Jaunākais izdevums

Piektdien, 5.februārī stājušies spēkā janvāra vidū Ministru kabineta pieņemtie grozījumi apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā, kas dubulto atbalstu šajā programmā.

Turpmāk atbalsta apmērs uzņēmējiem tiks dubultots, proti, 60% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī. Tāpat paaugstināti atbalsta griesti līdz 100 000 eiro mēnesī.

Līdz šim regulējums paredzēja, ka apgrozāmo līdzekļu granta programmā atbalsta apmērs ik mēnesi ir 30% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai.

Tautsaimniecība bez vakcinācijas stagnēs 

Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmumu organizācijām un epidemiologiem meklē risinājumus, lai...

Komersanti grantam apgrozāmajiem līdzekļiem varēs pieteikties katru mēnesi līdz 2021.gada 31.maijam, iesniedzot iesniegumus elektroniskajā deklarēšanas sistēmā vēlākais līdz 15.jūnijam. Atbalstu komersanti varēs izlietot no atbalsta piešķiršanas brīža, bet ne vēlāk kā 2021.gada 31.jūlijam.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) iepriekš norādīja, ka šī brīža apstākļos epidemioloģiskās drošības prasības neļauj uzņēmumiem pilnvērtīgi strādāt, kas rada naudas plūsmas problēmas un veido atliktus maksājumus. Ziemā pieaug arī komunālo maksājumu rēķini, tāpēc uzņēmējiem ir nepieciešams lielāks atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem. Ar šiem līdzekļiem uzņēmēji varēs nomaksāt nomas maksu, komunālos rēķinus, kā arī norēķināties ar piegādātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts atbalsts neturpināsies mūžīgi - uzņēmējiem jāmeklē finansējuma iespējas tirgū

Kaspars Barons, faktoringa kompānijas Factris izpilddirektors Latvijā, 29.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos un dažādu uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu pakāpeniski tiek samazināti un likvidēti arī dažādie valsts atbalsta pasākumi biznesam.

Finanšu ministrs Jānis Reirs jau paziņojis, ka neviena valsts nevar atļauties ilgtermiņā atbalstīt uzņēmējus un uzņēmējiem ir jāmeklē citi, reālai situācijai piemēroti biznesa modeļi.*

Jūlijs ir pēdējais mēnesis, kad uzņēmējiem, kuru bizness vēl cieš no valdības noteiktajiem ierobežojumiem, ir iespējams pieteikties “Covid-19” krīzes atbalstam (par jūnija mēnesi). Dīkstāves pabalstus turpināt vairs nav paredzēts, bet patlaban vēl valdībā notiek diskusijas par to, vai līdz augustam varētu pagarināt algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu atbalsta programmas.

Tieši apgrozāmo līdzekļu granti izrādījušies izmaksātā finansējuma apjoma ziņā vērienīgākais valsts atbalsta pasākums. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, no 2020. gada decembra sākuma līdz šāgada 13. jūlijam no kopumā uzņēmumiem izmaksātajiem 617 miljoniem eiro apgrozāmo līdzekļu granti veidoja pārliecinoši lielāko daļu - 457 miljonus eiro.**

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apbalvoti labākie jaunie pētnieki inovāciju konkursos Zināšanu agora un Ideju laboratorija

Db.lv, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izceļot jauno pētnieku sasniegumus, Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto reizi rīkoja Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, iepazīstinot ar jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem, bet jaunie pētnieki sacentās konkursos “Ideju laboratorija” un “Zināšanu agora”, ģenerējot inovatīvas idejas universitātes un zinātnes attīstībai Latvijā.

Tehnoloģiju dienā notika ne vien iedvesmojošas sarunas ar LU absolventiem, kas sekmīgi darbojas zinātnes un uzņēmējdarbības laukā, bet arī intelektuāla trīs rektoru diskusija par viņu akadēmisko ceļu, zinātnes attīstību un nākotnes inovācijām.

LU Inovāciju centra LUMIC organizētajā konkursā “Ideju laboratorija” studenti tika mudināti iesaistīties universitātes ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un zinātnes izaugsmē. Studentu izvēlētās tēmas bija saistītas ar studentu aktīvāku iesaisti zinātnē. Divu dienu garumā tika domāts par modeļiem, kā veicināt gan pamata līmeņa, gan augstākā līmeņa studentu iesaisti zinātnē un sekmēt starpdisciplināru pētījumu ideju attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) vēršas pie valdības vadītāja un atbildīgajiem ministriem, lai aicinātu nekavējoties lemt par ēdināšanas nozares darbības atsākšanu pēc “lokdauna” jeb “mājsēdes” 15.novembrī, kā arī valsts atbalsta sniegšanu līdz ārkārtas stāvokļa beigām nākamā gada 15.janvārī un nozares atveseļošanās periodā pēc šī datuma.

Ņemot vērā, ka atbalsta pasākumi ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, valdībai un nozarei ir jābūt skaidram darbības plānam vismaz trīs līdz sešus mēnešus uz priekšu, uzskata LRB.

Jau jūlijā LRB aicināja Veselības ministriju (VM) un Ekonomikas ministriju (EM) savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības un arī atbalsta plānu rudens un ziemas sezonai, paredzot skaidrus nozares darbības nosacījumus dažādas epidemioloģiskās situācijas un vakcinācijas aptveres apstākļos, vienlaikus ar ierobežojumiem lemjot arī par atbalsta pasākumu tūlītēju sniegšanu.

"Diemžēl tas netika izdarīts, un, neraugoties uz vairāk nekā 95% darbinieku vakcināciju, Latvijas ēdināšanas nozare atkal ir dīkstāvē un neziņā par nākotni, kad un kādā apmērā uzņēmēji un darbinieki saņems valsts solīto atbalstu. Vēlamies atgādināt, ka rēķini un algas uzņēmējiem ir jāmaksā regulāri, un arī darbiniekiem nauda ir vajadzīga katru dienu," pauž LRB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi un novatori līdz 24. februārim aicināti pieteikties dalībai Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) kopīgi izveidotajā inkubatorā «UniLab».

Tā mērķis ir veicināt zinātniski ietilpīgu biznesa ideju attīstību un jaunu augstas pievienotās vērtības uzņēmumu dibināšanu.

Inkubatora komandām tiek sniegts atbalsts idejas izstrādei un sākotnējai pārbaudei, sagatavojot tās nākamajai attīstības fāzei – privātai vai publiskai investīciju piesaistei. Inkubators komandām piedāvā ekspertu konsultācijas (biznesa plāna sagatavošanai, tirgus izpētei, darba grupu organizēšanai, komercdarbības idejas tehnoloģiskai ekspertīzei un komandas veidošanai), apmācības, ārējo ekspertu pakalpojumus, tehnoloģiskās ekspertīzes un finansējumu biznesa idejas attīstībai.

Lai pieteiktos dalībai, komandā ir jābūt vismaz vienam RTU vai LU studentam, kā arī jāpārstāv kāda no STEM jomām – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes vai matemātika. Ne visiem dalībniekiem jābūt studentiem, komandās var apvienoties arī pētnieki, profesori un jomas profesionāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peļķes un lietus ūdens appludinātas zonas pagalmā - šīs parādības privātmāju vai lauku īpašumu saimniekiem nav svešas. Pārlieku liela mitruma ietekmē apgrūtināta var būt ne tikai pārvietošanās pa savu īpašumu vai teritorijas estētiskais koptēls, bet arī var tikt nodarīts būtsisks kaitējums ēkas pamatiem, pagrabam un citiem svarīgiem būvelementiem. Lai no tā izvairītos, efektīvs risinājums ir lietus ūdens drenāža. Lietus ūdens novadīšana visbiežāk tiek organizēta, ierīkojot notekcaurules, pa kurām ūdens tālāk tiek novadīts uz tuvumā esošām ūdenstilpnēm (upe, ezers, dīķis u.tml.) vai gruntī (lietus ūdeņu novadīšana zemē).

Kā un kur novadīt lietus ūdeni?

Zemāk esam apkopojuši izplatītākos lietus ūdens novadīšanas sistēmu veidus, atkarībā no īpašuma atrašanās vietas un tuvumā esošo ūdenstilpņu pieejamības.

Ja teritorijā vai tās tuvumā atrodas upe vai dīķis

Šādos gadījumos lietus ūdens var tikt novadīts šajās ūdenstilpnēs. Šādos gadījumos tiek izmantotas speciālas drenāžas caurules - 110mm diametrā. Turklāt obligāti jāparedz kritums vismaz 5mm uz 1 metru.

Ja teritorijā vai tās tuvumā neatrodas upe vai dīķis

Tādos gadījumos tiek veidotas drenāžas tranšejas līdz 1 metra dziļumā, kurās tiek ievietotas speciālas drenāžas caurules ar kokosa vai ģeotekstila apvalku. Tranšejas pamatni nostiprina ar rupjas frakcijas granti vai oļiem, kam seko pašu cauruļu ievietošana. Tāpat arī cauruļu ierakšanai ieteicama vai nu rupjas frakcijas grants vai oļi, lai tādējādi izveidotu drenāžas lauku, kurā lietus ūdenim dabīgā veidā uzsūkties gruntī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

RTU izveido Zinātnes un inovāciju centru – vienas pieturas inovāciju aģentūru

Db.lv, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), pilnveidojot atbalstu studentiem, zinātniekiem un uzņēmumiem inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā, izveidojusi Zinātnes un inovāciju centru (ZIC).

Tiek papildināts centra tehniskais aprīkojums. Šogad ZIC iegūs jaunas telpas RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kļūstot par vienas pieturas inovāciju aģentūru.

"RTU ir strauji attīstījusies inovāciju zināšanu, radīšanas un īstenošanas atbalsta vide, kas ietver gan produktu izstrādi, gan dažādus nacionāla un starptautiska mēroga instrumentus ideju attīstībai no agrīnas stadijas līdz globālai tirgus iekarošanai. Jaunais Zinātnes un inovāciju centrs vēl aktīvāk veicinās kā studentu un akadēmiskā personāla iesaisti zināšanu pārnesē un inovāciju izveidē, tā sadarbību ar industriju augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā. Tā tiks spēcināta Latvijas un Baltijas inovāciju ekosistēma un tās pārstāvniecība Eiropā," pauž RTU ZIC direktore Liene Briede.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols “Lendsecured” ir radījis pirmo kolektīvās finansēšanas platformu, lai palīdzētu Eiropas lauksaimniekiem saņemt finansējumu, izmantojot graudus kā nodrošinājumu.

Ar platformas starpniecību plānots piesaistīt un izsniegt finansējumu, tādējādi samazinot pieprasījumu pēc finanšu līdzekļiem lauksaimniecības nozarē, uzlabojot izaugsmes un finansējuma saņemšanas iespējas Eiropas lauku apvidos.

Eiropas lauksaimnieki no tādām valstīm kā Ungārija, Latvija, Igaunija, Lietuva, Grieķija, Rumānija, Bulgārija, Horvātija un Spānija pirms ražas novākšanas cīnās, lai nodrošinātu nepieciešamo kapitālu tehnikas un iekārtu iegādei, bremzējot valsts un reģionālo izaugsmi.

Idejas pamatbūtība ir tāda, ka katras sezonas sākumā zemniekiem nepieciešami apgrozāmie līdzekļi, piemēram, lai iegādātos mēslojumu, noalgotu darbaspēku, salabotu tehniku. Apgrozāmie līdzekļi tiek izsniegti pret nākotnes ražas ķīlu, t.i. zemnieks pirms sezonas saņem finansējumu, savukārt atgriež to tad, kad sezona beigusies un ražu tas nodevis graudu uzpircējam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 laikā interese par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu mazinās, taču neizsīkst – šobrīd Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu reģistrā ir 116 aktīvi sociālie uzņēmumi.

Vaicāts, kā vērtējama uzņēmumu interese par sociālā uzņēmuma statusu un grantu Covid-19 periodā, Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis norāda, ka laikā no 2020. gada marta līdz augustam sociālā uzņēmuma statusu ieguva 21 sociālais uzņēmums, bet šajā pašā laika periodā pirms gada – 32 sociālie uzņēmumi. "Tātad samazinājums pret to pašu iepriekšējā gada periodu ir 34%. Samazinājums varētu būt Covid-19 dēļ," viņš pieļauj.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija direktore Madara Ūlande iepriekš norādījusi, ka, līdzīgi kā citiem, sociālajiem uzņēmējiem šis gads nav bijis viegls un pandēmijas laikā ne vien ir "jānotur" bizness un darba vietas, bet arī jārūpējas par savu sociālo misiju. Taču, par spīti sarežģītajam laikam, interese par sociālo uzņēmējdarbību esot nemainīgi augsta – katru mēnesi sociālā uzņēmuma statusu iegūst vismaz trīs līdz pieci uzņēmumi, un arī citu interesentu par šo uzņēmējdarbības veidu netrūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par atbalsta programmu privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kuras ievaros plānots sniegt atbalstu 500 privātmājām gadā.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā atbalsta programma tiks finansēta no Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Mikrokreditēšanas programma".

Programmai tiks novirzīti 2,37 miljoni eiro apmērā. Plānots, ka programmai paredzētā finansējuma ietvaros varēs izsniegt aizdevumus privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai aptuveni 500 mājām gadā, kā arī 260 mājām tiks piešķirta tehniskā palīdzība un 240 mājām - granti.

Atbalsta programmas ietvaros, sadarbībā ar AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum") plānots sniegt atbalstu vidēji 500 privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai gadā. Atbalsts paredzēts portfeļgarantijas, tehniskās palīdzības un granta par dzīvojamās mājas energoefektivitātes klases paaugstināšanu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji, pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji Covid-19 krīzes atbalstam par aprīli var pieteikties līdz 17.maijam, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Atbalstam uzņēmēji par katru kalendāro mēnesi, iesniedzot pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), parasti var pieteikties līdz nākamā mēneša 15.datumam, tomēr, ņemot vērā, ka 15.maijs ir sestdiena, komersanti pieteikumus šomēnes var iesniegt līdz pirmdienai, 17.maijam.

Atbalstam var pieteikties arī to nozaru komersanti, kuri ir atsākuši darbu, bet kuriem joprojām ir vērojams attiecīgais apgrozījuma kritums, un kuriem daļa darbinieku ir nodarbināti daļēji vai ir dīkstāvē.

VID no 2020.gada 1.decembra līdz šā gada 6.maijam, izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 129 645 313 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Esošais regulējums absurdi diskriminē ģimenes ar bērniem

Db.lv, 27.09.2021

LRB valdes loceklis un Restorānu tīkla “Vairāk Saules” līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina valdību atbalstīt Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu atļaut bērniem līdz 12 gadu vecumam saņemt pakalpojumus “zaļajā” režīmā, ja viņus pavada vakcinēti vai pārslimojuši pieaugušie ar Covid-19 sertifikātu.

Pretējā gadījumā valdībai ir jālemj par atbalsta pasākumiem ēdināšanas nozarei, jo uzņēmumi var darboties tikai “dzeltenajā” režīmā un to darbība ir būtiski ierobežota, norāda LRB.

Nemainoties normatīvajam regulējumam, jau tuvākajā laikā lielākā daļa nozares uzņēmumu būs spiesti atlaist daļu darbinieku vai pilnībā slēgt biznesu.

“Es kā labticīgs uzņēmējs un atbildīgs pilsonis visu vasaru ne tikai mēģināju noturēt savu biznesu, bet arī strādāju pie tā, lai visi mani 270 darbinieki būtu vakcinēt. Burtiski runāju ar katru darbinieku, solot, ka tas ļaus mums rudenī atsākt darbu ierastajā režīmā. Diemžēl pašlaik valstī spēkā esošais regulējums to neļauj, absurdi diskriminējot ģimenes ar bērniem, kas ir mūsu galvenā mērķauditorija,” uzsver LRB valdes loceklis un Restorānu tīkla “Vairāk Saules” līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LDDK: Vienas dienas elektrības patēriņa izmaksas līdzinās viena mēneša rēķinam

Db.lv, 18.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās pieredzētais elektroenerģijas cenas kāpums "Nord Pool" biržā kritiski ietekmē ražošanas uzņēmumus, kuriem pēc līguma ar tirgotāju maksa par elektrību ir piesaistīta biržas cenām.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadība aicina Ekonomikas ministriju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju u.c. institūcijas un kapitālsabiedrības iesaistīties šīs situācijas kontrolē un noregulēšanā, pretējā gadījumā sekas var būt uzņēmumu darbības apturēšana uz laiku vai pat slēgšana, norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Elektrības cena biržā 4000 eiro/MWh "izslēdz" ražotājus 

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro...

"Kopš ģeopolitiskajiem satricinājumiem Eiropā, energoresursu pieejamība un to cenu kāpuma izbalansēšana ir teju ikviena ražošanas uzņēmuma dienaskārtībā. Arī mēs, LDDK, valdības un ministriju gaiteņos pieprasām risinājumus darba devējiem un uzņēmumiem, lai nodrošinātu energodrošību un virzītos uz energoneatkarību. Ja iepriekšējās nedēļās galvenais risināmais jautājums bija gāzes pieejamība, tad pēdējo dienu elektrības cenu straujais lēciens ir radījis jaunus jautājumus, kuriem atbildes un risinājumi jāmeklē strauji un nekavējoties. Elektrības cena šajās dienās rada sajūtu, ka situācija ir izgājusi ārpus kontroles. Tas ir šokējis daļu ražošanas uzņēmumu, kam vienas dienas elektrības patēriņa izmaksas līdzinās viena mēneša rēķinam iepriekš. Tas ir satraucoši un rada riskus, ka būs ražotāji, kuri ilgstoši nevarēs amortizēt šo izdevumu sadaļu un nāksies ražošanu apturēt vai, iespējams, pat slēgt," norāda L.Meņģelsone.

Viņa piebilst, ka uz valdošo partiju akceptētajiem atbalsta pasākumiem energokrīzes pārvarēšanai (OIK likvidēšana, sadales tarifa kompensēšana, granti) diemžēl vēl jāgaida līdz augusta beigām, kad tos paredzēts izskatīt valdībā. Taču energoresursu krīze pieņemas apmēros un katra diena Latvijas uzņēmējiem un darba devējiem kļūst par arvien lielāku izaicinājumu.

DB jau rakstīja ka 17.augustā elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro par MWh -, energoietilpīgi ražotāji bija ierobežojuši un pat pārtraukuši ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ekonomiskās aktivitātes sabremzēšanos, investoru interese par Latviju joprojām ir pietiekami liela, intervijā atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Ārvalstu investoru noskaņojumu mēra gadu no gada, un tam es varu piekrist, ka investīciju vide nav būtiski uzlabojusies. Tomēr par tām labajām lietām, kas mums ir, esam daudz stāstījuši potenciālajiem investoriem. Tāpēc investoru interese joprojām ir pietiekami augsta," teica Rožkalns.

Viņš norādīja, ka LIAA šobrīd strādā pie pastāvīga zaļā koridora regulējumu, kas būtu pieejams gan ārvalstu, gan vietējiem investoriem.

"Zaļā koridora regulējumam būtu jāparedz, ka valsts pārvalde prioritizē investīciju projektus, jaunu darbavietu veidošanu un rūpnīcu izveidi pār citiem būvniecības projektiem. Lai arī par nodokļu politiku uzņēmēji sūdzas, mēs kopumā esam otrajā vietā starp OECD valstīm. Protams, ir jautājumi par darbaspēka nodokļiem un citām pozīcijām. Iespējams, kādas izmaiņas nāktu par labu, ja vienā vietā kaut ko pieliktu un otrā noņemtu tā, lai dienas beigās darbiniekiem kontā paliek vairāk naudas un arī valsts kontos ir pietiekami līdzekļu, lai investētu izglītībā un veselībā," teica LIAA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Katrs no 107 zinātniekiem savam pētījumam saņems 100 389 eiro.

IZM norādīja, ka pirmo reizi labākie Latvijas zinātnieki konkursa rezultātā saņems finansējumu individuāliem pētniecības projektiem, kas vienlaikus stiprinās individuālu pētnieku grupu attīstību un zinātnisko institūciju izcilību, kā arī veicinās akadēmiskās karjeras reformas sākšanu.

"Individuālie pētniecības granti ir nozīmīgs instruments izcilāko Latvijas profesoru un cita akadēmiskā personāla atbalstam, un tie nodrošinās veiksmīgāku pāreju no esošās nodarbinātības sistēmas uz jauno tenūras sistēmu," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Zinātnieku individuālo projektu atklātā konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs, īstenojot katrā zinātnes nozarē spēcīgāko zinātnieku individuālos pētniecības projektus, tādā veidā uzlabojot šo zinātnieku darba apstākļus un stiprinot viņu vadīto zinātnisko grupu attīstību, kā arī sagatavojoties tenūras sistēmas ieviešanai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgrozāmo līdzekļu granta programmā pieejamo summu vajadzētu palielināt vairāk nekā četras reizes - līdz 310,8 miljoniem eiro, paredz ceturtdien izskatīšanai valdībā iesniegtais Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums.

Vērtējot apgrozāmo līdzekļu atbalsta programmas līdzšinējo darbību, EM secinājusi, ka iepriekš noteiktā prognoze, ka potenciālais atbalsts būs 60 miljoni eiro, ir maksimāli tuvs esošajai situācijai, tomēr vēl nav spēkā stājušies šā gada 28.janvāra un 4.februāri pieņemtie grozījumi atbalsta programmā, ar kuriem tiek paplašināts atbalsta saņēmēju loku. Izmaiņas nav stājušās spēkā, jo tās vēl tiek saskaņotas ar Eiropas Komisiju.

"Patlaban ir skaidrs, ka atbalsta programmai noteiktais finansējums ir izsmelts, un tās darbības turpināšanai no 2021.gada februāra līdz maijam nepieciešami papildus vismaz 240 miljoni eiro. Vienlaikus, jāņem vērā, ka papildus nepieciešamais finansējums ir noteikts piesardzīgi, jo iespējams, ka būs nepieciešami valsts budžeta papildu līdzekļi, ja pieteikumu aktivitāte pieaugs atkarībā no mērķa grupas intereses un ārkārtas situācijā noteikto ierobežojumu seku izplatības," pauda EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki starptautiskā projektā attīsta tehnoloģiju, kas ļaus čaumalas pārstrādāt biomateriālos kaulaudu atjaunošanai.

Ik gadu atkritumos nonāk miljoniem vistu olu čaumalu, kas varētu būt vērtīgs izejmateriāls jaunākās paaudzes biomateriālu ražošanai.

"Olu čaumalas tiks izmantotas kā izejviela – kalcija avots – amorfu kalcija fosfātu sintēzei. Ar laboratorijā sintezētiem amorfiem kalcija fosfātiem var aizstāt kaula neorganisko daļu, kas nozīmē, ka tos var izmantot kaula lūzumu un citu saslimšanu ārstēšanai, kas saistītas ar kaulu masas zaudēšanu. Lai olu čaumalas tiktu izmantotas pilnībā, ekstrahēsim arī to membrānas, iegūstot olbaltumvielas ar augstu bioaktīvo vielu saturu un antibakteriālām īpašībām. Rezultātā būs iespējams izgatavot porainas, dabīgajiem kauliem līdzīgas pamatnes ar uzlabotām īpašībām," stāsta RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore Dagnija Loča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: ES jaunās vides politikas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu, pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču, tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātu nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Bizness sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un iespējām Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem.

Diskusijas dalībnieki Gatis Zamurs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, Dagnis Dubrovskis, mežzinātņu doktors, Jānis Eglīts, Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs. Diskusiju vada Māris Ķirsons, “Dienas Bizness” žurnālists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sagatavojusi vēstuli ekonomikas ministram, paužot atbalstu Ekonomikas ministrijas izstrādātajam priekšlikumam mājokļu pieejamības programmām paredzēt 230 miljonu eiro lielu finansējumu no Eiropas Atveseļošanās plāna.

“Pašvaldībās dzīvojamais fonds ir novecojis un tā nepietiek, un šī problēma ir aktuāla jau ilgstoši. Par kvalitatīvu dzīvojamo fondu pašvaldībās interesējas gan vietējie uzņēmēji, kuru speciālistiem nepieciešams mājoklis, gan jaunās ģimenes, kas būtu ieinteresētas atgriezties Latvijas novados,” norāda LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.

Kur Latvija ieguldīs ES Atveseļošanas fonda naudu?  

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzkeļus piedāvā ieguldīt 5G tīklā, īres dzīvokļu...

LPS uzsver, ka iespēja dzīvot kvalitatīvā mājoklī par pieejamām cenām ir mūsdienu pamatvajadzība, taču iedzīvotāju vajadzības pēc pieejama mājokļa netiek apmierinātas, un liels skaits mājsaimniecību dzīvo zemas kvalitātes mājokļos vai izmaksas par mājokli ir tik augstas, ka to segšana sagādā lielas grūtības. Iedzīvotāju zemais ienākumu līmenis, mājokļu trūkums vietējās pašvaldībās, kur veidojas darbavietas, un augstais izdevumu īpatsvars mājoklim, kas jāatvēl no cilvēku ienākumiem, ir viens no būtiskākajiem iemesliem iedzīvotāju emigrācijai uz ārvalstīm un nespējai darbaspēku noturēt Latvijā, tas bremzē uzņēmējdarbības paplašināšanos un attīstību un rada draudus ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai un pandēmijas Covid-19 seku veiksmīgai pārvarēšanai.

Latvijas pašvaldībās kvalitatīvu mājokļu piedāvājums ir ierobežots un tikpat kā nepastāv īres tirgus.

Tas mazina mobilitāti, bet privātais sektors atturas veikt investīcijas īres namu būvniecībā, jo lielā daļā pašvaldību īres maksa no jauna uzbūvētajos mājokļos pārsniegtu vidējo īres maksas līmeni, ko nosaka iedzīvotāju zemie ienākumi.

Šo problēmu risināšanai ir jāparedz pietiekams finansējums, lai būtu iespējams īstenot aktivitātes, kas kompleksi risinātu mājokļu izaicinājumus. Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta Ekonomikas ministrijas piedāvājumu, lai ar Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma palīdzību veicinātu izmaksu ziņā pieejamu īres māju būvniecību un atsevišķos gadījumos paredzētu arī īres ar izpirkumu modeli, attīstītu zemu izmaksu mājokļu pieejamību, kā arī mājokļu būvniecību, pamatojoties uz tirgus nosacījumiem, kur tas ir ekonomiski pamatoti, kopumā aktivitātēm piešķirot vismaz 230 miljonus eiro.

Ekonomikas ministrija ir paredzējusi dzīvojamā fonda attīstību trīs virzienos – izmaksu ziņā pieejamu īres māju būvniecība (finansējums – 120 miljoni eiro), daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība, kur atbalstu varētu piešķirt nekustamā īpašuma attīstītājiem, tajā skaitā pašvaldību kapitālsabiedrībām (finansējums – 40 miljoni eiro), un sociālo mājokļu pieejamība (finansējums – 70 miljoni eiro kā granti pašvaldībām esošo sociālo mājokļu atjaunošanai vai jaunu būvniecībai).

Papildus LPS vēlas uzsvērt, ka aprites ekonomikā Latvija var rādīt priekšzīmi Eiropas Savienībā, un uzskata, ka būvizstrādājumu ilgtspējas jautājumu risināšana, kas Latvijas gadījumā nozīmētu koka vairākdzīvokļu māju attīstību, palīdzēs sasniegt klimatneitralitāti un lieti izmantos pētniecības, inovācijas un digitalizācijas potenciālu.

Latvijas Pašvaldību savienība saredz būtisku pašvaldību lomu mājokļu pieejamības programmu īstenošanā un ir gatava aktīvi līdzdarboties mājokļu pieejamības programmu tālākā izstrādē, lai rastu labāko risinājumu sen nepieciešamajam atbalstam.

“Tā kā Latvijā gandrīz puse mājsaimju nevar pretendēt uz mājokļa pabalstiem vai arī pašvaldības vai sociālo mājokli, jo ir pārāk “turīgas”, tomēr nevar atļauties hipotekāro kredītu, Ekonomikas ministrijas piedāvājumu izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu būvniecībai uzskatām par ļoti perspektīvu. LPS līdzšinējo sadarbību ar ministriju vērtējam kā sekmīgu un ceram, ka izdosies vienoties un kopā izstrādāt arī konkrētus atbalsta instrumentus,” norāda A. Salmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdienas rītā bloķēja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu vienošanos par finansiāla atbalsta paketi Ukrainai, paziņoja vairāki diplomāti.

Vienošanos par finansiālu atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā bija plānots panākt ES dalībvalstu līderu pēdējā šī gada samitā, kas ceturtdien un piektdien notiek Briselē.

"Nakts maiņas kopsavilkums: veto papildu naudai Ukrainai, veto daudzgadu finanšu shēmas (MFF) budžeta pārskatīšanai. Mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma nākamgad Eiropadomē pēc pienācīgas sagatavošanās," sociālajos medijos rakstīja Orbāns.

Lēmuma pieņemšanu par jauno palīdzības paketi Ukrainai apgrūtināja fakts, ka finansiāla atbalsta turpināšana Kijivai ir daļa no priekšlikuma par ES ilgtermiņa budžeta pārskatīšanu.

ES darbojas ar septiņu gadu budžeta sistēmu, un pašreizējais kopīgā budžeta periods ir no 2021. līdz 2027.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 vīrusa straujo izplatību un nepieciešamību pastiprināt drošības pasākumus, valdību veidojošās partijas sadarbības sanāksmē 30.novembrī vienojās būtiski paplašināt valsts atbalstu uzņēmējiem jauno atbalsta programmu ietvaros dīkstāves atbalsta un apgrozāmo līdzekļu subsīdijas saņemšanai.

"Jau vairākkārtīgi esamu uzsvēris, ka visiem valdības lēmumiem, ierobežojot kādus ekonomiskos procesus, ir jābūt samērīgiem ar piedāvātām atbalsta iespējām. Diemžēl epidemioloģiskai situācijai pasliktinoties, aizliegumi stājas spēkā ātrāk, nekā ar koalīcijas partneriem spējam vienoties par labāko atbalsta sniegšanas mehānismu. Tāpēc esmu gandarīts, ka šodien ar koalīcijas partneriem panācām vienošanos vēl vairāk paplašināt atbalstu visiem uzņēmumiem, kurus skāruši valdības noteiktie drošības pasākumi Covid-19 vīrusa ierobežošanai. Dīkstāves atbalstam tiks būtiski mainīts kritērijs par apgrozāmo līdzekļu kritumu pēdējos trīs mēnešos, tādējādi sniedzot finansiālu atbalstu visiem, kuri valdības noteikto pasākumu dēļ šobrīd nevar strādāt un saņemt atalgojumu. Tāpat paplašināsim atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem, nenosakot NACE koda kritēriju. Tas ļaus uzņēmējiem "pārziemot" un turpināt savu saimniecisko darbību," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs: Dīkstāves pabalsts ļāvis saglabāt 40 000 darbavietu

Db.lv, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 izraisītās grūtības, krīzes skartajiem dzīvotspējīgajiem uzņēmumiem līdz 25. martam izmaksāts valsts atbalsts – granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai jau vairāk nekā 109 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrijā.

Savukārt, lai palīdzētu saglabāt darbavietas un nodrošināt cilvēkus ar iztikas līdzekļiem, līdz 25. martam izmaksāti dīkstāves atbalsti un algu subsīdijas kopumā 95 miljonu eiro apmērā.

"Svarīgi bija sniegt šo valsts atbalstu. Atbalsts Latvijā ir daudz plašāks nekā citās valstīs, kur tas pamatā bija orientēts uz to, lai uzņēmumi varētu nomaksāt nodokļus. Mēs sapratām, ka krīzes ietekme ir daudz lielāka, un tāpēc mūsu programma ir daudz plašāka. Valsts atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem galvenais mērķis, no kura mēs nenovirzāmies, ir darba vietu saglabāšana. Daudziem svaigā atmiņā vēl ir 2007. gada krīze, kad bezdarba rādītāji sasniedza 17%, un tas noveda pie ilgstošām traģiskām sekām. Tagad mēs to nepieļausim! Mūsu unikālā atbalsta programma – dīkstāves pabalsts – ir ļāvusi saglabāt vismaz 40 000 darbavietas, un es ceru, ka, beidzoties šim krīzes vilnim, šie cilvēki atgriezīsies savās darbavietās tāpat kā pagājušā gada vasarā," komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Strādājam pie tā, lai tiktu atvērtas visas tirdzniecības vietas

Jānis Vitenbergs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, 26.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgotāji vēlas pārdot, pircēji – iepirkties. Kur rodas problēma, ja iesaistītās puses būtībā ir uz viena viļņa?

Pandēmija. Vīruss jau vairāk nekā gadu nosaka mūsu ikdienu, mākslīgi veidojot jaunus iepirkšanās paradumus un spiežot tirgotājus nemitīgi pielāgoties. Skaidras ir divas lietas – mēs nezinām, cik ilgi pasaules, Latvijas ekonomiku un ikviena cilvēka ikdienu ietekmēs Covid-19 vīruss, bet mums kā sabiedrībai ir jāspēj pielāgoties un jāļauj tirgotājiem turpināt savu darbību. Un ko tas paredz? Tas paredz, ka abām pusēm ir jāuzņemas atbildība.

Tirgotāji ir ieguldījuši lielus līdzekļus, lai ievērotu visas epidemioloģiskās drošības prasības un varētu uzņemt pircējus – durvis pircējiem pēc gandrīz pusgada pārtraukuma vēruši lielākā daļa veikalu, arī daļa tirdzniecības centros esošie veikali, kuriem ir atsevišķa ārēja ieeja. Būtībā epidemioloģiskās situācijas ietekmē tirdzniecības ierobežojumi vairs skar tikai atsevišķus veikalus tirdzniecības centros un pašus tirdzniecības centrus. Tāpēc valdība lēma par īres ieņēmumu krituma kompensāciju tirdzniecības centriem, kas ir solidārs vienreizējs atbalsts par negūtajiem ienākumiem no nomniekiem, kuri krīzes periodā nevar pilnvērtīgi veikt savu saimniecisko darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - VIDI Woods izpilddirektors Raitis Mjaņa

Armanda Vilciņa, 05.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmums ilgtermiņā būtu veiksmīgs un nepazustu lielajā tirgus piedāvājumā, tam jāspēj būt atšķirīgam un piedāvāt saviem klientiem to, ko nepiedāvā konkurenti, domā Raitis Mjaņa, SIA VIDI Woods izpilddirektors.

Ikvienam uzņēmējam ir jāsaprot, kas ir viņa konkurētspējas priekšrocības - kas ir tās rozīnītes, ko viņi var likt virsū uz savas kūkas un atšķirties no pārējiem, teic R.Mjaņa. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī labu attiecību veidošanai - gan ar saviem klientiem un sadarbības partneriem, gan ar darbiniekiem. Mēs esam par atklātību - uzskatu, ka atklāts bizness būs arī veiksmīgs bizness, jo tādā veidā uzņēmējs parāda, ka viņam var uzticēties un viņš būs labs sadarbības partneris, secina VIDI Woods izpilddirektors.

Jādara vairāk

Jau kopš agras bērnības es sapņoju kļūt par vadītāju, teic R.Mjaņa. “Skolas laikos aktīvi spēlēju florbolu un mans mērķis vienmēr bija sasniegt maksimāli labāko rezultātu un uzvarēt. Pat ja laukumā neveicās tik labi, cik gribētos, es mēģināju būt tas cilvēks, kurš motivēja un iedvesmoja savus komandas biedrus nemest plinti krūmos, nepadoties un darīt vēl vairāk. Tad neizpalika arī rezultāts, kas mani ļoti priecēja un deva gandarījuma sajūtu. Principā tā bija pirmā pieredze, kas lika man saprast, ka mani ļoti aizrauj cilvēku vadība, ar ko vēlāk saistīju arī savu profesionālo darbību,” atzīmē R.Mjaņa, kurš, pēc vidusskolas absolvēšanas, iestājās Biznesa augstskolā Turība, lai apgūtu uzņēmējdarbības vadību.Raitis ir viens no tiem cilvēkiem, kurš vienmēr tur savu doto vārdu, norāda Gints Lapsa, zemnieku saimniecības Granti īpašnieks un bijušais R.Mjaņas studiju biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd, 2021.gada sākumā, ir reālā situācija lauku tūrismā Latvijā?

Lauku tūrisms Latvijā nekad nav bijis slēgts. Tie, kas no biznesa pozīcijām ir varējuši strādāt, tie ir strādājuši. Protams, ir atsevišķi pakalpojumi, kuri bija jāizņem. Piemēram, spa pakalpojumi nav atļauti vai arī pasākumi, kas saistīti ar lielāku cilvēku daudzuma pulcēšanos, bija liegti, kā ballītes, kāzas un tamlīdzīgi. Apkalpošana ar ēdiena piegādi numuriņā ir atļauta. Visu laiku atļautās robežās lauku tūrisms strādā.

Pats nesen biju uz Pokaiņu mežu. Cilvēku bija daudz. Arī ārpusē ļaudis, kas nebija no vienas mājsaimniecības, lietoja maskas, kad pusdienoja pie galdiem, lai arī bija atbraukuši vienā automašīnā. Izskatījās mazliet jokaini, bet tāda bija prasība, un, cik jau nu pusdienojot var lietot maskas pie ozola galda laukā, tik to manā acu priekšā centās cītīgi darīt, jo varot būt policijas kontrole. Kā ir ar šiem noteikumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru