Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Latvijas Banka izsludinājusi konkursu papildus 20 latu monētas Sudraba lasis kalšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kā DB.lv skaidroja centrālās bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle, Sudraba laša pirmā tirāžas daļa - 5 000 eksemplāri - ir izpārdota.

Lēmums par tirāžas palielināšanu līdz 10 tūkstošiem eksemplāru tika pieņemts pirms monētas laišanas apgrozībā, tāpēc šāda korekcija ir pieļaujama. Tagad, kad publiskota Sudraba laša maksimālā tirāža, to mainīt vairs nav pieļaujams.

Pēdējo tirāžas daļu LB plāno saņemt aprīļa beigās vai maija sākumā. Monētu kalšana izmaksās 35 tūkstošus latu, un tā tiks kalta Lietuvas kaltuvē Lietuvos Monetų Kalykla.

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Pēdējā laikā uz neskaidrību fona straujāk palielinājusies ne tikai drošā patvēruma – zelta – cena. Tā palēkusies arī sudrabam, kas dažkārt tiek uztverts kā dzeltenā dārgmetāla lētākā alternatīva.

Augot investoru interesei, tā vērtība kopš šīs vasaras sākuma ir pakāpusies jau par 16,5% un pārsniegusi 17 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci.

Līdzīgi kā tas ir zelta gadījumā, arī sudraba vērtības pieaugumam palīdz centrālo banku politika. Notiekošais liek domāt, ka procentu likmes tiks novestas vēl zemāk un negatīvo likmju ēra vērsīsies plašumā. Šādos brīžos dārgmetāliem vieglāk konkurēt ar tiem finanšu produktiem, kuri nu sola ilgstoši ļoti liesus procentu ienākumus. Tādējādi pievilcīgāki izskatās dārgmetāli, kuru cenas pieaugumu bieži nosaka investoru spekulatīvā interese par tiem.

Tālākam sudraba cenas pieaugumam gan ir arī riski. Ilgstoši šajā tirgū nepārliecinošas tendences bija saistītas ar bažām par vairāku industriju veikumu. Pašlaik izskatās, ka zelta cenas inerce uz augšu spējusi paraut arī sudraba tirgu, bet, ja pasaules ekonomika patiešām nopietnāk sašķobīsies, sudrabam tas varētu nebūt nekas labs, jo zudīs šī metāla rūpnieciskais pieprasījums, kas atbildīgs par vairāk nekā pusi no globālā sudraba patēriņa. Sudrabs labi vada elektrību, un tādējādi to intensīvi patērē, piemēram, pusvadītāju ražotāji, kas savukārt atkarīgi no Ķīnas pieprasījuma. Sudrabu plaši izmanto arī saules paneļu un dažādu citu iekārtu ražošanā. UBS apkopotās aplēses liecina, ka Āzijas reģions ir atbildīgs gandrīz par 60% rūpnieciskā sudraba pieprasījuma.

«Highku» vēlas uzsākt zeķu ražošanu ar sudraba diegiem; šobrīd notiek kampaņa pūļa finansējuma vietnē «Indiegogo» pirmā ražošanas pasūtījuma noformēšanai

«Highku» projekta vadītājs Mārtiņš Plēsums stāsta, ka projekta mērķis ir uzlabot cilvēku ikdienas un sporta dzīves apstākļus, kā arī pēdu veselību kopumā ar Latvijā ražotām sudraba diegu zeķēm. «Šie diegi zeķēs padara pēdas drošas no baktērijām un nepatīkamas smakas līdz pat septiņām dienām bez zeķu mazgāšanas! Arī man sākumā tas šķita nereāli gluži kā no kādas reklāmas, solot absolūtas pasakas. Patiesībā tur nav nekādu brīnumu – sudrabs ir antibakteriāls un pasīvi veic nelabvēlīgo baktēriju neitralizāciju,» viņš apgalvo.

Ideja radās pagājušā gada vasaras sākumā. «Lietoju klasiskas melnas kokvilnas zeķes un katru dienu, pārnākot mājās, man oda zeķes. Arī tad, kad pārnācu ap pusdienas laiku un biju bijis kurpēs vien četras piecas stundas. Skaidrs, ka pagājušā vasara bija ļoti karsta, bet birojs man bija cokolstāvā, kur vienmēr ir optimāla temperatūra,» stāsta M. Plēsums. Viņa gadījumā izrādījās, ka pie vainas bija jaunās kurpes, kas, lai arī bija no ādas, tika apstrādātas ar speciālu kopšanas līdzekli, lai varētu valkāt arī sliktos laika apstākļos. «Principā apavi bija padarīti par «plastmasas maisiņu». Jā, tie atgrūda ūdeni un netīrumus, bet apavu līdzeklis vairs neļāva kājām elpot,» teic M. Plēsums. Tomēr laika gaitā, kamēr meklēja problēmas iemeslu un iespējamo risinājumu, viņš uzzināja par zeķēm ar sudraba diegiem. Tās piedāvā vairāki ražotāji, bet pārsvarā šīs zeķes ir paredzētas aktīvam sportam. Tāpēc M. Plēsumam radās ideja par to, ka varētu ražot vienkāršas un klasiskas ikdienas zeķes ar sudraba diegiem.

Nostiprinoties pieņēmumam, ka pasaules ekonomika būs vājāka, šogad zemāk ceļo vairāku izejvielu cena. Viena no šādām izejvielām ir sudrabs, kura vērtība Ņujorkas preču biržā kopš janvāra sarukusi gandrīz par 7% līdz 14,83 ASV dolāriem par Trojas unci.

Šajā pašā laikā palielinājusies zelta cena, kas līdz ļoti augstam līmenim novedis zelta/sudraba attiecības rādītāju.

Šobrīd vienas unces zelta vērtība pielīdzināma aptuveni 90 uncēm sudraba, kas ir visvairāk 26 gadu laikā, liecina Dow Jones Market dati. Iepriekšējo reizi zelta un sudraba attiecība virs 80 atradās 2016. gada sākumā, kad eskalējās bažas par straujāku Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos. Toreiz tas nozīmēja spēju (lai gan neilgu) akciju izpārdošanu faktiski visos lielākajos pasaules akciju tirgos. Tāpat zelta/sudraba attiecība šo līmeni pārsniedza neilgi pirms bēdīgi slavenā Lehman Brothers bankrota 2008. gadā.

Šāda situācija, pēc atsevišķu tirgus pētnieku domām, arī šobrīd var būt vēstnese sarežģītākiem laikiem visam kopējam finanšu tirgum. Jau ziņots, ka minētās attiecības palielināšanās bieži tiek uztverta kā negatīva parādība, jo tas liecina, ka līdzekļu pārvaldnieki priekšroku dod drošajam patvērumam zeltam, jo ir bažas, ka finanšu tirgū nosacījumi vairs nav tik labvēlīgi. Šajā pašā laikā tiek atmesti ieguldījumi sudrabā, jo valda pārliecība, ka būs aktuāla krietni lēnāka pasaules ekonomikas izaugsme, kas nozīmēs mazāku šī dārgmetāla industriālo patēriņu.

Dimantu un zelta uzpirkšana nav kadri no vēsturiskām filmām. Investīcijas dārglietās un cēlmetālos ir populāras joprojām, un šis ieguldījums ir labs veids kā dažādot savu investīciju portfeli vai stāties pretī inflācijai.

Lai gan šobrīd par vērtīgiem uzskata astoņus metālus, populārākās ir investīcijas zeltā, sudrabā un platīnā, bet vērtīgākais dārgakmens ir rubīns.

Latvijā investīcijas dārglietās noteikti nav populārākais ieguldījumu veids, tomēr klienti, kuri vēlas vēl vairāk dažādot savu investīciju portfeli, salīdzinoši bieži izvēlas zeltu. Parasti interese par to palielinās krīzes vai satricinājumu laikā, jo pieaug uztraukums, ka “virtuālā” nauda var pazust, bet fiziskā – zaudēt vērtību, kamēr zelts vai citi dārgmetāli vērtību noturēs.

Dažādība vienmēr ir laba, ja kādā brīdī akciju vai obligāciju tirgus sāk svārstīties, aktīviem zeltā vērtība var attīstīties citā virzienā. Ieguldīt zeltā var dažādi Zelts ir pateicīgs materiāls, jo tas ir ļoti izturīgs – nerūsē, ir viegli veidojams, vada siltumu un elektrību. Pateicoties šīm īpašībām, zelta pielietošanas veidi ir ļoti dažādi – tas tiek izmantots ne tikai kā valūta vai juvelierizstrādājumu nozarē, bet, piemērām, arī ražošanā.

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Neskaidrības plīvuram par dažādiem procesiem pasaulē esot paaugstinātam, šā gada pirmajā pusē viens no izteiktākajiem uzvarētājiem ir bijis zelts.

Dzeltenā dārgmetāla cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir pieaugusi par 16% un šobrīd pietuvojusies apaļajai 1800 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Kopumā šobrīd zelts preču biržā ir aptuveni par 250 ASV dolāriem dārgāks nekā tas bija decembra beigās. Zelta vērtībai augt palīdzējuši arī centrālo banku un valdību pēdējā laika "jaunie" bezprecedenta ekonomikas stimulēšanās pasākumi. Vērojamas spekulācijas, ka kādā brīdī tie varētu atdzīvināt pamatīgu inflāciju, kas krājējus var atstāt pie gluži vai pavisam sasistas siles.

Attiecīgi - daļa investoru jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli nepatīkamāku inflāciju.

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Šogad sudraba cenas jau ir samazinājušās par vairāk nekā 20%, līdz 23,65 ASV dolāriem par unci, ko veicina izaugsme akciju tirgos. Lejupslīde vērojama, jo investoriem ir zudusi ticība šim investīciju veidam kā tuvākajā laikā peļņu nesošam, tādēļ daļa investoru iegulda citur.

Tiesa gan, jāatzīst, ka ne visi investori patlaban mēģina ātri atbrīvoties no sudraba, jo tiek plānots, ka centrālās bankas turpinās savus monetāros pasākumus, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi, kas veicinās arī pieprasījumu pēc sudraba, ko izmanto ne tikai juvelierizstrādājumos, bet ražošanā.

Patlaban sudraba un vara cenu negatīvi ietekmē arī ziņas no Ķīnas, kas ir pasaulē lielākais abu metālu patērētājs. Valstī novērota lēnāka ekonomiskā izaugsme, nekā iepriekš paredzējušas dažāda prognozes.

Līdz ar sudraba cenas samazināšanos, ievērojami krīt arī šī dārgmetāla pārstrādes kompāniju, tostarp Polijas uzņēmuma KGHM Polska Miedz SA, kurā pavisam nesen paviesojies aģentūras Reuters fotogrāfs, akciju cena. Kopš šā gada februāra, kad kompānijas akcijas cena Varšavas biržā bija šogad augstākajos līmeņos, tā ir sarukusi aptuveni 11%.

Varbūtējā gadījumā akciju tirgos investori meklēs iespējas pelnīt citur, turklāt izvēloties tādus finanšu aktīvus, kuriem ir tā dēvētās «naudas aizsardzības» funkcijas. Kā viens no šādiem aktīviem ir dārgmatāli, to vidū arī sudrabs, kura cena Londonas metālu biržā kopš pēdējā lokālā maksimuma sasniegšanas janvāra trešajā dekādē ir samazinājusies apmēram par desmit procentiem.

Tādējādi apsvēršanas vērts varētu būt solis, kas vērsts uz sava ieguldījuma portfeļa papildinašānu ar finanšu aktīviem, kuri korolē ar sudraba cenas izmaiņām. To vidū ir arī specializēti investīciju fondi, piemēram, iShares Silver Trust, kas cieši seko sudraba cenu izmaiņām, bet ļauj tirgū piedalīties ar mazākām summām un mazākiem riskiem salīdzinājumā ar kontraktiem preču biržās.

«Lai gan gads iesācies negaidīti grūti, fundamentālie faktori, kas runā par labu sudraba cenas pieaugumam, joprojām nav mainījušies. Drīzāk jāsaka, ka tie - tieši otrādi - ir vairojušies. «Valūtu kari» pasaulē rit pilnā sparā, šobrīd kopumā vairāk nekā 30 centrālās bankas veic sava veida monetāro stimulēšanu, un Japāna ir cieši apņēmusies izraisīt inflāciju, lai izķepurotos no pēdējo divdesmit gadu ekonomiskās dīkstāves. Līdz ar to ir pietiekams pamats uzskatīt, ka sudraba cena varētu turpināt pieaugumu,» secina M2M Asset Management portfeļu pārvaldnieks Harijs Beķeris.

Latvijas Banka laidusi apgrozībā 20 latu jubilejas monētu – sudrabā kaltu lasi, informēja centrālās bankas pārstāvji.

Sudraba laša grafisko dizainu veidojis apgrozības vienlatnieka autors Gunārs Lūsis, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas monētu kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

«Lasis parasti dzīvo desmit gadus, bet mūsējais, vesels un nedevalvējies, ir sasniedzis cienījamus divdesmit. Šis sudraba izdevums tad ir arī mans sveiciens jubilāram,» stāsta G. Lūsis.

Martā atjaunotajam latam ir apaļa gadskārta, un šajā reizē LB nokalusi viena lata apgrozības monētas repliku – sudrabā kaltu svētku laidienu ar jubilejai simboliski atbilstošu 20 reizes palielinātu nominālvērtību.

Sudraba cena šonedēļ strauji pieaugusi, sasniedzot augstālo atzīmi septiņu gadu laikā, liecina biržas dati.

Šajā nedēļā vien sudraba cena palielinājās par 18%, sasniedzot 23,24 dolārus par unci. Kopš gada sākuma tā cena pieaugusi par 28%.

Sudraba cenas pieaugumu veicina investoru vēlme meklēt drošākus patvērumus saviem ieguldījumiem satricinājumu laikos, turklāt ASV dolāra vērtība sarūk un tirgū procentu likmes ir zemas. Jāņem vērā, ka, samazinoties dolāra vērtībai, ārvalstu investori var iegādāties lielākus zelta un sudraba apjomus.

Sudrabs tiek izmantots rūpniecībā, turklāt cenai spiedienu rada tā izmantošana atjaunojamās enerģijas risinājumos, raksta "CNN Business". Aptuveni pusi no sudraba pieprasījuma veido tieši industriālie pircēji.

Eksperti prognozē turpmāku cenas pieaugumu, taču tas visdrīzāk nebūs lēcienveidā.

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Pirmdien zelta cena turējās netālu no 15 mēnešu zemākās atzīmes, jo augstā dolāra vērtība un akciju tirgus kāpums mazināja investoru apetīti pēc dārgmetāla iegādes, raksta Reuters. Tāpat samazinājās arī platīna un citu dārgakmeņu cena.

Zelta stieņa cena kopš jūlijā sasniegtās šā gada augstākās atzīmes – 1345 dolāriem par unci, ir sarukusi par 11%. Tāpat nav tālu četru gadu zemākā atzīme – 1180 dolāri.

Pirmdien zelta stieņa cena pakāpās par 0,2% līdz 1193,1 dolāram par unci. Pirms tam tā saruka līdz 1183,46 dolārus par unci, kas ir vājākais līmenis kopš 2013.gada jūnija. ASV biržā tirgotā zelta nākotnes kontrakta cena nemainījās un bija 1193,5 dolāri par unci.

Saruka arī citu dārgmetālu vērtība. Platīna cena pagājušajā nedēļā samazinājās par 6,3%, kas ir straujākais kritums kopš 2011.gada decembra. Cena sasniedza zemāko atzīmi kopš 2009. gada jūlija. Pirmdien tā cena saruka par 0,3% līdz 1212,25 dolāriem par unci.

Zelta cena pēc pārdzīvotā šoka pagājuša mēneša otrajā pusē nedaudz pieaugusi un šīs otrdienas izskaņā atradās pie 1252 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes. Pagaidām tirgū tiek spriests par to, vai zelta cenas straujais kritums līdz 31 mēneša zemākajai atzīmei (1180 ASV dolāriem par Trojas unci) nav bijis pārspīlēts. Daļa investoru šādu neredzēti zemu zelta cenu uzskata par pievilcīgu un tādējādi lemj ieguldīt dzeltenajā dārgmetālā, ziņo Reuters.

Pagaidām gan arvien vairāk pasaulslavenu investīciju banku turpina samazināt savas zelta cenas nākotnes prognozes. Piemēram, Goldman Sachs paredz, ka zelta cena nākamā gada beigās atradīsies pie 1050 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes (iepriekšējā bankas prognoze šim termiņam bija 1270 ASV dolāri par Trojas unci). Goldman paredz, ka zelta cenas kritums turpināsies, jo ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) apcirps savas dolāru drukāšanas programmas apjomus (mājienus pār šādu rīcību devis arī ASV FRS vadītājs Bens Bernanke).

Savukārt Societe Generale analītiķi izteikušies, ka pašreizējais zelta cenas atlēciens var neturpināties ilgi un galu galā dārgmetāla vērtība var sarukt līdz par 1000 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Minētās bankas eksperti vērš uzmanību arī uz to, ka esot gaidāma ASV dolāra kursa stiprināšanās, kas zelta cenas kritumu šajā valūtā vien paātrināšot. Savu zelta cenas nākotnes prognozi samazinājušas arī tādas bankas kā Credit Suisse, UBS un Morgan Stanley.

Investoriem aizvien patīk ieguldījumi sudrabā, kā rezultātā ASV Naudas kaltuvē beigušās monētas Amerikas Sudraba Ērglis, raksta MarketWatch.

Kaltuve paziņojusi, ka tā uz laiku pārtrauc monētu tirdzniecību, un ražotne turpina darbu, taču pārdošana varētu tikt atsākta divu nedēļu laikā.

Pieprasījumu pēc sudraba monētām veicināja sudraba cenas kritums. Otrdien tā cena samazinājās par 5% līdz 14,969 dolāriem par unci, kas ir zemākā cena kopš 2009. gada. Trešdien cenas nedaudz pakāpās, taču kopš gada sākuma tā zaudējusi aptuveni 3%.

«Pieprasījums pēc sudraba tiešām pēdējo divu nedēļu laikā ir atgriezies, cenai paslīdot zem 16 dolāriem par unci,» norāda BullionVault eksperts Adrians Ešs.

Piektdien zelta un sudraba cena saruka, savukārt platīna cena sasniedza piecu gadu zemāko līmeni, jo krītošās naftas cenas mazināja pieprasījumu pēc nodrošināšanās pret inflāciju, savukārt dolāra vērtība pieauga, raksta Bloomberg.

Zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm saruka par 0,7% līdz 1154,19 dolāriem par unci, bet zelta cena decembra piegādēm zaudēja 0,8%, sasniedzot 1151,7 dolārus.

Ceturtdien ieguldījumi zelta biržā tirgotajos produktos saruka par 2 tonnām līdz 1618,1 tonnai, kas ir zemākais apjoms kopš 2009. gada maija. Pasaules zelta stieņu pieprasījums šā gada trešajā ceturksnī saruka līdz zemākajam līmenim gandrīz piecu gadu laikā, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotā statistika.

Sudraba cena tūlītējām piegādēm saruka par 1,9% līdz 15,3706 dolāriem par unci, tādējādi tā vērtība samazinās jau piekto nedēļu pēc kārtas. Savukārt platīna cena sasniedza 1186,75 dolārus par unci, kas ir zemākā cena kopš 2009. gada jūlija.

Šogad sudraba cena palēkusies jau gandrīz uz pusi, un ASV preču biržā tā pietuvojusies 30 ASV dolāru atzīmei par unci.

Sudrabs ir lētāka dārgmetālu tirgus karaļa – zelta – alternatīva, un veids kā nu, šķiet, pietiekami daudzi pasaules iedzīvotāji gatavi likt likmi uz palielākas nestabilitātes – pat esošās monetārās un finanšu sistēmas sabrukuma - iespējamību. Savukārt zelta cena kopš šā gada sākuma ASV preču biržā palēkusies par 23%, kur tā uz brīdi (augusta sākuma) atzīmējās pat virs 2 tūkst ASV dolāru atzīmes par Trojas unci.

"Es jau kopš 2002. gada gaidu neizbēgamu šīs monetārās sistēmas norietu. Jau 20 gadus kalna galā vicinu šādu karogu, un pēkšņi daudzi sākuši uz mani skatīties un teikt – šis vīrs ir ģēnijs," "Bloomberg" teic, piemēram, "Merian Gold and Silver Fund" vadītājs Neds Neilors-Leilands.

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Zelta cena pirmdien pieauga līdz augstākajam līmenim augustā pēc tam, kad ASV dolāra vērtības kritums un zelta stieņa cenas pieaugums virs 1320 dolāriem veicināja dārgmetāla iepirkumus.

Kopš trīs nedēļu zemākā līmeņa sasniegšanas 7. augustā zelta cena ir pieaugusi par 4,2%. Tiesa gan, zelta cena kopš gada sākuma aizvien ir piedzīvojusi ievērojamu kritumu – par 21%, jo daļa investoru ir zaudējuši ticību šim dārgmetālam kā naudas vērtības saglabāšanas instrumentam un pievēršas riskantākiem aktīviem.

Zelta cena tūlītējām piegādēm pirmdien pieauga par 1,5% līdz 1333,94 dolāriem par unci, kas ir augstākais līmenis kopš 31. jūlija. Savukārt zelta stieņa cena decembra piegādēm Comex biržā pieauga par 1,1% līdz 1326,2 dolāriem par unci.

Šā gada pirmajā pusgadā Ķīnas pieprasījums pēc zelta pieauga par 54% līdz 706,4 tonnām. Zelta stieņu iegādes apjomi palielinājās par 87%, bet pieprasījums pēc juvelierizstrādājumiem pakāpās par 44%.

Pirmdien sudraba cena saruka par 1,6% līdz 13,9645 dolāriem par unci, kas ir sešu gadu zemākais līmenis, raksta Bloomberg.

Novembrī sudraba cena ir samazinājusies gandrīz katru dienu, izņemot tikai vienu dienu.

Sudrabs, salīdzinot ar citiem dārgmetāliem, ir īpaši cietis, jo pieprasījums pēc ražošanas materiāliem un iekārtām, piemēram, saules paneļiem, kā arī dolāra stiprināšanās to padara nepievilcīgu investoriem.

Sudraba cena tūlītējām piegādēm samazinājās par 1,9% līdz 13,9188 dolāriem par unci.

Arī zelta cenai nav veiksmīgs periods – tā sarukusi līdz 2010.gada zemākajam līmenim, jo ASV Federālo Rezervju sistēmas amatpersonu komentāri par potenciālo bāzes procentu likmes celšanu decembra sanāksmē ir stiprinājuši dolāru. Zelta cena pirmdien saruka par 0,8% līdz 1069,8 dolāriem par unci.

Ķīna jau šogad var kļūt par lielāko zelta patērētājvalsti, jo, kamēr zelta patēriņš daudzviet pasaulē samazinās, Ķīnā tas turpina strauji pieaugt, ziņo Bloomberg.

Kopumā Ķīnas zelta patēriņš šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieaudzis par 54% līdz 706,36 tonnām, liecina Ķīnas Zelta asociācijas dati. Zelta stieņu iegāde pieaugusi par 87% un kopumā pirmajā pusgadā zelta stieņu pirkumi pieauguši bijuši 278,81 tonnu apmērā. Savukārt dārglietu zelta iegāžu apjomi palielinājušies par 44% līdz 383,86 tonnām. Auguši arī investīciju zelta iegāžu apjomi.

Jāpiebilst, ka ilgstoši pasaulē lielākā zelta patērētājvalsts ir bijusi Indija, kur milzīgs pieprasījums pēc zelta ir saistīts ar valsts kāzu svinēšanas tradīcijām. Šobrīd Indija cīnās ar savu rekordlielo tekošā konta deficītu un, piemēram, dubultojusi nodokli zelta importam, kas negatīvi ietekmējis pieprasījumu pēc šī dārgmetāla.

Patlaban pasaules okeānu dzīlēs ir aptuveni trīs miljoni kuģu vraku, liecina UNESCO aplēses.

Kā raksta MarketWatch, nav zināms, vai tie visi var sniegt vērtīgu vēsturisku informāciju, turklāt daļa no tiem ir grūti atrodami.

Okeāna dibenā Floridas krastos patlaban guļ aptuveni 250 miljonu dolāru vērti sudraba stieņi un monētas, kuri gaida, lai dārgumu mednieks Kims Fišers ar savu ģimeni tos atrastu. Dārgumu mednieks uzskata, ka ir tuvu vienam no savas karjeras lielākajiem lomiem.

1985.gadā ģimene okeāna dzīlēs atrada Spānijas galeona Nuestra Senjora de Atocha dārgumus – zelta un sudraba monētas, kā arī juvelierizstrādājumus 450 miljonu ASV dolāru vērtībā. Šis atradums padarīja Kima Fišera tēvu Melu bagātu un kopš tā brīža viņš kļuva arī par šīs nozares leģendu. Patlaban ģimene meklē kuģa atlikušo daļu.