Slepkavīgs karš maksātnespējas administratoru mafijā

2018. gada 31. maijs plkst. 8:40
Autors: Sandris Točs - speciāli DB
Sadaļa: Eksperti
Dalies ar šo rakstu

Izdzēsta cilvēka dzīvība vienmēr ir smagi. Rakstot par maksātnespējas administratoru mafiju, kura, iespējams, plāno nolaupīt 400 miljonus eiro, neļaujot ABLV Bank pašlikvidēties, bet novedot to līdz maksātnespējai, biju plānojis atsevišķu rakstu veltīt arī Mārtiņam Bunkus. Nedomāju, ka tas notiks pēc nāves.

Augstas valsts amatpersonas viena pēc otras tagad dzied dziesmu par 90.-to gadu nepieļaušanu un sola rīkoties. Domāju, ja tiesībsargājošās iestādes būtu uzdevumu augstumos, Mārtiņš Bunkus varbūt tagad sēdētu cietumā, taču, ļoti iespējams, būtu palicis dzīvs. Taču, redziet, aiz restēm tad varbūt būtu jānonāk arī vienai otrai valsts amatpersonai, jo bez politiskā «jumta» maksātnespējas administratoru mafija ar savu reketu nodarboties nevarētu. Tā nevarētu darboties bez partijām, kas ietilpst valdības koalīcijā un tiek dēvētas par maksātnespējas administratoru «jumtu», ko nereti dzird par Lūša un Parādnieka Nacionālo apvienību, kura pat nekautrējoties šantažēt koalīcijas partnerus, ja vajag izbīdīt kādu administratoru «štelli». Tā nevarētu darboties arī bez «jumta» tiesībsargājošajās iestādēs un Vienotībā, kuras ilggadējs ziedotājs jau no Jaunā laika laikiem bija M.Bunkus.

Netaisos tēlot izmeklētāju, kriminālpolicijai ir jādara savs darbs. Kā žurnālists varu tikai izteikt aizdomas, balstoties uz publiski pieejamiem faktiem. Mārtiņš Bunkus bija saistīts ar skandaloziem maksātnespējas procesiem, morālām kļūdām, kam var būt letālas sekas.

Eiropas Savienībā nāvessods ir atcelts, taču kriminālajā pasaulē to neviens nav atcēlis. Tas ir izplatīts gadījumos, kad mafija kārto savas lietas.

Mārtiņa Bunkus pēdējai intervijai DB, ko savulaik nācās veidot man pašam, bija tāds virsraksts Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta. Viņš, protams, to attiecināja uz citiem, taču ļoti precīzi visatļautības sajūta laikam raksturo paša Bunkus un viņa brāļa VID darbinieka Kaspara Bunkus darbību. Par brāļiem Bunkus publiski savulaik sūdzējās pazīstamais uzņēmējs, Mono grupas ilggadējais īpašnieks Mihails Uļmans. «Viņš nodarbojas ar visparastāko reketu. Izmantojot dažādas metodes, viņš panāk savu. Mums Latvijā ir daži advokāti, kuriem ir cieši sakari ar tiesnešiem,» tā uzņēmējs intervijā Pietiek raksturoja administratora darbu. Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā. Piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši. Tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti. Cits «biznesa» variants - administrators-advokāts vienojas ar sava brāļa starpniecību, ka trīs mēnešus konkrēto uzņēmēju neviens neaiztiks. Pa šiem trim mēnešiem uzņēmējs no uzņēmuma izvāc visus aktīvus, pēc tam iesniedz maksātnespējas pieteikumus, un, tā kā ir lieliski zināms, ka aktīvu un naudas uzņēmumam vairs nav, tad VID īpaši pat nesāk neko darīt. Ar to viss tiek slēgts, tā M.Uļmans raksturoja «Bunkus shēmu».

Vai tas tika izmeklēts? Īpaši Strīķes un Juraša vadībā KNAB ir taisījis visādus šovus. Bet vai kādreiz ir nopietni izmeklētas maksātnespējas lietas un sūdzības šajās lietās? Ja paceltu, kādas sūdzības maksātnespējas jautājumos ir saņēmis KNAB un kā tās ir izmeklētas, kas atklātos? Tagad ir pienācis laiks to izskatīt, nevis pļāpāt par «90.-to atgriešanos».

Par iespējamiem noziegumiem maksātnespējas procesā Trasta komercbankas sakarā ir bijis aizturēts un kādu laiku aiz restēm pavadīja pazīstamais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kurš par 500 tūkstošiem izpirkās brīvībā. Taču pēc Sprūda Trasta komercbankā ieradās Mārtiņš Bunkus. Oficiāli Trasta komercbankas administrators gan bija Armands Rasa, kura palīgs bija M.Bunkus, ar kuru bija noslēgts līgums, ka Rasa viņam no bankas saņemtās administratora atlīdzības izmaksā 30%. Zināms, ka Rasas kļūšanu par Trasta komercbankas administratoru politiski lobēja Vienotība. Tāpat ir zināms fakts, ka Mārtiņš Bunkus ir bijis arī Vienotības pārstāves Solvitas Āboltiņas vīra Jāņa Āboltiņa kādreiz vadītā uzņēmuma IVE Motors administrators. Un vēl ir zināms, ka Sprūdu apsūdz ne jau par to, ka administratori saņem lielu atlīdzību. Vai tiesībsargājošās institūcijas ir skatījušās, kas Trasta komercbankā notiek tagad? Kā tur ir darbojies Bunkus&Co – vai vecās shēmas tiek turpinātas vai ir izgudrots kaut kas jauns?

Taču pēdējā laikā aktuālākais jautājums bija par ABLV pašlikvidācijas atļaušanu vai neatļaušanu, kuru atkal saistīja ar Mārtiņa Bunkus interešu loku. Dienas Bizness tāpat arī rakstīja par gada sākumā notikušo likvidatoru amata kandidātu atlases ietekmēšanu rakstā Desmit bankas – desmit likvidatori, kur atkal centrālā vieta bija M. Bunkum, kurš pats ar numuru divi iekļuva arī FKTK iesniegtajā kredītiestāžu likvidatoru amata kandidātu sarakstā.

Un tagad slepkavība. Viena lieta ir atrast tās izpildītājus un organizatorus. Cita lieta - paskatīties uz to mafiju, kas darbojas maksātnespējas jomā un ir spējīga ietekmēt Latvijas valsts varu. Lūk, ar to būtu jānodarbojas Nacionālajai drošības padomei.

Dalies ar šo rakstu