu būt arī viens no visvairāk fotografētajiem tiltiem Latvijā», norāda a Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Fotoattēlus var aplūkot raksta galerijā!

Tilts pār Gauju atrodas uz reģionālās nozīmes ceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) (10,7. km) un pērn tika uzsākta tilta rekonstrukcija. Tam ir izbūvēta jauna hidroizolācija un ieklāts jauns asfalta segums. Tiltam ir paplašinātas ietves. Latvijas Valsts ceļi atzīmē, ka iepriekš tās bija vienu metru platas, tagad - 2,5 m, lai tās būtu ērti izmantojamas invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, bet tilta galos zem tilta izbūvētas gājēju pārejas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS izsludina būvprojektēšanas un autoruzraudzības pakalpojumu iepirkumu diviem Rail Baltica pamattrases posmiem Latvijā.

Iepirkuma pirmais posms no Vangažiem līdz Latvijas-Igaunijas valsts robežai ir 94 km garš. Saskaņā ar sākotnējo detalizēto tehnisko izpēti šajā posmā iecerēti vairāki infrastruktūras objekti: 36 ceļa pārvadi, 13 tilti, 3 dzelzceļa pārvadi, 3 dzīvnieku pārejas, 119 caurtekas, Salacgrīvas, Skultes un Ādažu reģionālo staciju konceptuāls projekts.

Otrais posms no Misas līdz Latvijas - Lietuvas valsts robežai ir 45 km garš. Saskaņā ar sākotnējo detalizēto tehnisko izpēti šajā posmā iecerēti vairāki infrastruktūras objekti: 16 ceļu pārvadi, 4 tilti, 4 dzelzceļa pārvadi, 1 dzīvnieku pāreja, 54 caurtekas,Bauskas un Iecavas reģionālo staciju konceptuāls projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Sadalītas Gada balvas ceļu būvniecībā

Zane Atlāce-Bistere, 22.05.2017

Balvu saņēma AS A.C.B. par Tallinas šosejas remontdarbiem (A1) posma no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai.

Foto: Renārs Koris

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot 12 ceļu posmus, pasniegtas ikgadējās ceļu nozares Gada balvas par labākajiem veikumiem ceļu būvniecībā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Segumu atjaunošanas un pastiprināšanas būvdarbu grupā par ceļa Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) (A1) posma no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai (89,40.-101,36. km) atjaunošanu Gada balvu saņēma AS A.C.B.

Otro vietu šajā nominācijā saņēma SIA Saldus ceļinieks par Liepājas šosejas (A9) posmu no 24.-38.km. Trešā vieta SIA Ceļi un tilti par autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas rob.(Terehova) (A12) posmu 106.-114.km.

Paplašināto autoceļu būvdarbu grupā Gada balvu saņēma SIA 8 CBR par autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) posma no pārvada pār bijušo dzelzceļa līniju līdz Brežģa kalnam (24,60.-38,00 km) pārbūvi.

Otrā vieta tika piešķirta SIA Igate un SIA Saldus ceļinieks par autoceļa Vecumnieki-Nereta-Subate (P73) posmu 7.-21.km, bet trešajā vietā bija SIA Via par autoceļa Bauska-Aizkraukle (P87) posmiem 76.-77.un 78.-79.km.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss) palielinājis savu līdzdalību AS Latvijas tilti līdz 95,03%, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Tādējādi kopējais LNK piederošais akciju skaits ir 668,9 tūkstoši.

Līdz šim uzņēmumam piederēja 89,96% uzņēmuma akciju jeb 635,8 tūkstoši.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Latvijas tilti akcionāru sapulcē nolemts uzņēmuma akcijas neizslēgt no regulētā tirgus, liecina kompānijas paziņojums.

Kā liecina biržas dati, kopējais uzņēmuma vērtspapīru skaits ir 671 tūkstotis, bet publiskā apgrozībā atrodas 668,9 tūkstoši vērtspapīru.

Vērtspapīru pirmais kotēšanas datums ir 1996.gada 2.maijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

AS Latvijas tilti akcijas izslēgs no biržas

Žanete Hāka, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas tilti akcionāru sapulcē nolemts izslēgt uzņēmuma akcijas no regulētā tirgus, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Kā liecina biržas dati, kopējais uzņēmuma vērtspapīru skaits ir 671 tūkstotis, no kuriem publiskā apgrozībā atrodas 668,9 tūkstoši. Pirmais akcijas kotēšanas datums ir 1996.gada 2.maijs.

95,03% kompānijas akciju pieder SIA LNK (Latvijas Novitātes komplekss).

Db.lv jau rakstīja, ka AS Latvijas tilti apgrozījums šā gada deviņos mēnešos sasniedzis 7,138 miljonus eiro, kas ir par 71,7% mazāk nekā pirms gada, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

Kompānijas peļņa sasniedza 3379 eiro. Pirms gada tā bija 4647 eiro.

Uzņēmums skaidro, ka šogad liela uzmanība tika pievērsta cenu analīzei, iepērkot materiālus un celtniecības tehniku un īrējot mehānismus. Tika veikti darbu optimizācijas, ražīguma palielināšanas pasākumi. Uzņēmuma vadība pievērš lielu uzmanību speciālistu apmācībai, palīdzot iegūt sertifikātus tiem būvdarbu vadītāju vietniekiem, kuriem ir atbilstošas zināšanas, izglītība un darba pieredze, kā arī cenšas saglabāt darba vietas kvalificētiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) izvietotie Geocaching slēpņi tiek aktīvi apmeklēti arī gadu pēc to novietošanas patiltēs. Turklāt apmeklētāju publicētie komentāri Geocaching.com vēsta, ka nav mazinājies iedzīvotāju sašutums par valsts pārziņā esošo tiltu bēdīgo stāvokli, informē LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

No biedrības LCB izvietotajiem Geocaching slēpņiem apmeklētāji visaktīvāk pulcējušies apskatīt tiltus pār Ranku (Ogres novads), Iecavu (Iecavas novads) un Sidrabi (Jelgavas novads), kur koncentrējusies ceturtdaļa no visiem apmeklētājiem. Savukārt tilti pār Viesīti (Viesītes novads) un Bērzaunes upi (Madonas novads) šogad apmeklētājiem ir slēgti.

«Kopš slēpņu izvietošanas esam saņēmuši ļoti daudz iedzīvotāju komentāru par tiltu bēdīgo stāvokli. Mums ir prieks, ka iedzīvotāji nav bijuši vienaldzīgi un aktīvi iesaistījušies bēdīgo tiltu apsekošanā. Diemžēl tikai ar iedzīvotāju iniciatīvu vien šajā gadījumā nepietiek – ir jāiesaistās arī valstij. Gada laikā valsts izrādītā iniciatīva ir bijusi diezgan niecīga. No tiltiem, kuros pērn izvietojām slēpņus, izmaiņas šogad plānotas vien divos tiltos. Tiltam pār Viesīti beidzot uzsākti ilgi gaidītie remontdarbi, bet tiltu pār Bērzaunes upi sliktā stāvokļa dēļ iecerēts nojaukt, komentē,» Z. Brunavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novadā uz reģionālā autoceļa Jelgava-Staļģene-Code (P94) ir izbūvēts jauns 40 metrus garš tilts pār Vircavu. Blakus esošais, pirms 87 gadiem celtais vēsturiskais tilts, ir saglabāts un kalpos kā gājēju un velosipēdistu ceļš, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Pāri jaunajam tiltam ir atļauta smago transportlīdzekļu kustība virs 10 tonnām, kas bija liegta uz vecā tilta, kuram bija neatbilstošs platums un nestspēja.

Būvdarbu laikā iztaisnots arī tiltam piegulošais ceļa posms, tādejādi uzlabojot satiksmes drošību. Iepriekš šajā posmā bija straujš un bīstams ceļa līkums 90 grādu leņķī.

Vēsturiskajam 1929.gadā celtajam tiltam ir izbūvēta jauna hidroizolācija un ieklāts jauns asfalta segums. Abpus tiltiem izbūvētas arī divas jaunas autobusu pieturvietas un pārbūvēts krustojums ar vietējās nozīmes ceļu Mežciems-Staļģene-Stūrīši (V1071).

Tiltu būvdarbus pēc VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pasūtījuma veica SIA Rīgas tilti, to līgumcena ir 1,175 miljoni eiro (ar PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas tilti akcionāru sapulcē nolemts uzņēmuma akcijas neizslēgt no regulētā tirgus, liecina kompānijas paziņojums.

Kā liecina biržas dati, kopējais uzņēmuma vērtspapīru skaits ir 671 tūkstotis, bet publiskā apgrozībā atrodas 668,9 tūkstoši vērtspapīru.

Vērtspapīru pirmais kotēšanas datums ir 1996.gada 2.maijs.

Pēc uzņēmuma akcionāru sapulces Nasdaq Riga valde olēma nekavējoties atcelt uzraudzības statusu kompānijai.

AS Latvijas Tilti ir iesniegusi Nasdaq Riga tās 2016. gada 19. oktobra ārkārtas akcionāru sapulces lēmumus.

Līdz ar to ir beiguši pastāvēt apstākļi, pamatojoties uz kuriem no 19. septembra sabiedrībai tika piemērots uzraudzības statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pagājušā gada labākie ceļu būves darbi Latvijā

Monta Glumane, 04.06.2019

Tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības grupā «Gada balvu» saņēma SIA «Viadukts» par veikumu uz tilta pār Aivieksti uz Daugavpils šosejas (A6) ceļa 132,51. km.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau devīto reizi pasniegtas balvas par labākajām pērnā gada ceļu būvēm valsts ceļu tīklā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Uz gada balvām pretendēja pagājušajā gadā paveiktais tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības, segumu atjaunošanas un autoceļu pārbūves grupās.

Tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības grupā Gada balvu saņēma SIA Viadukts par veikumu uz tilta pār Aivieksti uz Daugavpils šosejas (A6) ceļa 132,51. km. Būvdarbu laikā tilts ir atjaunots, no iepriekšējās tilta konstrukcijas ir palikušas tikai sijas. Salaboti tilta balsti, atjaunoti konusu nostiprinājumi un izbūvēta jauna tilta brauktuve - sākot ar klātnes betonēšanu, hidroizolāciju, seguma ieklāšanu, kompensācijas šuvēm un beidzot ar gājēju ietvēm. Būvdarbu līgumcena bija 720 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foruma «Godīga konkurence Latvijas būvniecībā» laikā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā godināja lielākos būvniecības nozares nodokļu maksātājus, pasniedzot īpašus goda rakstus.

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Rīgas plānošanas reģionā – SIA «Filter».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Kurzemes plānošanas reģionā – SIA «UPB Nams».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Zemgales plānošanas reģionā – SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība Igate».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Vidzemes plānošanas reģionā SIA «Woltec».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Latgales plānošanas reģionā SIA «Ceļi un tilti».

Būvniecības nozares nodokļu maksātājs ar lielāko kopējo darījumu vērtības pieaugumu 2017.gadā Rīgas plānošanas reģionā – SIA «Arčers».

Komentāri

Pievienot komentāru