Personas datu drošības jautājums ir aktualizējies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datu noplūdes skandāla dēļ. «Pirms tam valsts līmeņa informācijas sistēmu (IS) auditi tika uztverti kā formāla prasība. Izskanēja viedoklis, ka personas datiem nav vērtības, tie ir pieejami internetā, iestāžu administratoriem, un ka tos nav vērts zagt,» norāda DPA infrastruktūras risinājumu nodaļas vadītājs Gatis Gailis.

Lattelecom un LMT privatizācijas pīrāgs

Lattelecom un LMT privatizāciju organizējot izsoles veidā, Latvijas valsts varētu iegūt vislielākos līdzekļus.

Kvotas

Brisele dalīs kvotas Krievijas baļķiem

Krievijas uzņemšana PTO varētu Latvijas kokrūpniekiem atvērt kāroto zāģbaļķu importu no austrumu kaimiņvalsts.

Dati

Eksporta produkcija turpina celt ražotāju cenas

Dārdzības pieaugums pasaulē turpina kāpināt arī Latvijas uzņēmumu ražojumu cenas.

Pārvaldība

Centralizācija uzlabojot pārvaldību

Valstij piederošo uzņēmumu pārvaldības centralizācija ļauj uzlabot valstij piederošo aktīvu pārvaldīšanu.

Investors

Baltijas rādītāji pozitīvi

Kompāniju peļņa priecē investorus arī Baltijas valstīs.

Pasaulē

Eiropas samitā beidzot būs jāatrod kopīgi risinājumi

Lems par Eiropas finansiālās sistēmas stabilitātes mehānismiem.

Darbs

Šķērslis līderībai ir rakstura trūkums

«Līderība var būt tikai tikumiska, citādi runa nav par līderiem, bet gan bosiem. Līdera vārds pārāk bieži tiek lietots nevietā.» Tā uzskata tikumiskās līderības sistēmas autors, Big Business Day lektors Aleksandrs Havards.

Jaunākajā biznesa žurnālā LD:

Juris Savickis: demokrātijas ir par daudz

Biznesa kontakti ar krieviem VIP ložās, atteikšanās no banku kā sponsoru naudas, vidējā hokejista alga 280 tūkstoši eiro, tāda ir hokeja kluba Rīgas Dinamo līdzīpašnieka un padomes priekšsēdētāja, kā arī uzņēmuma Itera Latvija prezidenta Jura Savicka ikdiena. Viņš atzīst, ka cilvēkiem patīk atklāts hokejs, kaut gan nereti tas noved piezaudējumiem. Saruna ar ietekmīgāko personu Dinamo notiek faktiski tūlīt pēc tam, kad komanda ir izstājusies no turpmākās cīņas par Gagarina kausu Kontinentālajā hokeja līgā.

Brauks lēnāk, privatizēs ātrāk, mākslu baudīs retāk

Lai ietaupītu kādu papildus grasi, dažas valdības ķeras pie visnotaļ interesantām metodēm un vispārējā budžeta konsolidāciju jūrā atrodamas arī «pērles» un vienkārši atšķirīgas pieejas kā iespējams savilkt to jostu ciešāk. Piemēram, benzīnam kļūstot dārgākam, Spānijas politiķi lēmuši palīdzēt valsts iedzīvotājiem samazināt benzīna un dīzeļdegvielas patēriņu un īslaicīgi pazeminājusi maksimāli atļauto braukšanas ātrumu uz valsts lielceļiem no 120 uz 110 kilometriem stundā.

Ko vest uz Ķīnu: mācība enerģētikā

Pasaules otras lielākās ekonomikas – Ķīnas – straujā izaugsme pēdējo desmitgažu laikā ir notikusi uz vides degradācijas rēķina. Līdz ar to Baltijas uzņēmējiem ir lieliska iespēja eksportēt savus produktus un pakalpojumus, piemēram, videi draudzīgus ražojumus un ražošanas sastāvdaļas, raksta Tartu Universitātes Ekonomikas un vadībzinības fakultātes doktorants Sjaotjaņs Džans.

Latvijas sievietes divas misijas

Demogrāfu zīmētās nākotnes ainas ir patiesi drūmas un, no vienas puses, ir skaidrs, ka jādara viss, lai sievietes Latvijā dzemdētu pēc iespējas vairāk bērnu. Taču no otras – sievietes ir arī nedaudz vairāk kā puse no valstī nodarbināto skaita. Varbūt ir izdevīgi «izņemt» sievietes no darba tirgus – galu galā, ja darba nav, tad teorētiski arī vairāk laika bērnam. Taču situācija darba tirgū var salīdzinoši ātri mainīties, un liels sieviešu skaits, kas audzina bērnus mājās, ekonomikai var radīt papildus problēmas.

Pieder ikviens kaktuss valstī

Uzņēmumu viņam ir tik daudz, ka jau sen nojucis skaits. Vecumā, kad citi bauda pensijas gadus, Karloss Slims Helu turpina raust miljardus. Meksikāņi bieži joko, ka Karlosam Slimam pieder ikviens kaktuss valstī. Un patiesi ir grūti pavadīt kaut dienu, teiksim, Mehiko, neieripinot kādu peso šā miljardiera kabatā. Pērn viņš savu turību pamanījies papildināt vēl par 20 miljardiem ASV dolāru.

Zaļo banku viļņa augšgalā

Banka Triodos ir pierādījusi, ka zaļš, ētisks un ilgtspējīgs nav sinonīms zaudējumiem un bankrotiem. Tā ir Nīderlandes banka, kas jau kopš pirmsākumiem 1968. gadā rīkojas pēc principa – mēs katrs esam atbildīgi par sekām, ko rada mūsu ekonomiskā aktivitāte. Tieši tāpēc tā ir ieguldījusi vien zaļajos un sociāli atbildīgajos projektos.

Cena par elektrību

Pēc sprādzieniem Japānas kodolreaktoros daudzas valstis savas AES sāka novērtēt ar zināmu aizdomīgumu; nereti bija dzirdami izteikumi, ka atomenerģijas laikmets esot beidzies. Vai, ņemot vērā Japānas pieredzi, mēs vēl varam runāt par turpmāku AES projektu realizēšanu?