Jaunākais izdevums

Sporta Pils teritorijas attīstītājs SIA "Estera Development" ir izsludinājis būvniecības konkursu jauna dzīvojamā kvartāla "Tērbatas dārzs" pirmajai 152 dzīvokļu mājai.

Savukārt 2024.gada jūnijā tiks izsludināts arhitektūras konkurss nākamajām būvniecības kārtām. Noslēdzoties visam attīstības procesam, investējot vairāk nekā 100 miljonus eiro, Sporta Pils teritorija kļūs par jaunu dzīvojamo kvartālu ar kopumā 800 vidējā tirgus segmenta dzīvokļiem, kas izvietoti sešās septiņu stāvu daudzdzīvokļu mājās.

"Estera Development" uzdevums būs attīstīt jaunu pilsētas kvartālu, vienlīdz augstu respektējot vēsturi, jo bijušais Sporta Pils rajons ir viena no pēdējām lielajām un brīvajām teritorijām, ko atļauts attīstīt UNESCO uzraudzītajā Rīgas vēsturiskajā centrā. Netiks aizmirsta arī ideja par pilsētdārziņiem - visa kvartāla attīstība ir balstīta uz unikālu zaļo iekšpagalmu koncepciju, ko izstrādājuši "Labie Koki" apzaļumošanas speciālisti, dzīvojamā projekta ietvaros sniedzot iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar nelieliem dārzniecības hobijiem tieši pie viņu mājām. Lai šādi plāni varētu īstenoties, tiks ieviesti arī ilgtspējīgi ar lietus ūdens saistīti risinājumi, kas savāc un izmanto lietus ūdeni iekšpagalma apūdeņošanai.

"Tērbatas dārzs" dzīvokļi taps sadarbība ar Igaunijas un Latvijas arhitektiem - Kadarik&Tüür un Mark Arhitekti. Tie būs A+ klases energoefektīvi un ilgtspējīgi īpašumi. Visos mājokļos tiks integrēti viedās mājas risinājumi, ar kuru palīdzību, izmantojot savu viedtālruni, īpašnieki varēs pārvaldīt un pielāgot mājās esošos apkures, ventilācijas, elektrības un citu sistēmu iestatījumus.

Ņemot vērā, ka attīstāmais īpašums sastāv no sešiem zemes gabaliem starp Tērbatas, Krišjāņa Barona, Lielgabalu un Artilērijas ielām, "Tērbatas dārzs" būs ne tikai jaunas dzīvokļu mājas. Kvartāla ēku 1. stāvu piepildīs komerctelpu piedāvājums - liels pārtikas preču veikals, kafejnīcas, restorāni, skaistumkopšanas saloni un citi pakalpojumi.

Ülo Adamsons, "Estera Development" līdzdibinātājs un izpilddirektors: "Novērtējam, ka tieši "Estera Development" ir iespēja attīstīt šo zemesgabalu un veidot tur modernu dzīvojamo fondu, kas vienlaicīgi piedāvās īstenot unikālu zaļās pilsētas dzīves konceptu. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem nebūs jāizvēlas starp dabas klātbūtni un dzīvi pilsētā."

"Tērbatas dārzs" pirmās mājas būvniecību plānots uzsākt 2024.gada otrajā pusē un pirmie iedzīvotāji jauno dzīvokļu atslēgas vārētu saņemt, sākot ar 2026.gadu. Visa projekta attīstība plānota sešus līdz astoņu gadu laikā.

Projekta īstenotājs SIA "Estera Development" ir Latvijas nekustamā īpašuma attīstītājs ar Igaunijas kapitālu. "Estera Development" Rīgas tirgū darbojas kopš 2016.gada un šajā laika posmā uzbūvēti 500 dzīvokļi. Līdz šim kompānija Latvijā realizējusi tādus jaunos projektus kā nupat pabeigtais premium projekts "Tekstiliana" Torņakalnā, kā arī "Tuvidi" Baložos un "Liepziedi" Mīlgrāvī. Pēdējos gados kompānija uzkrājusi zemes īpašumu fondu Rīgā un tās apkārtnē, kas ļaus nākotnē uzbūvēt vairāk nekā 3200 jaunu dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) no 8. marta izsludina Mežotnes pils izsoli viesnīcas kompleksa attīstīšanas, tūrisma un viesmīlības pakalpojumu nodrošināšanas vajadzībām.

Interesenti, kuri vēlas apskatīt šo vēsturisko objektu un piedalīties pils nomas tiesību izsolē, tiek aicināti iesniegt pieteikumus.

VNĪ valdes loceklis Andris Vārna norāda: “Mežotnes pils iznomāšanas mērķis ir radīt vērtību gan vietējai kopienai, gan tūristiem, nodrošinot, ka Mežotnes pils, gādīga nomnieka rokās, atgūs savu kādreizējo spozmi. Mežotnes pilij ir īpaša vēsturiska aura un pils kompleksa potenciāls ir plašs un daudzveidīgs. Ņemot vērā tā vēsturisko nozīmi un ainavisko pievilcību, labākais un efektīvākais izmantojums būtu tūrisma un rekreācijas jomā, kas savukārt veicinātu tūrisma attīstību un piesaistītu arī citas investīcijas šajā reģionā. Ja Mežotnes pils kompleksu neizdosies iznomāt, nekustamais īpašums tiks atsavināts.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: pexels.com / mali maeder

Pieprasījums pēc sporta pulksteņiem arvien pieaug. Tos iegādājas ne vien profesionāli sportisti un sporta entuziasti, bet arī cilvēki, kuri vēlas pievērsties aktīvākam dzīvesveidam. Šobrīd tirgus līderi ir Apple un Garmin ražotie sporta pulksteņi. Taču, nonākot izvēles priekšā, kuram no zīmoliem dot priekšroku? Vairāk par sporta pulksteņiem un to funkcijām uzzini raksta turpinājumā!

Sporta pulkstenis kā motivators: kā izvēlēties īsto?

Pexels.com / blue bird

Neatkarīgi no tā, vai fiziskās aktivitātes ir neatņemama jūsu dzīves sastāvdaļa, vai tikai apsverat domu pievērsties veselīgākam dzīvesveidam, sporta pulkstenis mudina kustēties vairāk un biežāk. Raksta turpinājumā salīdzinām svarīgākos faktorus, ko ņemt vērā, iegādājoties šādu viedierīci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei, informēja tiesa.

Nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos, norādīja ST.

Lieta tika izskatīta pēc vairāku personu pieteikumiem, kuri ir saņēmuši azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas administratīvajā teritorijā.

Apstrīdētā norma noteica, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri lems par tās galveno jumtorganizāciju Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) apvienošanu vienā veselā. Kāpēc šis process ir nepieciešams, un kā sporta veidu federācijas izdzīvo apstākļos, kad marta vidū no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) joprojām nav saņemts 2024. gada finansējums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta LSFP viceprezidents un Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Mārtiņš Lazdovskis.

Fragments no intervijas

LOK pašlaik apvieno olimpisko sporta veidu federācijas, bet LSFP - pilnīgi visu sporta veidu atzītās federācijas. Ko tas praksē nozīmē tev kā LSFP viceprezidentam un LaMSF prezidentam?

Motosporta federācijai, līdzīgi kā lielākajai daļai citu neolimpisko federāciju, tas nozīmē, ka LSFP un IZM ir vienīgie tiešie mūsu sadarbības partneri, kamēr olimpiskajām federācijām sadarbības partnere ir arī LOK - jautājumos, kas saistīti ar dalību spēlēs, augstu sasniegumu sportu, Latvijas Olimpisko vienību. Kad aktīvāka bija Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, komandu federācijām bija vēl arī tā. IZM un Valsts kontrole savulaik norādīja, ka labāk un saprātīgāk, ja valsts budžeta izlietošanu administrē viens avots. Tieši tāpēc arī no šī gada vienīgais finansējuma avots ir Izglītības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sirin Development loģistikas centros Baltijā plāno investēt 120 miljonus eiro

LETA, 09.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" šogad loģistikas centros Baltijas valstīs plāno investēt 120 miljonus eiro, sacīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Viņš skaidroja, ka uzņēmums katru gadu savos objektos Baltijas valstīs investē 100-120 miljonus eiro, kas ir tradicionālais apjoms. "Šogad mēs plānojam investēt 120 miljonus eiro."

Tostarp Rīgā vai pie Rīgas šogad plānots nopirkt 200 000 kvadrātmetru zemes jeb 20 hektārus.

"Mēs katru gadu pērkam klāt zemi. Labs piemērs ir Rumbula. Mēs tur nopirkām gandrīz 20 hektārus zemes un trīs gadu laikā esam uzbūvējuši loģistikas kompleksu gandrīz 90 000 kvadrātmetru platībā. Mēs turpināsim būvēt Rumbulā, kā arī pie lidostas, vērtējam arī citas vietas," teica Kuzavs.

Šogad rudenī paredzēts pabeigt loģistikas centru pie lidostas 26 000 kvadrātmetru platībā, kur ieguldīti 15-16 miljoni eiro. Turpmāk pēc klienta pasūtījuma "Sirin Development" veidos noliktavas Dreiliņos pie IKEA un Latgales ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic koncerna peļņa - 33,652 miljoni eiro; plāno piesaistīt papildu 100 miljonus eiro

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Group līdz 2027.gadam attīstībā plāno investēt trīs līdz četrus miljardus eiro

Db.lv, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas nekustamo īpašumu attīstītājs Linstow Baltic iepazīstinājis ar Sporta 2 kvartāla attīstības koncepciju.

Tā paredz veidot daudzfunkcionālu, mūsdienīgu un ilgtspējīgu pilsētvides kvartālu starp Hanzas, Vesetas un Sporta ielu, apvienojot laikmetīgā dizaina elementus ar apkārtnes vēsturiski autentiskajām iezīmēm.

Par 10,5 miljoniem eiro pārdots Sporta 2 kvartāls 

Nekustamo īpašumu attīstītāja Baltijā Linstow Baltic (LB) grupas uzņēmums iegādājies Sporta...

“SPORTA 2 kvartāla attīstības koncepcija atspoguļo Linstow Baltic vīziju par mūsdienīgu un ilgtspējīgu pilsētvidi, kurā cilvēki jūtas ērti un vēlas dzīvot, strādāt un satikties. Ir svarīgi kvartāla attīstības iecerē integrēt ne tikai nākotnes tendences, bet arī saglabāt šīs vietas unikālā vēsturiskā rakstura iezīmes. Esmu pārliecināts, ka šis kvartāls jau tuvākajos gados kļūs par vienu no Rīgas pievilcīgākajām un mūsdienīgākajām vietām,” stāsta Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds

SPORTA 2 kvartāla attīstības koncepcija paredz dinamisku un dzīvīgu vidi, kurā savijas šīs vietas unikālais vēsturiskais raksturs un nākotnes tendences – saglabājam esošās iezīmes un papildinām ar mūsdienīgu dizainu, radot augstākajiem ilgtspējas standartiem atbilstošu vidi. Kvartāla plašā teritorija iemiesos pilsētas un ielu dzīves esenci – tā būs ērti pieejama un atvērta ikvienam, un tās rosīgā dzīve šeit būs jūtama visas dienas garumā. SPORTA 2 kvartāls kļūs par vietu, kur strādāt un dzīvot, vietu, kur mācīties un piedzīvot ko jaunu, vietu, kur izklaidēties un tikties ar domubiedriem.

SPORTA 2 kvartāls piedāvās visu nepieciešamo ērtam, veselīgam un aizraujošam dzīvesveidam, sākot no ikdienas ērtībām un beidzot ar izsmalcinātu pieredzi.

Plānotajā 62 000 m2 lielajā apbūves platībā būs ilgtspējīgi A klases biroji, mūsdienīgi dzīvokļi, pasākumu telpas, restorāni, kafejnīcas, veikali un, iespējams, viesnīca. Ikdienā būs iespēja iepirkties bioloģisko produktu veikalā un iknedēļas zemnieku tirgū vai baudīt brīnišķīgu maltīti kādā no kvartāla restorāniem. Kvartāls modinās radošo enerģiju, piedāvājot pasākumus, koncertus un mākslas izstādes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,292 miljardi eiro, kas ir par 29,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri nodokļu ieņēmumi šogad janvārī pieauguši par 24,2 miljoniem eiro jeb 1,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2024.gada janvārī veidoja 1,225 miljardus eiro, kas ir par 27,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,013 miljardus eiro, kas ir par 37,5 miljoniem eiro jeb 3,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 211,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,3 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī bija 66,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9 miljoniem eiro jeb 2,8% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas pasts šogad plāno investēt gandrīz trīs miljonus eiro pakomātu tīkla attīstībā

LETA, 24.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" šogad kopā plāno investēt gandrīz trīs miljonus eiro pakomātu tīkla attīstībā, aģentūrai LETA sacīja pasta pārstāvji.

Pastā norādīja, ka četros mēnešos šogad "Latvijas pasts" jaunajos pakomātos ir ieguldījis vairāk nekā 350 000 eiro, bet līdz gada beigām paredzēts investēt vēl vairāk nekā 2,5 miljonus eiro.

Tādējādi šogad kopējās investīcijas pakomātu tīkla attīstībā sasniegs 2,963 miljonus eiro.

Pastā norādīja, ka patlaban Latvijā ir 252 uzņēmuma pakomātu, tostarp no gada sākuma līdz šim ir uzstādīti 34 jaunie pakomāti, bet līdz gada beigām "Latvijas pasts" plāno uzstādīt vēl 200 jaunus pakomātus.

Jaunie pakomāti atrodas Aknīstē, Berģos, Dagdā, Dundagā, Elejā, Inčukalnā, Jaunjelgavā, Jaunpiebalgā, Jelgavā, Kraujā, Lapmežciemā, Liepā, Liepājā, Limbažos, Mazsalacā, Mērsragā, Nākotnē, Nīcā, Ogresgalā, Pāvilostā, Priekulē, Priekuļos, Raganā, Raunā, Rīgā, Skrīveros, Skrundā, Stendē, Strenčos un Varakļānos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos trijos mēnešos iekasēti 3,325 miljardi eiro, kas ir par 40,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos bija par 109,2 miljoniem eiro jeb 3,4% lielāki nekā 2023.gada pirmajos trijos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,126 miljardus eiro, kas ir par 35,6 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 91,4 miljoniem eiro jeb 3%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,58 miljardus eiro, kas ir par 65,4 miljoniem eiro jeb 2,5% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 545,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,8 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,54 miljardi eiro, kas ir par 31,8 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos četros mēnešos bija par 213,7 miljoniem eiro jeb 4,9% lielāki nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,27 miljardus eiro, kas ir par 30,4 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 190,5 miljoniem eiro jeb 4,7%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,552 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 2,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 718,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 47,6 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

RTU arhitektūras studenti piedāvā priekšlikumus Mangaļsalas teritorijas attīstībai

Db.lv, 14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašizlīdzinošā virsma, kas spēj piepūsties un izveidot horizontālu plakni, biotopu saudzējošas kāpurķēdes, čiekuri ar gaismas un skaņas sistēmu un mākoņa kempings – tās ir tikai dažas idejas no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) arhitektūras studentu izstrādātajiem ilgtspējīgas attīstības priekšlikumiem uzņēmuma "Rīgas meži" īpašumā esošās Mangaļsalas teritorijai, kas atrodas dabas parkā "Piejūra".

RTU Arhitektūras un dizaina institūta (ADI) bakalaura studiju programmas "Arhitektūra" 2. kursa studenti, atsaucoties "Rīgas mežu" aicinājumam, studiju laikā radīja astoņus inovatīvus priekšlikumus teritorijai Mangaļsalas ielā 2, kur lielu daļu aizņem padomju laika ēkas. Tās atzītas par bīstamām apmeklētājiem, tāpēc uzņēmums ēkas ir norobežojis. Citā teritorijas daļā iepriekš mituši zirgi, un to pārāk lielā koncentrācija radījusi postījumus videi.

Programmas noslēgumā studenti savas idejas prezentēja žūrijai, kas tās vērtēja, izmantojot vairākus kritērijus. Piemēram, kāds ir to radošums, kāds – inovācijas un ilgtspējas potenciāls, cik skaidri definēta problēma un vērtības, kāds ir biznesa potenciāls un kā priekšlikums atbilst konkrētajai teritorijai. Studenti piedāvā priekšlikumus, kas var palīdzēt ne tikai uzlabot teritorijas sakopšanas, labiekārtošanas procesus un veicināt tās pieejamību iedzīvotājiem, bet vienlaikus arī mazināt slogu uz apkārt esošo dabu un biotopiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzticēto valstij nozīmīgo attīstības un uzturēšanas projektu skaits un investīciju apjoms 2023.gada laikā audzis par 17% - no 88 projektiem 355 miljonu apmērā gada sākumā līdz 2024.gadā īstenošanā esošiem 110 projektiem, kopējām investīcijām sasniedzot 410 miljonus eiro.

Uzņēmuma apgrozījums 2023.gadā sasniedzis 46,02 miljonus eiro, saglabājot to 2022.gada līmenī.

VNĪ vadībā pērn pabeigti ēku uzturēšanas projekti 2,16 miljonu eiro vērtībā un attīstības projekti 48,08 miljonu eiro vērtībā - Rīgas pils konventa atjaunošana, Dailes teātra skvēra labiekārtošana, Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcija, Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā ēkas atjaunošana Briselē, kā arī Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga sauszemes žoga posms 112 km garumā.

Patlaban viena no uzņēmuma prioritātēm ir Latvijas - Baltkrievijas un Latvijas - Krievijas ārējās robežas žoga un infrastruktūras izbūve. Robežas žogu ar Krieviju prioritārajos posmos plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām, taču atsevišķu, īpaši sarežģīto posmu izbūve (~28 km) turpinās vēl 2025.gadā. Baltkrievijas pusē robežas žoga būvniecība atlikušajā daļā gar publiskajām upēm tiks pabeigta līdz jūlija beigām. Finiša taisnē ir arī tādi VNĪ vadībā īstenoti projekti kā Valmieras drāmas teātra pārbūve un energoefektivitātes uzlabošana, kultūras un radošo industriju atbalsta centra TAB FAB izveide Miera ielā 58a, Rīgā, Prototipēšanas darbnīca "Riga Makerspace", A. Briāna ielā 13, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvieta Mārstaļu ielā 6, Rīgā, kur būvdarbus plānots noslēgt līdz rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,389 miljardi eiro, kas ir par 40,5 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos divos mēnešos bija par 85,5 miljoniem eiro jeb 3,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,257 miljardus eiro, kas ir par 34,5 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 73,5 miljoniem eiro jeb 3,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,82 miljardus eiro, kas ir par 63,5 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 436,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 28. maijā plkst.11.20 portālos diena.lv un db.lv bija vērojama žurnāla Sporta Avīze rīkotā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatu kandidātu tiešraides diskusija. Diskusiju vadīja sporta žurnālists Normunds Melderis.

Diskusijā piedalījās visi pieci LOK prezidenta amata kandidāti - Jānis Reirs, Viesturs Koziols, Arnis Lagzdiņš, Raimonds Lazdiņš un Ansis Dāle.

Diskusija notika tieši nedēļu pirms 4. jūnijā gaidāmās LOK Ģenerālās asamblejas pārskata - vēlēšanu sesijas, kurā uz četru gadu termiņu tiks ievēlēts jauns organizācijas prezidents un notiks arī ģenerālsekretāra vēlēšanas.

Latvijas Olimpisko komiteju pēdējā laikā moka turbulences vēji. Pērn maijā amatu atstāja tā brīža organizācijas prezidents Žoržs Tikmers, kura vietā tika ievēlēts Jānis Buks. Kaut arī Buks jau tolaik paziņoja, ka amatā būs tikai līdz šogad plānotajām kārtējām vēlēšanām, LOK biedri noraidīja viņa virzītos grozījumus par organizācijas un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) apvienošanu un iesniedza prasību prezidenta vēlēšanas rīkot vairākus mēnešus agrāk nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: Latvijas sporta preču nozare viltojumu dēļ ik gadu zaudē vismaz 2,83 miljonus eiro

Db.lv, 05.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sporta preču nozare viltojumu dēļ ik gadu cieš vismaz 2,83 miljonu eiro zaudējumus, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījuma dati.

Pētījumā secināts, ka Latvijā viltojumi veido apmēram 13,6% no kopējā sporta preču nozares pārdošanas apmēra, un līdz ar to Latvija kopā ar Čehiju procentuāli dala devīto un desmito vietu Eiropas Savienībā (ES) pēc sporta preču viltojumu nodarītajiem zaudējumiem.

Eiropā procentuāli no preču viltojumiem vissmagāk cieš Rumānijas sporta preču nozare, kur viltojumu radīto zaudējumu apmērs sasniedz 22,3%, Lietuva ir otrajā vietā ar 20,2%, bet trešajā vietā ir Ungārija ar zaudētiem 19,7% no pārdošanas apjoma, teikts pētījumā.

EUIPO aprēķini liecina, ka sporta preču viltojumu pārdošana ES valstīm kopumā ik gadu rada vairāk nekā 851 miljona eiro zaudējumus, kas atbilst aptuveni 11% no kopējā pārdošanas apmēra šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,741 miljards eiro, kas ir par 14,4 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 353,8 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2023.gada pirmajos piecos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,401 miljardu eiro, kas ir par 6,1 miljonu eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 322,9 miljoniem eiro jeb 6,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,486 miljardus eiro, kas ir par 72,9 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 915 miljonu eiro apmērā, kas ir par 66,8 miljoniem eiro jeb 7,9% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru