Jaunākais izdevums

Sociālās aprūpes centrs Rūre, kas nupat tapis bijušā Liepājas bērnunama telpās Labraga ielā 11, ir biznesa projekts, kas savu darbību sāka, pateicoties ALTUM aizdevumam 2,18 miljonu eiro apmērā. Rūre ir aprūpes centrs ar visa veida aprūpi, tostarp medicīnisko.

Dienas Biznesa jautājumi sociālās aprūpes centra Rūre valdes loceklim Kristiānam Dāvim gan par ideju, gan par biznesa nišu kopumā.

Kā radās ideja, ka šāds pakalpojums ir nepieciešams, ka tas ir pieprasīts un var būt arī biznesa ideja?

Pēc izglītības esmu ārsts. Pabeidzu ārsta studijas, aizgāju rezidentūrā ķirurģijā. Gaiļezerā pavadīju divus gadus, mācoties ķirurģiju. Pēc tam pārgāju uz asinsvadu ķirurģiju un tur pavadīju gadu. Visa šī praktiskā darba laikā es sapratu to, ka ļoti bieži cilvēkiem konstatē slimību terminālā stadijā vai arī cilvēks vienkārši ir tādā stāvoklī, ka viņam ir nepieciešama pilna aprūpe visu diennakti. Vienmēr šādos gadījumos piederīgie ir prasījuši - ko mums iesākt?

Proti, primārā ārstēšana ir notikusi, un slimnīcā vairs nav jāpaliek?

Slimnīcas funkcija ir izpildīt savu darbu un pēc tam novirzīt vai nu zemāka līmeņa ārstniecības iestādei, vai citiem cilvēkiem, vai uz mājām, ja šāda iespēja pastāv. Sarežģītākā situācija veidojas tad, kad ir skaidrs, ka cilvēks viens pats mājās nevar palikt, bet piederīgajiem nav praktisku iespēju palikt mājās vai nodrošināt kopēju. Man kā ārstam prasīja, ko darīt, un mana atbilde vienmēr bija, ka nezinu. Nebija man piedāvājuma par vietu, kur varētu teikt – dodieties uz turieni, un viss būs kārtībā! Nebija pakalpojuma pēctecības, jo īpaši, ja runājam par paliatīvo aprūpi, ko Rūrē šobrīd piedāvā. Tā arī vienā brīdī es sapratu, ka kaut kas šajā virzienā ir jādara, un sāku gudrot, kā situāciju varu mainīt. Sāku pētīt, kas Latvijā ir, kas ir labs, kas ir slikts. Tostarp aktīvi interesējos par piedāvājumu Rietumeiropā un to, kā viņi šādas lietas dara.

Kas par problēmu Latvijā, kādēļ piedāvājums ir nepietiekams?

Būtībā Latvijā šīs divas jomas ir ļoti nodalītas, proti, sociālā aprūpe un veselības aprūpe. Ja runa ir par sociālo sfēru, tad atbildīga ir Labklājības ministrija, finansējums nāk no pašvaldības vai arī no pensijas. Līdzko ir runa par medicīniska rakstura problēmu un mēs gribam, lai tas ir valsts apmaksāts pakalpojums, lūdzu – dodamies uz lielajām slimnīcām. Tādu vietu, kur abas lietas pastāv kopā un ko mūsdienās sauc par integrēto veselības aprūpi, praktiski nebija. Proti, noteikums ir, ka tiek ņemta vērā gan sociālā pakalpojuma daļa, gan medicīniskā pakalpojuma daļa. Tas, kas mums šeit, Rūrē, izdevās un kas bija arī viens no galvenajiem mērķiem, īstenojot projektu, bija tas, ka abas šīs lietas ir jāsaliek kopā - gan medicīna, gan sociālā aprūpe. Šobrīd, redzot mūsu darba augļus, es gribu teikt, ka ir izdevies tās apvienot.

Visu interviju lasiet 22.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #34

DB, 22.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākais cēlonis daudzu valstu, arī Latvijas, problēmām, kļūdainajiem valsts varas lēmumiem ir neizglītoti cilvēki, jo tāds labklājības līmenis, kādu vēlētos, ir jāspēj nopelnīt ar pasaules mērogā konkurētspējīgu preču ražošanu, kā arī pakalpojumiem, bet to nevar sasniegt ar darbaspēku bez atbilstošām zināšanām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Izglītības fonda prezidents, valdes loceklis Romans Vitkovskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.augusta numurā lasi:

Statistika

Jaunieši Latvijā diplomus dabū un darbu atrod

Tēma

Nodokļu likmes grib paaugstināt kaitīgajiem produktiem un pakalpojumiem

Atjaunojamie energoresursi

Saules jaudas pārsniedz rekordus

Finanses

EURIBOR likme un islāma banku sistēma

Sociālais bizness

Sociālā aprūpe kā biznesa niša

Viesmīlības bizness

Latviešu glempings ar skatu uz vulkānu

Komentāri

Pievienot komentāru