Jaunākais izdevums

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Latvijai ir vajadzīgs līderis, kurš ir spējīgs aiz sevis līdzi aizraut cilvēkus, kuri šodien varbūt netic šai valstij, bet ļoti vēlas tai noticēt. Tāpēc es šodien atklāti pasaku, ka atbalstu Aldi Gobzemu kā nākamo Latvijas premjeru. Un es uzskatu, ka Latvijas Saeimas deputātiem ir jādara viss, lai Gobzema valdība tiktu apstiprināta.

Kā jūs domājat, vai Aldim Gozbemam izdosies panākt savas valdības apstiprināšanu?

Mēs dzīvojam laikā, kad partijas ir novilkušas visdažādākās sarkanās līnijas. Un visas šīs līnijas lielā mērā ir saistītas nevis ar to, ka kāds ir par attīstību, bet ir par stagnāciju – par vecās politikas turpināšanu. Līdz ar to tiek darīts viss, lai vecā politiskā vide, kura būtu jānomaina, turpinātos. Tāpēc Gobzems ir kļuvis ļoti neizdevīgs lielākai Saeimā ievēlēto partiju daļai.

Bet vai varat šodien prognozēt, vai izdosies izveidot Gobzema valdību?

Esmu pārliecināts, ka tā iespēja, ko Aldim Gobzemam ir devis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, zinādams visas šīs aizkulises, visas šīs spēles un intrigas, ir tāpēc, ka prezidents ir noticējis Gobzemam. Un arī Valsts prezidentam ir pārliecība, ka Gobzema valdība var tikt apstiprināta. Vai šī valdība tiks apstiprināta tādā modelī un sastāvā, kādu Gobzems ir publiski iezīmējis, par to mani māc šaubas. Mēs redzam, ka Gobzema potenciālie partneri dara visu, lai Gobzema valdība netiek apstiprināta, jo viņi negrib, lai Latvijas valdībai ir stiprs premjers. Viņi labāk redzētu vāju premjeru, ar kuru var viegli manipulēt un kuru var raustīt uz visām pusēm. Bet viss vēl ir Gobzema rokās. Taču viņam ir jāmaina sava stratēģija. Ir jāveido profesionāļu valdība. Ja viņš to izdarīs, esmu pārliecināts - viņa valdība tiks apstiprināta.

Veidojot Jāņa Bordāna valdību, Gobzems faktiski izveidoja bloku ar JKP. Vai šī partija ir tuvākais KPV LV sabiedrotais?

Ar 32 balsīm nav iespējams apstiprināt valdību – ir nepieciešams vairākums. Lai šo vairākumu sasniegtu, ir jāvienojas ar politiskajām partijām un Saeimā ievēlētajiem politiķiem. Pašreiz mēs redzam to, ka sākotnēji tika novilkta sarkanā līnija pret Saskaņu. Pēc tam tika novilkta līnija no JKP puses pret ZZS. Tagad ir novilkta līnija pret Attīstībai/Par!, ko savukārt izdarīja Gobzems. Protams, ka ar to ir radīta situācija, kas var novest Latviju līdz ārkārtas vēlēšanām. Vai ārkārtas vēlēšanas būs tās, kurās tiks atrisinātas Latvijas problēmas? Nē! Latvijai ir nepieciešama profesionāļu valdība. Tas ir tas, kas Gobzemam ir jādara. Viņam ir vēlreiz jāizvērtē, vai visi kandidāti, kurus viņš ir nosaucis, ir profesionāļi. Vai tie ir tie kandidāti, kas tiešām ir spējīgi vadīt savas nozares un virzīt valsti uz priekšu? Vai tie ir tie kandidāti, ar kuriem Gobzems kā premjers ir gatavs vadīt valdības kuģi cauri lielajam okeānam, kurā būs ne viena vien vētra. Premjeram galvenais ir profesionāla komanda, kurai viņš var uzticēties. Gobzemam vēl ir laiks uzlabot savas komandas sastāvu.

Gobzema piedāvātajā modelī dominē nacionāli konservatīvās partijas. Vai tas būtiski nemazina manevra iespējas, piedāvājot citu modeli?

Gobzemam šodien ir jāizdara būtiska izvēle. Tas ir riskants solis, bet man tas savā laikā ir izdevies. Rīgas domē līdz 2009.gadam valdīja tā saucamās latviskās partijas. Taču līdz 2009.gadam Rīgas pašvaldībā nekad tik plaši nesvinēja Jāņus, nekad nebija tik lieli Līgo svētki ar latviešu mūziķiem pilsētas centrā, nekad nebija bijuši tik grandiozi 18.novembra svētki. Daudz kas no latviskās kultūras pasākumiem, kas tagad ir Rīgā, nav bijis tā saucamo latvisko partiju laikā. Tad, kad es izveidoju koalīciju ar Nilu Ušakovu, Rīga sāka mainīties uz labo pusi. Arī daudz piesauktā Barona iela īstenībā ir apliecinājums tam, ka Rīga kļūst labāka. Ir viegli pamanīt, ka kāds būvnieks nav labi izdarījis savu darbu. Bet nevar pārmest Rīgas domei, ka tai nav vēlmes sakārtot pilsētas infrastruktūru un ielas. Bijušajā pamestajā stadionā tajā pašā Krišjāņa Barona ielā tagad ir kolosāli bērnu sporta laukumi, kādi nekad agrāk nav ierīkoti. Nekad agrāk tā saucamās latviskās partijas tā nav rūpējušās par Rīgu, kā tas notiek tagad. Tāpēc arī Rīgas mēru rīdzinieki ir vairākkārt pārvēlējuši amatā, jo cilvēki redz, ka Ušakova laikā Rīga kļūst labāka. Domāju, ka šodien ir pienācis laiks, kad ir jāapvieno visa Latvijas tauta un ir jāveido profesionāļu valdība. Ja tiks veidota profesionāļu valdība, esmu pārliecināts, ka par šādu valdību nobalsos arī Saskaņa. Gobzemam nav jābaidās valdībā aicināt ar partijām nesaistītus cilvēkus, kas ir profesionāļi, līderi savās nozarēs, kas vada uzņēmumus. Varbūt šādu cilvēku piesaiste, kuri savā dzīvē kaut ko ir sasnieguši, pārliecinātu Saeimas vairākumu. Ja kāda no partijām tomēr nolems kopumā neatbalstīt Gobzema valdību, esmu pārliecināts, ka tajās var atrasties atsevišķi cilvēki, kas nolems atbalstīt viņa valdību. Arī Strīķei un Jurašam Gobzema valdība dod iespēju strādāt Latvijas labā, nevis nodarboties tikai ar politisko konkurentu apkarošanu. Nevar būt tā, ka cīņa ar Aivaru Lembergu ir vienīgais, ar ko šī partija izceļas un iet valdībā, ka tas ir vienīgais patiesais mērķis, ko viņi grib sasniegt.

Arī Attīstībai/Par! kā vienu no galvenajiem argumentiem, kāpēc viņi nevēlas atbalstīt Gobzemu, min apgalvojumu, ka aiz viņa stāv Šlesers!

Gribu viest skaidrību arī Attīstībai/Par!. Mīļie draugi, un it sevišķi gribu to teikt Edgaram Jaunupam! Jo Edgars ir ļoti gudrs un prātīgs puika, bet šī gudrība ir izpaudusies galvenokārt intrigās, kas diemžēl ir novedušas Latvijas valsti tur, kur mēs esam. OIK mafija ir vistiešākajā veidā saistīta ar Vienotību. Viss ar OIK saistītais ir radīts Vienotības politiskajā vadībā, Vienotības ekonomikas ministru radīts. Jūs esat šo problēmu radījuši, jūsu rokās ir šo problēmu arī atrisināt, tad ejiet Gobzema valdībā un to dariet! Visas sadārdzinātās zāles, kuras ir dārgākas nekā Anglijā un dārgākas nekā citās Eiropas Savienības valstīs, tas arī ir Vienotības darbs. Un es nedalu šodien, vai tā ir vecā Vienotība vai Jaunā Vienotība, vai Attīstībai/Par!, kas arī ir daļa no vecās un jaunās Vienotības. Ejiet, strādājiet Gobzema valdībā un atrisiniet tās problēmas, kuras jūs esat radījuši! Gribat zināt, vai Šlesers stāv aiz Gobzema? Atbildēšu. Gobzems ir kļuvis par līderi, par kuru ir nobalsojuši ļoti daudzi vēlētāji pēdējās vēlēšanās, un viņš ir pierādījis, ka nebūs marionete kāda rokās. Gribu pateikt – esmu uzņēmējs, manai ģimenei piederošos uzņēmumos šodien strādā vairāki tūkstoši cilvēku, kuru vidējais atalgojums ir vairāk nekā 1500 eiro. Tas ir krietni virs vidējā valstī. Šie uzņēmumi pagājušajā gadā valstij nodokļos un dažādās nodevās ir samaksājuši apmēram 70 miljonus eiro. Tātad uzņēmumi, kurus es pārstāvu, ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī. Tāpēc man, protams, rūp, kas notiks ar šo valsti, kādi likumi tiks pieņemti, kāda būs Latvijas attīstības stratēģija. Es gribētu, lai premjers Gobzems ap sevi sapulcina cilvēkus, kas ir lielākie darba devēji un nodokļu maksātāji Latvijā, jo šādi cilvēki zina, kas jādara, lai problēmu Latvijā būtu mazāk. Viņi neliegs premjeram savu padomu viņa centienos attīstīt Latvijas valsti. Valsti nevar vadīt tikai ierēdņi. Pēc būtības katru nedēļu būtu nepieciešamas divas Ministru kabineta sēdes. Viena ir formālā, kur tiek skatīti likumi, kurus ir sagatavojuši ierēdņi. Otra valdības sēde, kurā piedalās nozaru pārstāvji un kopā ar valdības ministriem domā, kā attīstīt valsti. Valstij ir atklāti jāstrādā rokrokā ar biznesu. Nevis slēpjoties kaut kur un runājot kuluāros, bet oficiāli tiekoties Ministru kabinetā, kur premjers un ministri var tieši uzdot jautājumus un uzņēmēji var viņiem tieši atbildēt, ko mēs kopā varam izdarīt, lai Latvijā labāk attīstītos nozares, uzņēmumi, tiktu radītas darba vietas. Mēs zinām, ka ir virkne problēmu, ko var atrisināt tikai valdība. Jāstrādā tā, kā to dara Singapūrā, kura no nabadzīgas valsts ir kļuvusi par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. Paskatieties tepat uz Lietuvu! Pirms pāris nedēļām Lietuvas Seima deputāti ir pateikuši, ka skandināvu banku ietekme uz Lietuvas ekonomiku ir pārāk liela. Tas ir jāpasaka arī latviešiem! Šodien skandināvu bankas neatbalsta Latvijas nacionālo biznesu. Tās ir savākušas mūsu iedzīvotāju naudu, Latvijas noguldītāju naudu. Par depozītiem tās maksā nulli, bet par kredītiem prasa lielus procentus. Pelna simtiem miljonu un neatbalsta vietējo biznesu. Tās ir problēmas, kas valdībai ir jārisina. Nevar būt tā, ka, aizverot vienu lielu Latvijas pilsoņu banku, mēs lielā mērā esam nodevuši banku biznesu tikai ārzemnieku rokās, kuri nav ieinteresēti attīstīt Latvijas nacionālo uzņēmējdarbību, jo viņiem ir citas biznesa intereses. Ir jādara viss, lai arī mazais un vidējais nacionālais bizness attīstītos un vide tam būtu labvēlīga. To var izdarīt tikai tad, ja valdība aktīvi atbalsta nacionālo biznesu. Es esmu gatavs atbalstīt Gobzemu kā premjeru, ja viņš būs kopā ar Latvijas tautu, tajā skaitā uzņēmējiem. Nevar būt tā, ka Latvijas valdība rūpējas tikai par ārvalstu kapitālu Latvijā. Latvijai ir jāatbalsta Latvijas bizness – tikai tāda valdība Latvijai ir vajadzīga. Ja premjers Gobzems atbalstīs Latvijas nacionālo biznesu, tad Latvijas nacionālais bizness atbalstīs premjeru Gobzemu.

Kāda pašlaik ir Gobzema kā premjera kandidāta vājā vieta?

Gobzems pašlaik mēģina izveidot valdību, sapulcējot ap sevi visas tā saucamās latviskās partijas, bet šodien jau skaidri ir zināms, ka to plāns ir neatbalstīt Gobzema valdības izveidošanu. Sākot ar Attīstībai/Par!, kas to jau skaidri ir pateikusi. Bet Vienotības, «nacionāļu» un JKP mērķis patiesībā ir tāds pats – neatbalstīt Gobzemu! Tiek meklēts tikai iegansts. Gobzemam vajadzētu atteikties no visām sarkanajām līnijām – arī pret Attīstībai/Par!, jo šajā partijā ir prātīgi cilvēki. Ir vēlreiz jāapsēžas pie sarunu galda nedēļas nogalē, jo pāris dienas laika vēl ir atlikušas, un jārunā par profesionāļu valdību. Lai pajautā partijām, kurus labākos profesionālos cilvēkus jūs esat gatavi deleģēt uz ministru amatiem, neskatoties uz to, cik kurai partijai būs ministru! Ja Saskaņai prasīs atbalstīt politisku valdību, kurā viņi vispār nepiedalās, viņi to neatbalstīs. Bet, ja Saskaņai lūgs atbalstu profesionāļu valdībai, kas sastāv no profesionāļiem, es domāju, ka viņi to atbalstīs. Vai tad Saskaņa ir pret valsts attīstību? Vai tad Saskaņai tā nerūp? Saskaņa būs ieinteresēta atbalstīt profesionāļu valdību, bet ar Saskaņu ir jārunā. Viņi arī ir Latvijas cilvēku ievēlēti pārstāvji Saeimā.

Jūs zināt, ka daudzi saka, ka tā būtu Latvijas nodevība - runāt ar Saskaņu. Vai šie aizspriedumi joprojām nav pārāk stipri?

Ja kāds vēl runā par «nodevību», tad viņam ir jāatver acis. Ievēlot Saeimas prezidiju, tika panākta vienošanās, ka KPV LV pārstāvis prezidijā netiek ievēlēts. Tas nenotika nejauši. Tas notika, jo bija šāda vienošanās. Bet tas nav pats trakākais. Sliktākais diemžēl ir tas, ka Saeimas priekšsēdētāja nepārstāv tautas vairākumu. Viņa tika ievēlēta ar 44 balsīm, kas ir mazākums. Vai šādai Saeimas priekšsēdētājai ir tiesības pārstāvēt valsti starptautiskajās sarunās, ja viņai nav parlamenta vairākuma atbalsta? Kā šāds balsojums tika panākts? Bija vienošanās starp Nacionālo apvienību un Saskaņu. Saskaņa vienojās, ka viņu pārstāvis prezidijā būs Klementjevs, bet Nacionālās apvienības pārstāve Mūrniece uzvarēs balsojumā. Tātad Mūrniece par Saeimas priekšsēdētāju ir ievēlēta ar Saskaņas tiešu atbalstu. Kāpēc Gobzems nevar sadarboties ar Saskaņu, bet Nacionālā apvienība var sadarboties ar Saskaņu? Kāpēc Attīstībai/Par! varēja sadarboties ar Saskaņu Saeimas prezidija ievēlēšanā, bet Gobzems nevar sadarboties ar Saskaņu valdības veidošanā?

Ar Saskaņu drīkst sadarboties tikai «zem segas»?

Nu bet cilvēki taču nav muļķi! Kā ir iespējams ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju ar 44 balsīm? Bija vienošanās. Saskaņa nepiedalījās balsojumā par Mūrnieci, tādējādi samazinot nepieciešamo balsu skaitu un nodrošinot viņai uzvaru balsojumā. Ja mēs atveram acis, tad redzam, ka Saeimas prezidijs šodien ir ievēlēts, Nacionālajai apvienībai noslēdzot konkrētu darījumu ar Saskaņu.

Ceturtdien no rīta premjera kandidāts Gobzems Rīta Panorāmā pateica, ka atsakās no visām sarkanajām līnijām, kas iekļauj arī līnijas pret Saskaņu. Vai viņš šī soļa dēļ netiks izolēts, kā tas līdz šim ir noticis Latvijas politikā?

Gobzemam, kā viņš pats to pirms vēlēšanām ir teicis, ir jāveido valdība ar tautu. Tātad visi labākie tautas pārstāvji, par kuriem viņš var apgalvot, ka tie tiešām ir labākie, var kļūt par ministriem šādā profesionāļu valdībā. Pašlaik notiek izdabāšana partijām. Kamēr Gobzems turpinās izdabāt partijām, tikmēr viņa iespējas tikt apstiprinātam ir krietni mazākas. Viņam šodien pēc būtības ir nepieciešams runāt ar visiem. Ja «nacionāļi» lec laukā, tad Gobzems lai skaidri pasaka – pirmais lēmums būs noņemt Mūrnieci no Saeimas priekšsēdētājas amata! Lai Mūrniece jau šodien izdara izvēli, vai viņa grib kļūt ierindas parlamenta deputāte vai tomēr turpināt būt Saeimas spīkere.

Valsts prezidenta dotais termiņš beidzas pirmdien. Vai Gobzemam vēl ir laiks, lai strauji mainītu valdības modeli?

Līdz pirmdienai vēl ir daudz laika. Ja viņš panāk vienošanos, tad pēc tam pāris dienu laikā sagatavot tehniskos dokumentus, lai valdība varētu tikt apstiprināta Saeimā, nav problēma. Nojaucot sarkanās līnijas, Gobzemam ir jāatjauno sarunas arī ar Attīstībai/Par! – ir jāsēžas pie sarunu galda ar pašu Jaunupu, kurš ir galvenais lēmumu pieņēmējs savā partijā. Gobzemam ir jārunā ar visiem atslēgas cilvēkiem katrā partijā. Ja Gobzems spēs runāt atklāti un saprotamā valodā, tad nekādas desmit tikšanās vairs nebūs vajadzīgas.

Taču ceturtdien JKP vēlreiz apliecināja, ka nevēlas valdībā ZZS. Vai ar to nav pielikts punkts?

Tā ir laba zīme, ka Gobzemam beidzot ir jāsāk rīkoties tikpat izlēmīgi, kā kādreiz to darīja Kārlis Ulmanis. Kad parlamentā valda bardaks, jāņem vara savās rokās! Tauta gaida stipru līderi, kurš ir spējīgs un izlēmīgs.

Gobzemam jāveido profesionāļu valdība, par kuru var nobalsot vairākums Saeimas deputātu neatkarīgi no partijas piederības. Par profesionāļu valdību būs brīvais balsojums. Satversme nosaka, ka katram deputātam ir viena balss. Un nekāda partijas disciplīna nevar aizliegt katram tautas pārstāvim pieņemt savu lēmumu patstāvīgi. Bet, kas attiecas uz ZZS, tad Gobzemam ir jāuzdod vienkāršs jautājums JKP – kāpēc viņi ir pret sadarbību ar Raimondu Bergmani – Latvijas aizsardzības ministru, kurš ir viens no cienījamākajiem cilvēkiem valstī? Spēkavīrs – Latvijas simbols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LANA: Kāpēc FM neiesaistās vai netiek iesaistīta diskusijās par izmaiņām Alkohola aprites likumā?

Db.lv, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Groza, bet neizskaidro apsūdzības

Guntars Gūte, Diena, 02.12.2021

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) rosina atbalstam tūrisma nozarei rezervēt 20 miljonus eiro, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas sēdē pauda deputāts.

Šlesera skaidroja, ka varētu budžetā rezervēt, piemēram, 20 miljonus eiro, kas būtu pieejami tūrisma nozares veicināšanai. Deputāta piedāvātais risinājums paredzētu, ka visas aviokompānijas, kuras lido uz Rīgu, piesaistītu tūristus, kuri paliek Latvijā. Aviokompānijas varētu reklamēt Rīgu un Latviju kā tūrisma galamērķi, un par vienu nakti viesnīcā, kas būtu rezervēta ar aviokompānijas starpniecību, valsts šai lidsabiedrībai attiecīgi izmaksātu 10 eiro.

"Vidējā statistika parāda, ka viens šāds tūrists Latvijā atstās 100-150 eiro. Tas nozīmē, ka, ieguldot 10 eiro, mēs atgūstam 100-150 eiro," skaidroja Šlesers, piebilstot, ka tā nebūtu priekšapmaksa, bet rezervēta nauda budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Drukātie čeki – nozares dinozaurs izmiršanas priekšvakarā

Liene Perija, "Rimi" Digitālās attīstības direktore, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti.

Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, ko šobrīd jau ievieš Igaunijā, kamēr Latvija un Lietuva tam vēl tikai gatavojas. Vienlaikus tas ir atgādinājums – šis ir arī ilgtspējības laikmets, kurā drukātie čeki, kam vajadzīgi bezgalīgi termālā papīra ruļļi, neskaitāmi printeri un nebeidzami loģistikas resursi, lai to visu nogādātu veikaliem, apēd ievērojamus dabas resursus. Kaut arī sabiedrība Latvijā pieprasījumu pēc digitālajiem čekiem pagaidām vēl neveido, tas būtu vērtīgs ieguvums visiem.

Drukātie čeki ir daļa no milzīgas industrijas. Visvairāk datu pieejams par ASV, kur termālā papīra ražošana un tirdzniecība ik gadu ienes apmēram 4 miljardus dolāru. Drukāto čeku ietekmi uz vidi nevar vērtēt tikai papīra izteiksmē – tās ir arī loģistikas izmaksas, lai šo papīru piegādātu veikaliem, tam nepieciešamā degviela, izmeši, kas rodas šajā procesā, resursi printeru ražošanai, tintes un regulāras apkopes izmaksas utt. Apmēram 13% pasaulē nocirsto koku nonāk papīra ražošanā, taču vēl krietni vairāk iet bojā, lai saražotu degvielu, kas padara šo papīru pieejamu. Tikmēr digitālie čeki krājas attiecīgā tirgotāja mobilās lietotnes kontā vai klienta e-pastā, ievērojami samazinot nepieciešamo resursu patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Omniva investē 2,8 miljonus eiro jaunu pakomātu ierīkošanā

Db.lv, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piegādes loģistikas uzņēmums Omniva 2021.gada nogalē uzsācis vērienīgu pakomātu tīkla paplašināšanu.

Kopumā investējot 2,8 miljonus eiro, uzņēmums visā Latvijā līdz februāra beigām uzstādīs 92 jaunus pakomātus.

“Pieprasījums pēc preču piegādes pakalpojumiem 2021. gadā ir gandrīz dubultojies. Līdz ar to esam uzsākuši strauju savu pakomātu tīkla paplašināšanu,” norāda Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.

Jauno pakomātu atrašanās vietas plānots izziņot pakāpeniski, tiklīdz jaunie pakomāti tiek nodoti ekspluatācijā. Šobrīd iecerēts, ka pakomāti tiks uzstādīti arī vismaz 25 tādās apdzīvotās vietās, kur to iepriekš nav bijis. Tāpat paplašināšanās ietvaros tiks palielināta ietilpība virknei jau esošo pakomātu ar augstāko noslodzes līmeni.

B.Krauze-Čebotare uzsver: “Mēs ļoti labi apzināmies, cik mūsu pakalpojumi ir nozīmīgi lielai Latvijas sabiedrības daļai, it īpaši turpinoties ārkārtas situācijai un tuvojoties svētkiem. Tādēļ līdztekus pakomātu paplašināšanai esam ieviesuši būtiskas izmaiņas arī mūsu darbā, pārejot uz darba režīmu 24/7 – tas nozīmē klientu atbalsta centrs atbildēs uz tālruņa zvaniem un apkalpos iesūtītos iesniegumus 24 stundas diennaktī. Arī šķirošanas un noliktavas darbinieki strādās visu diennakti, bet kurjeri sūtījumus uz pakomātiem nogādās biežāk nekā reizi diennaktī un darbu turpinās arī svētdienās.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Stockmann jūnijā atklās jaunu e-veikalu, klientu lojalitātes programmu un aplikāciju

Db.lv, 02.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pagājušajā gadā veiktās vērienīgās "Delikatess" nodaļas rekonstrukcijas universālveikals Stockmann turpina attīstību, investējot digitālajos projektos.

1. jūnijā darbu uzsāka jauna lojalitātes programma un aplikācija klientiem, savukārt jūnija beigās paredzēts laist klajā jaunu modes un mājas preču e-veikalu. Visi risinājumi darbosies Baltijas valstīs un Somijā.

"Šogad universālveikala fokusā ir daudzkanālu iepirkšanās vides attīstība, un šie jaunie risinājumi palīdzēs nodrošināt vienlīdz augstu klientu iepirkšanās pieredzi visos mūsu kanālos kā klātienē, tā e-vidē. Gan jaunā aplikācija un lojalitātes programma, gan e-veikals veidoti, ņemot vērā mūsu klientu vēlmes un pielāgojoties viņu vajadzībām. Mums vienmēr ir svarīgi nodrošināt klientus ar tādām izvēlēm, kas atvieglotu viņu dzīvi, padarītu to ērtāku un iedvesmojošāku," norāda universālveikala Stockmann direktore Dace Goldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Apnikuši izplūduši attēli? Viedtālruņa kameras funkcijas perfektam rezultātam

Sadarbības materiāls, 17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar straujiem soļiem tuvojas svētku laiks, kad viedtālruņa kamera ir īpaši noderīgs rīks skaisto mirkļu un sajūtu iemūžināšanai. Gan tumšo laiku rotājošās gaismas virtenes, gan cilvēki kustībā ir iemūžināšanas vērti, taču mainīgie gaismas apstākļi visnotaļ ietekmē viedtālruņa kameras sniegumu. Lai šosezon katrs uzņemtais attēls būtu ievērības cienīgs, Huawei tehnoloģiju eksperts ir apkopojis noderīgākās viedtālruņa kameras funkcijas.

Tumsa vairs nav šķērslis

Nereti nepietiekams gaismas daudzums ir primārais iemesls, kāpēc gala rezultātā uzņemtais attēls ir graudains vai izplūdis. Tāpēc mūsdienu tehnoloģiju izstrādātāji īpaši pievērš uzmanību viedtālruņa kameras iespējām naktī vai ierobežota apgaismojuma apstākļos, lai spontānos iedvesmas brīžos fotografēšanas aprīkojums atbalstītu kvalitatīvu attēlu uzņemšanu.

“Pateicoties galvenās kameras jaudīgajai gaismas jutībai un XD Fusion Pro algoritmam, Huawei Mate 50 Pro 50 MP Ultra Aperture kamera uzņem par 24 % vairāk gaismas nekā tā priekšgājēji. Kamera spēj uzņemt asas un detalizētas fotogrāfijas, mērot aukstās un siltās krāsas un gaišo un tumšo laukumu attiecību. Turklāt fotografēšanas laikā nakts režīms ļauj jau priekšskatījumā labāk saskatīt fotografējamo objektu, padarot to gaišāku un skaidrāku,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Musulmaņu sadarbības partneriem nepatika viena nianse iepakojuma dizainā

Lelde Petrāne, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mušļu un putru ražotāja SIA Felici (zīmols Graci) arī šogad piedāvā Ziemassvētku musli. Tāds tiek ražots jau vairākus gadus, tomēr šogad ir pilnveidots sastāvs un - līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu – produktam ir arī jauns iepakojums un dizains. Iepakojuma dizains gan sniedzis jaunu mācību uzņēmumam, biznesa portālam db.lv pastāstīja Graci idejas autore un vadītāja Alise Balgalve.

Viņa stāsta, ka Ziemassvētku muslis ir ikgadējs produkts, ko klienti gaida. Par to sāk interesēties jau rudenī. Katru gadu svētku produkta pārdošanas apjoms pieaug. Plānots, ka šogad veikalu plauktos muslis varētu būt līdz janvārim.

«Ziemeļeiropas cilvēkam Ziemassvētki saistās ar upenēm, āboliem, dzērvenēm – vietējām dabas veltēm. Tie ir svētki, kas smaržo pēc kanēļa, kardamona un muskatrieksta. Vēlējāmies radīt produktu, kas gan sastāva, gan dizaina ziņā atbilst ziemeļnieku izjūtai par Ziemassvētkiem,» skaidro A. Balgalve. «Dizainu uzticam latviešu dizaineriem, tā autori ir SIA Diena Pirms Jāņu Nakts (DPJN) dizainere Aija Matuzele un dizaina aģentūras vadītājs Kārlis Krieķis,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot gandrīz 10 miljonus eiro, Karostā atklāta jauna melnā metāla izstrādājumu ražotne

Monta Glumane, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot gandrīz 10 miljonu eiro,uzņēmums LSEZ «Jensen Metal» SIA atklājis jaunu ražotni Liepājā, Karostas industriālā parka teritorijā, informē uzņēmums.

Būvē investēti 7,3 miljoni eiro, bet iekārtās - 2,5 miljoni eiro.

Līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu plānots kāpināt līdzšinējo ražošanas jaudu par 50%, kā arī turpināt paplašināšanos jau tuvākajā laikā.

11 400 kvadrātmetru ražotnes teritorijā LSEZ «Jensen Metal» SIA ražos melnā metāla izstrādājumus. Jaunās telpas un iekārtas ļaus Furnitūras departamentā saražot līdz pat 130 000 profiliem nedēļā, būtiski kāpinot jaudu un efektivitāti. Šogad uzceltā ēka nodrošinās loģisku un efektīvu ražošanas plūsmu, kā arī papildu automatizācijas iespējas nākotnē.

«Būvēt jaunu ražotni uzņēmumu pamudināja viens no lielākajiem klientiem, kas pirms pāris gadiem iesniedza izaugsmes plānu ar pieaugumu 25% apmērā ik gadu nākamajiem pieciem gadiem. 2018. gada janvārī noslēgtais ilgtermiņa līgums ar klientu bija pamats būves uzsākšanai,» pastāstīja Ieva Līmeža, LSEZ «Jensen Metal» SIA un LSEZ SIA «JM Properties» prokūriste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas medicīnisko elastīgo un kompresijas izstrādājumu ražotāja SIA “Tonus Elast”, kas ietilpst farmācijas uzņēmuma AS “Olainfarm” grupā, valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Vjačeslavs Ļifics.

“Mana profesionālā pieredze veidojusies dažādu nozaru uzņēmumos, taču vienmēr manā atbildībā un uzmanības fokusā bijusi biznesa attīstība un procesu sakārtošana. “Tonus Elast” ir Latvijā novērtēts un nozīmīgs ražotājs, kas jau tagad tirgū piedāvā kvalitatīvus un eksportspējīgus produktus, tāpēc mana prioritāte ir kopā ar kolēģiem izstrādāt un īstenot spēcīgu stratēģiju eksporta apjomu paplašināšanā un arī jaunu tirgu iekarošanā. Tāpat turpināsim strādāt pie produktu portfeļa attīstības un ražošanas turpmākas modernizācijas,” norāda “Tonus Elast” valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Ļifics.

V.Ļifics ir pieredzējis biznesa attīstības un vadības profesionālis, kurš specializējies uzņēmējdarbības procesu digitalizācijā un optimizācijā, e-komercijā, efektivitātes celšanā un inovāciju vadībā. Iepriekš strādājis IT, vairum un mazumtirdzniecības, vides pakalpojumu nozaru uzņēmumos vadošās pozīcijās, atbildot par biznesa attīstību, pārdošanu un e-komercijas rīku attīstību. Viņam ir Rīgas Tehniskajā universitātē iegūts maģistra grāds radiotehnikā un telekomunikācijā, kā arī regulāri Latvijā un ārvalstīs papildinājis zināšanas dažādos profesionālajos kursos un apmācībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur iesprūdusi aprites ekonomika Latvijā?

Māris Simanovičs - «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst, turpretī atkritumu kalni tikai palielinās. Izskan pat tādiem apgalvojumi, ka Latvija lēnām kļūst par Eiropas atkritumu poligonu, jo nespējam tikt līdzi atkritumu pārstrādes tempiem citur Eiropā.

To savā ziņā apstiprina arī jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas Vides raksturlielumu pārskats, kurā skaidri norādīts, ka, palielinoties iedzīvotāju labklājībai, laikā no 2004.gada līdz 2016.gadam radīto atkritumu apjoms valstī audzis vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka ar atkritumu šķirošanu vien uz priekšu netiksim – jāsāk raudzīties uz kopējo bildi.

Sākotnēji jāvērš uzmanība uz mūsu paradumiem, ko, protams, ietekmē tas, ko varam iegādāties veikalu plauktos. Šobrīd tiek stingri noteikts apjoms, cik tirgū novietotā iepakojuma jāatgūst un jāpārstrādā, taču nav neviena nosacījuma, kas definētu to, cik lielai daļai no iepakojuma vispār jābūt pārstrādājamai. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi šķirot vairāk, taču, kamēr ražotāji un iepakotāji nav motivēti jau saknē tirgū novietot pārstrādājamu iepakojumu, būsim visai tālu no ilgtspējīga ekonomikas modeļa. Tas diemžēl atspēlējas arī uz nākamajiem atkritumu apsaimniekošanas posmiem – šķirošanu un pārstrādi. Iepakojums ir tik daudzveidīgs, veidots no dažādiem kompozītmateriāliem, ka daļa no tā jebkurā gadījumā nonāk poligonos. Pēc mūsu aplēsēm, jau iedzīvotāju šķirotajos atkritumos vien ir 10 līdz 30% atkritumu, kuri nav derīgi pārstrādei, un esam spiesti tos nogādāt apglabāšanai poligonā. Arī atkritumu dedzināšanas jaudas, ražojot enerģiju, Latvijā ir niecīgas, bet citām Eiropas valstīm pašām pietiek, ko dedzināt, tāpēc arī tā Latvijai nav opcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē vadošā maizes, konditorejas izstrādājumu un uzkodu ražošanas aprīkojuma un izejvielu izstāde ir „zemā starta” pozīcijā – tikai nepilni divi mēneši līdz pasaulē vērienīgākajam maizes ražotāju biznesa forumam Minhenes izstāžu centrā.

Lai arī šoreiz gaidīts ilgāk, nekā ierasts, no 22. līdz 26. oktobrim, piecas dienas bez pārtraukuma, Minhenes izstāžu centrā smaržos svaigi cepta maize, smalkmaizītes un kafija, acis priecēs kūkas un tortes. Sarunas izstādes dalībnieku un apmeklētāju starpā būs par un ap maizes un miltu izstrādājumu ražošanu, izejvielām, jaunatklātiem produktiem, piedevām un uzkodām, par labākajām kafijas pupiņām un sortimentu, par ražošanas iekārtām un kafejnīcu iekārtojumu, piederumiem, tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā arī par maiznieku un konditoru meistarību.

Iba ir vadošā miltu izstrādājumu ražošanas nozares izstāde, kurā tiek demonstrēts daudzpusīgs maiznīcu un konditorejas nozares produktu klāsts, aptverot visus soļus ceļā no labības grauda līdz ražotājam, tirgotājam un tālāk patērētājam – sākot no izejvielām un piedevām, iekārtām, iepakojuma un rūpniecisko procesu optimizācijas risinājumiem līdz pat līdzņemšanai paredzēto produktu klāstam, kā arī maiznīcu un konditoreju aprīkojumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā uz nākamā viena gada termiņu pārvēlēta AS "SEB banka" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, bet par priekšsēdētājas vietnieku - AS "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Asociācijas padome strādā sešu locekļu sastāvā - Kerli Gabriloviča, "Luminor Bank" AS Latvijas filiāles vadītāja, Johan Åkerblom, AS "Citadele banka" valdes priekšsēdētājs, Dmitrijs Latiševs, AS "BlueOrange Bank" valdes un izpildkomitejas priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors, Inese Zīle, valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" valdes locekle, kā arī asociācijas padomes priekšsēdētāja I. Tetere un viņas vietnieks R. Rubenis.

Asociācijas mērķis ir sadarbībā ar valsts, nevalstiskā sektora un citu nozaru partneriem mērķtiecīgi uzlabot uzņēmējdarbības un finanšu pakalpojumu vidi Latvijā, kā arī veicināt Latvijas finanšu nozares starptautisko reputāciju un konkurētspēju. Asociācijas padomes galvenie uzdevumi ir noteikt stratēģiskos darbības virzienus un veidot tās nostāju un apstiprināt pozīcijas stratēģiski būtiskos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā "Rail Baltica" tilta pār Daugavu pirmās kārtas būvdarbi kopumā izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, piektdien mediju pasākumā sacīja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Viņš arī sacīja, ka pirmās kārtas būvdarbi paredz divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā - gala balstu Maskavas ielā un starpbalstu Ģenerāļa Radziņa krastmalā starp brauktuvēm, kā arī pirmā balsta būvniecību Daugavā, papildinot, ka pirmās kārtas būvdarbi ir jāpaveic nepilnu divu gadu laikā.

Tāpat EDzL pārstāvji norādīja, ka pirmā tilta izbūves kārta paredz arī aptuveni 140 metrus garas laiduma konstrukcijas izbūvi.

Vienlaikus komentējot jaunā tilta pār Daugavu kopējās izmaksas, Vingris norādīja, ka pēc pirmās kārtas būvdarbiem tā tilta daļa, kas sekos pēc balsta ūdenī līdz Mūkusalas ielai, kas ir aptuveni viens kilometrs tilta, pieteiktā nauda Eiropas Savienības finansējumam tieši būvdarbiem ir aptuveni vēl papildu 70 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārregulētas nozares

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, Anita Kantāne, 13.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: LETA

Dažādu nozaru regulējuma salīdzinājums starp Baltijas valstīm bieži noslēdzas ar zaudējumu Latvijai.

Finanšu nozare, akcīzes nodokļa piemērošana, farmācija, azartspēles ir nozares, kuras pēdējos pāris gados ir bijušas ekonomikas fokusā. Likumu ir tik daudz, regulācija ir tik smaga, ka faktiski darbība sāk buksēt.

Stāsts par finanšu nozares “kapitālā remonta” sekām vai to, cik ļoti esam pārcentušies regulējumos uz kaimiņu fona, jāsāk ar to, ka valsts augstākās amatpersonas sāk publiski norādīt iespējamās destruktīvās sekas.

“... Latvija vairs nav naudas atmazgāšanas vieta, kā tas bija pirms šī kapitālā remonta. Vienlaicīgi es redzu, un to redz arī bizness un pilsoņi, ka šī uzraudzība, lai izķertu netīro naudu, ir kļuvusi visaptveroša un faktiski attiecas uz katru pilsoni, kurš nonāk attaisnošanās pozīcijā,” saka Latvijas Valsts prezidents Egils Levits intervijā laikrakstam Diena. Ar bažām par pārāk stingrajām prasībām izsakās arī vairāki valsts ministri. Pirmais trauksmi sāka celt aizsardzības ministrs Artis Pabriks, norādot uz to, ka Aizsardzības ministrijas partneru darbs ir apgrūtināts, jo uzņēmumiem, militārajiem ražotājiem, bez skaidra pamatojuma un iemesla bankas ir atteikušas attīstības projektu finansējumus, jaunu kontu atvēršanu, vai atsevišķos gadījumos uzņēmumu jau esošie konti ir slēgti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmumu organizācijām un epidemiologiem meklē risinājumus, lai dažādas nozares varētu strādāt arī Covid-19 apstākļos. Taču vakcinācija ir kā vienīgā ieejas biļete dzīvei, kāda tā bija līdz 2020. gadam, un tā var kalpot kā instruments, lai tautsaimniecība atgrieztos ierastajās sliedēs, taču vakcīnu nepietiek un neprognozējamība valda visās jomās.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš uzskata, ka bez masveida vakcinēšanās būs ne tikai otrais, bet arī trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi. Tādējādi Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā rezultātā ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2021. gadu, kura sākums ir 2020. gada nogales kopija, un arī pašlaik pat runāt par kādiem būtiskiem uzlabojumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu ir salīdzinoši grūti?

2020. gads bija unikāls laiks, kurā varēja pieredzēt ļoti strauju IKP dinamikas izmaiņu, kur pieaugumu nomaina kritums un otrādi – sarukumu nomaina kāpums. Koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gada valsts budžetā cerētā 3,4% IKP pieauguma vietā būs tā sarukums. Protams, precīzu datu par to, cik liels IKP kritums bija 2020. gadā, vēl nav, taču provizoriskās prognozes liecina, ka tas būs ap 6%, kas gan salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu prognozētajiem rādītājiem būs viens no labākajiem.Covid-19 pamatīgu triecienu ir radījis tūrisma, viesmīlības, sabiedriskās ēdināšanas, izklaides, pasažieru pārvadājumu sektorā. Līdztekus tam kritumu piedzīvo arī tranzītbizness. Ieviestie pandēmijas ierobežošanas pasākumi atspoguļojas darba tirgū, jo Covid-19 ierobežojumu skartajās nozarēs bija nodarbināti teju 230 000 strādājošo, kas ir apmēram ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem. Pašlaik joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā. Saglabājoties ilgstošiem ierobežojumiem, nav izslēgts, ka Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā dēļ ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%. 2021. gada valsts galveno dokumentu – budžetu – valdība veidoja, balstoties uz prognozi par strauju (5,1%) ekonomikas atgūšanos pēc pērn piedzīvotā krituma. Nenoliedzami, ka daudzi speciālisti IKP pieaugumu 5% apmērā uzskata par nesasniedzamu mērķi, taču cerības arī pašlaik vēl nav zaudētas. Šādas prognozes pamatā bija Eiropas Komisijas redzējums un pozitīvās ziņas par vakcīnu izstrādi un masveida vakcinēšanās uzsākšanu visā ES. Arī pašlaik, janvāra nogalē, galvenais ierocis cīņā pret Covid-19 ir un būs vakcinēšanās, vēl jo vairāk, ja daļa epidemiologu pašlaik runā jau par iespējamu trešo pandēmijas vilni. Respektīvi, ja nebūs veikta masveida vakcinēšanās, tad šķiet, ka trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi ir neizbēgami. Un vēl jau ir novērota Covid-19 mutācija, kas kopējo situāciju nevienā jomā neuzlabo un pat to padara vēl neprognozējamāku nekā līdz šim. Šī neprognozējamība ir ne tikai Latvijas, Baltijas, bet visas ES un pat pasaules uzmanības fokusā. Lai no Covid-19 smagi cietušās un vēl citas jomas spētu ātri atjaunoties, visas ES dalībvalstis un arī Latvija ir ieviesusi dažādus atbalsta mehānismus, programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” šogad plāno investēt vairāk nekā 4,6 miljonus eiro ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā, jaunu produktu izstrādē, kā arī darba vides un infrastruktūras uzlabošanā.

2021. gada lielākie investīciju projekti būs jaunas konfekšu glazēšanas iekārtas uzstādīšana “Laimas” ražotnē, vafeļu griešanas iekārta “Staburadzes” ražotnē, šerbeta ražošanas automatizēšana “Laimas” jaunajā ražotnē u.c. Papildus tam liela daļa investīciju būtiski uzlabos energoefektivitāti vairākās “Orkla Latvija” ražotnēs, tostarp “Ādažu Čipsu” un “Spilvas”, palīdzot uzņēmumam kopumā radīt par 305 tonnām mazāk CO2 izmešu.

“Covid-19 izraisītā krīze mainīja mūsu plānus, bet mēs jau pērn proaktīvi reaģējām un pielāgojāmies situācijai, lai rastu risinājumus biznesa nepārtrauktībai, tai pat laikā rūpējoties par darbinieku drošību un veselību. Arī 2021. gadā mēs neapstājamies un turpinām pilnveidoties, gādājot par iecienīto produktu ražošanu, atbilstoši mūsu augstajiem kvalitātes standartiem, kā arī radām vēl nebijušas inovācijas Latvijas tirgū. Šogad mēs uzstādīsim jaunas, ilgtspējīgas ražošanas iekārtas mūsu ražotnēs, pilnveidosim darba vidi un infrastruktūru, kā arī mūsu zīmolu produktu sortimentu papildināsim ar vairākiem desmitiem jaunu produktu, kurus izstrādājusi “Orkla Latvija” inovāciju komanda,” uzsver “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotājs Neste atver Latvijā pirmo pašapkalpošanās veikalu, tādējādi ienākot jaukta sortimenta pārtikas preču tirdzniecības jomā.

Neste Easy Deli bezkontakta pašapkalpošanās pieredzes fokusā ir tehnoloģiski inovatīvs un ilgtspējīgs risinājums, kas piedāvā rūpīgi piemeklētu ēdienu un dzērienu piedāvājumu Latvijā līdz šim nebijušā veidā. Kopumā Latvijā darbosies pieci veikali – divi Rīgā, savukārt pārējie Salaspilī, Ogrē un Tīnūžos. Kopējais investīciju apjoms unikālā koncepta veikala ieviešanā ir 500 000 eiro.

“Pērnais gads Covid-19 vispasaules pandēmijas ietekmē ir strauji mainījis cilvēku iepirkšanās paradumus un uzvedību kopumā. Vienlaikus tas ir bijis arī straujš tehnoloģiju uzplaukuma laiks. Neste Easy Deli iemieso gan ilgtspējīgus risinājumus apvienojumā ar jaunākajām tehnoloģijām, kas ir svarīgas mūsdienīgam pircējam, gan arī drošā vidē sniedz iespēju iegādāties veselīgu maltīti ikvienam, kas ir ceļā. Jaunā koncepta veikals – tā būs jauna, ātra, droša un pavisam vienkārša iepirkšanās sev ērtā laikā cauru diennakti, turklāt preču sortiments ir īpaši piemeklēts, lai būtu saskaņā ar Neste ilgtspējas standartiem,” stāsta Armands Beiziķis, SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam no mums ir sava gaume attiecībā uz dažādām ikdienas lietām, kā, piemērām, mūziku, kino un pat arī fotografēšanas veidu. Šoreiz vienotā izaicinājumā ir metušies digitālā satura veidotāja Ievai Florence-Vīksne un reperis Edavārdi (Eduards Gorbunovs), lai uzņemtu izcilus attēlus ar jauno Huawei Mate 50 Pro viedtālruņa kameru trīs fotografēšanas kategorijās, kurās izšķirošā balss būs abu sekotājiem, kas trīs kārtās izvēlēsies savu favorītbildi.

Cik tuvu vien var

Viena no kategorijām, kurā abi influenceri sacentīsies par labāko attēlu, ir Macro fotogrāfija. Šī īpašā tuvplāna kategorija izceļas ar mazu detaļu vai objektu iemūžināšanu izteiktā fokusā, kas rada sajūtu, ka objekts ir lielāks nekā dzīvē.

“Jaunais Huawei Mate 50 Pro viedtālrunis ļauj uzņemt niansētas fotogrāfijas tik vien kā no 2,5 cm attāluma, tādējādi sākumā acij nemanāmām detaļām kļūstot par lielizmēra mākslas darbiem. Fotogrāfam atliek tikai ar pieskārienu izvēlēties vietu kompozīcijā, kuru izteikti fokusēt, izmēģinot dažādus variantus un nonākot pie savas mīļākās versijas,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru