Pašmāju zīmols "Rō" piedāvā krāsaina un rotaļīga dizaina zeķes, kas radītas tepat Latvijā no dabīgi audzētas kokvilnas. Uzņēmuma plānos ir radīt jaunas kolekcijas, paplašināt piedāvājumu, atvērt veikalus citās Eiropas valstīs un kļūt par starptautiska līmeņa uzņēmumu.

"Rō" zīmols ar savu pirmo kolekciju plašākai auditorijai sevi pieteica 2019. gada decembrī.

Ideja par dizaina zeķu zīmolu "Rō" radusies aptuveni 2016. gadā. "Tas nebija pavisam nejauši, bet drīzāk likumsakarīgi, jo uzņēmējdarbība un mode mani vienmēr ir piesaistījusi. Uzskatu, ka katram projektam vai idejai ir jāspēj pieiet stratēģiski un izvērtēt tā potenciālu, tādēļ izvēlējos studēt finanses Banku augstskolā un uzņēmējdarbību Šveices Biznesa skolā," stāsta zīmola "Rō" izveidotājs Rodžers Dzintars.

Šobrīd, jau vairāk nekā 8 gadus viņš saistījis savu profesionālo darbību ar Latvijas Modes industriju, kur līdzdarbojies dažādu projektu izstrādē, organizēšanā un vadīšanā. Tas devis lielisku iespēju iepazīt to, kā darbojas modes industrija. Līdz ar to uzsākt uzņēmējdarbību tieši šajā jomā R.Dzintaram likās pavisam dabisks nākamais solis.

Pārceļoties no Rīgas uz laukiem, tekstilmāksliniece Lilita Bauģe meklē iespējas sevi nodarbināt un izveido zīmolu Bauge Textil.

Tā pamatideja ir ar roku darbu radīt latviskus un oriģinālus aksesuārus. Produkti ir dabai draudzīgi, jo izgatavoti no vintage tekstila vai otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Pirms tam radīts vēl viens zīmols – Knits –, ar kuru Lilita pārdod pašas adītas zeķes un cimdus no Latvijas aitu vilnas.

Izvēlas mierīgos toņus

«Tagad dzīvoju laukos, kur nav lielu iespēju atrast darbu un arī izbraukāt, piemēram, uz Liepāju. Tāpēc jāmeklē iespējas sevi nodarbināt pašai,» Lilita saka. Viņa kopā ar vīru no Rīgas pārcēlusies uz Grobiņas novada Gaviezes pagastu. Pagājušajā ziemā, gatavojoties Ziemassvētkiem, dāvanām sāka adīt zeķes un cimdus. No tā radās ideja par savu zīmolu, kam deva vārdu Knits, un adījumus viņa rada latviskus no A līdz Z. «Aita tepat, Latvijas pļavās ganījusies, vilna, kas nocirpta, tepat pārstrādāta, radīts dizains un tapis produkts, kas tālāk sāk ceļu pie pircēja,» viņa raksturo.

Šobrīd Irita Antoņeviča filcē un pārdod bērnu rotaļlietas "Etsy" platformā, bet ilgtermiņā redz iespēju piedāvāt tirgū arī citus tekstila izstrādājumus un dziju ar zīmolu "Living Wool".

Šobrīd viņa mēnesī apstrādā pāris kilogramus vilnas, bet spriež, ka ar laiku būs vairāki desmiti kilogrami vilnas. Iecerēts, ka I. Antoņevičai Gulbenē būs darbnīca, kur vietējo aitu vilna tiks pārstrādāta dzijā un gatavojos izstrādājumos, turklāt to darīs seniori.

"Es filcēju bērniem mantiņas, ko pārdodu savā "Etsy" veikalā "LivingWoolLatvia". Pirku vilnu veikalā un ar laiku sapratu, ka tā ir no Jaunzēlandes. Aizdomājos par to, kāpēc man jāpērk Jaunzēlandes vilna, ja mums tepat Latvijā ir tīri daudz aitu. Sāku pētīt situāciju un atklāju, ka ir pārstrādātāji, bet to kapacitāte ir mazāka, nekā Latvijā esošā vilna," stāsta I. Antoņeviča.

Latvijā ir teju 100 tūkstoši aitu un katra no tām gadā rada aptuveni četrus kilogramus vilnas, no kuriem var iegūt 2,5 kg dzijas, no kā var tapt 25 pāri cimdu. I. Antoņevičai šķiet izšķērdīgi, ka Latvijā ir tik daudz resursu, no kuriem liela daļa tiek sadedzināta vai aprakta zemē. "Ir jāatrod labāks pielietojuma veids. Arvien vairāk cilvēki domā par ilgtspēju un džemperītim, kas adīts no aitas vilnas, kas ganījušās zināmā pļavā, būtu pieprasījums," viņa teic.

Medicīnisko elastīgo izstrādājumu ražotājs, AS “Olainfarm” grupas uzņēmums Tonus Elast pēc rekonstrukcijas atvēris atjaunoto koncepta veikalu Rīgā, Miera ielā.

Turpmāk šajā veikalā varēs iegādāties uzņēmuma ražotos izstrādājumus un iepazīties ar inovācijām, kas masveida ražošanā tiks laistas nākotnē.

Kaut arī 72% “Tonus Elast” klientu ir sievietes, daudzas no viņām – grūtnieces, uzņēmums piedāvā medicīniskos izstrādājumus dažāda vecuma un dzimuma cilvēkiem. Veikalā varēs iegādāties gan “Tonus Elast” populārāko produkciju – kompresijas zeķes, t. sk. dizaina kompresijas zeķes, zeķubikses un piedurknes, grūtnieču jostas un veļu, gan muguras balsta jostas, stājas korektorus, pēcoperācijas jostas, kā arī dažāda veida saites un ortozes locītavu veselībai. Veikala sortimentā būs AS “Olainfarm” grupas uzņēmuma “Silvanols” produkcija, nostiprinot sinerģiju starp grupas uzņēmumiem. Iecerēts, ka koncepta veikala telpās ar laiku varēs saņemt arī ārsta flebologa konsultācijas.

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

Ministru kabinets ceturtdien lēma pagarināt tirdzniecības ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus no 12.janvāra paplašinot klātienē nopērkamo saimniecības preču klāstu, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

No 12.janvāra klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Tāpat no 12.janvāra varēs iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

Līdz 25.janvārim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniegs aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, optikas veikali, degvielas uzpildes stacijas.

Kopsolī Siguldā šogad izveidotas divas kopstrādes telpas. Zaļās villas kvartāla biznesa centrā, kas aktīvi attīstās, divus mēnešus darbojas Zaļās villas kvartāla Coworking, savukārt Siguldas jaunās pils teritorijā kopš janvāra durvis vērusi Coworking Sigulda.

Zaļās villas kvartāla saimnieks Andris Strapcāns smejas, ka divu kopstrādes telpu izveidošana gandrīz vienlaicīgi var būt gan nejaušība, gan likumsakarība.

Eksperimentu laiks

Ideja par biznesa centra un kopstrādes telpu izveidi Zaļās villas kvartālā tapa, jau veidojot kvartāla koncepciju. Lai gan Zaļās villas kvartāla Coworking strādā tikai divus mēnešus, jau ir pirmie strādātāji,kas šeit strādā pastāvīgi, un ir tādi, kas darbojas dažas dienas nedēļā. Kopstrādes telpā darbojas arī Zaļās villas kvartāla birojs. Kopumā šeit var nodrošināt līdz 16 darba vietām, bez darbagalda un biroja tehnikas pieejamības sniedzot arī tādas priekšrocības kā darbavietu pilsētas centrā, bezmaksas autostāvvietu,velonovietnes, 24 stundu piekļuvi pastāvīgajiem klientiem, iespēju piešķirt juridisko adresi. Strādātāju ērtībai ir pieejama chill zona ar labiekārtotu virtuvi, kvalitatīva kafija par pašizmaksu, bezmaksas semināri un pasākumi. Mēneša maksa ir 130 eiro, dienas maksa – 10 eiro, siguldiešiem – astoņi. «Siguldieši izrāda interesi, taču daudziem tas nozīmē pieņemt lēmumu atteikties no līdzšinējiem braucieniem uz Rīgu, tādēļ cilvēki nāk un eksperimentē. Darbu šeit pārbauda arī tie, kas parasti strādā no mājām vai kafejnīcām. Mainīt ierasto kārtību nemaz nav tik viegli,» novērojis Andris.

No šodienas tiks paplašināts klātienē nopērkamo saimniecības preču klāsts, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus atbalstot EM priekšlikumu paplašināt klātienē iegādājamo preču klāstu.

No šodienas klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Tāpat turpmāk varēs iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

Ministru kabinets ceturtdien lēma līdz 7.februārim pagarināt līdz šim noteiktos ierobežojumus, lai mazinātu Covid-19 izplatību.

Virknei noteikto ierobežojumu beigu termiņš bija 25.janvāris, tomēr ar ceturtdienas valdības lēmumu visi ierobežojumi tiks turpināti līdz 7.februārim.

Tas nozīmē, ka nedēļas nogalēs turpināsies arī komandantstunda. Proti, no 29.janvāra līdz 31.janvārim un 5.februāra līdz 7.februārim būs aizliegta iedzīvotāju pārvietošanās naktī uz sestdienu un naktī uz svētdienu laikposmā no plkst.22 līdz 5. Komandantstundas laikā iedzīvotājiem būs pienākums uzturēties savā dzīvesvietā, tai skaitā samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem - neuzņemt viesus, nedoties privātās vizītēs.

Aizliegums pārvietoties beidzas attiecīgi 31.janvāra plkst.5 un 7.februārī plkst.5.

"FitShark" viedais sporta tērps varētu palīdzēt fizioterapeitiem un treneriem padziļināti sekot līdzi klientu kustību izpildes precizitātei un samazināt risku gūt traumas treniņu laikā.

Tāpat iecerēts, ka tas uzlabos izpildes efektivitāti, pielāgojot vingrojumus katra indivīda ķermeņa specifikai. Šīs idejas pamatā ir Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) zinātnieku veidotais sensorālais tērps, ko papildina IT kompānijas "dots." (SIA "WeAreDots") iekšējā ideju inkubatorā radītā jogas lietotne.

Ar formu mērījumiem Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātnieki strādā jau no 2010. gada. 2018. gadā radās pirmie aizmetņi iecerei par viedo tērpu, pērn radās ideja par tā pielietojumu sporta vajadzībām un sporta hakatona "SportHack 2020 Latvija" laikā nonākts idejas nākamajā stadijā.

Lai kļūtu pieejamāki starptautiskiem klientiem un palielinātu eksporta tirgus noietu, AS “Olainfarm” grupas uzņēmums “Tonus Elast” – medicīnisko elastīgo izstrādājumu ražotājs – investējis 100 000 eiro biznesa attīstībā: tirgus izpētē, tiešsaistes platformas izveidē, zīmola pārveidē un jaunu biznesa sadarbības partneru uzrunāšanā.

“Tonus Elast” šobrīd 95% no saražotās produkcijas eksportē uz 45 valstīm, un e-komercijas risinājumi ļaus nostiprināt uzņēmuma pozīcijas Rietumeiropas tirgos. Iecerēts, ka pirmajā darbības gadā jaunais interneta veikals nesīs līdz pat 3% apgrozījuma pieaugumu. “Tonus Elast” tiešsaistes veikals darbību jau sācis un ļauj klientiem veikt pirkumus un tos saņemt jebkurā Eiropas Savienības valstī.

Kā prioritāros e-komercijas eksporta tirgus, kur nostiprināt savas pozīcijas, uzņēmums noteicis Baltiju, Zviedriju un Nīderlandi.

“Lēmums investēt e-komercijā un izveidot savu tiešsaistes platformu balstīts divos apsvērumos. Pirmkārt, lai pandēmijas apstākļos mūsu klientiem Latvijā vienmēr būtu pieejamas ikdienā nepieciešamās medicīnas preces, kas atvieglo un padara drošu ikdienu, bet kas nav pieejamas aptiekās. Otrkārt, lai klienti Eiropā, kas ar mūsu produkciju jau ir pazīstami, preces varētu iegādāties tieši no ražotāja un ceļš līdz klientam būtu īsāks,” stāsta “Tonus Elast” valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Fedjaņins.

Paplašinot Rimi veikalu tīklu, durvis ver jauns Rimi Express veikals Rimi Olimpiskajā centrā Grostonas ielā Rīgā, kas būtiski atšķirsies no citiem: tas būs mazākais Rimi, kāds jebkad atvērts Latvijā, informē uzņēmumā.

Jaunais veikals, kurā strādās četri darbinieki, iekārtots 47,6 kvadrātmetros.

Nelielā izmēra dēļ šajā veikalā preču sortiments atlasīts īpaši rūpīgi, lai būtu saistošs sportistiem un peldbaseina apmeklētājiem. Te uzsvars likts uz tādām precēm kā sporta uzturs, peldēšanās piederumi, baseina čības, dvieļi, šampūni, zeķes, medicinīskais leikoplasts u. c.

Veikals ir īpašs ar to, ka sortiments ir pielāgots centra apmeklētājiem un te nevarēs atrast tādus klasiskus produktus kā siers, desa vai baltmaize, tāpat šajā veikalā nebūs iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus, cigaretes un enerģijas dzērienus.

"Jaunais Express formāta veikals būs neparasts visās nozīmēs – gan tā izmērs, gan sortiments ļoti atšķiras no tā, ko mūsu pircēji ir pieraduši redzēt Rimi veikalos. Rimi atbalsta aktīvu dzīvesveidu un sportu visdažādākajos veidos – mēs atbalstām Rīgas maratonu un Latvijas 3x3 basketbola olimpisko čempionu vienību, cieši sadarbojamies ar Latvijas Olimpisko komiteju, kopš vasaras Olimpiskais centrs nes Rimi vārdu, un katru dienu mudinām pircējus izdarīt veselīgas, atbildīgas izvēles. Tāpat esam pateicīgi kolēģiem, ar kuriem kopīgi risinām loģistikas izaicinājumus, lai radītu šim neparastajam veikala formātam pielāgotus risinājumus," saka Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

Atbilstoši starptautiskās pasta nozares organizācijas Pasaules pasta savienības (Universal Postal Union) jaunajiem standartiem no 2021.gada 1.janvāra pasta sūtījumiem uz trešajām valstīm – ārpus Eiropas Savienības – būs jānorāda detalizētāks sūtījuma saturs, informē "Latvijas Pasts".

Noformējot pasta sūtījumus uz ārvalstīm, to pavaddokumentos nosūtītāji jau pašlaik norāda informāciju par sūtījuma saturu – precēm, kas tajā ievietotas, un sūtījuma svaru. Taču atbilstoši Pasaules pasta savienības jaunajiem standartiem, kas iekļauti Pasaules pasta konvencijā (Universal Postal Convention), no nākamā gada 1.janvāra sūtījuma saturam, adresējot preces uz trešajām valstīm – ārpus Eiropas Savienības –, jābūt maksimāli detalizētam. Jaunā kārtība saistīta ar pasta sūtījumu datu un muitai vajadzīgās informācijas apriti starp valstīm, kas ļaus galamērķa valstī ātrāk apstrādāt sūtījumus un veikt muitas formalitātes. Tajā pašā laikā sūtījuma satura nepilnīga vai pat maldinoša informācija var kavēt sūtījumu piegādi.

Ārkārtas situāciju vadība Latvijā ir salīdzinoši vāja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, un šāda visaptveroša izvērtējuma par Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvaldību neesamība ir pirmais signāls, ka šajā jomā pie mums nav tik labi, cik varētu būt.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Repharm valdes loceklis un IATA krīžu vadības eksperts Jānis Vanags.

Viņaprāt, situācijā, kad jau ir nākamās krīzes, ir pēdējais brīdi paraudzīties un novērtēt, ko Latvija pandēmijas apstākļos ir darījusi pareizi un atbilstoši un kurās pozīcijās ir novēloti un pat situācijai neatbilstoši lēmumi un rīcība, jo to dēļ cilvēki nav apmeklējuši veselības aprūpes iestādes vai arī tajās viņiem palīdzību nav bijis iespējams sniegt.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Pēdējie divi gadi Latvijā, Eiropā un visā pasaulē aizvadīti Covid-19 pandēmijas radītās ārkārtējās situācijas apstākļos. Pēdējo triju mēnešu laikā Covid-19 pandēmija ir pazudusi no dienaskārtības svarīgāko jautājumu saraksta, tā vietā ir nākusi Krievijas invāzija Ukrainā, enerģētiskās krīzes problemātika, kā arī inflācijas spiediens uz tiem pašiem energoresursiem, pārtiku un valsts spējām palīdzēt mazākus ienākumus saņemošajiem iedzīvotājiem. Saprotams, ka drošības jautājumi tuvāko mēnešu laikā būs paši karstākie, taču pašlaik būtu īstais brīdis izvērtēt Covid-19 pandēmijas laikā pieņemto lēmumu atbilstību situācijai.

Tveicīgo vasaru ir nomainījis dzestrais rudens, taču šķiet, ka par lietu šajā gadalaikā priecājas daudzi, jo tas nozīmē, ka mežos būs vairāk sēņu. Mums, latviešu tautai, sēņošana ir gandrīz vai tāds kā nacionālais sporta veids, kam labprāt nododas gan mazi, gan lieli. Taču neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis kaislīgs sēņotājs, vai meža velšu meklējumos dodoies pirmo reizi, ir jāievēro zināmi noteikumi un drošības pasākumi, lai iecerētā aktivitāte sagādātu tikai pozitīvas emocijas. Raksta turpinājumā uzzināsi, kā sēņot droši ko ņemt vērā, uzturoties mežā.

Ieteikumi drošai sēņošanai

Latvijā ir ap 1100 sēņu sugām, taču par ēdamām ir atzītas vien 300. Sēnes var salasīt arī lielveikalu plauktos, tomēr tadā gadījumā izpaliek gatavošanās process, došanās uz mežu rītausmā, sēņu meklēšana un pozitīvu emociju gūšana, pēc kā tiecas ikkatrs sēņotājs. Taču arī mežā ir jāievēro drošības pasākumi. Lūk, daži no tiem:

• Groziņā liec tikai tās sēnes, ko labi pazīsti. Populārākās ēdamās sēnes ir: gailenes, baravikas un apšu bekas. Ja sastopi kādu krāšņu, bet nepazīstamu sēni, atstāj to labāk turpat, jo tā var izrādīties indīga. Vēl sēņu atpazīšanai vari izmantot mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ir iespējams identificēt atradumu.

Rūpes par vecumdienām vairākums Latvijas iedzīvotāju vēl aizvien pārliek uz valsts pleciem. Tikai 28% uzskata, ka par savām vecumdienām cilvēkiem būtu jāparūpējas pašiem.

Tā tvīto socioloģisko aptauju veicējas – firmas SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Tā tiešām nav laba ziņa, jo tas nozīmē, ka pieaugušie uzvedas un domā kā mazi bērni, kuri uzskata, ka mammai ir jārūpējas, lai būtu tīras zeķes, ko vilkt, un lai istabas stūros nerēgotos zirnekļu tīkli. Pie šādas attieksmes nav jābrīnās, ka niecīgs Latvijas iedzīvotāju īpatsvars veido uzkrājumus vecumdienām.

Es saprastu, ja aptaujas dati liecinātu, ka cilvēki vēlas uzkrāt pensijas gadiem, taču pašreizējie ienākumi to neatļauj. Taču, ja 70% respondentu, no kuriem taču visi nav mazturīgi, domā, ka par viņu vecumdienām jārūpējas valstij, nevis pašiem, tad šķiet, ka piepildīsies prognozes, ka pēc 20 – 30 gadiem Latvija būs pārpilna ar nabadzīgiem pensionāriem. Turklāt publiskajā telpā tiek gana daudz uzsvērts, ka valsts fondētie 1. un 2. pensiju līmeņi nodrošinās vien 40% no bruto darba algas. Pārējais jāpiekrāj pašiem. Lai motivētu cilvēkus to darīt, uzkrājumiem vecumdienām tiek piemērots attaisnoto izdevumu princips.

Dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, taču mūsdienās šī kultūra nereti tiek uzturēta mākslīgi.

Tā uzskata Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta korporatīvo attiecību vadītāja un ilgtspējas eksperte Karīna Javtušenko.

To, ka dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, apliecina dažādu starptautisku pētījumu rezultāti. Piemēram, pēc "Forbes" datiem 57% uzņēmēju atzīst, ka korporatīvās dāvanas var ietekmēt viņu viedokli par esošo vai potenciālo biznesa partneri, turklāt - kā pozitīvā, tā arī negatīvā nozīmē.

"Tomēr korporatīvo dāvanu kultūra, kas savulaik izveidojās ļoti organiski (dāvanas tika izmantotas, lai nostiprinātu sadarbību un attīstītu to ilgtermiņā), mūsdienās tiek uzturēta mākslīgi. Un to ir veicinājis ne tikai fakts, ka korporatīvo dāvanu industrija gadu gaitā ir ievērojami attīstījusies, nodrošinot neierobežotas iespējas, kas dāvanu izvēli būtiski apgrūtina. Mainījusies ir arī izpratne par korporatīvo dāvanu mērķiem biznesa vidē," viņa teic.

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.