Algu iesaldēšana valdes un padomes locekļiem pirmām kārtām attieksies uz tām valsts kapitālsabiedrībām, kas faktiski nav konkurējošas tirgū un saņem valsts budžeta finansējumu 80% apmērā, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Vienlaikus prezidents atzina, ka tas nav šī gada jautājums un ka šai diskusijai ir jābūt plašākai.

Prezidents rosinās iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla...

Prezidents atklāja, ka grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs, taps sadarbībā ar Valsts kanceleju, ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, lai nenotiktu dublēšanās.

Prezidents norādīja, ka vēlreiz vēlas atgriezties pie diskusijas par to, vai kapitālsabiedrības forma ir pareizākā topošajam vienotajam sabiedriskajam medijam - VSIA "Latvijas sabiedriskais medijs" (LSM). Viņš atklāja, ka ir runājis ar atsevišķiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļiem par to, ka, iespējams, jāskatās uz Igaunijas modeli, kur sabiedriskais medijs ir nodibinājums.

"Visu cieņu tam, ko dara žurnālisti, bet samērīgums pretim privātajam sektoram vai pretim pelnošiem uzņēmumiem ir mazliet citādāks," sacīja Rinkēvičs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka tomēr līdz galam nav korekti no SEPLP puses teikt, ka atalgojuma aprēķināšanai piemērotas Valsts kancelejas vadlīnijas, jo tās bija attiecinātas uz tām kapitālsabiedrībām, kuras ir konkurējošas un pelnošas, bet Latvijas Radio un Latvijas Televīzija šobrīd pamatā saņem valsts budžeta dotāciju.

Līdztekus prezidents norādīja, ka neapšauba topošā vienotā LSM darba apjomu, bet nav nedz izskaidrojams, nedz saprātīgs tāds lēciens atalgojumā.

"Domāju, ka neviens nediskutētu par 20-30% pieaugumu, bet pamatot šāda veida lietas ir grūti," sacīja Rinkēvičs.

Prezidents norādīja, ka algu iesaldēšana būtu terminēta, līdzīgi kā tiek runāts par terminētu algas iesaldēšanu tām amatpersonām, kurām atalgojuma pieaugums ir garantēts.

"Tai brīdī, kad mums ekonomika uzlabosies, tai brīdī, kad mēs redzēsim attīstību, es domāju, ka tad varbūt šīs diskusijas nebūtu," sacīja Rinkēvičs.

Jautāts, kāpēc par LSM valdes atalgojumu netika runāts pirms mēneša vai diviem, prezidents norādīja, ka tad vēl šis atalgojums nebija zināms, tas bijis pārsteigums visiem.

"Brīdī, kad ir jārunā par algām, tad viss ir kārtībā saskaņā ar likumiem, normatīviem - perfekta birokrātija. Bet ir arī cilvēku gaidas un reālijas," teica prezidents.

Tāpat prezidents atklāja, ka būs diskusija arī par tām kapitālsabiedrībām, kas konkurē privātajā tirgū un kas lielā mērā ir monopolisti.

Prezidents atgādināja, ka gala lēmums ir Saeimas rokās.

Kā ziņots, Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs.

"Mērķis ir uz laiku iesaldēt valžu un padomju locekļu atalgojumu," pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) teica Rinkēvičs un piebilda, ka tādā veidā tiks nodrošināts samērīgums starp valsts kapitālsabiedrībām un privāto sektoru.

"Nav īsti normāli, ka mums ir valsts kapitālsabiedrības, kur valžu locekļu atalgojums ir pulka lielāks nekā privātajā sektorā," pauda Rinkēvičs.

Valsts prezidents arī norādīja, ka šie grozījumi ir saistīti ar topošā vienotā LSM valdes locekļu sastāvu un algas apmēru. "Ceru, ka Saeima par šo diskutēs un priekšlikumos ieklausīsies," piebilda prezidents.

Prezidenta priekšlikums tikšot iesniegts drīzumā, nedēļas, tuvāko desmit dienu laikā.

Kā vēstīts, SEPLP izsludinātajā konkursā uz pieciem topošā LSM valdes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 78 kandidāti, bet vislielākā konkurence ir uz valdes locekļa posteni, kas atbildēs par personāla vadību.

Valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro apmērā, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro apmērā.

Noteiktais atalgojums radījis sašutumu koalīcijas politiķu vidū, atzīstot, ka tas nav samērīgs.

Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien pēc tikšanās Rīgas pilī ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) kritizēja ministriju komunikāciju ar sabiedrību.

Sākotnēji prezidents kritiku veltīja Finanšu ministrijas (FM) skaidrojošajam darbam gaidāmo nodokļu izmaiņu jomā, vēlāk kritiku izvēršot plašāk un attiecinot arī uz citām ministrijām.

FM trešdienas rītā pāris stundas pirms sākuma atcēla plānoto preses konferenci par nodokļu politikas pārskatīšanas rezultātiem. FM skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, jo iespējamais nodokļu pārskatīšanas scenārijs joprojām bija guvis tikai daļēju atbalstu koalīcijas partneru vidū, turklāt vienprātības par izmaiņām nav bijis arī otrdien notikušajā nodokļu politikas koordinācijas darba grupas sociālo un sadarbības partneru vidū, kur rosināts turpināt darbu, lai tos tuvinātu. Plašākai sabiedrībai neafišētas diskusijas par nodokļu izmaiņām rit jau mēnešiem.

Pēc jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā būs jārisina nopietnas dilemmas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents pauda, ka līdzšinējā sadarbība ar ASV bijusi ļoti laba un noturīga, neatkarīgi no tā, kuras partijas pārstāvis ir Baltajā namā. Viņš ir pārliecināts, ka šī sadarbība turpināsies.

Vienlaikus būs daudz lietu, pie kurām būs ļoti nopietni jāstrādā, atzina Rinkēvičs. Katru reizi pēc jauna ASV prezidenta stāšanās amatā nepieciešams pastāvīgs diplomātisks darbs, atgādinot par mums būtiskām lietām, uzsvēra Rinkēvičs.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 1.daļa

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības...

Otrkārt, būs risināmas diezgan nopietnas dilemmas, sacīja prezidents. Piemēram, tiek prognozēts, ka ASV izstāsies no Parīzes klimata nolīguma. Bez ASV daudzus mērķus esošajā līgumā sasniegt nevarēs, norādīja Rinkēvičs.

Tāpat iepspējami potenciāli tarifi Eiropas Savienības (ES) ekonomikai, kas mūs ietekmēs, uzsvēra Rinkēvičs.

Vienlaikus aktuāls būs jautājums par aizsardzības izdevumiem. Vinaprāt, Latvijai vajadzētu domāt par 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atvēlēšanu aizsardzībai. "Es pilnīgi noteikti redzu, ka mūsu pašreizējās vajadzības, vismaz, kā man ziņots, ir virs 4% no iekšzemes kopprodukta," viņš sacīja, pieļaujot, ka Latvija varētu drīzāk pietuvoties 5%. Pie šī jautājuma strādā valdība. Tāpat par to ir gaidāmas diskusijas Nacionālās drošības padomē februārī.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa...

Rinkēviču gan mazliet baida tas, ka ne visi Eiropas sabiedrotie to redz šādā veidā. "Tā būs vēl viena situācija," komentēja prezidents.

Viņš rezumēja, ka gaidāms diezgan neskaidrs, turbulents gads. Latvijas diplomātijai un politikas veidotājiem gan Baltijā, gan Eiropā būs daudz jāstrādā, lai izveidotu saprātīgas attiecības. "Bet daudzas lietas noteikti mainīsies," viņš uzsvēra.

Kā ziņots, Vašingtonā pirmdien notiks Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā.

78 gadus vecais Tramps, kurš bija 45.Savienoto Valstu prezidents un kļūs par 47.prezidentu, svētdienas vakarā Vašingtonas arēnā "Capital One Arena" uzrunāja apmēram 20 000 atbalstītāju, solot "labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē".

Mītiņā runāja arī nākamais viceprezidents Džeimss Deivids Venss un miljardieris Īlons Masks, kam bija liela loma Trampa kampaņā un kuru Tramps gatavojas iecelt par valdības efektivitātes biroja vadītāju.

Vašingtonā un citās ASV pilsētās svētdien notika arī Trampa pretinieku mītiņi, kuros runātāji atbalstīja tiesības uz abortiem, kā arī kritizēja Trampa uzskatus par klimata pārmaiņām un imigrāciju.

Lai gan ierasti uz ASV prezidenta inaugurāciju netiek aicināti ārvalstu līderi, Tramps ir lauzis šo tradīciju un gaidāms, ka viņa stāšanos amatā vēros vairāku valstu un valdību vadītāji, kuru vidū būs Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Tramps bija uzaicinājis arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš tomēr neieradīsies, bet Ķīnu pārstāvēs viceprezidents Haņs Džens.

Republikāņu kandidāts Tramps vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti, viceprezidenti Kamalu Herisu.

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš oktobrī prognozētajiem 0,6% līdz 0,1%, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam no 2,6% līdz 2,1%, bet ekonomikas pieauguma prognoze 2026.gadam ir saglabāta 3%. Savukārt 2027.gadā tiek prognozēta izaugsme 3,3% apmērā.

Latvijas Bankā skaidro, ka IKP izaugsmes lejupvērsto korekciju, paredzot šim gadam tikai nelielu IKP izaugsmi, galvenokārt nosaka vāja līdzšinējā attīstība, būtiski nemainoties nākotnes redzējumam.

Tāpat centrālajā banka prognozē, ka 2025.gadā būs spēcīgāka izaugsme, ko balstīs privātais patēriņš, eksports un investīcijas. Vienlaikus prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos, ņemot vērā nenoteiktību Vācijā un Donalda Trampa ieceres ieviest augstus importa tarifus pēc kļūšanas par ASV prezidentu, kā arī norises Eiropas kaimiņu reģionos.

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmes kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām, no 2026. gada 1. janvāra nestāsies spēkā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) trešdien sēdes sākumā norādīja, ka attiecīgo likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ir iesniegti daudzi priekšlikumi.

Tādējādi komisija trešdien uzklausīja visas iesaistītās puses, lai saprastu kopējo situāciju.

Viņa minēja, ka šis likums no 2026. gada 1. janvāra vēl nestāsies spēkā un komisija darbu pie likumprojekta turpinās janvārī.

Savukārt "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pauda, ka nākamajā gadā nevajadzētu palielināt vinješu likmes kravas auto no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām, kā arī jāpaplašina atbrīvojumu periods no vinjetēm lauksaimniekiem un jādiskutē par citām jomām, kurām, iespējams, ir nepieciešami atvieglojumi. Viņaprāt, ātrākais, kad likums varētu stāties spēkā, ir nākamā gada 1. marts.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Birokrātija būvniecībā kavē ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Lūgts komentēt tikšanos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem par birokrātijas mazināšanu, amatpersona sacīja, ka "īpaši priecīgi par to, kā tas notiek, viņi nebija".

"Mums ir, piemēram, Būvniecības likuma projekta pakotne Saeimā. Saeima šobrīd ir darba pārtraukumā. Šis ir viens no jautājumiem - būvniecības birokrātija -, kas kavē gan ekonomikas attīstību, gan investīciju piesaisti, gan kaitina uzņēmējus," pauda Rinkēvičs.

Taču esot arī vēl daudzas citas lietas, kur nepieciešams strādāt.

"Lai gan mēs redzam, ka labā apņemšanās ir bijusi, kaut kādās jomās lēmumi ir pieņemti, es nesadzirdēju, ka uzņēmēju organizācijas būtu gandarītas," atzina prezidents.

Domājot par Baltijas jūras reģiona drošību, ir "jātur galdā" jautājums arī par Baltijas jūras iespējamu slēgšanu, piektdien intervijā TV3 izteicās Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Taujāts, kā vairot Baltijas jūrā esošās kritiskās infrastruktūras drošību, Rinkēvičs sacīja, ka nepieciešams palielināt patrulēšanu jūrā un aktīvāk jāievieš sankcijas Krievijas ēnu flotei. Piemēram, NATO ietvaros tiekot runāts par kopējās patrulēšanas pastiprināšanu.

Vienlaikus, prezidenta skatījumā, "jātur galdā" jautājums par Baltijas jūras iespējamu slēgšanu, kas būtu ļoti nopietns solis, kas jau iepriekš ideju līmenī izskanējis un pret kuru tolaik vērstas dažādas iebildes.

Prezidents piebilda, ka katru dienu Baltijas jūrā kuģojot ap 2000 dažādu peldlīdzekļu, kurus visus izkontrolēt neesot iespējams.

Lūgts vērtēt, kādām kopumā būtu jābūt Latvijas drošības prioritātēm šajā gadā, prezidents uzsvēra, ka nepieciešams pabeigt Austrumu robežas izbūvi un turpināt militārās infrastruktūras izbūvi. Tāpat ir sagaidāms, ka aizsardzībai būs jānovirza vēl lielāka valsts budžeta daļa, ieguldījumiem sasniedzot pat 4% no iekšzemes kopprodukta.

Rīgas pils saimnieks Edgars Rinkēvičs piedāvā turpmāk Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera kandidātu izvirzīšanu uzticēt Valsts prezidentam, vienlaikus saglabājot parlamenta tiesības pieņemt galīgo lēmumu par tiem.

Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs otrdien ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam grozījumus Saeimas kārtības rullī un grozījumus trīs likumos, kas noteic Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera izraudzīšanās un izvirzīšanas kārtību.

Valsts prezidenta iesniegtajos likumprojektos piedāvāts mainīt iepriekšminēto amatpersonu izvirzīšanas kārtību un desmit Saeimas deputātu vietā šīs tiesības piešķirt Valsts prezidentam, vienlaikus nekādi neskarot Saeimai tiesības pieņemt galīgo lēmumu par izvirzītajiem kandidātiem.

Kā skaidro Drēģeris, šāds risinājums neizjauktu valsts varas atzaru līdzsvaru un atsvaru sistēmu, taču dotu iespēju Valsts prezidentam gan formālās, gan neformālās konsultācijās identificēt piemērotāko kandidātu tālākai izvirzīšanai. Tas savukārt mazinātu politisko apsvērumu prevalēšanu pār kandidāta profesionalitātes kritērijiem.

Latvijai turpmāko gadu laikā būs jāaudzē aizsardzības izdevumi līdz apmēram 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents pauda gandarījumu, ka iekšlietu sistēmā strādājošajiem šogad pieaudzis atalgojums. Tāpat pozitīvi, ka uz priekšu virzās robežas un militārās infrastruktūras izbūve austrumos un daudz tiekot strādāts pie aizsardzības spēju nostiprināšanas. Vienlaikus Rinkēvičs atzina, ka "vēl ir ko darīt".

Viņš atklāja, ka nesen iepazinies ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ziņojumu, kas izskanējis Valsts prezidenta militārajā padomē. "Ir pilnīgi skaidrs, ka, pat ja mums liekas, ka [ieguldījumu aizsardzībā] 3,5% no IKP ir daudz, tad ar to mūsu NATO spēju attīstībai nepietiek, mums ir jāstrādā pie tā, ka šis budžets būs jāaudzē, būs jāaudzē aizsardzības izdevumi," sacīja prezidents.

Ja apdrošināšanas nozare nepratīsies, valstij būs jāreaģē, komentējot atsevišķu kompāniju pieeju atlīdzību pieteikumiem pēc spēcīgām lietavām, norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" prezidents uzsvēra, ka šī ir liela problēma. Proti, pēc pērn piedzīvotās vētras valsts mudināja apdrošināties.

"Pēkšņi izrādās, ka šie plūdi nav tie plūdi, un šīs lietavas nav tās lietavas," teica prezidents, uzsverot, ka sagaida Latvijas Bankas, kas tieši atbild par apdrošināšanas sektora uzraudzību, kā arī attiecīgo ministriju iesaisti.

"Tas ir arī pašu apdrošinātāju goda jautājums. Kāpēc jūs domājat, ka cilvēki jums tagad ticēs, ja jūs vienā brīdī sakāt - ziniet tas, kas līgumā ir ierakstīts, vēl nav viss, paskatieties mūsu mājaslapā, tur ir vēl pāris noteikumi. Ja pati nozare nevārēs ar šo tikt galā, tad jāskatās, ko mēs varam darīt likuma ziņā," teica Rinkēvičs.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz uz laiku apturēt valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes un padomes locekļu atlīdzības pieaugumu, informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Ja grozījumi tiks pieņemti, publisko personu kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojums nākamos divus gadus nedrīkstēs pārsniegt šā gada 31.augustā noteikto apmēru.

Valsts prezidents lūdz Saeimu šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā.

Vēstulē Saeimas Prezidijam E.Rinkēvičs norāda, ka Latvijas sabiedrībai ir svarīgi, lai valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldība būtu efektīva un pārredzama, kā arī to valdes un padomes locekļiem noteiktā atlīdzība būtu konkurētspējīga, bet arī samērīga.

"Sabiedrības interesēs ir gūt maksimālu labumu no publiskas personas īpašumā esošajiem aktīviem, un to izmantošanai ir jāatbilst valsts vai pašvaldības izvirzītajiem mērķiem," uzsver Valsts prezidents.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina Saeimu pārskatīt likumu par autoceļu lietošanas nodevu palielināšanu kravas auto, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) Valsts prezidents atsaucas uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs trīs tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.

Rinkēvičs norāda, ka pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā, pretēji likuma anotācijā norādītajam, tika saņemti divi nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi. Valsts prezidents akcentē, ka arī pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam.

Latvijas Banka izstrādājusi un apstiprinājusi "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas nodrošinās banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Ņemot vērā, ka Latvijā pēdējo 10 gadu laikā banku klātienes klientu apkalpošanas vietu skaits samazinājies visstraujāk no eirozonas valstīm, šīs iniciatīvas mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta, norāda centrālajā bankā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks skaidro, ka šis lēmums nodrošinās labāku finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos.

Kazāks uzsver, ka tas ir ļoti svarīgi, jo bankas ir digitalizējušās straujāk nekā iedzīvotāji un uzņēmumi, radot plaisu starp bankām un to klientiem. Ar šo lēmumu Latvijas Banka to labo, jo laba finanšu pakalpojumu pieejamība ir viens no ekonomikas izaugsmes pamatakmeņiem.

Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaida diskusijas par to, vai nākamā Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts nebūtu jāizraugās Valsts prezidentam.

Rīgas pilī Rinkēvičs trešdien tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), lai pārrunātu dažādas aktualitātes. Valsts prezidents informējis premjeri par tikšanos ar Saeimas frakciju vadītājiem, kas varētu notikt piektdien, 31.janvārī, plkst.8.30.

Tikšanās laikā prezidents iecerējis ne tikai iepazīstināt ar likumdošanas iniciatīvu pazemināt tautas nobalsošanas slieksni, bet arī runāt par Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanās procesu, kas "jau ir kļūst leģendārs".

Viņš skaidroja, ka šajā procesā ir gan politiskas, gan strukturālas problēmas. Prezidenta ieskatā ar frakciju vadītājiem un kopumā būs nopietni jārunā, vai kandidātu izvirzīšanas kārtība ir adekvāta. Ja Saeimas deputāti paši izvirza kandidātus konkrētiem amatiem, kā tas ir, piemēram, ar Latvijas Bankas prezidenta un valsts kontroliera amatu, un paši pēc tam par šiem kandidātiem balso, tad tas rada problēmas, uzskata valsts pirmā persona.

4.aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisāru Valdi Dombrovski. Tikšanās laikā puses pārrunāja Amerikas Savienoto Valstu un ES tirdzniecības attiecības un ES priekšlikumus aizsardzības finansējuma palielināšanai un atbalstu Ukrainai.

"Mums ir jārēķinās ar to, ka ASV tarifu politika arī turpmāk var radīt nenoteiktību Eiropā un plašākā pasaulē. No vienas puses tas var radīt ekonomikas satricinājumus, bet no otras puses arī iespējas - Eiropas Savienības dalībvalstīm apgūstot jaunus tirgus. Pusēm ir jāsēžas pie sarunu galda, lai virzītos uz savstarpēji izdevīgiem tirdzniecības noteikumiem. Gan pandēmijas laiks, gan karš Ukrainā un ilgstošā nenoteiktība spilgti izgaismo nepieciešamību Eiropas Savienībai kļūt pašpietiekamākai, it īpaši kritisko preču ražošanā. Tikai tā Eiropas Savienība var kļūt noturīgāka pret dažādiem satricinājumiem. Tas ir panākams, diversificējot riskus un noieta tirgus pasaulē, kā arī veicinot ražošanu augstas pievienotās vērtības nozarēs," pēc tikšanās pauda E. Rinkēvičs.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Davosā apliecinājis Latvijas interesi, lai ASV tehnoloģiju gigants "Google" iesaistītos Mākslīgā intelekta centra izveidē Latvijā, informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Latvijas prezidents otrdien tikās ar "Google" viceprezidenti publiskās pārvaldes un rīcībpolitiku jautājumos Eiropā Aneti Kroberi-Rīlu.

Turpinot pagājušajā gadā Davosā un vizītē Kalifornijā sākto diskusiju ar "Google" vadību, sarunā apspriesta "Google" iesaiste Mākslīgā intelekta centra darbībā, sadarbība Baltijas valstu kiberdrošības spēju stiprināšanā, kā arī ar Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju saistītie izaicinājumi.

Rinkēvičs uzsvēris, ka Mākslīgā intelekta centra izveide un attīstība ir nozīmīga Latvijas prioritāte. Pēc viņa vārdiem, centra izveide ir būtiska, lai stiprinātu drošību un veicinātu konkurētspēju.

Latvijas prezidents informēja par progresu centra izveidei nepieciešamajā likumdošanā. Tāpat Rinkēvičs uzsvēra samērīga tiesiskā regulējuma ieviešanu ES līmenī, kas ir sevišķi būtiski, lai ES vēl vairāk nezaudētu konkurētspēju.

Tas būtu skandāls, ja ne pārāk veiksmīgu projektu uzņēmumos palielinātu atalgojumu, trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents tika aicināts vērtēt Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz noteikt izņēmumus personāla izmaksu palielināšanai astoņās ministrijas kapitālsabiedrībās, piemēram, dzelzceļa "Rail Baltica" nacionālajā ieviesējā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", VAS "Latvijas gaisa satiksme" un aviokompānijā "airBaltic".

Paralēli sociālajos tīklos iedzīvotāji pauž sašutumu arī par ministru un augstāko ierēdņu algām, kas atspoguļotas amatpersonu deklarācijās par 2024.gadu. Taujāts, vai valsts pārvalde nav pārāk "iekarsusi" ar atalgojuma celšanu, kam privātais sektors netiek līdzi, Valsts prezidents piesauca pērn pieņemto lēmumu 2025.gadā atlīdzību fondu neaudzēt vairāk kā par 2,6%. Valsts prezidents atgādināja, ka bija arī izņēmumi - atalgojuma palielināšana iekšlietu sistēmai, kas, viņaprāt, bija pamatota un pareiza, kā arī devusi zināmus pozitīvus rezultātus.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs.

"Mērķis ir uz laiku iesaldēt valžu un padomju locekļu atalgojumu," pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) teica Rinkēvičs un piebilda, ka tādā veidā tiks nodrošināts samērīgums starp valsts kapitālsabiedrībām un privāto sektoru.

"Nav īsti normāli, ka mums ir valsts kapitālsabiedrības, kur valžu locekļu atalgojums ir pulka lielāks nekā privātajā sektorā," pauda Rinkēvičs.

Valsts prezidents arī norādīja, ka šie grozījumi ir saistīti ar topošā vienotā VSIA "Latvijas sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu sastāvu un algas apmēru. "Ceru, ka Saeima par šo diskutēs un priekšlikumos ieklausīsies," piebilda prezidents.

Prezidenta priekšlikums tikšot iesniegts drīzumā, nedēļas, tuvāko desmit dienu laikā.

Latvijas valsts nevar atļauties ilgāku laiku, piemēram, pāris mēnešus dzīvot un strādāt bez ģenerālprokurora, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot ģenerālprokurora amata konkursa noslēgšanos bez rezultāta.

Viņš uzsvēra, ka starp ģenerālprokurora funkcijām ir arī operatīvās darbības uzraudzīšana un ģenerālprokuroram jāpieņem diezgan nopietni lēmumi valsts drošības jomā. Ņemot vērā, ka "mēs neesam gluži tādā miera situācijā", Rinkēvičs ļoti cer, ka Latvija bez ģenerālprokurora nepaliks uz ilgu laiku.

Valsts pirmā persona uzskata, ka Tieslietu padomei ar jauna ģenerālprokurora kandidāta izraudzīšanos jārīkojas ātri, un arī Saeima nedrīkst vilcināties ar lēmuma pieņemšanu par izvirzīto kandidātu. Visticamāk, parlamentam šī lēmuma pieņemšanai nāksies sasaukt ārkārtas sēdi jau pēc sesijas noslēguma, prognozēja Rinkēvičs.

Kā ziņots, uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēma izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu, trešdien žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Gada laikā kreditēšanas jomā ir vērojami atsevišķi uzlabojumi, tomēr kopumā vēl ir daudz iespēju progresam, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu pieejamības pārskatā 2024", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo gadu laikā.

Viens no pārskata autoriem, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts akcentē, ka labi funkcionējoša finanšu nozare, kas uzņēmumiem un mājsaimniecībām nodrošina stabilu piekļuvi aizdevumiem, ir svarīgs nosacījums veselīgai tautsaimniecības izaugsmei. Uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu, savukārt atsevišķos kreditēšanas segmentos, piemēram, mājokļa kredītu segmentā, ir vērojama neliela situācijas uzlabošanās.

Mājokļa kredītu pievienotās procentu likmes ir samazinājušās, lai gan joprojām ir augstas. 2018.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto procentu likmi aptuveni 2,4% apmērā, bet 2024.gada sākumā vidējā pievienotā procentu likme bija 1,6%.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)