Jaunākais izdevums

Somija septīto gadu pēc kārtas atzīta par pasaules laimīgāko valsti, liecina trešdien publicētais ikgadējais ANO "Ziņojums par pasaules laimi".

Pirmajā desmitniekā atrodas arī pārējās Ziemeļvalstis - Dānija, Islande, Norvēģija un Zviedrija.

Par visnelaimīgāko starp 143 vērtētajām valstīm atzīta Afganistāna, pār kuru 2021.gadā varu atguva talibu režīms.

Pirmo reizi kopš 2012.gada, kad tika publicēts pirmais "Ziņojums par pasaules laimi", starp 20 laimīgākajām valstīm nav vairs atrodamas nedz ASV, nedz Vācija, kas šogad attiecīgi noslīdējušas līdz 23. un 24.vietai.

Tajā pašā laikā pirmajā divdesmitniekā nonākusi Kostarika un Kuveita, kas attiecīgi ieņēmušas 12. un 13.vietu.

Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka starp laimīgākajām valstīm vairs nav nevienas lielvalsts.

Pirmajā desmitniekā vienīgās valstis, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 15 miljonus ir vienīgi Nīderlande un Austrālija. Savukārt pirmajā divdesmitniekā vienīgi Kanādas un Lielbritānijas iedzīvotāju skaits pārsniedz 30 miljonus.

Salīdzinājumā ar laika periodu no 2006. līdz 2010.gadam visstraujākais kritums konstatēts Afganistānā, Libānā un Jordānijā, kamēr visstraujākais kāpums novērots Serbijā, Bulgārijā un Latvijā.

Neskatoties uz to, Latvija atrodas tikai 46.vietā, kamēr Lietuva atrodas jau pirmajā divdesmitniekā, ieņemot 19.vietu. Tikmēr Igaunija atrodas 34.vietā.

Laimes pakāpe tiek noteikta, ņemot vērā tādus subjektīvus kritērijus kā cilvēku pašnovērtējums un viņu apmierinātība ar dzīvi, gan tādus objektīvākus rādītājus kā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, pieejamais sociālais atbalsts, paredzamais veselīgas dzīves ilgums, brīvība un korupcijas līmenis.

Helsinku Universitātes pētniece Dženifera De Paola aģentūrai AFP norādījusi, ka somu laimes pakāpi pamatā nosaka to ciešā saikne ar dabu un līdzsvars starp veselīgu un darbīgu dzīvi.

Turklāt salīdzinājumā, piemēram, ar ASV, kur veiksme bieži tiek pielīdzināta finansiālajiem panākumiem, somiem piemīt "sasniedzamāka veiksmīgas dzīves izpratne," uzskata pētniece.

Svarīga nozīme ir arī Somijas spēcīgajai labklājības valstij, somu ticībai valsts institūcijām, zemajam korupcijas līmenim, kā arī bezmaksas veselības aprūpei un izglītībai.

"Somu sabiedrību raksturo savstarpējā uzticība, brīvība un augsta autonomijas pakāpe," norāda De Paola.

Šī gada ziņojumā arī konstatēts, ka lielākajā daļā pasaules reģionu, taču ne visur, jaunākā paaudze ir laimīgāka nekā iepriekšējās paaudzes.

Tajā pašā laikā Ziemeļamerikā, Austrālijā un Jaunzēlandē laimes pakāpe vecuma grupā līdz 30 gadiem salīdzinājumā ar laika periodu no 2006. līdz 2010.gadam ir dramatisku kritusies, un vecākās paaudzes tagad tur jūtas laimīgākas nekā jaunieši.

Turpretī Centrāleiropā un Austrumeiropā tajā pašā laika periodā laimes pakāpe ievērojami pieaugusi visās vecuma grupās. Savukārt Rietumeiropā starp vecuma grupām nepastāv atšķirības laimes pakāpē.

Visos citos reģionos, izņemot Eiropu, pieaugusi laimes pakāpes plaisa, un ziņojuma autori atzīst, ka tā ir satraucoša tendence.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija astoto gadu pēc kārtas ir atzīta par pasaules laimīgāko valsti, liecina ceturtdien publicēts ikgadējais ANO "Ziņojums par pasaules laimi" (World Happiness Report).

Ziņojums publicēts, atzīmējot Starptautisko laimes dienu.

Šajā ziņojumā, kas tapis partnerībā starp Gelapa institūtu, Oksfordas Labklājības pētījumu centru un ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīklu, pētnieki analizēja periodu starp 2022. un 2024.gadu.

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā ir visas Ziemeļvalstis. Dānija ieņem otro vietu, Islande - trešo, un Zviedrija - ceturto, bet Norvēģija ir septītajā vietā.

Piektajā vietā ir Nīderlande, kas atkal atgriezusies laimīgāko valstu pirmajā piecniekā. Savukārt Kostarika ar sesto vietu un Meksika ar 10.vietu pirmoreiz iekļuvušas laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā. Astotajā vietā ir Izraēla, bet devitajā vietā - Luksemburga.

Ražošana

Finierloksnes ir svarīgas gan eksportā, gan vietējo koksnes produktu ražošanā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,30.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Ražošana

Mēbeļu rūpniecība – spoža vēsture un nozīmīgs eksports šodien

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" (iepriekš "CV-Online Latvia") apbalvošanas ceremonijā tešdien par labāko darba devēju Latvijā 2024.gadā tika atzīta AS "Latvijas finieris", informēja pasākuma organizatori.

Apbalvojumu "Gada izaugsme" saņēma kuģu kravu pārvadājumu uzņēmums SIA "MSC Shared Service Center Riga", kas pērn novērtēts par 28 pozīcijām augstāk nekā 2023.gadā.

Savukārt par iekārotāko darba devēju valsts pārvaldē trešo gadu pēc kārtas atzīta Rīgas Stradiņa universitāte.

Par labāko darbavietu būvniecības sektorā pirmo reizi atzīta ceļu būves firma SIA "Binders", savukārt tirdzniecības sektorā populārākā darba devēja titulu ieguva SIA "Circle K Latvia".

Vienlaikus finanšu sektorā labākā darba devēja titulu ieguva "Swedbank", informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju sektorā - SIA "Latvijas mobilais telefons", savukārt transporta un loģistikas sektorā - "airBaltic".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Ražošana

Latvijas izrāviens saliekamo koka ēku eksportā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,29.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto nomas un līzinga pakalpojumu sniedzējs un “SIXT” franšīzes partneris Baltijā un Somijā – SIA “Transporent” uzņēmuma grupa – 2024. gadā sasniedza 72,1 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas ir par 15 % vairāk nekā 2023. gadā.

Grupas uzņēmumi nostiprinājuši savas vadošās pozīcijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī paplašinājuši darbību Somijā, pārvaldot vairāk nekā 8000 transportlīdzekļu visā reģionā.

Latvijā “Transporent” ir tirgus līderis pilna servisa auto līzingā un autoparku vadībā. Lietuvā un Igaunijā uzņēmums turpina izaugsmi gan īstermiņa, gan ilgtermiņa auto nomas segmentos. Grupas peļņa pirms nodokļiem 2024. gadā sasniedza 1,56 miljonus eiro, savukārt tīrā peļņa – 1,3 miljonus eiro. Klientu apmierinātības rādītāji apliecina nemainīgu kvalitāti – 2024. gadā tie sasniedza 9,11 (no 10) pilna servisa līzingā un auto abonēšanā, kā arī 4,62 (no 5) īstermiņa nomā.

Ekonomika

Simtiem Somijas noziedznieku reģistrējuši uzņēmumus Igaunijā, lai apietu aizliegumu

LETA--BNS,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 900 personu, kuras Somijā ir apsūdzētas smagos noziegumos vai kurām šajā valstī aizliegts veikt uzņēmējdarbību, reģistrējušas uzņēmumus Igaunijā, lai apietu aizliegumu, ziņo Igaunijas laikraksts "Postimees", atsaucoties uz Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" žurnālistu pētījumu.

Žurnālisti atklājuši, ka Somijas noziedznieki, kurus par vainīgiem atzinusi tiesa, izmanto Igauniju, lai apietu savā valstī noteiktos uzņēmējdarbības aizliegumus vai lai paslēptu savus aktīvus no kreditoriem.

"Yle" žurnālisti identificēja 58 personas, kurām finanšu noziegumu dēļ Somijā ir aizliegts veikt uzņēmējdarbību, bet kuras turpina veikt uzņēmējdarbību Igaunijā.

Aizliegums veikt uzņēmējdarbību tiek piemērots gadījumos, kad tiesa konstatē, ka persona izmantojusi uzņēmējdarbību kā līdzekli noziegumu izdarīšanai. Somijā noteikts uzņēmējdarbības aizliegums būtu jāpiemēro arī Igaunijā.

Vairāk nekā 900 "Yle" žurnālistu izmeklēšanā identificētās personas Somijā ir parādā vairāk nekā 40 miljonus eiro, tostarp tie ir nodokļu parādi un nesamaksāti sodi par noziedzīgām darbībām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā "Gada monēta" (Coin of the Year) par "Labāko sudraba monētu" pasaulē atzīta 2024. gadā Latvijas Bankas izlaistā kolekcijas monēta "Kāposts".

Monēta "Kāposts" iepriekš sabiedrības aptaujā atzīta arī par "Latvijas gada monētu 2024". Šo monētu radījis mākslinieks, tēlnieks Mārtiņš Rozenfelds, kas ar savu dizaina priekšlikumu piedalījās Latvijas Bankas 2023. gada nogalē organizētajā atklātajā dizaina konkursā.

Šogad Coin of the Year finālā starp 10 labākajām 2024. gadā emitētajām monētām dažādās kategorijās iekļuva divas Latvijas Bankas izlaistās monētas. Viena no 10 labākajām monētām kategorijā "Mākslinieciskākā monēta" bija "Enerģijas monēta". Kopumā konkursā tika pieteikts aptuveni 550 monētu, bet finālā iekļuva 100 monētu no 38 valstīm.

Šī balva pielīdzināma "Oskara" nominācijām kinoindustrijā, un Latvijas monētas šajā konkursā guvušas nozīmīgus panākumus arī iepriekš. 2010. gadā "Latvijas monēta" saņēma galveno balvu nominācijā "Gada monēta". 2015. gadā augstāko vērtējumu nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums" ieguva sudraba kolekcijas monēta "Baltijas ceļš", 2018. gadā kolekcijas monēta "Nacionālais uzņēmējs" tika atzīta par "Mākslinieciskāko monētu", savukārt "Medus monēta" tika atzīta par pasaules "Gada mākslinieciskāko monētu" un 2020. gada monētu.

Ražošana

Latvija - pasaules līdere skaidbetona izstrādājumu ražošanā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,20.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties aukstajam laikam gada sākumā, janvāra vidējais dienas patēriņš Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir pieaudzis par 5% pret decembri, sasniedzot 21,58 GWH, liecina Nord Pool dati.

Vakar, 4.janvārī, Latvijas patēriņš pieauga līdz 24,17 GWH, sasniedzot sistēmas slodzes maksimumu pēdējā gada laikā. Latvijas energosistēma ir gatava šādām pīķa slodzēm, apliecina Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls". Aukstā laika veicināts elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumus šonedēļ sasniedzis šajā ziemā augstāko līmeni visās Baltijas un Skandināvijas valstīs, kopumā radot cenu pieaugumu.

Baltijas valstīs un Somijā elektroenerģijas cenas šobrīd ir augstākas, nekā citās Eiropas valstīs, jo paaugstinātā patēriņa segšanai tiek izmantotas dārgākas termoelektrostacijas. Vidējais dienas patēriņš janvāra sākumā Somijā pieaudzis par 23% pret decembri un sasniedza 331 GWH. Elektroenerģijas biržas Nord Pool dati liecina, ka tā ietekmē no 1.janvāra mainījusies Baltijas elektroenerģijas importa - eksporta struktūra. Ja ierasti elektroenerģijas plūsma ir no Ziemeļiem uz Dienvidiem - no Somijas uz Igauniju un tālāk uz Latviju un Lietuvu, tad patlaban tā ir pretēja - Somija importē elektroenerģiju no Baltijas.

Ražošana

Namdaru un būvgaldnieku darinājumu ražošana Latvijā – nozīmīgs nišas produkts

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,30.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija 2023. gadā bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā Latvija bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija ar 14,3 eiro bija 3. vietā pasaulē. Vairāk par Latviju uz vienu iedzīvotāju eksportēja Igaunija (64,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), tā bija pirmajā vietā pasaulē. Šajā grupā (preces kods pēc Kombinētās nomenklatūras 2024. gada klasifikācijas - 441899) tiek ieskaitīti kokrūpniecības ražojumi, kad koka daļas, izmantojot dažādas metodes (t.sk. presēšanu, karsēšanu u.c.), tiek savienotas kopā, parasti veidojot precīzus iegriezumus materiālā. Šajā grupā neietilpst logu un durvju rāmji, sliekšņi, stabi un sijas, samontēti grīdas paneļi, koka slēģi, salikti grīdas dēļi, betonēšanas veidņi, strukturāli kokmateriālu izstrādājumi, šūnveida koka paneļi un gatavas, bet nesaliktas mājas, kā arī izstrādājumi no bambusa.

Enerģētika

Ūdeņraža izmantošana Baltijā - pagaidām vēl bērnu autiņos

Armanda Vilciņa,24.04.2024

Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Finanses

AS Storent Holding emitēs obligācijas ar 10 % likmi un ir gatavs jaunam attīstības posmam

Db.lv,01.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā AS Storent Holding (Storent) ir saņēmis obligāciju emisijas pamatprospekta apstiprinājumu no Latvijas Bankas. Pirmajā obligāciju laidienā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 35 miljoniem eiro.

Baltijas privātie un profesionālie investori ir aicināti ieguldīt garantētās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10 % un dzēšanas termiņu 3,5 gadi. Parakstīšanās periods sāksies 2. aprīlī un ilgs līdz 17. aprīlim.

Storent stratēģiskais mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas Baltijas tirgū un turpināt paplašināšanos Zviedrijā, Somijā un citos reģionos, izskatot iespējas arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Storent tehnikas noma tiek plaši izmantota vispārējā būvniecībā, infrastruktūras projektos, renovācijā, atjaunīgās enerģijas objektu izbūvē, militārā sektora un biznesa parku attīstībā, kā arī pasākumu organizēšanā.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu Storent plāno izmantot: 1) uzņēmuma saistību refinansēšanai; 2) uzņēmuma paplašināšanas plānu finansēšanai, kas potenciāli ietver uzņēmumu iegādes darījumus esošajos tirgos un ASV; 3) jaunu ieguldījumu veikšanu tehnikas parka paplašināšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai adekvāti salīdzināmi dati ir izmantojami pareizu, situācijai atbilstošu lēmumu pieņemšanā.

Pēc darba devēja izmaksām Latvijā minimālā alga ir nevis valstī noteiktie 740 eiro, bet gan 914,93 eiro, kas jāņem vērā lēmumu pieņēmējiem, vērtējot Latvijas konkurētspēju Eiropā.

Ik pa laikam Latvijā tiek cilāts minimālās algas apmērs un tiek veikti salīdzinājumi ar tās lielumu citās valstīs, jo īpaši līdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Situāciju vēl pikantāku padara fakts, ka pirms desmit gadiem – 2015. gadā – visās Baltijas valstīs oficiālā minimālā alga bija ļoti līdzīga: Igaunijā – 390 eiro; Latvijā – 360 eiro; Lietuvā – 325 eiro, bet 2025. gadā attiecīgi: 886 eiro; 740 eiro; 1038 eiro.

Daudziem ir patiesa vēlme izlīdzināt minimālās algas līmeni Baltijā, taču tiek ignorēts fakts, cik realitātē izmaksā minimālā alga darba devējam. Piemēram, 2023. gadā valstī noteiktā minimālā alga 620 eiro apmērā darba devējam reāli izmaksāja 766,62 eiro, 2024. gadā 700 eiro minimālā alga – jau 865,49 eiro, bet 2025. gadā 740 eiro patiesībā ir 914,93 eiro. Aprēķina dati rāda, ka darba devēja izmaksas (nodoklis un nodeva) virs valstī noteiktā minimālās algas apmēra 2023. gadā veidoja 146,62 eiro vairāk, 2024. gadā – 165,49 eiro un 2025. gadā jau – 174,93 eiro vairāk. Kas šo minimālās algas izmaksu apjomu palielina? Valsts noteiktā aprēķina formula, jo no valstī noteiktās minimālās algas darba devējam Latvijā ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 23,59% apmērā, kas 2025. gadā ir 174,57 eiro mēnesī, kam vēl jāpieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 0,36 eiro mēnesī.

Eksperti

Kādiem pasaules notikumiem investējot būtu jāpievērš uzmanība?

Rolands Zauls, Swedbank investīciju produktu līnijas vadītājs,09.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Dzīvesstils

Portrets - Ulla Zakowski, Danone vadītāja Somijā un Baltijas valstīs

Armanda Vilciņa,22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā ir prasme pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem un spēja ieviest dažādas inovācijas, kas var nodrošināt konkurētspēju un panākumus arī ilgtermiņā, teic Ulla Zakowski, Danone vadītāja Somijā un Baltijas valstīs.

Galvenais faktors, lai veicinātu cilvēku uzticēšanos uzņēmumam un mudinātu klientus veikt atkārtotus pirkumus, ir kvalitāte, domā U.Zakowski. Lai attīstītos, ir nepieciešams sekot līdzi tirgus vajadzībām, konkurencei un zināt savas mērķauditorijas vajadzības.

Patērētāji bieži vien meklē jaunas tendences un iekļauj savā ikdienā daudzveidīgus produktus, tāpēc plašs produktu klāsts un nepārtrauktas inovācijas var palīdzēt piesaistīt jaunus klientus, kā arī saglabāt esošos, spriež Danone vadītāja Somijā un Baltijas valstīs.

Gūst starptautisku pieredzi

Bērnībā iedvesmojos no gudru un spēcīgu sieviešu tēliem seriālā Alija Makbīla (Ally McBeal), tādēļ gribēju kļūt par juristi, atminas U.Zakowsi. “Vēlmi apgūt šo profesiju veicināja arī mana vidusskolas apmaiņas programma Amerikas Savienotajās valstīs (ASV), tādēļ es nolēmu pieteikties tiesību studijām Somijā un sagatavošanas kursiem, lai veiksmīgi nokārotu iestāšanās eksāmenu. Laika gaitā gan sapratu, ka reālajā dzīve Eiropas un Somijas tiesību sistēma krasi atšķiras no idealizētās Amerikas tiesību sistēmas televīzijas seriālā. Gūtā atziņa mudināja mani pārskatīt savus mērķus. Apdomājot savas stiprās puses, atklāju, ka es patiesi izbaudu darbu ar cilvēkiem un tādu darba ikdienu, kurā ir būtiska sadarbība, saskarsme ar cilvēkiem un darbs komandā,” stāsta U.Zakowski, kura, pēc vidusskolas absolvēšanas, iestājās Belvjū Universitātē (Bellevue University) ASV un vēlāk ieguva bakalaura grādu komunikācijā un biznesā.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Sixt iegādājies uzņēmumu Somijā

Db.lv,14.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIXT franšīzes turētājs Baltijas valstīs (SIA Transporent) iegādājas Veho Group piederošo Veho Rent Oy Ab. Veho Rent šobrīd darbojas kā neatkarīgs SIXT franšīzes ņēmējs Somijā, savukārt SIA Transporent darbojas kā neatkarīgs SIXT franšīzes ņēmējs visās Baltijas valstīs.

Līdz ar šo darījumu tiek nodrošināta SIXT zīmola nomas piedāvājumu nepārtrauktība, tostarp turpmāka attīstība Somijā sadarbībā ar SIA Transporent.

“Esam priecīgi paziņot par veiksmīgu Veho Rent Oy Ab iegādi, kas atspoguļo mūsu apņemšanos stratēģiski attīstīties Somijā. SIA Transporent, kopš 2010. gada darbojoties kā neatkarīgs SIXT franšīzes partneris, spējis konsolidēto apgrozījumu palielināt līdz 63 miljoniem eiro, bet autoparks pieaudzis līdz vairāk nekā 7000 transportlīdzekļu. Mēs esam pārliecināti, ka saglabāsim stabilu SIXT zīmola klātbūtnes izaugsmi Somijas tirgū, izmantojot abu organizāciju stiprās puses, lai veicinātu inovācijas un uzlabotu vispārējo klientu pieredzi,” norāda SIA Transporent valdes priekšsēdētājs Arnis Jaudzems.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens pirmdien ierosinājis likumprojektu, kas aizliegtu Krievijas pilsoņiem un juridiskām personām iegādāties īpašumus Somijā.

Likumprojekta mērķis ir samazinātu drošības risku krīzes laikā.

Aizliegums attiektos uz pilsoņiem un fondiem no valstīm, kuras Eiropas Savienība (ES) uzskata par tādām, kas pārkāpušas citu valstu teritoriālo suverenitāti un varētu apdraudēt Somijas nacionālo drošību.

"Praksē šī plašākā formulējuma dēļ iespējams vērsties pret krieviem, kuri varētu iegādāties īpašumu Somijā. Taču šī formulējuma priekšrocība ir tā, ka to var attiecināt arī uz citām valstīm," ziņu vietnei "Euractiv" norādījis kāds informēts avots.

Kad sākās darbs pie likumprojekta, Hekenens izteicās, ka Krievija ar savu agresijas karu Eiropā ir pierādījusi, ka ir gatava izmantot "vājās vietas" Rietumu sabiedrībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Nodokļi

Pētījums: Nodokļu izmaiņas Baltijā, Polijā un Somijā

Māris Ķirsons,09.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieredzēta revolūcija nodokļu likmju paaugstināšanā notikusi Igaunijā, tikmēr Lietuvā un Polijā tiek atceltas uz laiku samazinātās nodokļu likmes, bet Somijā uzņēmumiem tiek palielināti atskaitījumu apmēri ieguldījumiem zinātnē un pētniecībā.

To rāda BDO pētījums par nodokļu izmaiņām Baltijas valstīs, Polijā un Somijā 2024. gadā. Interesanti, ka 2024. gadā visbūtiskākās izmaiņas nodokļu jomā ir Igaunijā, kamēr Lietuvā un Polijā būtisku izmaiņu ir daudz mazāk. Nodokļu sistēma nekad nestāv uz vietas, un tajā notiek dažādas izmaiņas, kuras diktē gan tehnoloģiju attīstība, gan pārmaiņas tautsaimniecības struktūrā un arī krīzes.

Neredzēts pārsteigums

“Ja visos pēdējos gados vismazāk nodokļu sistēmu raustīja Igaunijā un tādējādi šajā Baltijas ziemeļu valstī esošo nodokļu sistēmu dēvēja par visnoturīgāko un prognozējamāko, tad 2024. gadā tieši šajā valstī ir notikušas tektoniskas pārmaiņas, kuras vēl turpināsies 2025. gadā, salīdzinot ar pārmaiņām Latvijā, Lietuvā, Polijā un vēl jo vairāk Somijā,” kopējo nodokļu izmaiņu virzienu raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš gan piebilst, ka vairums no visām pārmaiņām nodokļu jomā nodokļu maksātājiem ir sliktas ziņas, jo būs jāmaksā lielāki nodokļi. “Savā ziņā valstu lēmumi par nodokļu likmju paaugstināšanu ir signāls tam, ka valstu makiem ir nepieciešams vairāk naudas, un, kaut arī inflācijas lēciens ir būtiski uzskrūvējis cenas un līdz ar to valstu makos būtu jābūt lielākiem patēriņa nodokļu ieņēmumiem, ar to ir par maz, vēl jo vairāk, ja recesija nav tikai draudi, bet gan reāls fakts ne vienā vien tautsaimniecības sektorā un pat vairākās valstīs kopumā,” analizē J. Zelmenis.

Mežsaimniecība

VIDEO: "Saraušanās" politika zemes nozarēs draud ar nepatīkamām blaknēm

Māris Ķirsons,01.10.2024

Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: „Tas nav normāli, ka nemitīgi rodas jaunas idejas par arvien jaunu papildu zemes platību izņemšanu no saimnieciskās aprites, ignorējot vietējos faktorus, tieši tāpēc, ka Eiropas Savienībā esam dažādi, arī zemes resursu izmantošanas politika jāatstāj nacionālo valstu pārziņā, jo Latvijā vai Somijā nevar apsaimniekot esošos mežus tā, kā to varbūt dara Eiropas dienvidu zemēs, tieši tāpat ir ar lauksaimniecību un kūdru.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas metālapstrādes uzņēmums "SFM Latvia", kas ietilpst "Patria" militārās industrijas klasterī, ir kļuvis par "Patria 6x6" bruņumašīnu šasiju piegādātāju Somijā bāzētajam starptautiskajam aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmumam "Patria", informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvijas uzņēmums ražo šasijas "Patria 6x6" bruņumašīnām, ko šobrīd jau ir pasūtījušas trīs valstis, kā arī piegādā virkni detaļu citiem starptautiskajiem "Patria" projektiem, palielinot Latvijas militārās industrijas eksporta apjomu.

2020.gadā Latvija pievienojās daudznacionālās kopējās bruņumašīnu sistēmas (CAVS) programmai, kurai kā platforma tika izvēlēts transportlīdzeklis "Patria 6x6". Vienošanās paredzēja Latvijas uzņēmumu iesaisti bruņumašīnu ražošanā. Pašlaik "Patria 6x6" industrijas klasterī darbojas un komponentes bruņumašīnām ražo seši Latvijas uzņēmumi.

"Patria Latvia" izpilddirektors Uģis Romanovs norāda, ka, noslēdzot līgumu un veidojot "Patria" bruņumašīnu klasteri Latvijā, mērķis bija attīstīt Latvijas uzņēmumu industriālās spējas, kas nodrošinās bruņumašīnu ražošanu, apkopi un remontu valstī, tādējādi garantējot piegāžu drošību Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajai 6x6 kaujas tehnikai.