Jaunākais izdevums

Taivānas armija otrdien paziņojusi, ka ir "apņēmīga, spējīga un pārliecināta", ka spēs aizsargāt salu pret pieaugošajiem Ķīnas draudiem saistībā ar ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi iespējamo vizīti.

Ķīna brīdinājusi ASV par "ļoti nopietnu situāciju un sekām", ja Pelosi apmeklēs Taivānu iepriekš neizziņotā vizītē.

Taivānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka rūpīgi gatavo dažādus plānus un ir gatava izvietot karavīrus atbilstoši ārkārtas situācijas noteikumiem un ienaidnieka radītajiem draudiem.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.

Pelosi pirmdien apmeklēja Singapūru, bet šodien ieradusies Malaizijā un plāno apmeklēt arī Japānu un Dienvidkoreju.

Taivāna nav iekļauta viņas oficiālajā vizīšu plānā, bet Ķīnas valsts mediji pauduši bažas, ka Pelosi varētu ignorēt Pekinas brīdinājumus un apmeklēt arī Taivānu. Tā būtu augstākā ranga ASV amatpersonas vizīte Taivānā pēdējās desmitgadēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānas Pārtikas un medikamentu administrācijas eksperti veic Lietuvas olu, piena un zivju ražotāju auditu.

Nākamo divu nedēļu laikā eksperti analizēs, kā ir izpildītas Taivānas prasības trīs piena pārstrādes, trīs zivju pārstrādes un vienā olu ražotnē, trešdien informēja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests.

Taivānas atbildīgās institūcijas analizē papildu dzīvnieku un pārtikas drošuma pārbaudes liellopa eksportam. Gaidāms, ka novērtējums tiks pabeigts tuvākajā laikā.

Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests iepriekš paziņojis, ka vairāk nekā 20 Lietuvas kompānijas izteikušas vēlmi eksportēt piena, zivju, olu un gaļas produkciju uz Taivānu.

Pērn Viļņā tika atvērta Taivānas pārstāvniecība, cenšoties stiprināt Lietuvas un Taivānas attiecības, bet rudenī plānota Lietuvas tirdzniecības pārstāvniecības atvēršana Taibei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, investoriem atbrīvojoties no akcijām Ķīnas-ASV saspīlējuma eskalācijas laikā.

Investori seko ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizītei Taivānā, kas ir izprovocējusi Ķīnas sašutumu un manevru rīkošanu ap Taivānu šīs vizītes laikā.

Pelosi ir augstākā vēlētā ASV amatpersona, kas pēdējos 25 apmeklējusi Taivānu, un Pekina ir likusi saprast, ka uzskata viņas klātbūtni Taivānā par provokāciju.

Akciju cenas Honkongas un Šanhajas biržās kritās par vairāk nekā 2%, bet Taibei un Tokijas biržās - par vairāk nekā 1%.

Kritumi ASV un Eiropas biržās notika, kamēr investori mēģina izvērtēt globālās ekonomikas prognozi un centrālās bankas mēģina iegrožot inflāciju, ceļot procentlikmes un vienlaikus mēģinot uzturēt ekonomikas izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna apturējusi Lietuvas liellopu gaļas, piena produktu un alus importu

LETA--AFP, 10.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas Galvenā muitas pārvalde trešdien oficiāli informējusi Lietuvu, ka apturējusi Lietuvas liellopu gaļas, piena produktu un alus importu, ziņu aģentūrai BNS apstiprināja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārajā dienestā.

"Vakar vakarā saņēmām paziņojumu, ka apturēts liellopu gaļas, piena produktu un alus eksports no Lietuvas uz Ķīnu," sacīja Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta preses sekretārs Rosvalds Gorbačovs.

Dienesta vadītājs Mants Staškevičs sacīja, ka Ķīnas Galvenā muitas pārvalde norādījusi, ka iemesls šādam lēmumam ir dokumentu trūkums.

"Ļoti dīvaini, jo esam snieguši un sniedzam visu viņu pieprasīto informāciju," uzsvēra Staškevičs, piebilstot, ka iepriekš Ķīnas iestādes nav sūdzējušās par dokumentu vai informācijas trūkumu.

'Ķīnas atbildīgās iestādes pārstāvji 2020. gadā veica gan liellopu gaļas, gan piena produktu attālināto auditu. Mēs saņēmām diezgan labu vērtējumu, visa informācija tika sniegta," piebilda Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas uzņēmumi Lietuvai apliecinājuši, ka nepametīs šīs valsts tirgu Ķīnas spiediena dēļ, ceturtdien paziņojusi prezidenta Gitana Nausēdas ārpolitikas padomniece Asta Skaisgirīte.

Pēc viņas teiktā, šāds apliecinājums saņemts pirms Nausēdas vizītes Vācijā.

Lietuvas prezidents kopā ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu šodien Berlīnē tiksies ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, lai pārrunātu aktuālo drošības situāciju Eiropā. Nausēda šīs vizītes laikā plāno ar Vācijas līderiem apspriest arī jautājumu par Pekinas draudiem Lietuvā strādājošajām starptautiskajām kompānijām, ka tās nevarēs sadarboties ar Ķīnu, ja Lietuva nemainīs savu nostāju attiecībā uz Taivānu.

"Labi, ka pirms vizītes esam saņēmuši apliecinājumu no Vācijas uzņēmumiem Lietuvā, ka viņi nedomā aiziet," Skaisgirīte sacījusi Lietuvas sabiedriskajam radio.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) otrdien prezentēja plānu, lai līdz 2030.gadam četrkāršotu pusvadītāju piegādes Eiropas Savienībā, tādējādi cenšoties mazināt bloka atkarību no Āzijas.

Pusvadītāji galvenokārt tiek ražoti Taivānā, Ķīnā un Dienvidkorejā, bet ES vēlas, lai rūpnīcām un uzņēmumiem blokā būtu lielāka loma šajā nozarē.

Eiropas Komisija (EK) otrdien paziņoja, ka ES Mikroshēmu akts mobilizēs vairāk nekā 43 miljardus eiro valstu un privātās investīcijās, ļaujot ES sasniegt savu ambiciozo mērķi līdz 2030.gadam dubultot bloka tirgus daļu līdz 20%.

ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons aicinājis eiropiešus būt pēc iespējams ambiciozākiem un realizēt līdzīgus plānus kā ASV, kur prezidenta Džo Baidena administrācija lūdz Kongresu apstiprināt 52 miljardu dolāru vērtu plānu.

Šo EK ierosinājumu vēl nepieciešams apstiprināt ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam, kurā viedokļi atšķirsies, ņemot vērā tādu rūpniecības valstu kā Vācijas, Francijas un Itālijas ambīcijas, un mazāku valstu iebildumus, kas bažījas par vērtīgu piegāžu tīklu slēgšanu ar Āziju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievija par "nedraudzīgām" atzīst ES valstis, Lielbritāniju, ASV, Japānu

LETA--INTERFAX, 07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valdība apstiprinājusi ārvalstu uzskaitījumu, kas pret Krieviju, Krievijas uzņēmumiem un pilsoņiem veic "nedraudzīgas darbības".

Kā pavēstīja valdības preses dienests, premjerministrs Mihails Mišustins parakstījis atbilstošu rīkojumu.

Atbilstoši dokumentam uzskaitījumā iekļautas Eiropas Savienības dalībvalstis, Islande, Kanāda, Lihtenšteina, Mikronēzija, Monako, Jaunzēlande, Norvēģija, Korejas Republika, Sanmarīno, Ziemeļmaķedonija, Singapūra, ASV, Taivāna, Ukraina, Melnkalne, Šveice un Japāna.

Lēmums sagatavots Krievijas prezidenta 5.marta rīkojuma "Par pagaidu kārtību saistību izpildei pret dažiem ārvalstu kreditoriem" ietvaros.

Atbilstoši šim rīkojumam Krievijas pilsoņi, uzņēmumi un pati valsts, tās reģioni un pašvaldības, kam ir saistības valūtā pret ārvalstu kreditoriem no nedraudzīgām valstīm, var ar viņiem norēķināties par šiem kredītiem rubļos, atgādina Krievijas valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas iekšējā izlūkdienesta MI5 un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītāji brīdinājuši par augošajiem ilgtermiņa draudiem, ko rada Ķīna.

MI5 ģenerāldirektors Kens Makalums pavēstīja, ka dienests ir jau "vairāk nekā divas reizes palielinājis mūsu iepriekš ierobežotās pūles pret Ķīnas darbību, kas rada bažas", piebilstot, ka tas veic septiņas reizes vairāk izmeklēšanu nekā 2018.gadā.

FIB direktors Kristofers Rejs sacīja, ka Ķīnas valdība rada lielākos ilgtermiņa draudus ekonomikai un nacionālajai drošībai gan ASV, gan Lielbritānijai, gan sabiedrotajiem Eiropā un citur.

"Ķīnas valdība cenšas veidot pasauli, iejaucoties mūsu politikā (un jāpiebilst arī mūsu sabiedroto politikā)," sacīja Rejs, apgalvojot, ka Pekina ir tieši iejaukusies ASV Pārstāvju palātas vēlēšanās šogad Ņujorkā, jo nevēlas, lai tiek ievēlēts bijušais Tjaņaņmeņas laukuma protestētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas otrdien kritās pēc tam, kad nozīmīgā energoresursu patērētāja Ķīna pakļāva Covid-19 lokdaunam ap 30 miljonu cilvēku. Akciju cenas Volstrītā pieauga, bet Eiropas biržās kritās.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā noslēdza tirdzniecības sesiju zem 100 ASV dolāriem par barelu pirmoreiz triju nedēļu laikā, atspoguļojot bažas par Ķīnas ekonomikas perspektīvām un jēlnaftas pieprasījumu jauna Covid-19 viļņa apstākļos.

"Mums ir laba ziņa un slikta ziņa. Labā ziņa ir tā, ka naftas cenas ir krasi kritušās (..) Sliktā ziņa ir tā, ka lielā naftas cenu krituma iemesls ir bažas par izaugsmi," sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Ķīna otrdien ziņoja par 5280 jauniem Covid-19 gadījumiem, kas vairāk nekā divkārt pārsniedza iepriekšējās dienas jauno gadījumu skaitu. Ķīnā, kas stingri turējusies pie nulles kovida stratēģijas, tagad izplatās ļoti lipīgais koronavīrusa omikrona paveids.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenām pasaules tirgū pirmdien ir būtisks kritums saistībā ar cerībām par miera panākšanu Ukrainas karā un ziņām, ka Ķīna noteikusi lokdaunu Šeņdžeņā, kas ir valstī nozīmīgs tehnoloģiju centrs.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pirmdien rīta tirdzniecības sesijā sanazinājās par 4% līdz 108,13 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena saruka par 5,1% līdz 103,8 dolāriem par barelu.

"Cenas samazinās aistībā ar pozitīviem signāliem no nedēļas nogalē notikušajām sarunām starp Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem, kas sniedz cerības par miera panākšanu," norāda analītiķi.

Vienlaikus naftas tirgū novērojamas bažas, ka koronavīrusa izplatība Ķīnā varētu samazināt jēlnaftas pieprasījumu.

Ķīna svētdien noteica lokdaunu visiem 17 miljoniem Šeņdžeņas iedzīvotāju, lai cīnītos pret plašāko Covid-19 uzliesmojumu valstī pēdējo divu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Naftas cenas krītas bažās par pieprasījumu Ķīnā

LETA--AFP, 29.03.2022

Naftas cenas pasaulē pirmdien kritās bažās ar energoresursu pieprasījumu Ķīnā jauna Covid-19 uzliesmojuma apstākļos.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē pirmdien kritās bažās ar energoresursu pieprasījumu Ķīnā jauna Covid-19 uzliesmojuma apstākļos, bet akciju cenas Volstrītā un vairumā Eiropas biržu pieauga cerībā uz sarunām par mieru Ukrainā.

Jēlnaftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās saruka par apmēram 7%.

Miljoniem cilvēku Ķīnas finansiālajā centrā Šanhajā bija spiesti palikt mājās, kad pilsētas austrumdaļā tika noteikts lokdauns, lai ierobežotu šobrīd lielāko Covid-19 uzliesmojumu Ķīnā un veiktu masveida testēšanu.

"Schneider Electric" analītiķis Robijs Freizers nosauca pieprasījuma samazināšanos Ķīnā par "ievērojamu" risku naftas tirgiem.

Naftas cenu kritums sekmēja akciju cenu kāpumu pasaules biržās, un to atbalstīja arī cerības uz sarunām par mieru Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Kijivas sarunu delegācija izskata Krievijas prasību par Ukrainas neitralitāti. Ir gaidāms, ka otrdien Turcijā sāksies jaunas sarunas starp Ukrainu un Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna plāno ievērojami palielināt savu ietekmi Klusā okeāna dienvidos

LETA--AFP, 26.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna plāno ievērojami paplašināt ekonomisko sadarbību un sadarbību drošības jomā ar Klusā okeāna dienvidu valstīm, ko viens no reģiona līderiem nodēvēja par vāji maskētu mēģinājumu ieslēgt viņus Pekinas orbītā.

Plašais līguma projekts un piecu gadu plāns, kas nonācis ziņu aģentūras AFP rīcībā, tiks apspriesti, kad Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji šonedēļ apmeklēs Klusā okeāna valstis.

Ķīna plāno piedāvāt desmit mazām salu valstīm palīdzību miljoniem dolāru apmērā, izredzes uz Ķīnas un Klusā okeāna salu brīvās tirdzniecības līgumu un piekļuvi Ķīnas ienesīgajam tirgum, kurā ir 1,4 miljardi cilvēku.

Ķīna savukārt apmācītu vietējo policiju, iesaistītos vietējā kiberdrošībā, paplašinātu politiskās saites, veiktu jūras kartēšanu un iegūtu lielāku piekļuvi vietējiem dabas resursiem.

Paredzams, ka "visaptverošā attīstības vīzija" tiks apstiprināta, kad Vans tiksies ar reģiona valstu ārlietu ministriem 30.maijā Fidži. Taču šis plāns arī izraisījis satraukumu reģionu galvaspilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās pēc ASV patērētāju pārliecības samazināšanās, bet Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pieauga un naftas cenas pasaulē palielinājās, Ķīnai mīkstinot savu Covid-19 ierobežošanas politiku.

Ķīna otrdien par pusi samazināja obligāto Covid-19 karantīnas laiku ieceļotājiem. Obligātās karantīnas laiks ieceļotājiem samazināts no aptuveni 21 dienas karantīnā un pašizolācijā līdz septiņām dienām karantīnā un pēc tam trīs dienām pašizolācijā.

Pekinā un Šanhajā otrdien netika neģistrēts neviens jauns Covid-19 gadījums, un tas vedināja pieņemt, ka šīs pilsētas ir lielākoties ierobežojušas koronavīrusa uzliesmojumus.

"Izskatās, ka kovidkrīze Ķīnā ātri atkāpjas," atzīmēja "Hargreaves Lansdown" vecākā investīciju un tirgu analītiķe Suzanna Strītere.

Tirgu dalībnieki arī ieklausījās Eiropas Centrālā bankas (ECB) prezidentes Kristīnes Lagardas paziņotajā, ka ECB darīs visu nepieciešamo, lai cīnītos pret inflāciju, kura kādu laiku varētu saglabāties "nevēlami augstā līmenī".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās

Māris Ķirsons, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās, nevis tikai uz importu, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Jau Covid-19 pandēmija parādīja, cik viegli ir pārraujamas loģistikas ķēdes, un tādējādi radās līdz tam nepieredzēta situācija, kuru labi saprata PSRS laikos, – deficīts. Piemēram, uzņēmējam Latvijā sava produkta ražošanai nepieciešami 10 komponenti, bet izrādās, ka viena trūkst, tādēļ ražošana ir apturēta, gatavo izstrādājumu piegāde nenotiek, tirgū rodas deficīts. Protams, šāda situācija visskaļāk tika atspoguļota auto industrijā saistībā ar mikroprocesoru deficītu. To, ka šāda situācija perspektīvā nav pieļaujama, ļoti labi saprot Eiropas Savienība, kura jau pērn savā ziņojumā uzskaitīja 137 produktus (izejvielas), no kuru esamības – piegādēm no ārvalstīm – ir atkarīga būtībā visa Eiropa. Un ir jau pirmie projekti par mikroprocesoru ražotnēm Eiropā, lai tādējādi samazinātu ne tikai autoindustrijas, bet arī citu sfēru atkarību no šo svarīgo komponentu piegādēm no Āzijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SEB Nordic Outlook: karš un inflācija kavēs izaugsmi

Db.lv, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās ekonomikas perspektīvas pēdējos mēnešos ir pasliktinājušās. Karš Ukrainā būtiski ietekmējis pasaules ekonomikas un drošības politikas attīstību. Jauni COVID-19 uzliesmojumi Ķīnā pasliktina situāciju, jo varasiestādes atsakās atvieglot īstenoto stratēģiju.

Tādējādi drīzu risinājumu globālās piegādes ķēdes traucējumiem nav, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā „Nordic Outlook”.

Sagaidāms, ka globālais IKP šogad pieaugs par 3%, kas ir vairāk nekā par vienu procentpunktu mazāk kā janvārī prognozētais, saglabājot nemainīgus 3.4% 2023. gadam. ASV ekonomika šogad pieaugs par 2.6%, bet nākamgad par 1.7%, savukārt eirozonā attiecīgi par 2.1% un 2.8%.

ASV ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās pakāpeniski, kas licis turpināt Federālajām rezervēm īstenot stingrāku monetāro politiku. Centrālās bankas šobrīd koncentrējas uz inflāciju, neskatoties uz zemākām izaugsmes perspektīvām. Cenu kāpums ir paplašinājies, jo uzņēmumi nodod pieaugošās izmaksas tālāk patērētājiem. Šobrīd redzamas pārkaršanas pazīmes gan preču, gan darba tirgos. Ja centrālās bankas nerīkosies, pastāv riski, ka pieaugs arī ilgtermiņa inflācijas gaidas. Atalgojuma pieaugums ASV un Apvienotajā Karalistē palielinās, kamēr Vācijā un Ziemeļvalstīs tas joprojām ir salīdzinoši neliels. Algu veidošanos diktē tirgus un ASV ir pazīmes, ka tas ir tuvu virsotnei, jo darbaspēka trūkuma aktualitāte un mazo uzņēmumu plānotie algu palielinājumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm Maskavai un "darīs visu krīzes deeskalācijas labā", sacīja Ķīnas vēstnieks ASV Ciņs Gans.

Ar šo paziņojumu diplomāts nācis klajā pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens piektdien Ķīnas kolēģi Sju Dziņpinu bija brīdinājis par sekām, ja Pekina sniegs materiālu atbalstu Maskavai.

Pagājušajā nedēļā Pekina par dezinformāciju nodēvēja nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Maskavai piegādāt bruņojumu. Tiesa gan, Pekina līdz šim nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Intervijā ASV telekanālam CBS vēstnieks sacīja, ka Krievijas darbību nosodījumam no Rietumu puses nav sekmējoša iespaida un ka ir nepieciešami diplomātiski pūliņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektroauto tirdzniecība strauji kāpj, taču izejmateriālu deficīts rada bažas

LETA--AFP, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrisko automobiļu tirdzniecība pasaulē pērn strauji palielinājusies, bet tādu svarīgu izejmateriālu kā litija pieejamības problēmas rada risku palēnināt šo izaugsmi, teikts Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojumā.

Pērn pasaulē pārdoti 6,6 miljoni elektrisko automobiļu, pārdošanas apjomam vairāk nekā dubultojoties, norāda IEA. Tādējādi katrs desmitais pagājušajā gadā pasaulē pārdotais automobilis bijis ar elektrisko piedziņu.

Ķīna vien nodrošinājusi pusi no šī tirdzniecības apjoma.

Arī šī gada sākumā elektrisko automašīnu pārdošana pasaulē turpinājusi strauju , pirmajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieaugot par 75%.

Valstu piešķirtās subsīdijas, lai patērētājiem samazinātu izdevumus, bijis nozīmīgs atbalsts elektrisko automobiļu ieviešanā, un to apjoms pērn dubultojies līdz gandrīz 30 miljardiem eiro.

IEA skaidro, ka atsevišķu nozarei svarīgu materiālu ražošana un apstrāde tiek veikta vien dažās valstīs. Ķīna šobrīd ražo trīs ceturtdaļas no pasaulē pieejamajiem litija jona akumulatoriem, un valsts nodrošina pusi no globālās litija, kā arī citu svarīgu elementu, tai skaitā kobalta un grafīta, pārstrādes jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas jēlnaftas imports no Krievijas maijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn palielinājies par 55%, liecina Ķīnas Muitas dienesta jaunākie dati.

Pagājušajā mēnesī Ķīna no Krievijas importēja gandrīz 8,42 miljonus tonnu naftas, apsteidzot importu no Saūda Arābijas.

Pērnā gada maijā Ķīnas naftas imports no Krievijas veidoja 5,44 miljonus tonnu.

Ķīna palielinājusi naftas importu no Krievijas laikā, kad rietumvalstis noteikušas sankcijas Krievijas naftai.

Pagājušajā nedēļā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sacīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka Pekina atbalstīs Maskavas "suverenitāti un drošību". Vienlaikus Pekina tiek apsūdzēta par diplomātiskā aizsega nodrošināšanu Maskavai, nosodot rietumvalstu noteiktās sankcijas un bruņojuma piegādes Kijivai.

Ķīnas valsts mediji šomēnes ziņoja, ka Pekina ir gatava pastiprināt stratēģisko koordināciju starp abām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pirmdien kritās līdz ar akciju cenām Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par Covid-19 viļņa pastiprināšanos Ķīnā.

ASV akciju cenas pieauga pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlons Masks noslēdza vienošanos par mikroblogošanas platformas "Twitter" iegādi par 44 miljardiem ASV dolāru.

Masks par 44 miljardiem dolāru nopērk Twitter 

Mikroblogošanas platforma "Twitter" pirmdien apstiprināja, ka kompānija par 44 miljardiem dolāru...

Jēlnaftas cenas kritās par vairāk nekā 3%, pieaugot bažām par Ķīnā Covid-19 dēļ noteiktajiem lokdauniem. Naftas cenas, kas denominētas ASV dolāros, arī ietekmēja augstāks dolāra kurss.

Parīzes biržas indekss kritās par 2,0% pēc tam, kad Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā svētdien uzvarēja prezidents Emanuels Makrons. Viņam tagad jāapvieno dziļi sašķeltā nācija pirms parlamenta vēlēšanām, kurās viņš var zaudēt kontroli pār parlamentu.

Akciju cenas Volstrītā dienas lielāko daļu bija kritušās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu pēc tam, kad tika paziņots par "Twitter" pārdošanu Maskam. Pēc šī paziņojuma "Twitter" akcijas cena pieauga par 5,7%.

Investori ir piesardzīgi pirms gaidāmās tehnoloģiju milžu "Apple", "Amazon" un "Microsoft" peļņas rādītāju paziņošanas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,7% līdz 34 049,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 4296,12 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,3% līdz 13 004,85 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien saruka par 1,9% līdz 7380,54 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kritās par 1,5% līdz 13 924,17 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 2,0% līdz 6449,38 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien saruka par 3,5% līdz 98,54 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kritās par 4,1% līdz 102,32 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,0790 līdz 1,0716 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2839 līdz 1,2744 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 128,50 līdz 128,15 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 84,04 līdz 84,05 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā kritās par spīti cerībām uz progresu miera sarunās starp Ukrainu un Ķīnu, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Naftas cenas saruka, ko sekmēja jaunu Covid-19 lokdaunu ieviešana Ķīnā.

Volstrītas investori bija satraukti par gaidāmu ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju celšanu, kas ir gaidāma, kad trešdien noslēgsies FRS divu dienu sanāksme.

Naftas cenām būtisks kritums 

Naftas cenām pasaules tirgū pirmdien ir būtisks kritums saistībā ar cerībām par...

"Maskava apgalvo, ka ir ievērojams progress miera sarunās, kamēr tā eskalē konfliktu (..) bet ar to pietiek tirdzniecības dalībniekiem, kas izmanto jebkuru labu ziņu," sacīja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.

Āzijas investori bija satraukti, ka Ķīnā noteiktie plašie Covid-19 lokdauni var apslāpēt Ķīnas lielo pieprasījumu pēc jēlnaftas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 32 945,24 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,7% līdz 4173,11 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,0% līdz 12 581,22 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,6% līdz 7196,25 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 2,2% līdz 13 929,11 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 1,8% līdz 6369,24 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 6,7% līdz 101,97 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 5,8% līdz 106,11 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,0912 līdz 1,0949 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3037 līdz 1,3003 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 117,29 līdz 118,19 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 83,70 līdz 84,18 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Blinkens: Ķīna rada lielāko ilgtermiņa izaicinājumu pašreizējai pasaules kārtībai

LETA--DPA, 27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ASV valdība uzskata Ķīnu par lielāko izaicinājumu starptautiskajai kārtībai ilgtermiņā, ceturtdien paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

"Pat turpinoties prezidenta [Vladimira] Putina karam, mēs joprojām koncentrēsimies uz visnopietnāko ilgtermiņa izaicinājumu starptautiskajai kārtībai. Un to rada Ķīnas Tautas Republika," sacīja Blinkens runā Džordža Vašingtona universitātē Vašingtonā.

Viņš piebilda, ka Ķīna ir vienīgā valsts, kam ir gan nodoms pārveidot starptautisko kārtību, gan ekonomiskā, diplomātiskā, militārā un tehnoloģiskā vara, lai to izdarītu.

Blinkens norādīja, ka ASV prezidenta Džo Baidena valdība jau no sākuma ieņēmusi stingru nostāju attiecībā pret Ķīnu un ir atzinusi, ka Ķīnai ir īpaša vieta ASV ārpolitikā - tā ir lielākā ASV konkurente.

Ķīna un ASV ir divas lielākās ekonomikas pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz Krieviju, informē uzņēmumā.

Uz Kaļiņingradas apgabalu līdz šim tika eksportēts saldējums 1% apmērā no visa eksporta portfeļa, un šobrīd tas ir pārtraukts. Tāpat pārtraukti iepirkumi no Krievijas.

Koncerna uzņēmuma grupa ziedo pārtikas produktus, veic finansiālu atbalstu, kā arī ir gatava uzņemt Ukrainas bēgļus darbā savās Latvijas un Igaunijas ražotnēs.

Vairāki uzņēmumi pārtrauc sadarboties ar partneriem Krievijā 

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras...

"Food Union" uzņēmumi Baltijā pašlaik veic arī finansiālus ziedojumus Sarkanajam krustam.

Ukraina ir "Food Union" otra nozīmīgākā eksporta valsts, uz kuru tiek eksportēti Latvijā ražotie produkti.

"Food Union" grupas vadītājs Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka uzņēmums ļoti vēlas turpināt produktu eksportu uz Ukrainu, kad tas atkal būs iespējams. "Tikmēr esam sazinājušies ar mūsu partneriem Kijevā, Harkovā, Ļvovā un citās pilsētās un aicinājuši visu mūsu krēmsiera produkciju, kas atrodas viņu noliktavās, proti, 50 tonnu apmērā, izdalīt vietējiem iedzīvotājiem," komentē A.Čirjevskis.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir lielākais saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", lielākais saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux". "Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Pārtikas koncerns "Food Union" 2020.gadā Latvijā strādāja ar 109,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Food Union" grupas globālais vadītājs ir Ukrainā dzimušais un pieredzi piena nozarē Krievijā guvušais Andrejs Beshmeļņickis. Grupu finansiāli atbalsta Honkongā bāzēta investīciju kompānija "Meridian Capital Limited" un Āzijas privātā kapitāla firma "PAG".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijai trūkst mikroshēmu savas maksājumu sistēmas Mir kartēm

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas maksājumu sistēma "Mir" pēc rietumvalstu noteiktajām sankcijām nespēj atrast mikroshēmas savām kartēm un meklē tās Ķīnā, kur Covid-19 uzliesmojuma dēļ sašaurinājusies mikroshēmu ražošana, ziņoja britu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz uzņēmuma vadību.

Nacionālās maksājumu sistēmas (NSPK) valdes loceklis Oļegs Tišakovs paziņoja, ka Krievija saskaras ar mikroshēmu deficītu, jo Āzijas ražotāji koronavīrusa pandēmijas dēļ aptur ražošanu, bet Eiropas piegādātāji ir pārtraukuši sadarbību ar Maskavu pēc sankciju noteikšanas par Krievijas karu Ukrainā.

Viņš sacīja, ka daži Ķīnas piegādātāji ir piekrituši sadarboties ar Krieviju un sertifikācijas process turpinās.

Starptautiskās maksājumu sistēmas "Visa", "Mastercard" un "American Express" martā paziņoja par aiziešanu no Krievijas tās iebrukuma Ukrainā dēļ. Rietumvalstu sankciju rezultātā Krievija arī vairs nevar nopirkt mikroshēmas no Eiropas Savienības vai ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, atjaunojoties investoru bažām par ASV procentlikmju celšanu, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās bažās par Lielbritānijas ekonomikas recesiju.

Kritums Volstrītā bija straujākais kopš 2020.gada. Indekss "Nasdaq Composite", kurā dominē tehnoloģiju firmas, kas ir sevišķi jutīgas pret augstākām procentlikmēm, saruka par 5,0%, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās par vairāk nekā 3%.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par pusi procentpunkta, lai samazinātu inflāciju. Gada inflācija ASV martā pieauga līdz 8,5% salīdzinājumā ar 7,9% februārī, tādējādi reģistrēts augstākais tās līmenis kopš 1981.gada decembra.

Britu mārciņas vērtība kritās pēc tam, kad Anglijas Banka ceturtdien paaugstināja bāzes procentu likmi līdz augstākajam līmenim kopš 2009.gada globālās finanšu krīzes - no 0,75% līdz 1%, tādējādi cenšoties apkarot augsto inflāciju. Tā arī prognozēja, ka gada inflācija Lielbritānijā šogad pārsniegs 10% un ekonomikā iestāsies recesija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta un loģistikas uzņēmums SIA "Vervo" atvēris filiāli Polijas galvaspilsētā Varšavā, informē "Vervo" pārstāvji.

Līdz ar filiāles atvēršanu kompānija spēs efektīvāk nodrošināt starptautiskos kravu pārvadājumus uz un no Polijas.

"Vervo" direktors Māris Dreimanis uzsver, ka Polija gan Latvijas, gan citu Eiropas valstu autopārvadātājiem ir viena no nozīmīgākajām valstīm. Lielākā daļa kravu pārvadājumu, ko Latvijas autopārvadātāji veic uz un no Rietumeiropas valstīm, iet tranzītā caur Polijas teritoriju. No "Vervo" jau šobrīd katru nedēļu uz un no Polijas dodas vairāk nekā 20 dažāda veida kravas transporta vienību ar visa veida kravām.

No viesmīļa par miljonāru 

Vervo strauji audzē apgrozījumu, laužas Polijas tirgū un sarīko nozares sporta spēles,...

"Vervo" apgrozījums 2021.gadā ir palielinājies par 30%, sasniedzot 13,3 miljonus eiro. Tāpat pērn ir nodrošinātas piecas jaunas darba vietas un veikts 13 021 starptautiskais kravu pārvadājums.

"Vervo" ir pilna servisa loģistikas uzņēmums, kas kopš 2008.gada piedāvā vietējos un starptautiskos kravu pārvadājumus un visus ar tiem saistītos pakalpojumus, tostarp muitas brokeru un kravas apdrošināšanas pakalpojumus.

Līdz šim "Vervo" ir nodrošinājis pakalpojumus vairāk nekā 8000 uzņēmumiem un individuālajiem kravu sūtītājiem, veicot kravu pārvadājumus uz un no vairāk nekā 120 valstīm. Uzņēmumam ir filiāles Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē, kā arī Igaunijā, Ķīnā un tagad arī Polijā, Varšavā.

"Vervo" 2020.gadā strādāja ar 8,355 miljonu eiro apgrozījumu un guva 1810 eiro peļņu. Uzņēmuma finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti.

"Vervo" reģistrēts 2008.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 88 000 eiro. Uzņēmuma īpašnieki vienādās daļās ir Dreimanis un Aija Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru