Quantcast

Jaunākais izdevums

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Latvijai ir vajadzīgs līderis, kurš ir spējīgs aiz sevis līdzi aizraut cilvēkus, kuri šodien varbūt netic šai valstij, bet ļoti vēlas tai noticēt. Tāpēc es šodien atklāti pasaku, ka atbalstu Aldi Gobzemu kā nākamo Latvijas premjeru. Un es uzskatu, ka Latvijas Saeimas deputātiem ir jādara viss, lai Gobzema valdība tiktu apstiprināta.

Kā jūs domājat, vai Aldim Gozbemam izdosies panākt savas valdības apstiprināšanu?

Mēs dzīvojam laikā, kad partijas ir novilkušas visdažādākās sarkanās līnijas. Un visas šīs līnijas lielā mērā ir saistītas nevis ar to, ka kāds ir par attīstību, bet ir par stagnāciju – par vecās politikas turpināšanu. Līdz ar to tiek darīts viss, lai vecā politiskā vide, kura būtu jānomaina, turpinātos. Tāpēc Gobzems ir kļuvis ļoti neizdevīgs lielākai Saeimā ievēlēto partiju daļai.

Bet vai varat šodien prognozēt, vai izdosies izveidot Gobzema valdību?

Esmu pārliecināts, ka tā iespēja, ko Aldim Gobzemam ir devis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, zinādams visas šīs aizkulises, visas šīs spēles un intrigas, ir tāpēc, ka prezidents ir noticējis Gobzemam. Un arī Valsts prezidentam ir pārliecība, ka Gobzema valdība var tikt apstiprināta. Vai šī valdība tiks apstiprināta tādā modelī un sastāvā, kādu Gobzems ir publiski iezīmējis, par to mani māc šaubas. Mēs redzam, ka Gobzema potenciālie partneri dara visu, lai Gobzema valdība netiek apstiprināta, jo viņi negrib, lai Latvijas valdībai ir stiprs premjers. Viņi labāk redzētu vāju premjeru, ar kuru var viegli manipulēt un kuru var raustīt uz visām pusēm. Bet viss vēl ir Gobzema rokās. Taču viņam ir jāmaina sava stratēģija. Ir jāveido profesionāļu valdība. Ja viņš to izdarīs, esmu pārliecināts - viņa valdība tiks apstiprināta.

Veidojot Jāņa Bordāna valdību, Gobzems faktiski izveidoja bloku ar JKP. Vai šī partija ir tuvākais KPV LV sabiedrotais?

Ar 32 balsīm nav iespējams apstiprināt valdību – ir nepieciešams vairākums. Lai šo vairākumu sasniegtu, ir jāvienojas ar politiskajām partijām un Saeimā ievēlētajiem politiķiem. Pašreiz mēs redzam to, ka sākotnēji tika novilkta sarkanā līnija pret Saskaņu. Pēc tam tika novilkta līnija no JKP puses pret ZZS. Tagad ir novilkta līnija pret Attīstībai/Par!, ko savukārt izdarīja Gobzems. Protams, ka ar to ir radīta situācija, kas var novest Latviju līdz ārkārtas vēlēšanām. Vai ārkārtas vēlēšanas būs tās, kurās tiks atrisinātas Latvijas problēmas? Nē! Latvijai ir nepieciešama profesionāļu valdība. Tas ir tas, kas Gobzemam ir jādara. Viņam ir vēlreiz jāizvērtē, vai visi kandidāti, kurus viņš ir nosaucis, ir profesionāļi. Vai tie ir tie kandidāti, kas tiešām ir spējīgi vadīt savas nozares un virzīt valsti uz priekšu? Vai tie ir tie kandidāti, ar kuriem Gobzems kā premjers ir gatavs vadīt valdības kuģi cauri lielajam okeānam, kurā būs ne viena vien vētra. Premjeram galvenais ir profesionāla komanda, kurai viņš var uzticēties. Gobzemam vēl ir laiks uzlabot savas komandas sastāvu.

Gobzema piedāvātajā modelī dominē nacionāli konservatīvās partijas. Vai tas būtiski nemazina manevra iespējas, piedāvājot citu modeli?

Gobzemam šodien ir jāizdara būtiska izvēle. Tas ir riskants solis, bet man tas savā laikā ir izdevies. Rīgas domē līdz 2009.gadam valdīja tā saucamās latviskās partijas. Taču līdz 2009.gadam Rīgas pašvaldībā nekad tik plaši nesvinēja Jāņus, nekad nebija tik lieli Līgo svētki ar latviešu mūziķiem pilsētas centrā, nekad nebija bijuši tik grandiozi 18.novembra svētki. Daudz kas no latviskās kultūras pasākumiem, kas tagad ir Rīgā, nav bijis tā saucamo latvisko partiju laikā. Tad, kad es izveidoju koalīciju ar Nilu Ušakovu, Rīga sāka mainīties uz labo pusi. Arī daudz piesauktā Barona iela īstenībā ir apliecinājums tam, ka Rīga kļūst labāka. Ir viegli pamanīt, ka kāds būvnieks nav labi izdarījis savu darbu. Bet nevar pārmest Rīgas domei, ka tai nav vēlmes sakārtot pilsētas infrastruktūru un ielas. Bijušajā pamestajā stadionā tajā pašā Krišjāņa Barona ielā tagad ir kolosāli bērnu sporta laukumi, kādi nekad agrāk nav ierīkoti. Nekad agrāk tā saucamās latviskās partijas tā nav rūpējušās par Rīgu, kā tas notiek tagad. Tāpēc arī Rīgas mēru rīdzinieki ir vairākkārt pārvēlējuši amatā, jo cilvēki redz, ka Ušakova laikā Rīga kļūst labāka. Domāju, ka šodien ir pienācis laiks, kad ir jāapvieno visa Latvijas tauta un ir jāveido profesionāļu valdība. Ja tiks veidota profesionāļu valdība, esmu pārliecināts, ka par šādu valdību nobalsos arī Saskaņa. Gobzemam nav jābaidās valdībā aicināt ar partijām nesaistītus cilvēkus, kas ir profesionāļi, līderi savās nozarēs, kas vada uzņēmumus. Varbūt šādu cilvēku piesaiste, kuri savā dzīvē kaut ko ir sasnieguši, pārliecinātu Saeimas vairākumu. Ja kāda no partijām tomēr nolems kopumā neatbalstīt Gobzema valdību, esmu pārliecināts, ka tajās var atrasties atsevišķi cilvēki, kas nolems atbalstīt viņa valdību. Arī Strīķei un Jurašam Gobzema valdība dod iespēju strādāt Latvijas labā, nevis nodarboties tikai ar politisko konkurentu apkarošanu. Nevar būt tā, ka cīņa ar Aivaru Lembergu ir vienīgais, ar ko šī partija izceļas un iet valdībā, ka tas ir vienīgais patiesais mērķis, ko viņi grib sasniegt.

Arī Attīstībai/Par! kā vienu no galvenajiem argumentiem, kāpēc viņi nevēlas atbalstīt Gobzemu, min apgalvojumu, ka aiz viņa stāv Šlesers!

Gribu viest skaidrību arī Attīstībai/Par!. Mīļie draugi, un it sevišķi gribu to teikt Edgaram Jaunupam! Jo Edgars ir ļoti gudrs un prātīgs puika, bet šī gudrība ir izpaudusies galvenokārt intrigās, kas diemžēl ir novedušas Latvijas valsti tur, kur mēs esam. OIK mafija ir vistiešākajā veidā saistīta ar Vienotību. Viss ar OIK saistītais ir radīts Vienotības politiskajā vadībā, Vienotības ekonomikas ministru radīts. Jūs esat šo problēmu radījuši, jūsu rokās ir šo problēmu arī atrisināt, tad ejiet Gobzema valdībā un to dariet! Visas sadārdzinātās zāles, kuras ir dārgākas nekā Anglijā un dārgākas nekā citās Eiropas Savienības valstīs, tas arī ir Vienotības darbs. Un es nedalu šodien, vai tā ir vecā Vienotība vai Jaunā Vienotība, vai Attīstībai/Par!, kas arī ir daļa no vecās un jaunās Vienotības. Ejiet, strādājiet Gobzema valdībā un atrisiniet tās problēmas, kuras jūs esat radījuši! Gribat zināt, vai Šlesers stāv aiz Gobzema? Atbildēšu. Gobzems ir kļuvis par līderi, par kuru ir nobalsojuši ļoti daudzi vēlētāji pēdējās vēlēšanās, un viņš ir pierādījis, ka nebūs marionete kāda rokās. Gribu pateikt – esmu uzņēmējs, manai ģimenei piederošos uzņēmumos šodien strādā vairāki tūkstoši cilvēku, kuru vidējais atalgojums ir vairāk nekā 1500 eiro. Tas ir krietni virs vidējā valstī. Šie uzņēmumi pagājušajā gadā valstij nodokļos un dažādās nodevās ir samaksājuši apmēram 70 miljonus eiro. Tātad uzņēmumi, kurus es pārstāvu, ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī. Tāpēc man, protams, rūp, kas notiks ar šo valsti, kādi likumi tiks pieņemti, kāda būs Latvijas attīstības stratēģija. Es gribētu, lai premjers Gobzems ap sevi sapulcina cilvēkus, kas ir lielākie darba devēji un nodokļu maksātāji Latvijā, jo šādi cilvēki zina, kas jādara, lai problēmu Latvijā būtu mazāk. Viņi neliegs premjeram savu padomu viņa centienos attīstīt Latvijas valsti. Valsti nevar vadīt tikai ierēdņi. Pēc būtības katru nedēļu būtu nepieciešamas divas Ministru kabineta sēdes. Viena ir formālā, kur tiek skatīti likumi, kurus ir sagatavojuši ierēdņi. Otra valdības sēde, kurā piedalās nozaru pārstāvji un kopā ar valdības ministriem domā, kā attīstīt valsti. Valstij ir atklāti jāstrādā rokrokā ar biznesu. Nevis slēpjoties kaut kur un runājot kuluāros, bet oficiāli tiekoties Ministru kabinetā, kur premjers un ministri var tieši uzdot jautājumus un uzņēmēji var viņiem tieši atbildēt, ko mēs kopā varam izdarīt, lai Latvijā labāk attīstītos nozares, uzņēmumi, tiktu radītas darba vietas. Mēs zinām, ka ir virkne problēmu, ko var atrisināt tikai valdība. Jāstrādā tā, kā to dara Singapūrā, kura no nabadzīgas valsts ir kļuvusi par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. Paskatieties tepat uz Lietuvu! Pirms pāris nedēļām Lietuvas Seima deputāti ir pateikuši, ka skandināvu banku ietekme uz Lietuvas ekonomiku ir pārāk liela. Tas ir jāpasaka arī latviešiem! Šodien skandināvu bankas neatbalsta Latvijas nacionālo biznesu. Tās ir savākušas mūsu iedzīvotāju naudu, Latvijas noguldītāju naudu. Par depozītiem tās maksā nulli, bet par kredītiem prasa lielus procentus. Pelna simtiem miljonu un neatbalsta vietējo biznesu. Tās ir problēmas, kas valdībai ir jārisina. Nevar būt tā, ka, aizverot vienu lielu Latvijas pilsoņu banku, mēs lielā mērā esam nodevuši banku biznesu tikai ārzemnieku rokās, kuri nav ieinteresēti attīstīt Latvijas nacionālo uzņēmējdarbību, jo viņiem ir citas biznesa intereses. Ir jādara viss, lai arī mazais un vidējais nacionālais bizness attīstītos un vide tam būtu labvēlīga. To var izdarīt tikai tad, ja valdība aktīvi atbalsta nacionālo biznesu. Es esmu gatavs atbalstīt Gobzemu kā premjeru, ja viņš būs kopā ar Latvijas tautu, tajā skaitā uzņēmējiem. Nevar būt tā, ka Latvijas valdība rūpējas tikai par ārvalstu kapitālu Latvijā. Latvijai ir jāatbalsta Latvijas bizness – tikai tāda valdība Latvijai ir vajadzīga. Ja premjers Gobzems atbalstīs Latvijas nacionālo biznesu, tad Latvijas nacionālais bizness atbalstīs premjeru Gobzemu.

Kāda pašlaik ir Gobzema kā premjera kandidāta vājā vieta?

Gobzems pašlaik mēģina izveidot valdību, sapulcējot ap sevi visas tā saucamās latviskās partijas, bet šodien jau skaidri ir zināms, ka to plāns ir neatbalstīt Gobzema valdības izveidošanu. Sākot ar Attīstībai/Par!, kas to jau skaidri ir pateikusi. Bet Vienotības, «nacionāļu» un JKP mērķis patiesībā ir tāds pats – neatbalstīt Gobzemu! Tiek meklēts tikai iegansts. Gobzemam vajadzētu atteikties no visām sarkanajām līnijām – arī pret Attīstībai/Par!, jo šajā partijā ir prātīgi cilvēki. Ir vēlreiz jāapsēžas pie sarunu galda nedēļas nogalē, jo pāris dienas laika vēl ir atlikušas, un jārunā par profesionāļu valdību. Lai pajautā partijām, kurus labākos profesionālos cilvēkus jūs esat gatavi deleģēt uz ministru amatiem, neskatoties uz to, cik kurai partijai būs ministru! Ja Saskaņai prasīs atbalstīt politisku valdību, kurā viņi vispār nepiedalās, viņi to neatbalstīs. Bet, ja Saskaņai lūgs atbalstu profesionāļu valdībai, kas sastāv no profesionāļiem, es domāju, ka viņi to atbalstīs. Vai tad Saskaņa ir pret valsts attīstību? Vai tad Saskaņai tā nerūp? Saskaņa būs ieinteresēta atbalstīt profesionāļu valdību, bet ar Saskaņu ir jārunā. Viņi arī ir Latvijas cilvēku ievēlēti pārstāvji Saeimā.

Jūs zināt, ka daudzi saka, ka tā būtu Latvijas nodevība - runāt ar Saskaņu. Vai šie aizspriedumi joprojām nav pārāk stipri?

Ja kāds vēl runā par «nodevību», tad viņam ir jāatver acis. Ievēlot Saeimas prezidiju, tika panākta vienošanās, ka KPV LV pārstāvis prezidijā netiek ievēlēts. Tas nenotika nejauši. Tas notika, jo bija šāda vienošanās. Bet tas nav pats trakākais. Sliktākais diemžēl ir tas, ka Saeimas priekšsēdētāja nepārstāv tautas vairākumu. Viņa tika ievēlēta ar 44 balsīm, kas ir mazākums. Vai šādai Saeimas priekšsēdētājai ir tiesības pārstāvēt valsti starptautiskajās sarunās, ja viņai nav parlamenta vairākuma atbalsta? Kā šāds balsojums tika panākts? Bija vienošanās starp Nacionālo apvienību un Saskaņu. Saskaņa vienojās, ka viņu pārstāvis prezidijā būs Klementjevs, bet Nacionālās apvienības pārstāve Mūrniece uzvarēs balsojumā. Tātad Mūrniece par Saeimas priekšsēdētāju ir ievēlēta ar Saskaņas tiešu atbalstu. Kāpēc Gobzems nevar sadarboties ar Saskaņu, bet Nacionālā apvienība var sadarboties ar Saskaņu? Kāpēc Attīstībai/Par! varēja sadarboties ar Saskaņu Saeimas prezidija ievēlēšanā, bet Gobzems nevar sadarboties ar Saskaņu valdības veidošanā?

Ar Saskaņu drīkst sadarboties tikai «zem segas»?

Nu bet cilvēki taču nav muļķi! Kā ir iespējams ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju ar 44 balsīm? Bija vienošanās. Saskaņa nepiedalījās balsojumā par Mūrnieci, tādējādi samazinot nepieciešamo balsu skaitu un nodrošinot viņai uzvaru balsojumā. Ja mēs atveram acis, tad redzam, ka Saeimas prezidijs šodien ir ievēlēts, Nacionālajai apvienībai noslēdzot konkrētu darījumu ar Saskaņu.

Ceturtdien no rīta premjera kandidāts Gobzems Rīta Panorāmā pateica, ka atsakās no visām sarkanajām līnijām, kas iekļauj arī līnijas pret Saskaņu. Vai viņš šī soļa dēļ netiks izolēts, kā tas līdz šim ir noticis Latvijas politikā?

Gobzemam, kā viņš pats to pirms vēlēšanām ir teicis, ir jāveido valdība ar tautu. Tātad visi labākie tautas pārstāvji, par kuriem viņš var apgalvot, ka tie tiešām ir labākie, var kļūt par ministriem šādā profesionāļu valdībā. Pašlaik notiek izdabāšana partijām. Kamēr Gobzems turpinās izdabāt partijām, tikmēr viņa iespējas tikt apstiprinātam ir krietni mazākas. Viņam šodien pēc būtības ir nepieciešams runāt ar visiem. Ja «nacionāļi» lec laukā, tad Gobzems lai skaidri pasaka – pirmais lēmums būs noņemt Mūrnieci no Saeimas priekšsēdētājas amata! Lai Mūrniece jau šodien izdara izvēli, vai viņa grib kļūt ierindas parlamenta deputāte vai tomēr turpināt būt Saeimas spīkere.

Valsts prezidenta dotais termiņš beidzas pirmdien. Vai Gobzemam vēl ir laiks, lai strauji mainītu valdības modeli?

Līdz pirmdienai vēl ir daudz laika. Ja viņš panāk vienošanos, tad pēc tam pāris dienu laikā sagatavot tehniskos dokumentus, lai valdība varētu tikt apstiprināta Saeimā, nav problēma. Nojaucot sarkanās līnijas, Gobzemam ir jāatjauno sarunas arī ar Attīstībai/Par! – ir jāsēžas pie sarunu galda ar pašu Jaunupu, kurš ir galvenais lēmumu pieņēmējs savā partijā. Gobzemam ir jārunā ar visiem atslēgas cilvēkiem katrā partijā. Ja Gobzems spēs runāt atklāti un saprotamā valodā, tad nekādas desmit tikšanās vairs nebūs vajadzīgas.

Taču ceturtdien JKP vēlreiz apliecināja, ka nevēlas valdībā ZZS. Vai ar to nav pielikts punkts?

Tā ir laba zīme, ka Gobzemam beidzot ir jāsāk rīkoties tikpat izlēmīgi, kā kādreiz to darīja Kārlis Ulmanis. Kad parlamentā valda bardaks, jāņem vara savās rokās! Tauta gaida stipru līderi, kurš ir spējīgs un izlēmīgs.

Gobzemam jāveido profesionāļu valdība, par kuru var nobalsot vairākums Saeimas deputātu neatkarīgi no partijas piederības. Par profesionāļu valdību būs brīvais balsojums. Satversme nosaka, ka katram deputātam ir viena balss. Un nekāda partijas disciplīna nevar aizliegt katram tautas pārstāvim pieņemt savu lēmumu patstāvīgi. Bet, kas attiecas uz ZZS, tad Gobzemam ir jāuzdod vienkāršs jautājums JKP – kāpēc viņi ir pret sadarbību ar Raimondu Bergmani – Latvijas aizsardzības ministru, kurš ir viens no cienījamākajiem cilvēkiem valstī? Spēkavīrs – Latvijas simbols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā uz nākamā viena gada termiņu pārvēlēta AS "SEB banka" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, bet par priekšsēdētājas vietnieku - AS "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Asociācijas padome strādā sešu locekļu sastāvā - Kerli Gabriloviča, "Luminor Bank" AS Latvijas filiāles vadītāja, Johan Åkerblom, AS "Citadele banka" valdes priekšsēdētājs, Dmitrijs Latiševs, AS "BlueOrange Bank" valdes un izpildkomitejas priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors, Inese Zīle, valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" valdes locekle, kā arī asociācijas padomes priekšsēdētāja I. Tetere un viņas vietnieks R. Rubenis.

Asociācijas mērķis ir sadarbībā ar valsts, nevalstiskā sektora un citu nozaru partneriem mērķtiecīgi uzlabot uzņēmējdarbības un finanšu pakalpojumu vidi Latvijā, kā arī veicināt Latvijas finanšu nozares starptautisko reputāciju un konkurētspēju. Asociācijas padomes galvenie uzdevumi ir noteikt stratēģiskos darbības virzienus un veidot tās nostāju un apstiprināt pozīcijas stratēģiski būtiskos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārregulētas nozares

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, Anita Kantāne, 13.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: LETA

Dažādu nozaru regulējuma salīdzinājums starp Baltijas valstīm bieži noslēdzas ar zaudējumu Latvijai.

Finanšu nozare, akcīzes nodokļa piemērošana, farmācija, azartspēles ir nozares, kuras pēdējos pāris gados ir bijušas ekonomikas fokusā. Likumu ir tik daudz, regulācija ir tik smaga, ka faktiski darbība sāk buksēt.

Stāsts par finanšu nozares “kapitālā remonta” sekām vai to, cik ļoti esam pārcentušies regulējumos uz kaimiņu fona, jāsāk ar to, ka valsts augstākās amatpersonas sāk publiski norādīt iespējamās destruktīvās sekas.

“... Latvija vairs nav naudas atmazgāšanas vieta, kā tas bija pirms šī kapitālā remonta. Vienlaicīgi es redzu, un to redz arī bizness un pilsoņi, ka šī uzraudzība, lai izķertu netīro naudu, ir kļuvusi visaptveroša un faktiski attiecas uz katru pilsoni, kurš nonāk attaisnošanās pozīcijā,” saka Latvijas Valsts prezidents Egils Levits intervijā laikrakstam Diena. Ar bažām par pārāk stingrajām prasībām izsakās arī vairāki valsts ministri. Pirmais trauksmi sāka celt aizsardzības ministrs Artis Pabriks, norādot uz to, ka Aizsardzības ministrijas partneru darbs ir apgrūtināts, jo uzņēmumiem, militārajiem ražotājiem, bez skaidra pamatojuma un iemesla bankas ir atteikušas attīstības projektu finansējumus, jaunu kontu atvēršanu, vai atsevišķos gadījumos uzņēmumu jau esošie konti ir slēgti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Musulmaņu sadarbības partneriem nepatika viena nianse iepakojuma dizainā

Lelde Petrāne, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mušļu un putru ražotāja SIA Felici (zīmols Graci) arī šogad piedāvā Ziemassvētku musli. Tāds tiek ražots jau vairākus gadus, tomēr šogad ir pilnveidots sastāvs un - līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu – produktam ir arī jauns iepakojums un dizains. Iepakojuma dizains gan sniedzis jaunu mācību uzņēmumam, biznesa portālam db.lv pastāstīja Graci idejas autore un vadītāja Alise Balgalve.

Viņa stāsta, ka Ziemassvētku muslis ir ikgadējs produkts, ko klienti gaida. Par to sāk interesēties jau rudenī. Katru gadu svētku produkta pārdošanas apjoms pieaug. Plānots, ka šogad veikalu plauktos muslis varētu būt līdz janvārim.

«Ziemeļeiropas cilvēkam Ziemassvētki saistās ar upenēm, āboliem, dzērvenēm – vietējām dabas veltēm. Tie ir svētki, kas smaržo pēc kanēļa, kardamona un muskatrieksta. Vēlējāmies radīt produktu, kas gan sastāva, gan dizaina ziņā atbilst ziemeļnieku izjūtai par Ziemassvētkiem,» skaidro A. Balgalve. «Dizainu uzticam latviešu dizaineriem, tā autori ir SIA Diena Pirms Jāņu Nakts (DPJN) dizainere Aija Matuzele un dizaina aģentūras vadītājs Kārlis Krieķis,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot gandrīz 10 miljonus eiro, Karostā atklāta jauna melnā metāla izstrādājumu ražotne

Monta Glumane, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot gandrīz 10 miljonu eiro,uzņēmums LSEZ «Jensen Metal» SIA atklājis jaunu ražotni Liepājā, Karostas industriālā parka teritorijā, informē uzņēmums.

Būvē investēti 7,3 miljoni eiro, bet iekārtās - 2,5 miljoni eiro.

Līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu plānots kāpināt līdzšinējo ražošanas jaudu par 50%, kā arī turpināt paplašināšanos jau tuvākajā laikā.

11 400 kvadrātmetru ražotnes teritorijā LSEZ «Jensen Metal» SIA ražos melnā metāla izstrādājumus. Jaunās telpas un iekārtas ļaus Furnitūras departamentā saražot līdz pat 130 000 profiliem nedēļā, būtiski kāpinot jaudu un efektivitāti. Šogad uzceltā ēka nodrošinās loģisku un efektīvu ražošanas plūsmu, kā arī papildu automatizācijas iespējas nākotnē.

«Būvēt jaunu ražotni uzņēmumu pamudināja viens no lielākajiem klientiem, kas pirms pāris gadiem iesniedza izaugsmes plānu ar pieaugumu 25% apmērā ik gadu nākamajiem pieciem gadiem. 2018. gada janvārī noslēgtais ilgtermiņa līgums ar klientu bija pamats būves uzsākšanai,» pastāstīja Ieva Līmeža, LSEZ «Jensen Metal» SIA un LSEZ SIA «JM Properties» prokūriste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur iesprūdusi aprites ekonomika Latvijā?

Māris Simanovičs - «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst, turpretī atkritumu kalni tikai palielinās. Izskan pat tādiem apgalvojumi, ka Latvija lēnām kļūst par Eiropas atkritumu poligonu, jo nespējam tikt līdzi atkritumu pārstrādes tempiem citur Eiropā.

To savā ziņā apstiprina arī jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas Vides raksturlielumu pārskats, kurā skaidri norādīts, ka, palielinoties iedzīvotāju labklājībai, laikā no 2004.gada līdz 2016.gadam radīto atkritumu apjoms valstī audzis vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka ar atkritumu šķirošanu vien uz priekšu netiksim – jāsāk raudzīties uz kopējo bildi.

Sākotnēji jāvērš uzmanība uz mūsu paradumiem, ko, protams, ietekmē tas, ko varam iegādāties veikalu plauktos. Šobrīd tiek stingri noteikts apjoms, cik tirgū novietotā iepakojuma jāatgūst un jāpārstrādā, taču nav neviena nosacījuma, kas definētu to, cik lielai daļai no iepakojuma vispār jābūt pārstrādājamai. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi šķirot vairāk, taču, kamēr ražotāji un iepakotāji nav motivēti jau saknē tirgū novietot pārstrādājamu iepakojumu, būsim visai tālu no ilgtspējīga ekonomikas modeļa. Tas diemžēl atspēlējas arī uz nākamajiem atkritumu apsaimniekošanas posmiem – šķirošanu un pārstrādi. Iepakojums ir tik daudzveidīgs, veidots no dažādiem kompozītmateriāliem, ka daļa no tā jebkurā gadījumā nonāk poligonos. Pēc mūsu aplēsēm, jau iedzīvotāju šķirotajos atkritumos vien ir 10 līdz 30% atkritumu, kuri nav derīgi pārstrādei, un esam spiesti tos nogādāt apglabāšanai poligonā. Arī atkritumu dedzināšanas jaudas, ražojot enerģiju, Latvijā ir niecīgas, bet citām Eiropas valstīm pašām pietiek, ko dedzināt, tāpēc arī tā Latvijai nav opcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iekšējais patēriņš – spēcīgs ierocis cīņai ar vīrusa seku novēršanu

Agris Kamenders, Ekodoma SIA, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa radītā krīze visā pasaulē ir nākusi kā spēcīgs modinātājzvans, apturot ekonomikas procesus un liekot paraudzīties uz esošo sistēmu no malas. Līdz krīzei ekonomiskā sistēma darbojās kā smalks savstarpēji saistītu zobratiņu tīkls, kur katram elementam ir nozīmīga loma pārējo elementu balstīšanā. Imports, eksports, iekšējais patēriņš, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem – viss radīja darba vietas un sildīja ekonomiku. Tagad, kad daudzi procesi apstājušies, ir īpaši skaudri redzams, cik trausla ir bijusi šī sistēma.

Cīņa ar vīrusu nevilksies mūžīgi, tāpat arī ekonomika agri vai vēlu atsāks darboties vairāk vai mazāk ierastajā veidā. Savā ziņā šīs krīzes izraisītā dīkstāve ir īstais mirklis, kad būtu pārvērtējams uzņēmumu resursu patēriņš un veicams uzņēmumu energoaudits, kas palīdzētu identificēt tās jomas, kurās iespējami uzlabojumi, ņemot vērā labākās ilgtspējības praksi, kā arī ieviešot videi draudzīgus un energoefektīvus risinājumus, tādējādi uzlabojot uzņēmuma efektivitāti un finanšu atdevi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nokia 5.3" piemīt budžeta klases tālruņiem neraksturīgs svarīgāko sastāvdaļu līdzsvars un tas pat aprīkots ar sejas atpazīšanas sistēmu.

Pēc ieilgušiem identitātes meklējumiem, atjaunotais "Nokia" zīmols, šķiet beidzot ir atradis vietu pasaules viedtelefonu hierarhijā. Tā īpašniekiem "HMD Global" izdodas radīt tehniski kvalitatīvus produktus un cenas ziņā iekļauties starp budžeta un vidējo klasi. Jaunākais pienesums "Nokia 5.3" precīzi atbilst šim aprakstam, un ir gana interesanta ierīce lietotājiem, kuri nevēlas tērēt viedtelefonam īpaši vairāk par 200 eiro.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

Kamēr citi ražotāji cenšas līdzināties viens otram, aizmugurējās kameras izkārtojot vienā vertikālā virtenē vai plašākos blokos pa pāriem, "Nokia 5.3" pieturas pie no pērnā gada "Nokia 9 PureView" aizgūtā apaļā dizaina. Četras simetriski izkārtotas kameras ar zibspuldzi pa vidu saskan ar mazliet zemāk novietoto mazāko apli – pirkstu nospiedumu lasītāju. Kā ierasts, kameras bloks ir izvirzīts uz āru, taču tā apmales ir mata tiesu augstākas par lēcas klājošo stiklu, tādēļ tas ir relatīvi pasargāts no skrāpējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada deviņos mēnešos Tet grupas apgrozījums bijis 162,8 miljoni eiro, saglabājot pagājušā gada līmeni attiecīgajā periodā, un valsts budžetā nodokļos iemaksāti 40,3 miljoni eiro, liecina grupas neauditētie finanšu rezultāti.

“Neskatoties uz šogad piedzīvoto ekonomisko spriedzi, Tet grupas uzņēmumiem ir izdevies saglabāt labus rezultātus. Sagaidāms, ka noslēdzošie mēneši būs tikpat izaicinoši kā līdzšinējais gads, tādēļ Tet fokusā arī turpmāk būs kritiski nozīmīgās interneta un televīzijas infrastruktūras nodrošināšana sabiedrībai un uzņēmējiem,” saka Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Savu vietu izklaides nozarē ar vietējo oriģinālsaturu un jaunākajām pasaules filmām un seriāliem nostiprina Shortcut, apgrozījumam augot par 35%.

Lielākais apgrozījuma pieaugums vērojams datortehnikas apkalpošanas un datu pakalpojumos, kā arī tehnikas mazumtirdzniecībā. Par 35% pieaudzis eksporta apgrozījums, lielā mērā pateicoties optisko tīklu izbūvei Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tradicionālajai atkritumu apsaimniekošanai ir pienākušas beigas

SIA Pilsētvides serviss valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. maijā notiks biznesa forums "CexitBiz". Forums ir loģisks turpinājums aprīļa beigās notikušajam sabiedrības forumam "Pietura: Cexit", tikai šoreiz pasākuma fokusā būs tieši uzņēmējdarbības sektors, tā specifiskā situācija pandēmijas izraisītās krīzes laikā.

Foruma mērķis ir sniegt praktisku informāciju, metodes, paņēmienus, lai uzņēmumiem palīdzētu paredzēt mainīgo situāciju, radīt produktus un pakalpojumus, lai spētu finansiāli un arī konceptuāli pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Forumā uzstāsies tādi lektori un viedokļu līderi kā Martins Gauss, Ieva Tetere, Jānis Ošlejs, Zane Čulkstēna, Andrejs Vasiļjevs, Andris Rubīns, Māris Jansons u.c.

"Foruma saturs būs organizēts trīs blokos – nākotnes procesi, izaicinājumi darbiniekiem un jauna pieredze klientiem. Esam saplānojuši forumu tā, lai sešu stundu laikā uzņēmēji varētu gan gūt ieskatu tendencēs, iespējams, pat futūriskos nākotnes modeļos, gan gūt idejas tam, kā vadīt uzņēmuma būtiskāko resursu – darbiniekus, kuri šobrīd piedzīvo lielas pārmaiņas gan individuāli, gan arī organizācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš uzņēmums piedāvā savu ēdienu piegādes biznesa programmatūru citiem uzņēmumiem, tas ir pārstāvēts jau 16 valstīs.

Pērn novembrī SIA "Zeew" mainīja biznesa virzienu un tā vietā, lai piedāvātu ēdienu piegādi un konkurētu ar "Wolt" un "Bolt Food", piedāvā risinājumu, lai citi uzņēmumi varētu atvērt savu ēdienu piegādes uzņēmumu. "Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš, kurš vēlas piedāvāt ēdienu piegādi, var uz "Zeew" programmatūras bāzes izveidot aplikāciju, dot tam savu nosaukumu un pavisam drīz būt tirgū," stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA "Zeew" dibinātājs.

Liela daļa klientu ir jau eksistējoši ēdienu piegādes uzņēmumi, kam ir savas platformas un tirgus daļa, bet tie izmanto "Zeew", lai uzlabotu savu piedāvājumu, tāpat klientu vidū ir restorāni, kas veido savas mobilās lietotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankās dominē iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumi, kas sasnieguši 91% no visa noguldījumu apjoma - 80% ir iekšzemes klientu naudas līdzekļi, 11% - ES valstu; 9% - citu valstu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Komisija ir apkopojusi 2018. gada pēdējā ceturkšņa datus saistībā ar Latvijas banku sektora transformācijas procesu. Latvijas banku sektora biznesa pieejas un fokusa maiņa, kas saskaņā ar FKTK dotajiem uzdevumiem tika sākta 2016. gadā, šobrīd ir noslēguma fāzē. 2018. gadā ir īstenoti vairāki kompleksi pasākumi, kas būtiski mainījuši Latvijas banku klientu bāzi un nodrošinājuši jauno biznesa modeļu ieviešanas sākumu, turpmāk koncentrējoties uz iekšzemes un Eiropas Savienības valstu klientu apkalpošanu un piesaisti.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš skaidro: «Tagad ar gandarījumu varam raudzīties uz vietējās izcelsmes naudas, t.i., eiro dominanci mūsu banku tirgū, tādā ziņā šī ir pilnīgi cita biznesa vide nekā iepriekšējos 25 gados. Jo īpaši svarīga veiktās transformācijas posmā ir bijusi vietējo noguldījumu stabilitāte un pat pakāpenisks to pieaugums, sasniedzot iekšzemes noguldījumu vēsturiski augstāko līmeni - 13 miljardi eiro. Šis ir vairāku gadu darba rezultāts, kuru bankas veica ciešā sadarbība ar uzraugu - FKTK komandu. Pakāpeniski un bez liekiem satricinājumiem ir notikusi vērienīga reforma, ko iesākām 2016. gadā, kļūstot par OECD dalībvalsti, jo īpaši daudz ir paveikts pagājušajā gadā, bankām vēl straujāk nekā iepriekš atsakoties no riskanto klientu segmenta.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārtiņš Ints Rītiņš neuzzinās, vai rīkojās pareizi, aiziedams no restorāna Vincents, bet pavāra profesijai un restorānu biznesam kopumā viņš muguru nepagriezīs nekad.

Ēdiens ir kā glezna, ar ko vēl šodien var pārsteigt cilvēkus, ir pārliecināts pavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņam paveicies pagatavotās un pasniegtās maltītes simfoniju ne vien sadzirdēt, bet arī pašam piedalīties tās tapšanā neskaitāmās zemēs ar vislabākajiem aroda brāļiem pasaulē. Un tas tikai tāpēc, ka M. Rītiņš allaž tiecies turēt augstu līmeni un reputāciju, kā arī vienmēr daudz ceļojis un devies meklēt kaut ko jaunu. Arī tas ļāvis vairāk nekā 20 gadu garumā ar glanci no televīzijas ekrāniem vaicāt, vai tad kaut kas var būt labāks par kārtējo neatkārtojamo kulinārijas šedevru? Tādējādi kopumā liela ir pavāra artava ēšanas kultūras attīstībā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ērtāku risinājumu ietekmē cilvēki kļūst nepacietīgāki

Anda Asere, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība pierod pie ērtiem risinājumiem, jo īpaši jaunākā paaudze, kas to ietekmē kļūst arvien nepacietīgāka.

Tā šodien notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē “Slush” norādīja Sebastians Semjatkovskis (Sebastian Siemiatkowski), “Klarna” izpilddirektors. “Klarna” ir Zviedrijas norēķinu uzņēmums, kas pēc nesenās finansējuma piesaistes sasniedza 5,5 miljardu dolāru vērtību, tādējādi kļūstot par Eiropas vērtīgāko finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu.

“Savā ziņā lietotāja pieredze atspoguļo visu biznesu. Mēs daudz strādājam ar e-komercijas kompānijām un es satieku daudzus mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājus, kam ir dabiski būt savos fiziskajos veikalos, bet nereti šķiet, ka viņi nav apmeklējuši savu internetveikalu,” teic S. Semjatkovskis. Viņu mulsina, kādā mērā reizēm uzņēmumi neņem vērā lietotāja pieredzi un neapzinās tās nozīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā birojā fokusā ir darbinieku labsajūta – tajā ir gan biodinamiskais apgaismojums, gan trenažieru zāle, gan fizioterapijas kabinets.

Veidojot jaunu galveno mītni, tiešsaistes platformas "Printify" prioritāte bija radīt vidi, kas veicina inovācijas un ļauj tās iemītniekiem strādāt pēc iespējas ērti, patīkami un efektīvi.

Pirmajā stāvā ir nodrošinātas visas ērtības atpūtas mirkļiem, lai dotu iespēju ērti aprunāties, satikties, ēst pusdienas, kā arī noorganizēt kādu ātru tikšanos ar viesi.

Otrajā un ceturtajā stāvā ir darba zonas, kuru mērķis ir veicināt pēc iespējas vieglāku koncentrēšanos. Trīs ēkas stāvi ir aprīkoti ar automatizētu biodinamisko apgaismojumu. Tā izvietojums ir pielāgots telpai, lietotāja vajadzībām un funkcijai, kas katrā stāvā atšķiras.

"Biodinamiskais apgaismojums ataino saules hronoloģiskos ciklus, kas pastarpināti ir sasaistē ar cilvēka iekšējo bioloģisko ritmu. Tādejādi apgaismojums pozitīvā veidā veicina darba spējas, ar apgaismojumu darbinieks ļaujas darbam, neiemieg un tajā pašā laikā vakarā tiek sagatavots nākamajai dienai. Gaismekļiem ir ieprogrammēts gaismas krāsas temperatūras un pielāgota spilgtuma maiņa visā dienas garumā," stāsta Jānis Berdigans, "Printify" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstāžu tradicionālais uzdevums – parādīt savu produktu un pakalpojumu – iet rokrokā ar tīklošanu un jaunu kontaktu veidošanu.

«Izstāde ir lielisks formāts tīklošanai, jo gan apmeklētāji, gan dalībnieki ir ieradušies, lai veidotu jaunus kontaktus, un ir labvēlīgi noskaņoti un ieinteresēti aprunāties, sniegt informāciju un atbildēt uz jautājumiem. Turklāt izstādē parasti ir tīklošanai piemērota vide – neviens nesēž, visi nepārtraukti pārvietojas, ir daudz uzskates materiālu, par kuriem ir iespēja uzdot jautājumus vai tos izmēģināt, notiek dažādi pasākumi un konkursi,» raksturo Aiga Veckalne, SIA Personīgās zīmolvedības akadēmija līdzīpašniece. Viņa uzsver, ka tīklošana ir ilgtermiņa stratēģija, tā nav pārdošana, bet pēc iespējas lielāka cilvēku daudzuma uzrunāšana pasākumā, lai iedotu savu vizītkarti un reklamētu uzņēmumu, produktu vai pakalpojumu. Tā ir attiecību veidošana, tādēļ uzmanīgi jāklausās un jāuzdod jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīga kļūs par Baltijas tehnoloģiju galvaspilsētu, pulcējot vairāk nekā 2000 jaunuzņēmumu pārstāvju, tehnoloģiju entuziastu, ekspertu, studentu un nozares pārstāvju no visas pasaules.

Galvaspilsētā norisināsies vairāk nekā 20 dažādu pasākumu, kas veltīti idejām, jaunuzņēmumiem un jaunajām tehnoloģijām, no kuriem lielākais - konference TechChill - tiek organizēts jau astoto gadu, un piesaista Latvijai starptautisko mediju, investoru un IT zīmolu interesi.

Informācijas tehnoloģijas jau vairākus gadus ir visstraujāk augošā ekonomikas nozare Latvijā, un sistemātiski turpina pieaugt arī IT jomas eksports, tā skaidri iezīmējot Latvijas ekonomisko potenciālu. Strauji aug ne tikai IT nozare kopumā, bet arī Latvijas un Baltijas jaunuzņēmumu vides attīstība kopumā, un līdz ar to - arī investoru, mediju, lielo uzņēmumu interese par Baltijas tirgu. Rodas ne tikai aizvien jauni, veiksmīgi uzņēmumi, bet pēdējos gados Latvija sevi iezīmē jaunuzņēmumu pasaules kartē ar valsts atbalsta iniciatīvām, veidojas aizvien jauni pasākumi, notikumi un starptautiskas sadarbības projekti, tiek dibinātas organizācijas un Latvija tiek pārstāvēta arī ārpus robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Situācija autobūves nozarē norāda uz sarežģījumiem ilgtermiņā

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no globālās ekonomikas bremzēšanās iemesliem ir bijusi visaptveroša rūpniecības izaugsmes lejupslīde, taču autobūvē ir veicies īpaši slikti.

Lai gan pie vainas ir daudzi īslaicīgi faktori, situācija nozarē norāda arī uz sarežģījumiem ilgtermiņā, kur liela nozīme ir tirdzniecības kariem. Autobūves vājums atspoguļo automobiļu pārdošanas kritumu daudzviet pasaulē. Īpaši strauji pārdošanas apjomi kritušies Ķīnā (pasaules lielākais tirgus) un Indijā. Taču noiets ir rucis arī citos lielos tirgos, piemēram, ASV un eirozonā. Pieejamās aplēses liecina, ka, ņemot vērā ietekmi uz piegādes ķēdēm, notiekošais ir samazinājis pasaules IKP par 0.2%.

Sarežģījumi daļēji skaidrojami ar pagaidu faktoriem. Piemēram, Ķīnā patērētāji aizturēja jaunu auto iegādi, jo parādījās ziņas, ka varētu tikt atjaunoti nodokļu atvieglojumi. Indijas gadījumā pie vainas ir pērn ieviestie apdrošināšanas noteikumi. Tikmēr eirozonā traucējumus auto ražošanā izraisīja stingrāku emisiju noteikumu ieviešana. Šiem faktoriem izzūdot, automašīnu pārdošana un autobūve nākamgad varētu stabilizēties. Tomēr, ņemot vērā plašo rūpniecības sarežģījuma mērogu, automobiļu ražošanas atgūšanās var būt nepietiekama, lai atjaunotu globālās rūpniecības izaugsmi. Atgūšanās būs lēna, jo stingrāki kredītnosacījumi un patērētāju pārliecības mazināšanās iegrožos automobiļu pārdošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieki 50+ kā darba tirgus (ne)slēptais potenciāls

Mečislavs Maculēvičs, "Rimi Baltic" personālvadības direktors, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistika, Latvijas darba tirgū 40% no kopējā bezdarbnieku daudzuma veido darba ņēmēji, kuri pārstāv vecuma grupu 50+*. Šobrīd, kad darba tirgū ir akūts dažāda profila speciālistu trūkums, tas ir resurss, kas pelnījis lielu uzmanību un novērtējumu. Tas ir neizmantots potenciāls, kura apgūšanā ir būtiska gan darba devēju, gan arī pašu darba ņēmēju aktīvāka iesaiste.

Mūsdienu darba tirgū būtiskas prasības joprojām ir amatam atbilstoša izglītība un kompetences, tomēr aizvien vairāk fokusā izvirzās arī cilvēka individuālās īpašības – emocionālais briedums, strādīgums, motivācija augt, attīstīties un apgūt jaunas iemaņas. Mazumtirdzniecībā, kur profesiju klāsts ir plašs, tikpat plašas ir arī darbinieku iespējas sniegt savu ieguldījumu neatkarīgi no iegūtās izglītības, dzīves un darba pieredzes, vecuma, dzimuma vai fiziskiem ierobežojumiem.

Šobrīd "Rimi Latvia" nodarbina 1958 cilvēku vecuma grupā 50+, turklāt no tiem vairāk nekā puse ir mūsu veikalu "sejas" – pārdevēji un pārdevēji-kasieri. Dažādu profesiju darbinieki šajā vecuma grupā ieņem arī citus amatus gan "Rimi" veikalos, gan birojā. Vai mēs esam gatavi piedāvāt aktuālās 250 vakances 50+ vecuma grupas kandidātiem? Vai esam gatavi, ka esošie darbinieki attīsta savu karjeru uzņēmuma ietvaros jebkurā vecumā? Jā, nešaubīgi, ja ir interese un motivācija apgūt konkrētajai vakancei nepieciešamās prasmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzus uzņēmējus pandēmijas izraisītā ārkārtējā situācija ir pārsteigusi, liekot atbildēt uz jautājumu – kādu pievienoto vērtību rada mans uzņēmums?

Var gadīties, ka atbilde ir nepatīkama un kompānijas radītais produkts vai pakalpojums ir atbalstījis patēriņa kultūras radītu iluzoru vajadzību. Šie pakalpojumi ir pirmie, no kā krīzes laikā sabiedrība atsakās. Lai atgrieztos biznesa vilnī, "EM Normandie" biznesa skolas profesors un "transforms.me" dibinātājs Agnis Stibe rosina domāt par to, lai uzņēmums apmierinātu cilvēku patiesās vajadzības.

"Ir tādi pakalpojumi, kas saskaņā ar mūsu pamatvajadzībām nav nepieciešami, bet cilvēki ir pieraduši pie tiem, jo redz tos gan televīzijā, gan tiešsaistē, gan draugu, radu un kaimiņu dzīvē. Tie ir pirmie pakalpojumi, kas tagad mirst," viņš saka.

Šobrīd viņa fokusā ir transformācijas gēns, un šajos apstākļos tā pētīšanai paveras ļoti plaši horizonti. Vairāk par pārmaiņām, to izraisīto stresu un cilvēku dabisko spēju pielāgoties A. Stibe stāsta intervijā žurnālam "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.

Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.

Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru