Šķelda ļauj samazināt tarifus 

Siltumapgādes uzņēmumi meklē iespējas strādāt efektīvāk.

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 25.09.2019

Foto: LETA

Tradicionāli aktīvā apkures sezona sākas septembra otrajā pusē un oktobra sākumā. No Latvijas lielākajām pilsētām augstākais tarifs aizvien ir Valmierā, zemākais – Daugavpilī.

Rīdzinieki maksās vairāk

No Latvijas lielākajām pilsētām ilgstoši zemākās siltumenerģijas izmaksas bija Rīgā. Laikā no 2009. līdz 2018. gadam galvaspilsētas iedzīvotāji par siltumu maksāja vidēji 50,70 eiro/MWh, pērn – 44,39 eiro/MWh. Taču šogad tas palielināts līdz 51,90 eiro/MWh.

Pagājušā gada rudenī, rūpīgi izvērtējot situāciju, AS Rīgas siltums sagatavoja jaunu siltumenerģijas tarifa projektu, kas decembra beigās tika iesniegts apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, vēsta uzņēmuma Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence. Pagāja gandrīz pusgads, līdz jaunais tarifs tika apstiprināts. Taču laikā no 2018. gada oktobra līdz šā gada martam kurināmā un pirktās siltumenerģijas cenu pieauguma dēļ uzņēmumam radās gandrīz 12 miljonu eiro lieli zaudējumi. Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības stabilitāti, tie tika iekļauti siltumenerģijas tarifā kā neparedzētās izmaksas, aprēķinot 1,91 eiro/MWh apmērā. Tādējādi zaudējumus plānots atgūt divu gadu laikā. Pēc neparedzēto izmaksu atgūšanas – no 2021. gada – tarifu plānots pazemināt līdz 49,99 eiro/MWh.

Lai arī siltumenerģijas tarifs Rīgā pieaudzis par gandrīz 17 procentiem, tas aizvien ir viens no mazākajiem Latvijas pilsētās. Citviet siltumapgādes uzņēmumi informē, ka tarifa izmaiņas pagaidām nav plānotas. Jelgavā tas ir 54,28 eiro/MWh un tika palielināts pagājušā gada 1. novembrī, Ventspilī – 54,90, bet Liepājā – 54,95 eiro par megavatstundu.

Dabīgo izmanto vairāk

Kopš 2013. gada siltumenerģijas tarifs Ventspilī samazināts jau trīs reizes. Dažādu pasākumu rezultātā to izdevies samazināt par vairāk nekā 13 procentiem, palepojas pašvaldības SIA Ventspils siltums sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Altenburga. Sešu gadu laikā ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu rekonstruētas pilnīgi visas esošās siltumtrases. Tas ļāvis vairāk nekā divas reizes samazināt siltuma zudumus un sasniegt 10 procentu atzīmi. Rīgā siltuma zudumu apmērs ir vidēji 12 procenti.

Turklāt pēc abu centrālo katlumāju rekonstrukcijas Ventspilī, aizstājot fosilo kurināmo – mazutu – ar atjaunojamo energoresursu, šobrīd jau gandrīz 90 procenti siltumenerģijas tiek saražoti ar koksnes šķeldu. Kā rezerves kurināmais vai arī jaudas palielināšanas nepieciešamībai ziemā tiek izmantotas akmeņogles un dīzeļdegviela.

Arī citviet siltumapgādes uzņēmumi aizvien cenšas palielināt siltumenerģijas ražošanas apjomu no atjaunojamajiem energoresursiem. Pašlaik visbiežāk tam tiek izraudzīta koksnes šķelda. Tā ļauj ražot siltumenerģiju ar augstāko efektivitāti, ja tiek izmantotas attiecīgas tehnoloģijas, taču šīm katlumājām ir augstākas izbūves izmaksas nekā gāzes, plusus un mīnusus piemin L. Rence.

SIA Liepājas enerģija sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Ģirne vēsta, ka pāreja uz šķeldas kā galvenā kurināmā izmantošanu līdz ar citiem uzņēmuma attīstības projektiem sniegusi gandrīz 30 procentu siltumenerģijas tarifa samazinājumu pilsētas iedzīvotājiem. Liepājā tās izmantošana siltumenerģijas ražošanā šobrīd pieaugusi līdz 67 procentiem, bet atlikušo apjomu veido dabasgāze. Uzņēmuma mērķis ir ar šķeldu aizvietot vismaz 60 procentu no dabasgāzes apjoma.

Visu rakstu lasiet 25. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Jaunākais izdevums