DB Viedoklis

Stāsts par nākamā gada vēlēšanām, ne ekonomiku

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 08.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Televīzijā diskusija. Vajadzētu runāt par valsts ekonomiku, politiķi runā par sevi. Par to, ko piedāvājuši, bet citi noraidījuši. Par to, ko grasās darīt un jau mēģinājuši paveikt.

Pārsvarā kādu sociālu grupu (pensionāri, skolēni, vecāki, cilvēki ar invaliditāti u.tml.), ne valsts kopumā interesēs. Birst svešvārdiem piesātinātas, bet būtībā tukšas frāzes, saukļi, ko varētu rakstīt plakātos, bet ko nevar lietot kā degvielu ekonomikai.

Valdības sēde. Atkal būtu jārunā par esošo situāciju, par cēloņiem Latvijas atpalicībai IKP un citos rādītājos no Lietuvas un Igaunijas. Ko redzam tā vietā? Arī te vien centienus pievērst sev uzmanību, cīnoties teju vai par burtu kļūdām birokrātiski sarakstītos dokumentos.

Amatu zaudē ekonomikas ministrs. Kāpēc? Slikti strādāja? Nē – lielais grēks, ka nomainīja partiju. Tiek nomainīti vēl daži ministri. Jo kāds vērtēja paveikto? Nē, ja neskaita bažas par zemo reitingu, ko bija izpelnījusies izglītības un zinātnes ministre un tāpēc aizstājama ar tādu, kuras vārda atskaņošana lielai vēlētāju daļai nerada zosādu.

Proti, darbus nevērtē, vērtē vien reitinga ietekmi uz partijas izredzēm nākamgad. Vērtē, cik un kādi amati kurai partijai pienākas. Un no tā tad arī izriet visa tā cīņa par pārmaiņām valdībā, ko varējām vērot gluži kā caur tagad modē nākošām tiešsaistes kamerām par putnu ligzdās notiekošo. Līdzībās runājot, tas, kas notika maija un jūnija mijā, atgādina situācijas, kad četri spēcīgākie putnēni noknābā un izstumj no ligzdas piekto, kas vārgāks, lai tad uzreiz sajustos brašāki, nozīmīgāki, lielāku pārtikas porciju pelnījušāki.

Ejam tālāk. Premjers tiekas ar uzņēmēju organizāciju. Nu taču beidzot būtu jārunā par ekonomiku? Tā arī ir, taču atkal vien nākotnes formā. Ir pat piemeklēts speciāls formulējums, par ko premjers runāja jau februārī, bet kas nu izpelnījies vietu valdības partiju vienošanās feislifta dokumentā – valdība īstenošot viedās reindustrializācijas programmu, kuras mērķis esot būtiski stiprināt un veicināt eksportspējīgo uzņēmumu attīstību kā Latvijas tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Jo, redz, Covid-19 pandēmija esot izgaismojusi Latvijas ekonomikas strukturālo nesabalansētību.

Kā tā viedā reindustrializācija praksē izpaudīsies – tā īsti netiek paskaidrots. Kāpēc nekas no tā līdz šim netika darīts, kaut vai veicinot vakcīnu ražošanu nevis Lietuvā, kur farmācijas joma mazāk attīstīta, bet pie mums, protams, bezjēdzīgi jautāt – zinām, ka būs atruna atrunas galā. Jo galvenais ir uzburt ainas par sapņu pilīm, nevis ko mērāmu paveikt, galvenais ir labi izklausīties, labi izskatīties, jo pāri visam ir politiska izdzīvošana, rūpes par reitingiem, vēlētāju atbalsta zvejošana pirms nākamā gada vēlēšanām, nevis kādi desmitgadēs rezultātus nesoši darbi, par ko laurus (no politiķu skatījuma), nedod dievs, plūks citi.

Arī runāšana par pieļautajām kļūdām un to nožēlošana šāda teātra scenārijā neiederas. Pietiek jau, ka par kļūdām atgādina prese un politiskie oponenti, tā tik vēl trūka, lai paši bērtu pelnus uz savām galvām! Un ir jau arī lietas, par ko šobrīd pie varas esošajiem gribētos paklusēt. Kaut vai par to, ka nodokļu reforma faktiski apdraud lielas daļas mazā un vidējā biznesa darbību un ka mistiska nākotnes laimes apsolījuma vārdā samazinās cilvēku ienākumi tagad vai tiek sarežģīta grāmatvedība autoratlīdzību saņēmējiem, kā arī motivē kādreizējos mikrouzņēmējus un pašnodarbinātos piepelnīties nelegāli.

Un kaut vai to, ka bailēs no slimnīcu pārslodzes ar Covid-19 slimajiem, šķiet, – vismaz salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju – bijuši pieņemti pārlieku ilgi un stingri ierobežojumi biznesam, kas noveda ne tikai pie zemāka IKP pieauguma (mums – faktiski krituma) nekā kaimiņiem, bet arī sliktākas starta pozīcijas izejai no krīzes.

Un arī tas, ko mēs šonedēļ Dienas Biznesā aktualizējam – attālinātās mācības skolās varbūt ērtas organizatoriski, taču nodara kaitējumu ilgtermiņā: bez tiešas saskarsmes ar vienaudžiem jaunieši par līderiem, uzņēmējiem neizaugs, vien par klusiem un pakalpīgiem izpildītājiem. Tas prasās pēc plašāka izvērtējuma uz politiskās skatuves, bet arī to, protams, velti ir gaidīt.

Jo gaisā jau virmo nākamā gada Saeimas vēlēšanu gaisotne, politiķu deguni ir saslējušies gaisā, vaigi piepūsti, svaigi solījumi rautin raujas pretī visiem, kas vien gatavi ieklausīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aizdomīgu naudu var konfiscēt, par noziegumu nerunājot

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 20.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, Dienas Biznesam ekskluzīvā intervijā stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Fragments no intervijas

Romāns Meļņiks: Ir vesela rinda valstu, ar kurām biznesam ir apgrūtināta sadarbība. Uzņēmēji tā arī saka – pārceļam biznesu uz Lietuvu vai Igauniju un varam strādāt! Ārvalstu investori, kuri eksportē preces uz Krieviju, Kazahstānu vai citām valstīm, arī norāda, ka filiāli šādai darbībai labāk atvērt Lietuvā vai Igaunijā. Tur kontrolējošie dienesti neradot iespaidu, ka nauda varētu tikt atņemta. Kā jūs skaidrotu šo reakciju, vai mums ir citi spēles noteikumi nekā pārējā ES?

VIDEO: FID vadlīnijas nav normatīvais akts 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pirmsākumā ir bankas vai kāda cita likuma...

Ilze Znotiņa: Jau ilgstoši mēģinu izskaidrot to, ko dara FID, un to, ko dara citas iestādes sistēmā. Par visu sistēmu atbildēju līdz 2020. gada februārim, kad Latvijai bija jāizkļūst no potenciālā riska tikt iekļautai Moneyval pelēkajā sarakstā. Vadīju gan darba grupu, gan delegāciju (Moneyval), un man bija mandāts runāt par jebkuru no tēmām, kas ir pakļautas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumam. Tagad es to jau vairāk nekā gadu nedaru, jo man šāda mandāta runāt par visu nav. Līdz ar to kontrolējošā institūcija, runājot par banku sektoru, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), un tai ir jāsniedz atbildes par to, vai prasības attiecībā uz banku klientiem ir stingrākas vai mazāk stingras. Tas, ko esmu novērojusi, – ir kaut kāda uzņēmēju daļa, kura līdz šim varbūt nav bijusi tik ieinteresēta pilnībā sniegt visu informāciju bankām, un banku prasības ir strauji mainījušās. Tas liek domāt, ka vienai daļai uzņēmēju ir vieglāk pārreģistrēt savus bankas kontus citā ES valstī, nekā palikt šeit!

R.M.: Sakiet kā eksperte, vai tas, jūsuprāt, ir pareizi, ka atšķiras prasības ES valstīs un vietām var darboties uzņēmums bez kāda satraukuma, bet pie mums to nevar?

I.Z.: Tas nav pareizi! Kāpēc? Nepareizi rīkojas nevis Latvija, bet nepareiza ir situācija, kurā pat Eiropas Savienībā, kur ir tikai 27 valstis, ir dažāda pieeja šiem jautājumiem! Ir dažādas stingrības prasības ES, un ir vairākas valstis, kuras nav ieviesušas pat tā saucamo ceturto AML direktīvu, kurai bija jābūt ieviestai jau 2017. gada jūnijā. Tās ir pat ļoti lielas valstis.

Visu rakstu lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru