Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch uzreiz par trim atzīmēm samazinājusi Spānijas kredītreitingu, vēsta pasaules mediji.

Spānijas kredītreitings samazināts no A līmeņa līdz BBB līmenim, un retingam noteikta negatīva nākotnes prognoze, vēsta Reuters.

Fitch piešķīrusi Spānijai zemāko kredītreitingu no trim nozīmīgākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām. Patlaban Fitch vērtējumā Spānijas reitings atrodas vien divas pakāpes no «miskastes» statusa, kurā nonākot, paredzams, ka daudz investori pamestu Spānijā esošos īpašumus.

«Negatīvas nākotnes prognozes Spānijas reitingam sasaucas ar riskiem par situācijas pasliktināšanos eirozonā kopumā, ko īpaši apdraud krīze Grieķijā,» norādīts aģentūras paziņojumā par Spānijas reitinga samazināšanu.

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

«Bankia pārņemšana ir vēl viens solis problemātisko Spānijas banku konsolidācijas un glābšanas procesā. Šis process sākas pirms vairākiem gadiem, un pagaidām neizskatās, ka tas ātri beigtos,» šī nedēļas Spānijas valdības lēmumu pārņemt valsts vienu no lielākajām bankām Bankia skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Pati Bankia tika izveidota pavisam nesen (tās akcijas sāka kotēties Madrides biržā pērn jūlijā), apvienojot tajā septiņas mazākas reģionālās bankas (tā sauktas cajas), kurām bija pamatīgas problēmas ar kapitāla pietiekamību un aktīvu kvalitāti. Banku sektora konsolidācijas procesa rezultāta Spānijas valdībai acīmredzot būs jāglābj liela daļa no valstī esošām bankām, tērējot tam vairākus desmitus miljardus eiro (un sliktākajā gadījumā – pat simtus miljardus), norāda A. Marčenko.

«2008. gada krīzes rezultāta izveidojas situācija, kad liela daļa mazo un vidējo reģionālo Spānijas banku kļuva faktiski maksātnespējīga, bet visas ieinteresētas puses to mēģināja ignorēt. Nekustamo īpašumu burbuļa plīšana atstāja bankas ar milzīgu hipotekāro kredītu apjomu, kur nodrošinājuma vērtība bija zemāka par kredīta summu. Spānijas nekustamo īpašumu tirgus kļuva nelikvīds – pašlaik Spānijā ir vairāk, nekā 1 miljons māju, kuras gaida savus pircējus, bet diez vai sagaidīs viņus drīz. Pie tam nekustāmo īpašumu vidējo cenu kritums kopš krīzes sākuma bija aizdomīgi zems (mazāk par 15%), bet mazo un vidējo reģionālo banku (kas bija galvenie spēlētāji hipotekāro Spānijas kredītu) slikto kredītu īpatsvars – aizdomīgi zems. Valstī, kur bezdarbs sasniedza rekordaugstu atzīmi 24%, slikto kredītu īpatsvars, par kuru ziņo reģionālās bankas, nepārsniedz 12%. Tas liecina, ka Spānijas cajas stāvoklis patiesībā varētu būt sliktāks, nekā par to ir oficiāli paziņots. Starpbanku tirgus dalībnieki no citām eiro zonas valstīm jau sen tur aizdomas par to, un tāpēc jau sen Spānijas mazākām bankām ir liegta iespēja aizņemties starpbanku tirgū – vienīgais likviditātes avots tām ir ECB kredīti. Iespējas refinansēt savas obligācijas arī nav, jo potenciālie aizdevēji ir ļoti piesardzīgi attiecībā uz Spāniju. Tas mudina Spānijas banku vadību, Spānijas finanšu tirgus uzraugus un Spānijas valdību pakāpeniski atzīt realitāti, veicinot problemātisko banku apvienošanos un atbalstot tās ar valsts līdzekļiem. Problēma ir tas, ka šajā procesā atklājās arvien lielākas problēmas, kas prasa no bankām arvien vairāk palielināt kapitālu,» skaidro eksperts.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") samazinājusi Igaunijas ilgtermiņa reitingu no "AA-" līdz "A+", nosakot tam stabilu nākotnes vērtējumu.

"Fitch" norāda, ka kredītreitinga samazinājums atspoguļo valsts finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

Aģentūra prognozē, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās pieaugs līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vidējā termiņā turpinās palielināties, neraugoties uz jūnijā ieviestajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem.

Lai gan parāda attiecība pret IKP saglabāsies zema salīdzinājumā ar salīdzinošo valstu vidējo rādītāju, kas ir 54%, tā ir vairāk nekā divas reizes augstāka nekā 8,2%, kad "Fitch" 2018.gadā paaugstināja Igaunijas kredītreitingu līdz "AA-" un prognozēja, ka parāda attiecība pret IKP būs stabila. Tas atspoguļo vēsturiski stingrās fiskālās nostājas pavājināšanos, ko vēl vairāk saasina kara Ukrainā un pandēmijas radītās sekas, norāda aģentūra.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases informācija.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tomēr Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kā arī nelabvēlīga demogrāfiskās situācijas attīstība joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazinājusi Latvijas nākotnes novērtējumu no pozitīva uz stabilu.

Aģentūra apstiprinājusi arī kredītreitingu ilgtermiņa ārvalstu un vietējās valūtas ieguldījumiem attiecīgi BBB- un BBB, savukārt īstermiņa ārvalstu valūtas ieguldījumiem - F3. Valsts kopējais kredītreitings ir noteikts BBB+, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Fitch pārstāvis Mikele Napolitano norādījis, ka Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējuma samazinājums līdz stabilam atspoguļo ārējās izaugsmes un finanšu vides straujo pasliktināšanos - ekonomiskās situācijas pasliktināšanās eirozonas dalībvalstīs negatīvi ietekmēs eksportu.

«Diemžēl negatīvie notikumi eiro zonā ir ietekmējuši arī Latvijas izredzes paaugstināt kredītreitingu tuvākajā laikā. Taču ļoti būtiski, ka Latvijas kredītreitings tiek saglabāts investīciju kategorijas līmenī, ņemot vērā Latvijas paveikto, lai līdzsvarotu valsts ekonomiku,» komentē finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings (Fitch) Latvijas nākotnes novērtējuma samazināšana no pozitīva uz stabilu valsts pievilcību investoru acīs nepasliktinās, uzskata biznesa portāla Nozare.lv aptaujātie ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna stāstīja, ka Fitch, samazinot Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no pozitīva uz stabilu, mazina varbūtību, ka drīzumā reitings varētu būt paaugstināts. Tomēr pats reitings netika samazināts un joprojām ir investīciju zonā. Tādējādi tas Latvijas pievilcību investoru acīs nepasliktina,» uzsvēra Strašuna.

Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka Fitch lēmums nenozīmē, ka Latvija būs investoriem mazāk pievilcīga.

Pēc viņa sacītā, aģentūra nesagaida, ka Latvijas kļūs pievilcīgāka tuvākajā nākotnē. Reitingu aģentūra nevērtē mūsu pievilcību visiem investoriem, bet tieši mums aizdotās naudas drošību - cik liels ir defolta risks. Aģentūra nevērtē, cik izdevīgi vai neizdevīgi ir ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumu kapitālā, lai arī tiešo investīciju veicēji aģentūras viedokli, bez šaubām, var ņemt vērā, sacīja Strautiņš.

Parādu krīzes nomocītā Grieķija ir maksātnespējīga un jau martā nespēs pildīt obligāciju maksājumus, bet tās parādu nastas restrukturizāciju Fitch uzskatīs par bankrotu, pavēstījis reitingu aģentūras pārstāvis.

«Tas drīzumā notiks. Grieķija ir maksātnespējīga un tāpēc tā bankrotēs,» aģentūrai Reuters sacīja Fitch Suverēno un Starpvalstu grupas Eiropā, Tuvajos austrumos un Āfrikā vadītājs Edvards Parkers. «Tam nevajadzētu izraisīt pārsteigumu,» piebilda reitingu aģentūras pārstāvis.

E. Parkers arī uzsvēra, ka Fitch par bankrotu uzskatīs arī labprātīgu privāto investoru vienošanos par Grieķijas parādu daļēju norakstīšanu. «Mēs esam ilgu laiku teikuši, ka uzskatīsim šādu rīcību par maksātnespēju. Tas ir skaidrs bankrots, vienalga kādā veidā viņi to mēģina pasniegt,» norādīja Fitch pārstāvis.

Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs, tas teikts Latvijas Ārlietu ministrijas izplatītajā Latvijas valsts oficiālajā nostājā saistībā ar notikumiem Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā.

Kā uzsvērts paziņojumā, arī pēdējie notikumi nemaina Latvijas valdības nostāju Katalonijas jautājumā, proti, Latvija uzskata, ka tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un konstitūciju. Paziņojumā pausta cerība, ka Katalonijas jautājums tiks atrisināts dialoga ceļā Spānijas konstitūcijas ietvaros.

«Latvijai ar Spāniju ir ciešas divpusējās attiecības, un Spānija ir Latvijas sabiedrotā ES un NATO, kā arī citās starptautiskās organizācijās. Spānija ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams. Tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot dalībvalsts un ES atbilstošo normatīvo regulējumu,» teikts Latvijas oficiālajā pozīcijā.

Spānija saņems aizdevumu līdz 100 miljardu eiro (70 miljardu latu) apmērā problēmās nokļuvušo banku atbalstam. Tas kļuvis skaidrs pēc sestdien pēcpusdienā notikušajām eirozonas valstu finanšu ministru sarunām.

Kā ziņo britu raidsabiedrība BBC, Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss apstiprinājis, ka Spānija piekritusi oficiāli lūgt eirozonas finanšu atbalstu. Formāls lūgums tiks izteikts jau tuvākajā laikā.

Viņš sestdienas vakarā neatklāja, kāda būs aizņēmuma summa, bet atzina, ka tā būs būtiski lielāka par 40 miljardiem eiro (28 miljardiem latu), kuru minējis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Neoficiāli izskanēja, ka šī summa var sasniegt pat 100 miljardus eiro (70 miljardus latu, un vēlāk šī informācija tika apstiprināta oficiāli.

Palīdzība tiks sniegta Spānijas finanšu sistēmai, nevis ekonomikai kopumā, akcentēja ministrs. «Tā nav glābšana,» sacīja politiķis.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi trīs Spānijas banku reitingus, tādējādi dodot triecienu valdības pūliņiem atrast tām pircējus.

Lielākajai Spānijas valstij piederošajai bankai Bankia reitings samazināts par divām pakāpēm līdz B1. Savukārt bankām Catalunya Banc un NCG reitingi samazināti līdz B3. Visām trim kredītiestādēm piešķirtas negatīvas nākotnes perspektīvas. «Aktīvu kvalitāte visās trijās bankās saglabājas vāja. Iespējama arī turpmāka situācijas pasliktināšanās,» norāda Moody’s.

Aģentūra arī pauda uzskatu, ka minētajām Spānijas bankām būs grūtības sasniegt peļņu. «Plašu restrukturizāciju paveikšana [kuras pieprasa Eiropas Komisija], lai gan no vienas puses svarīga, lai panāktu to ilgtermiņa finansiālu dzīvotspēju, sagādā risku pašām bankām,» norāda aģentūra.

Starptautiskā reitingu kompānija Standard & Poor’s (S&P) samazinājusi Spānijas ilgtermiņa kredītreitingu par vienu pakāpi – no AA līdz AA-, kā arī noteikusi tam negatīvu perspektīvu.

Aģentūra savu lēmumu skaidro ar Spānijas vājo izaugsmi un augsto privātā sektora parādu līmeni. Tāpat aģentūra norādījusi, ka valsts augstais bezdarba līmenis turpinās negatīvi ietekmēt ekonomiku.

Savā paziņojumā S&P norāda - «neskatoties uz 2011. gada ekonomiskajiem rādītājiem, mēs saredzam ievērojumus riskus Spānijas izaugsmei, kurus izraisa augsts bezdarba līmenis, lielie privātā sektora parādi un stingrie finanšu ierobežojumu, kā arī tas, ka, visticamāk, samazināsies arī Spānijas galveno tirdzniecības partneru izaugsme».

Db.lv jau vēstīja, ka arī reitingu aģentūra Fitch aizvadītajā nedēļā samazināja Spānijas kredītreitinu no AA+ uz AA-.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch piektdien paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils, informēja Finanšu ministrija.

«Šis ir trešais Latvijas kredītreitinga paaugstinājums pēdējā mēneša laikā, kas ir augsts novērtējums mūsu valsts un visas sabiedrības panāktajam. Fitch savu lēmumu pamato ar Latvijas pozitīvo ekonomikas izaugsmi, labiem valsts finanšu rādītājiem un panākumiem publisko finanšu sakārtošanā,» paziņojumā norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Fitch prognozē 3,6% apmērā 2014. gadā un 3,8% apmērā 2015. gadā. Reitingu aģentūra Latvijas budžeta deficītu arī turpmāk paredz gana zemā līmenī - vidēji 0,9% no IKP līdz 2016. gada beigām.

Jūnijā Eiropas Centrālās bankas (ECB) aizdevumi Spānijas bankām sasnieguši eirozonas rekordu, tādējādi apliecinot, ka tām kļūst sarežģītāk aizņemties starptautiskajos tirgos.

Spānijas bankas jūnijā no ECB kopumā aizņēmušās 365 miljardus eiro, kas ir par 40,4 miljardiem vairāk nekā maijā (324,6 miljardi eiro). Jūnijā Spānijas bankām tikuši 30% no visiem ECB aizdevumiem Eiropas Savienības bankām.

ECB aizdevumu pieaugums liecina, ka Spānijas bankām pieaug grūtības aizņemties starptautiskajos un starpbanku tirgos, vēsta Reuters. Spānijas banku aizņemšanās apmēri no ECB pieauguši jau kopš gada sākuma.

Analītiķi norāda, ka Spānijas bankām slēgti vairumtirdzniecības tirgi, bet mazie investori un noguldītāji zaudē uzticību savām bankām.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi Spānijas kredītreitingu. Reitings samazināts no Aa2 līdz A1, un tam noteikta negatīva perspektīva, liecina reitingu aģentūras paziņojums.

Aģentūra savu lēmumu skaidro ar to, ka kopš jūlija, kad tā brīdināja Spāniju par reitinga samazināšanu, parādsaistību krīzei nav atrasts risinājums, tāpat Spāniju ievainojamu padara tās banku lielie ārējie parādi.

Moody’s lēmums seko neilgu laiku pēc tam, kad valsts reitingu samazināja gan Fitch, gan Standard & Poor’s.

Db.lv jau vēstīja, ka oktobra sākumā Fitch pazemināja Spānijas kredītreitingu no AA+ uz AA-, savukārt S&P samazināja valsts reitingu no AA līdz AA-, kā arī noteica tam negatīvu perspektīvu.

Iepriekš S&P un Fitch jau samazinājušas atsevišķu Spānijas lielāko banku reitingus. S&P paziņojusi, ka pazemina reitingus 10 finanšu kompānijām, ieskaitot divas valsts lielākās bankas Santander un BBVA.

Reitingu aģentūra Fitch samazinājusi Latvijas budžeta deficīta aplēses un palielinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi, norādot, ka Latvija turpina «pārsniegt uz to liktās cerības».

Fitch paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu augt par 3,5%, lai arī iepriekš aģentūra lēsa, ka Latvijas IKP augs par 2,5%, raksta Bloomberg.

Latvijas budžeta deficīts šogad varētu veidot 2% no IKP, savukārt iepriekš tika paredzēts budžeta deficīts 2,5% apmērā no IKP. Fitch paredz, ka līdz 2014. gadam valsts budžeta deficīts samazināsies līdz 0,8% no IKP.

Latvijā 2012. gadā palielinājušies fiskālie nodrošinājumi, un to veicināja augstāki par prognozētajiem nodokļu ienākumi, zemāki procentu un sociālo pabalstu maksājumi, norāda Fitch.

Tajā pašā laikā aģentūra prognozē preču eksporta kritumu 20% apmērā, ko ietekmēs vājais ārējais pieprasījums.

Pastāv «vērā ņemama» iespēja, ka Itālijas kredītreitings šomēnes tiks samazināts, pavēstījis reitingu aģentūras Fitch vadītājs.

Fitch vadītājs Deivids Railijs (David Riley) kā iesmeslu minējis to, ka Itālijai trūkst plāna, kā pārvarēt parādu krīzi un valsts lielos parādus.

Jau pagājušajā mēnesī Fitch brīdināja, ka varētu tikt samazināts gan Itālijas A+, gan citu eirozonas valstu kredītreitings. Iespējams, ka reitings varētu tikt samazināts arī Spānijai, Beļģijai, Īrijai, Slovēnijai un Kiprai.

Cits reitingu aģentūras Fitch pārstāvis norādīja, ka viņš neparedz Francijas reitinga samazinājumu 2012. gadā. Jau vēstīts, ka pērnā gada nogalē Fitch Francijas AAA kredītreitinga nākotnes izredzes ir samazinājis no stabilām uz negatīvām. Tas nozīmē – pastāv iespēja, ka valsts kredītreitngs varētu tikt samazināts tuvāko 12- 18 mēnešu laikā.

Piektdien, 12. aprīlī, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch paziņoja par Latvijas kredītreitinga apstiprināšanu esošajā A- līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook).

Fitch informē, ka Latvijas kredītreitingu A- līmenī uztur sekmīgi īstenotā valsts finanšu un institucionālā pārvaldība, kā arī stabilais politikas kurss, ko nodrošina Latvijas dalība Eiropas Savienībā un eirozonā.

Aģentūra pozitīvi novērtē zemo vispārējās valdības parāda līmeni, kas ir viens no zemākajiem līdzīga kredītreitinga valstu vidū, kā arī nelielo budžeta deficītu. Ekonomikas izaugsme 2018. gadā bijusi 4,8 %, un sagaidāms, ka tuvākajos gados tā saglabāsies vidēji 3,1 % apmērā. Fitch prognozē, ka mērenāka ekonomikas izaugsme un algu pieaugums tuvāko divu gadu laikā atvieglos ietekmi uz darba tirgu, samazinot ekonomikas pārkaršanas risku.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi reitingus 16 nozīmīgām Spānijas bankām, savu lēmumu pamatojot ar valsts ekonomikas kritumu, kā arī ar ierobežotām Madrides spējām atbalstīt bankas.

«Gada pirmajā ceturksnī Spānijas ekonomika piedzīvojusi recesiju un Moody’s neuzskata, ka situācija gada laikā uzlabosies,» norādīja aģentūra. Tāpat Moody’s norāda uz krīzi Spānijas nekustamo īpašumu jomā, kā arī uz augsto bezdarba līmeni.

Reitingu samazināšana skārusi arī Spānijas lielākās bankas – Banco Santander un Banco Bilbao Vizacya Argentaria. Banku reitingi samazināti par trīs pakāpēm. Aģentūras lēmums saasinājis bažas par Spānijas banku nozari.

Aizvadītajā nedēļā Spānija bija spiesta daļēji nacionalizēt valsts ceturto lielāko banku Bankia. Tas izraisījis Spānijas noguldītāju satraukumu, kas sākuši no Bankia izņemt savus noguldījumus, vēsta Bloomberg Businessweek. Līdzīgi rīkojušies grieķi, kas no valsts bankām nedēļas sākumā izņēma gandrīz miljardu eiro.

Spānijas bankām apmaiņā pret Eiropas Komisijas (EK) finansiālu palīdzību 37 miljardu eiro apmērā vajadzēs atlaist tūkstošiem darbinieku, kā arī slēgt savas struktūrvienības un filiāles.

Lielākos samazinājumus vajadzēs īstenot bankai Bankia, kura jau iepriekš lūdz Spānijas valdības palīdzību un lika centrālajai valdībai vērsties pie Eiropas Savienības (ES) institūcijām, lai lūgtu palīdzību banku sektoram. Bankia nāksies atlaist pat sešus tūkstošus darbinieku un slēgt desmitiem filiāļu, vēsta AFP.

Savukārt Spānijas finanšu konglomerātam NCG, kuram pieder grūtībās nokļuvusī Novagalicia Banco, būs jāatlaiž 2,5 tūkstoši cilvēku, kā arī jāslēdz daudzas filiāles.

Kopumā, lai Spānijas banku sektors saņemtu EK palīdzību 37 miljardu eiro apmērā, apjomīga rekonstrukcija jāveic četrās kredītiestādēs – Bankia, Novagalicia Banco, CatalunyaCaixa un Banco de Valencia.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings piektdien pauda bažas, ka Spānijas banku glābšanas programma 100 miljardu eiro (70,3 miljardu latu) vērtībā varētu nebūt pietiekama, lai pilnībā novērstu pašreizējās problēmas.

Eirozonas valstis jūnijā vienojās šos līdzekļus aizdot Spānijai, lai finansētu reformas banku nozarē, kuras darbību negatīvi ietekmējis tā dēvēto slikto kredītu straujais pieaugums pēc nekustamā īpašuma burbuļa pārsprāgšanas 2008.gadā.

20.jūlijā vienošanās memorandā tika noteikti strikti nosacījumi šim aizdevumam, tādējādi virzoties tuvāk «vērienīgām Spānijas banku sektora reformām», norāda Fitch.

«Lai arī šī ir skaidri paredzēta kā pēdējā reforma, ļoti smagi ekonomikas un tirgus apstākļi Spānijā Fitch rada bažas, vai tiešām tiks panākts gaidītais iznākums,» vēsta aģentūra.

Spānijas ziemeļaustrumos Katalonijas autonomajā reģionā svētdien notikušajā simboliskajā neatkarības balsojumā piedalījās vairāk nekā divi miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā 80% nobalsoja par reģiona neatkarību no Spānijas, liecina tā daļēji rezultāti.

Balsojuma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu «Vai jūs gribat, lai Katalonija būtu valsts?». Ja atbilde uz šo jautājumu bija apstiprinoša, tad balsošanas biļetenā bija jāatbild arī uz otru jautājumu «Vai jūs gribat, lai šī valsts būtu neatkarīga?».

No 2 043 226 līdz šim saskaitītajiem biļeteniem 80,7% jeb 1 649 239 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija «jā», preses konferencē paziņoja reģiona viceprezidente Žoana Ortega.

Vairāk nekā 10% jeb 206 599 biļetenos apstiprinoša atbilde bija uz pirmo jautājumu, bet noraidoša - uz otro. 4,5% jeb 92 939 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija noraidoša.

Pateicoties klimatiskajiem apstākļiem un gleznainajām pludmalēm, Spāniju katru gadu apmeklē miljoniem tūristu. Tagad Spānijas uzņēmēji vēlas veicināt arī iepirkšanās tūrismu, vēsta thelocal.es.

«Spānijai trūkst iepirkšanās galamērķa tēla,» Fitur pasaules tūrisma gadatirgū Madridē atzina Angela Kastāno no aģentūras Turespana, kas veicina Spānijas tēla atpazīstamību.

Pagājušajā gadā Spāniju apmeklējuši 65 miljoni tūristu, liecina Pasaules Tūrisma Organizācijas dati. Lai gan tas ir rekordliels skaits, iepirkšanās Spānijā nav tūristu prioritāte.

«Tūrists Spānijas veikalos vidēji iztērē 400 eiro,» informēja Lučiano Očoa no kompānijas Innov Taxfree, kas nodrošina beznodokļu iepirkšanos Eiropas Savienības nerezidentiem.

Iepirkšanās ir kļuvusi par brīvdienu neatņemamu sastāvdaļu, liecina Pasaules Tūrisma Organizācijas ziņojums. Šo tendenci veicina tūristu skaita pieaugums no jaunattīstības valstīm, piemēram, Ķīnas un Krievijas, bet Spānijas gadījumā – no Latīņamerikas. «Ķīniešu tūrists Spānijas veikalos vidēji atstāj 900 eiro, bet Parīzē – ap 1500 eiro,» norādīja L. Očoa.