No 2019.gada veikalos tiks aizliegti bezmaksas plastmasas maisiņi, paredz valdības atbalstītais likumprojekts «Grozījumi Iepakojuma likumā».

Likumprojekts paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra iepakotāji tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Atkāpe paredzēta tikai attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Šie maisiņi arī turpmāk tirdzniecības vietās patērētajiem būs pieejami bez maksas.

2018. gads ir universālveikala «Stockmann» jubilejas gads. «Stockmann» Rīgā atvērts 2003.gada oktobrī. Jubilejas gadā universālveikals modernizācijā ieguldīs 220 tūkstošus eiro, turpinot digitalizēt pakalpojumus klientiem.

«Stockmann» vietas izvēle notika ilgstoši, tā tika izvēlēta 5 gadu laikā. Universālveikala atvēršanai Rīgā tika meklēta vieta pilsētas centrā, kura labi pieejama iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. Viena no sākotnēji iecerētām vietām bijusi ēka, kur iepretim stacijai tagad atrodas «McDonald`s» restorāns. Tomēr «Stockmann» iegādājās esošo vietu, kur bija iesākta un nepabeigta autostāvvietas būvniecība.

Narvesen zīmola vēsture

Zīmola Olainfarm vēsture

Somijas mazumtirgotājs "Stockmann" restrukturizācijas ietvaros par 87 miljoniem eiro pārdevis tirdzniecības centrus Rīgā un Tallinā Igaunijas kompānijai "Viru Keemia Grupp" (VKG), teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq".

"Stockmann" iegūtos līdzekļus izmantos parādu slodzes mazināšanai, kā arī turpinās izmantot tirdzniecības centrus kā īrnieks.

"Mēs esam priecīgi, ka atradām Baltijas valstīs stabilu un uzticamu īpašnieku nekustamajam īpašumam, kas vēlas attīstīties, un sola, ka "Stockmann" turpinās tur savu darbību," pavēstīja "Stockmann" izpilddirektors Jari Latvanens.

"Mēs esam priecīgi kļūt par "Stockmann" partneriem Baltijas valstīs. Abi nekustamie īpašumi atrodas ārkārtīgi labās vietās," paziņojis VKG investīciju nodaļas vadītājs Stens Pisangs.

"Stockmann" universālveikals Tallinā tika atvērts 1996.gadā, bet Rīgā - 2003.gadā, liecina informācija "Stockmann" mājaslapā.

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Eiropas Komisija (EK) pirmdien ierosinājusi aizliegt Eiropas Savienībā (ES) plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus plastmasas izstrādājumus, lai cīnītos ar atkritumu problēmu jūrās.

EK priekšlikums paredz aizliegt desmit veidu vienreiz lietojamus plastmasas priekšmetus, kas visbiežāk nonāk Eiropas jūrās un piekrastēs kā atkritumi.

EK vēlas aizliegt visus vienreizlietojamos plastmasas priekšmetus, kam jau ir pieejama alternatīva, kas nav ražota no plastmasas. Tostarp paredzēts aizliegt arī plastmasas nažus un dakšiņas un kociņus, pie kuriem piestiprina balonus, bet ne pašus balonus. EK vēlas arī samazināt tādu plastmasas priekšmetu lietošanu kā plastmasas krūzītes un trauciņi ēdiena līdzņemšanai. Tiem turpmāk vajadzēs būt no ilgtspējīgāka materiāla. Tirgū būs atļauti tikai tāda plastmasas elementus saturoša vienreizlietojama dzērienu tara, kurai vāciņa konstrukciju nav paredzēts atdalīt no korpusa.

Jau pēc mazāk nekā mēneša, 3.jūlijā, līdz ar virkni citu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu būs aizliegts laist tirgū arī līdz šim plaši izmantotos maisiņus, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas. Lielākoties tie ir plānie, vienreizlietojamie maisiņi, kas tiek plaši izmantoti lielveikalos augļu u.c. produktu fasēšanai. Vai tirgotāji ir atraduši labākās alternatīvas un sabiedrība – gatava paradumu maiņai, ņemot vērā, ka pēc Eurostat datiem Latvija šādu maisiņu izmantošanā bijusi līdere starp citām Eiropas valstīm?

2019. gada maijā Eiropas Savienības Padome pieņēma direktīvu par plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu, paredzot pakāpenisku atteikšanos no vienreizlietojamām precēm, kas vidē nesadalās vai sadaloties izdala kaitīgus savienojumus. Šīs prasības nostiprinātas arī tikko kā pieņemtajā likumā “Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums”.

Jau 3.jūlija būs aizliegts iepirkt vai ievest dažāda veida vienreizējas lietošanas traukus, iepakojumus un citas preces, tai skaitā šobrīd populāros vienreizlietojamos plānos plastmasas maisiņus, kas sadalās aerobā vidē (ir no oksonoārdāmās plastmasas), kas varētu radīt lielākos izaicinājumus plašam uzņēmumu lokam.

Somijas mazumtirdzniecības kompānija «Stockmann» ir parakstījusi līgumu, kas paredz pārdot pēdējo universālveikalu Krievijā - tirdzniecības centru «Ņevskij centr» Sanktpēterburgā, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

Tirdzniecības centru «Ņevskij centr» par 171 miljonu eiro iegādāsies «PPF Real Estate». Darījumu plānots pabeigt līdz 2018.gada beigām.

«Šis pārdošanas darījums nodrošinās «Stockmann» iespēju pilnībā koncentrēties uz tirdzniecības centru attīstīšanu Somijā un Baltijas valstīs. Tajā pašā laikā tas dod mums finansiālu elastību un iespēju nostiprināt koncerna bilanci,» skaidro «Stockmann» vadītājs Lauri Veijalainens.

«Ņevskij centr» tika atvērts 2010.gada beigās un tajā šobrīd atrodas vairāk nekā 90 mazumtirgotāji un biroju īrnieki. Centra kopējā platība ir 46 tūkstoši kvadrātmetru.

Šis bija pēdējais «Stockmann» aktīvs Krievijā, kur pirms trīs gadiem kompānija sāka pārdot vai iznomāt visus savus universālveikalus. Par tiesībām nomāt piecus Somijas tīkla veikalus Maskavā un vienu Sanktpēterburgā un Jekaterinburgā Jakova Pančenko kompānija «Reviva Holding» samaksāja piecus miljonus eiro. Pēc darījuma «Stockmann» aktīvu portfelī Krievijā palika tikai «Ņevskij centr» Sanktpēterburgā.

Šodien stājas spēkā grozījumi Iepakojuma likumā, kas paredz veikalos aizliegt bezmaksas plastmasas maisiņus.

No šodienas iepakotāji tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma.

Atkāpe paredzēta tikai attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Šie maisiņi arī turpmāk tirdzniecības vietās patērētajiem būs pieejami bez maksas.

Iepakotāju pienākums tirdzniecības vietās būs aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem un informēt patērētājus par plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem.

Pērn Latvijā ieviestās izmaiņas polimēru iepakojuma apsaimniekošanā ir būtiski palielinājušas pārstrādājama plastmasas iepakojuma izmantošanu, taču šīs sfēras aprites ekonomiku ietekmē naftas cenu svārstības un iepakojuma ražošanā izmantojamo materiālu pārstrādes īpašības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš atzīst, ka līdz tam ražotājiem (tirgotājiem) nebija tiešas — finansiālas – motivācijas pievērsties plastmasas iepakojuma jautājumiem un izmantot (cik vien tas iespējams) pārstrādājamu iepakojumu.

Fragments no intervijas

Kādas pārmaiņas notikušas tirgū, kopš Latvijā tika ieviests nodoklis 800-1250 eiro/t apmērā nepārstrādātas vai nereģenerētas plastmasas iepakojumam?

Latvijas nacionālo normatīvo aktu prasības lielākoties ir nevis pašmāju politiķu, aktīvistu vai kādu citu interesentu darba rezultāts, bet gan Eiropas Savienības (ES) normatīvu izpilde. Tā 2024. gadā Latvijā tika ieviesta ES regula, kura tika akceptēta jau 2021. gadā. Lai izprastu kopējo ainu, ir vērts atgriezties vairākus gadus senā pagātnē un palūkoties uz laiku, pirms attiecīgā ES regula tika radīta. Proti, ES bija un joprojām ir vēlme papildināt (neskaitot dalībvalstu iemaksas) savu budžetu, lai no tā varētu finansēt dažāda veida programmas, tāpēc, lai šo procesu padarītu jēgpilnu un lietderīgu attiecībā uz vides ilgtspējas mērķiem, tika nolemts ieviest maksājumu – nodokli – plastmasas iepakojumam (mikroplastmasa, pudeles, trauki, maisiņi, iesaiņojums), kura apmēri daudzu gadu laikā bija pieauguši desmitiem reižu. Situāciju vēl sarežģītāku padarīja fakts, ka daļa no plastmasas iepakojuma ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama.

Somijas mazumtirdzniecības grupas "Stockmann" direktoru padome nolēmusi sākt stratēģisku izvērtējumu, lai grupas darbības centrā izvirzītu zīmolu "Lindex" un, iespējams, mainītu grupas nosaukumu uz "Lindex Group", kā arī izpētītu "Stockmann" universālveikalu biznesa stratēģiskās alternatīvas, teikts "Stockmann" paziņojumā Helsinku biržai.

Tajā norādīts, ka iespējamā nosaukuma maiņa labāk atspoguļotu apģērbu tirdzniecības struktūrvienības "Lindex" lomu grupas uzņēmējdarbībā. 2022.gadā ar ieņēmumiem 661 miljona eiro apmērā "Lindex" nodrošināja vairāk nekā divas trešdaļas no "Stockmann" grupas ieņēmumiem, bet ar pamatdarbības peļņu 90 miljonu eiro apmērā "Lindex" bija galvenais peļņas avots "Stockmann" grupā.

Iespējamā nosaukuma maiņa gan neietekmētu "Stockmann" universālveikalus, kas turpinātu darboties ar "Stockmann" zīmolu, sacīts paziņojumā.

Izpētot stratēģiskās alternatīvas "Stockmann" universālveikalu biznesam, uzņēmums izvērtēs, kāda būtu labākā vide biznesa attīstībai nākotnē. Šīs iespējas ietvers uzņēmuma neatkarības palielināšanu grupas ietvaros, iespējamo īpašnieku maiņu vai stratēģisko partnerību apsvēršanu, vai arī darbības turpināšanu pašreizējā struktūrā.

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Universālveikals "Stockmann" atklājis interneta veikalu, kur varēs iegādāties modes un mājas preces, informē uzņēmumā.

Piegāde klientiem tiks veikta no centrālās noliktavas Somijā. "Stockmann" paredz, ka piegāde ilgs no 3 līdz 7 darba dienām. Klientam būs iespēja saņemt preci "Omniva" pakomātos un tās piegāde būs bez maksas.

"E-veikala atvēršana Latvijā bija "Stockmann" attīstības plānos tuvākajā laikā, bet ņemot vērā negaidīto un visus ietekmējošo situāciju pasaulē, esam gandarīti, ka spējām interneta veikalu sagatavot un atvērt trīs nedēļu laikā. Mēs turpinām darbu pie "stockmann.lv" e-veikala attīstības kosmētikas un pārtikas segmentā, lai jau šogad papildinātu e-veikalu arī šajās kategorijās," saka "Stockmann" Rīga direktore Dace Goldmane.

E-veikala platforma šobrīd ir balstīta uz Somijas e-veikala bāzes, tā ir paredzēta gan Latvijas, gan Igaunijas tirgum un tāpēc pašlaik pieejama tikai angļu valodā. Visi noteikumi un klientu atbalsts ir nodrošināts valsts valodā. Pārtikas un kosmētikas nodaļu preces pagaidām nav iespējams iegādāties interneta veikalā stockmann.lv, šobrīd tiek aktīvi strādāts pie tā, lai varētu nodrošināt arī šo preču iegādi attālināti.

Rīgas universālveikala «Stockmann» 1. stāvā sāk darboties bezmaksas dzeramā ūdens uzpildes punkts. Tas ļaus nodrošināt ūdens nepieciešamību, kā arī mudinās veikala klientus izvairīties no lieku plastmasas pudeļu iegādes, tā samazinot plastmasas atkritumu daudzumu.

Pieejams būs dzeramais ūdens, kas iegūts, uzstādot sešpakāpju osmozes filtru.

Realizējot ilgtspējas programmu, «Stockmann» arī pārtrauc vienreizlietojamo plastikāta trauku tirdzniecību, tos aizstājot ar videi draudzīgiem risinājumiem.

Ūdens sagatavošanā netiek izmantoti ķīmiskie reaģenti. Sešpakāpju filtrēšanas procesā ūdens tiek atbrīvots no piemaisījumiem, bet, plūstot cauri mineralizācijas filtram, ūdens uzņem minerālelementus – kalciju, magniju, nātriju, kāliju. Punkta izveidē ieguldīti 4800 eiro.

«Stockmann» ilgtspējas programma stimulē klientus un darbiniekus izvēlēties veselībai un videi draudzīgus risinājumus. «Stockmann» darbiniekiem pieejamas vairākas velosipēdu novietnes, liels akcents tiek likts uz ikdienā lietoto energoresursu, papīra un plastmasas patēriņa samazināšanu. Ikdienā, piemēram, iegādājoties kafiju «Stockmann» pārtikas nodaļā un izmantojot savu krūzi, katrs darbinieks kafiju var iegādāties ar papildu atlaidi.

No 1. februāra Lindex Baltijā piemēros maksu par plastmasas maisiņiem, iegūto peļņu ziedojot starptautiskai organizācijai un tās darbam, kura mērķis ir uzlabot tīra ūdens un sanitārijas pieejamību pasaules nabadzīgākajās kopienās, informē uzņēmumā.

Ar šādu soli Lindex Baltijas valstīs pievienojas iniciatīvai One Bag Habit, kuras mērķis ir samazināt maisiņu patēriņu un palielināt informētību par to negatīvo ietekmi uz vidi.

«Mēs priecājamies par iniciatīvas One Bag Habit sākšanu Baltijas valstīs un domājam, ka mūsu klienti to atbalstīs. Iniciatīvas One Bag Habit mērķis ir paātrināt pāreju uz ilgtspējīgāku iepirkumu maisiņu patēriņu,» stāsta Baltijas reģiona vadītāja Ieva Dude Beinaroviča.

One Bag Habit ir kopēja iniciatīva, kuru 2017. gada 1. jūnijā Zviedrijā aizsāka Lindex, KappAhl un H&M. 2018. gada sākumā tai pievienosies pārējie Lindex veikali Norvēģijā, Somijā, Polijā, Čehijas Republikā, Slovākijā, AK un Baltijas valstīs. Šī iniciatīva ir atbilde uz ES direktīvu, kas paredz plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

Jaunā «STOCKMANN» grupas biznesa stratēģija, kura tika ieviesta 2016. un 2017.gadā, uzrādījusi sekmīgu rezultātu – 2018.gadā SIA «STOCKMANN» peļņa veidojusi 1,27 miljonus eiro.

Kā norāda uzņēmumā, iegūtie rezultāti uzrāda, ka tiek realizēts konkurētspējīgs biznesa modelis. Arī 2019.gadā plānots īstenot izvēlēto stratēģiju.

«STOCKMANN» Baltijas noliktavas procesu pārcelšana uz jauno distribūcijas centru Somijā 2017.gada beigās, kā arī koncesijas biznesa modeļa uzsākšana 2018.gada sākumā ir bijuši nepieciešamie biznesa stratēģijas soļi, kas 2018.gada rezultātos uzrāda SIA «STOCKMANN» kopējā neto apgrozījuma samazinājumu par 13,9%, bet ļauj strādāt ar lielāku peļņu, koncentrējoties uz pamatdarbības attīstību.

Kā teic Dace Goldmane, universālveikala «STOCKMANN» direktore Latvijā: «Gan pieredze, ko esam guvuši Latvijā darbojoties jau vairāk nekā 15 gadu garumā, gan jaunās stratēģijas realizēšana apliecinājusi, ka veiksmīga biznesa īstenošanā vienlīdz svarīgi ir kā ilgtspējīgi risinājumi, tā progresīvas inovācijas. 2018.gadā turpinājām attīstīt četrus galvenos darbības segmentus – modi, kosmētiku, mājas preces un pārtiku. Tāpat ieviesām jaunus digitālos risinājumus darbības efektivizācijai, kā arī īstenojam veiksmīgu sadarbību ar universālveikala nomniekiem. 2018.gadā arī investējām vides aizsardzības pasākumos un sadarbojāmies ar Pasaules Dabas fondu.»

#Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Clean R jau tuvākajā nākotnē plāno sākt plastmasas maisiņu un cietās plastmasas iepakojuma pārstrādi.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Clean R jau tuvākajā nākotnē plāno sākt plastmasas maisiņu un cietās plastmasas iepakojuma pārstrādi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Plānojam izveidot plastmasas atkritumu pārstrādes rūpnīcu, kurā no polietilēna un polipropilēna izstrādājumiem, tostarp plastmasas maisiņiem, plēvēm un cietās plastmasas iepakojuma, kas nav PET, tos atšķirojot no pārējiem atkritumiem, tiks ražotas plastmasas granulas. Rūpnīcas plānotā jauda tiek prognozēta 10 tūkst. tonnu gadā un tā atradīsies Rīgā,» DB stāsta SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics. Viņš norāda, ka darbi projekta realizācijai jau ir uzsākti un, ja nebūs neparedzētu aizkavēšanos, pirmās pārstrādātās plastmasas kravas no rūpnīcas varētu izbraukt 2019. gadā.

Vācijas mazumtirdzniecības tīkls "Lidl" paziņojis par atteikšanos no plastmasas iepirkumu maisiņu tirgošanas savos veikalos Lietuvā, tikmēr citi Lietuvas lielie veikalu tīkli vai nu arī apsver šādu soli, vai arī gatavojas piedāvāt citas alternatīvas.

"Lidl" norāda, ka janvārī pamazām samazinājis plastmasas maisiņu sortimentu, bet tagad atteicies no tiem pavisam. Kā norāda uzņēmums, šis lēmums ļaus par vairāk nekā 90 tonnām gadā samazināt plastmasas atkritumu apjomu.

Veikalu tīkla "Rimi" pārstāve Renata Keršiene pastāstījusi, ka tuvākajā laikā veikalos Lietuvā plānots testēt alternatīvus maisiņus un tikai pēc tam lemt, vai nomainīt ar tiem plastmasas maisiņus.

Veikalu tīkla "Norfa" pārstāvis Darjus Rīlišķis atzinis, ka lēmums par atteikšanos no plastmasas maisiņiem tiek apsvērts, bet vēl nav pieņemts.

"Pēdējā laikā pieaudzis papīra un daudzkārt izmantojamo maisiņu pārdošanas apjoms. Lai gan vienreiz lietojamie plastmasas maisiņi joprojām ir populāri, acīmredzot vairs nav aiz kalniem tā stunda, kad, reaģējot uz sabiedrības vajadzībām, no tiem atteiksimies," viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Tallinā šonedēļ pabeigts pirmais gājēju ceļa posms, kura izbūvē izmantotas inovatīvas tehnoloģijas.

Ceļa asfalta segumā izmantoti pārstrādāti plastmasas atkritumi, un šis ir pirmais šāda veida ceļš ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļu un Austrumeiropā.

Būvuzņēmuma «Verston Ehitus» izpilddirektors Veiko Veskimē (Veiko Veskimäe) uzsver: «Plastmasas atkritumu uzkrāšanās apkārtējā vidē ir globāla problēma, kurai risinājumus meklē visā pasaulē. Tāpēc plastmasas atkritumu izmantošana ceļu būvē ir gudrs risinājums, jo nenoārdāmā plastmasa un bitums, kas ir viens no svarīgākajiem asfaltbetona maisījuma komponentiem, tiek ražoti no vienas izejvielas – naftas.»

Tehnoloģiju ir izstrādājusi Skotijas kompānija «MacRebur», un tai pieder arī jaunā rūpnīca, kurā plastmasu pārstrādā granulās. Tālāk tās tiek pievienotas ceļa segumam, ļaujot samazināt bituma daudzumu asfaltā. Plastmasas atkritumu granulas augstā temperatūrā tiek izkausētas asfaltbetona maisījumā, nodrošinot, lai plastmasa izkustu vienmērīgi, neveidojot mikroplastmasu. Beidzoties asfalta kalpošanas termiņam, ceļa seguma materiāls var tikt pārstrādāts un atkārtoti izmantots ceļu būvē.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka SIA "Stockmann centrs" atsavinās liftus 13.janvāra ielā 8, ēkas Centrāltirgus pusē, trešdien nolēma valdība.

Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajā likumprojektā noteikts, ka atsavināšana ir vienīgais veids dzelzceļa infrastruktūras projekta attīstībai.

"Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji uzrunājuši "Stockmann centrs" un telpu īpašnieks saistībā ar liftu izbūves paredzamo nojaukšanu pieteicis zaudējumus, kurus veido liftu vērtība, ņemot vērā tā iegādes vērtību un atlikušo ekspluatācijas laiku, kā arī faktu, ka liftus nebūs iespējams izmantot pēc to nojaukšanas, liftu uzstādīšanas un to šahtas būvdarbu izmaksas, ņemot vērā vidējās šādu darbu veikšanas izmaksas Latvijas tirgū un būvmateriālu vērtību, kā arī piekļuves koridora būvdarbu izmaksas, ņemot vērā vidējās šādu darbu veikšanas izmaksas Latvijas tirgū un būvmateriālu vērtību.

No šī gada 1. janvāra tirdzniecības vietās visā Latvijā, vēloties iegādāties produktus un pie kases vaicājot pēc plastmasas maisiņa, var nākties rēķināties ar papildu izdevumiem.

Tas saistāms ar grozījumiem Latvijas Republikas Iepakojuma likumā, kas stājušies spēkā saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanu un dalībvalstu pienākumu savā nacionālajā likumdošanā iestrādāt plastmasas direktīvā noteikto. ES regulējums nosaka, ka līdz ar 2021. gadu tiks noteikts aizliegums vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu – šķīvju, ēdamrīku, salmiņu, vates kociņu, balonu kātiņu – apritei visā ES teritorijā.

Mēs visi vēlamies dzīvot skaistā un sakoptā vidē, vai ne? Latvieši spēj novērtēt dabu un tās sniegtās veltes, apzinoties, ka, ja par to nerūpēsimies, no zaļas valsts statusa mums būs jāatsakās. Gadu no gada tiek organizētas talkas, kuru ietvaros tiek savākti neskaitāmi maisi ar atkritumiem, kas nonākuši ceļmalās, mežos, ūdenstilpnēs un parkos. Liela daļa no savāktajiem atkritumiem ir dažādi plastmasas izstrādājumi, kuru sadalīšanās dabā var prasīt vairākus gadu tūkstošus. Nav noslēpums, ka plastmasa atstāj neatgriezeniskas sekas uz vidi, kurā dzīvojam. Tieši vienreiz lietojamie plastmasas izstrādājumi veido Eiropā vairāk nekā 70% no jūras piedrazojuma. Ir virkne valstu, kurās plastmasas maisiņu ražošana un tirdzniecība ir aizliegta. Tas, ka beidzot sekojam citu valstu piemēram, ir pareizi un loģiski, lai gan jāatzīmē, ka mūsu iedzīvotāju saprātīgo attieksmi pret plastmasas maisiņu izmantošanu esam ievērojuši jau pirms ilgāka laika.

Tirdzniecības uzņēmums Stockmann centralizējis loģistiku vienā centrā Somijas pilsēta Juslā, DB pastāstīja Stockmann Piegādes departamenta direktore Elina Laine. Jaunā distribūcijas centra izveidē ieguldīti 30 miljoni eiro.

Preces, kas tiek piegādātas Stockmann tirdzniecības centram Rīgā, sākot ar 2017.gadu tiek sagatavotas jaunajā centrā. Preču piegādes laiks ar kravas automašīnu no distribūcijas centra Juslā uz Rīgas Stockmann aizņem nedaudz vairāk kā vienu dienu, pastāstīja Stockmann pārstāvji. Distribūcijas centralizēšana ilga 5 gadus, stāsta Laine.

No tiem 1,5 gadus aizņēma plānošana, 2 gadus – ceļš no tendera līdz kontrakta noslēgšanai, 1,5 gads no MHE (material/merchandize handling equipment) uzstādīšanai, līdz centrs 2016.gada septembrī sāka savu darbību. Noliktava Baltic Central Warehouse, no kuras līdz šim tika piegādāti pasūtījumi Baltijas veikaliem, tiks atbrīvota līdz šā gada novembra beigām. Jaunā centra platība Juslā ir 369 200 m2. Griestu augstums – 10 metri, bet automatizētā noliktava aizņem 20 metrus.

No 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās bez maksas plastmasas maisiņus patērētājiem neizsniegs, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus. Rezultātā šo maisiņu patēriņš varētu ievērojami pieaugt

Tik paradoksālu situāciju rāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kurā tika vētīti grozījumi Iepakojuma likumā.

Maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus, arī turpmāk tirdzniecības vietās būs pieejami bez maksas.

Jāatgādina, ka izmaiņas sagatavotas, lai ierobežotu vienreizlietojamo plastmasas maisiņu pieejamību tirdzniecības vietās, tiem piemērojot maksu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā anotācijā norādīts uz pētījumu, kurā konstatēts, ka kopējais svars un daudzums plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru viena maisiņa svars nepārsniedz 0,003 kilogramus, 2015. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājies par 57%. Savukārt maisiņu, kuru viena maisiņa svars ir lielāks par 0,003 kilogramiem, lietošana ir palielinājusies par 35% šajā periodā.

Mazumtidzniecības veikalu tīkls "Rimi" saviem klientiem piedāvā jaunus iepirkumu maisiņus, kas pilnībā izgatavoti no pārstrādātām plastmasas pudelēm, informē uzņēmumā.

Pieejami arī divu izmēru jauna dizaina papīra maisiņi, kā arī plastmasas maisiņi ar paaugstinātu pārstrādātā materiāla saturu.

"Atbildība pret apkārtējo vidi ir viena no "Rimi" izaugsmes stratēģijas prioritātēm, vienas no tās mērķiem ir ilgtermiņā samazināt plastmasas izmantošanu un veicināt ilgtspējīgas izvēles. Mēs apzināmies, ka no plastmasas nevar atteikties vienas dienas laikā, bet došanās uz veikalu ar atkārtoti lietojamu papīra vai plastmasas, vai auduma maisiņu ir viens no veidiem, kā mazināt ietekmi uz klimata izmaiņām. Katra diena kļūst mazliet labāka, ja ikdienā izmantosim kaut par vienu plastmasas maisiņu mazāk. Tāpēc mūsu plastmasas samazināšanas stratēģija ir vērsta uz klientu paradumu maiņu, piedāvājot videi draudzīgas alternatīvas," stāsta "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.

Šoruden pirmo reizi «Stockmann» «Trako Dienu» kampaņas piedāvājumus pircējiem Latvijā būs iespējams iegādāties internetā, izmantojot mājaslapu «Crazydays.com». Tiešsaistes veikals darbosies arī Igaunijā un Somijā, kur «Trakās Dienas» norisināsies vienlaicīgi ar Latviju.

Interneta veikalā preces aplūkot un izveidot vēlmju sarakstu mazumtirgotājs piedāvā no trešdienas, 25.septembra, bet veikt pirkumus būs iespējams «Trako Dienu» laikā – no 2.oktobra plkst. 7.00 līdz 7.oktobra plkst. 2.00.

««Trako Dienu» interneta veikals ir nākamais uzņēmuma solis daudzkanālu iepirkšanās vides attīstībā un pirmā reize, kad «Stockmann» Latvijā ienāk interneta veikalu segmentā, tā nodrošinot klientiem iespēju veikt pirkumus ne vien klātienē, bet arī attālināti sev ērtā vietā un laikā,» teic Dace Goldmane, universālveikala «Stockmann» direktore. Digitālā attīstība ir viens no uzņēmuma stratēģiskajiem virzieniem, un šogad jau īstenoti tādi projekti kā jaunas klientu vadības sistēmas «Salesforce» un pasaulē lielākās mobilo maksājumu sistēmas «Alipay» ieviešana.

Saeima 22.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto Plastmasu saturošu izstrādājumu likuma projektu, kas no šī gada 3.jūlija paredz aizliegumu laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai, kā arī citas prasības.

Likumprojekta mērķis ir novērst un samazināt plastmasas izstrādājumu un to saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens, un cilvēka veselību. Tāpat ar grozījumiem iecerēts veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību, iepriekš norādījuši likumprojekta izstrādātāji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Likuma projekts paredz, ka ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū šādas vienreizlietojamās plastmasas preces: vates kociņus, galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, kā arī baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus. Tāpat plānots aizliegt no putu polistirola izgatavotus pārtikas un dzērienu iepakojumus, tā korķīšus un vāciņus, dzērienu glāzes un to vāciņus, kā arī vienreizlietojamos un atkārtoti lietojamos no oksonoārdāmas plastmasas izgatavotus izstrādājumus.