Jaunākais izdevums

Taksometru pārvadātāju nozares darba devēju organizācijas rīkotajā piketā, iebilstot pret Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā, trešdienas rītā pie Saeimas pulcējušies apmēram 30 cilvēku.

Četriem piketētājiem rokās ir plakāti ar uzrakstiem - «Linkaits - taksometru nozares bojāeja», «Tautsaimniecības komisija - palīdziet!», «Nē, satiksmes ministra patvaļai» un «Gribam maksāt nodokļu, nevis atdot pēdējo kreklu!».

Organizācijas ieskatā, lai sakārtotu taksometru pārvadājumu nozari, jāveic izmaiņas vairākos likumos, tādēļ tā aicina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju neskatīt sagatavotos likuma grozījumus un deputātus izveidot darba grupu, kas strādātu pie visām pusēm - taksometru vadītājiem, pārvadātājiem, valstij un tās budžetam - izdevīga nozares regulējuma.

Saeimas Tautsaimniecības, agrāro un vides jautājumu komisija trešdien pirms otrā lasījuma skata grozījumus Autopārvadājumu likumā.

Taksometru pārvadātāju nozares darba devēju organizācijā iepriekš pauda uzskatu, ka pirms veikt grozījumus Autopārvadājumu likumā, vispirms ir jāmaina taksometru pārvadājumu nodokļu regulējums, jo piedāvātie likuma grozījumi nerisinās būtiskākās nozares problēmas - augsto ēnu ekonomikas līmeni un taksometru vadītāju sociālo neaizsargātību.

Jau ziņots, ka Saeima 11.aprīlī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus «Autopārvadājuma likumā», kas cita starpā mobilās lietotnes taksometra izsaukšanai definēs kā komersantus, kas sniedz taksometra pakalpojumus. Tas nozīmēs, ka mobilajām lietotnēm būs jāpakļaujas noteiktām prasībām un kontrolēm. Tāpat noteiktas prasības tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējam reģistrēties Autotransporta direkcijā. Ja reģistrācija tiks anulēta, tiks apturēta arī lietotnes darbība.

Paredzēti arī stingrāki nosacījumi taksometru pakalpojumu sniegšanai starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos, piemēram, lidostās, autoostās, dzelzceļa stacijās un ostās. Tos varēs veikt pārvadātājs, kas nodrošinās braucieniem ar taksometru norēķinu ar fiksētā tirdzniecības vietā iegādātu, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētu priekšapmaksu apliecinošu dokumentu, darījumu reģistrējot taksometra skaitītājā.

Lai sniegtu taksometra pakalpojumus pārvadātājam jāatbilst noteiktām prasībām, piemēram, jānodrošina pakalpojuma piedāvājumu visā objekta darba laikā, personu ar invaliditāti apkalpošanu, papildus arī taksometrus ar piecām līdz astoņām pasažieru sēdvietām.

Paredzēts, ka pārvadātājs noteiks vienu tarifu (nolīgšanai, kilometram, minūtei) taksometra pārvadājumam no objekta visiem tā rīcībā esošajiem taksometriem.

Likumā iestrādāts atlaides slieksnis 50% apmērā, kas jāietver pārvadājumu tarifos līdz ar to tiks ierobežotas pārvadātāju iespējas piemērot atlaidi pēc brauciena, mākslīgi samazinot faktiskos ieņēmumus. Kontrolējošās institūcijas kā regulāru praksi taksometru jomā ir fiksējušas atlaižu piešķiršanu pat līdz 90% apmērā, kaut gan realitātē klientam atlaide nav piemērota vispār.

SM skaidroja, lai preventīvi nodrošinātu, ka pasažieru pārvadājumos ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem tiek ievērota normatīvos noteiktā kārtība attiecībā uz braukšanas maksas noteikšanu un līdz ar to patērētāju tiesību aizsardzību, noteikts, ka pasažierim ir tiesības pārtraukt braucienu un atteikties maksāt par pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumu, ja nav ieslēgts skaitītājs vai tīmekļvietne nedarbojas tiešsaistes režīmā.

Likuma izmaiņas paredz arī tiesības pašvaldības kontroles institūcijām apturēt transportlīdzekli autopārvadājumu kontroles veikšanai.

Vienlaikus likumprojekts paredz precizēt prasības transportlīdzekļa aprīkojumam nosakot, ka uz autotransporta līdzekļa virsbūves tiks norādīts pārvadātāja noteiktais tarifs.

Savukārt autotransporta līdzekļa salonā uz priekšējā paneļa tiks izvietots cenrādis, kurā norādīti tarifi ar iekļautām atlaidēm vai palielinājumiem ar saprotamu atšifrējumu, kādam braucienam tas tiek piemērots, piemēram, braucienam no lidostas, dienas vai nakts tarifs, daudzbērnu ģimenei, personām ar invaliditāti, un papildmaksa, ja tāda tiek piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centieni sakārtot taksometru nozari pagaidām nav vainagojušies ar īpašiem panākumiem; ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē joprojām saglabājas rekordaugsts.

Pēdējos gados atbildīgās iestādes un taksometru nozares pārstāvji dažādi mēģinājuši sakārtot taksometru nozari. Veikti arī grozījumi normatīvajā regulējumā, tomēr rezultāts nav vainagojies ar lieliem panākumiem. Jaunākie Finanšu ministrijas (FM) un biedrības Business against shadow economy (BASE) pētījumu dati liecina, ka taksometru nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas augstā līmenī, veidojot 80% apmēru. BASE savā pētījumā ir secinājusi, ka 130 eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās ikmēneša minimālās iemaksas (VSAOI) ieviešana taksometriem ar dzeltenajiem numuriem nav atrisinājusi izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Drīzāk šīs iemaksas radot problēmas nodokļa personificēšanai un sadalei. Arī taksometru skaitītāji nenodrošina pilnīgu ieņēmumu uzskaiti, bet kontrole un sodi ir neefektīvi. Nozarei esot arī daudz nesaprotamu birokrātisku prasību. Savukārt attiecībā uz vieglo komerctransportu, kas veic pasažieru pārvadājumus (baltie numuri), atklājies, ka nav pieejama informācija par to apgrozījumu, pārvadātāju ieņēmumiem, kā arī pārvadātāji nesniedz informāciju vai arī tā ir nepilnīga. Tirgū darbojas ārvalstu platformas, kuras nav iespējams kontrolēt. BASE arī izstrādājusi priekšlikumus, kā varētu sakārtot nozari. Tos tuvākā laikā plānots virzīt tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlmi sakārtot taksometru nozari vērtē pozitīvi, tomēr nav pārliecības, vai priekšlikumi efektīvi darbosies arī reālajā dzīvē.

Valdības sēdē šodien tiks skatīti grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas ietver arī jaunā satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikumus taksometru nozares sakārtošanai. Pirmais no regulējumiem definēs, ka mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību iespējams izsaukt taksometru ar balto numuru, ir nevis parastas interneta platformas, bet komersanti, kas sniedz taksometra pakalpojumus. Tas nozīmēs, ka uz mobilajām aplikācijām attieksies reģistrēšanas nosacījumi un platformai būs jāpakļaujas noteiktām prasībām un kontrolēm.

Grozījumi arī paredz paaugstinātas prasības pie starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektiem – lidostām, autoostām, dzelzceļa stacijām un ostām. Taksometru kompānijām būs iespēja noteikt konkrētu pārvadājuma cenu no šiem infrastruktūras objektiem. Pasažieris norēķinu varēs veikt arī ar īpašu kuponu, ko būs iespēja iegādāties vai nu tam paredzētā interneta vietnē, vai tirdzniecības vietās konkrētajos objektos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ēnu ekonomiku neizskaudīsim ar totālu kontroli

Juris Stinka, biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga saglabā vadošo lomu reģionā, plāno pasažieru skaita kāpumu un jaunu infrastruktūru

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce. Viņa sāk ar ļoti labu ziņu. Proti, lidosta saņēmusi Eiropas Komisijas atzinumu, ka Latvijas valsts dividenžu politika attiecībā uz lidostu nav uzskatāma par valsts atbalstu. Tas nozīmē, ka no 2018. g. līdz 2023. g. lielāko daļu dividenžu varēs atstāt uzņēmuma rīcībā infrastruktūras projektu attīstībai. «Tas savukārt nozīmē, ka lidostas attīstības 6. kārta būs simtprocentīgi.»

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai tiešām tā ir, ka nekur un nekad ES valstis lidostas neatbalsta?

Lidostas virs pieciem milj. pasažieru nē. EK ļoti strikti seko avioindustrijas un valsts attiecībām .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pērnās vasaras, kad Autotransporta direkcijā (ATD) izveidots Taksometru vadītāju reģistrs, tajā reģistrējušies teju 6000 šoferu, bet mašīnas reģistrētas 30 reizes mazāk, apgalvo ATD

«Licenču kartīšu skaits, kas komersantiem tiek izsniegtas uz katru vieglo automobili, ir aptuveni 30 reizes mazāks nekā reģistrēto autovadītāju skaits. Tas norāda uz nepieciešamību pastiprināt kontroles pasākumus. Jau no 1. septembra visām tīmekļa vietnēm, ar kuru starpniecību var izsaukt pārvadājumu pakalpojumu, būs jābūt reģistrētām vienotā reģistrā,» Dienas Biznesu informēja ATD sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Dienas Bizness jau iepriekš rakstījis, ka ne visas vieglās automašīnas, kas pārvadā pasažierus, mūsu valstī ir uzskatāmas par taksometriem. Īstos taksometrus no citiem pasažieru pārvadātājiem iespējams atšķirt pēc numuriem. Taksometriem numuri ir dzelteni, bet pasažieru pārvadātājiem balti. Reāli pasažierim tas neko neizsaka, jo visi viņu ir gatavi aizvest līdz galamērķim par kaut kādu samaksu. Atšķirības ir izveidojušās birokrātiskajās cīņās par nodevu ieņēmumiem, precīzāk – pašvaldībām arī no kaut kā jādzīvo. Proti, vēsturiskajiem taksometriem licences izsniedz plānošanas reģioni un republikas nozīmes pilsētas. Taksometrus, kas ir taksometri ne tikai pēc savas eksistences jēgas, bet arī pēc likuma burta, stingrāk pieskata. Piemēram, uz taksometriem noteikti ir jābūt pazīšanās zīmēm, gaismas kontrolsignāliem, jābūt īpašai taksometra numurzīmei, kas ir dzeltena. Arī licencēšana ir skarbāka – ir jāsaņem licence uzņēmumam un licence mašīnai katrā plānošanas reģionā vai republikas nozīmes pilsētā, kurā tiek veikti pārvadājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži vien jaunuzņēmumi izvēlas stimulēt darbiniekus, piešķirot tiem akciju opcijas, kas nākotnē, augot kompānijas vērtībai, dod iespēju opcijas pārvērst akcijās un tās pārdot.

Pagaidām šāda iespēja ir akciju sabiedrībām, ne SIA, tāpēc nozare cer uz šī jautājuma sakārtošanu. «Jaunuzņēmumiem ir būtiski panākt, lai darbinieki, it īpaši nozīmīgākie, ir maksimāli ieinteresēti uzņēmuma attīstībā un tā vērtības palielināšanā. Lai to panāktu, jaunuzņēmumu darbības specifika prasa, lai darbinieki no savas puses iegulda ļoti intensīvu darbu, taču bieži vien kompānija nevar atļauties darbiniekiem par to maksāt atalgojumu, kādu, iespējams, tie saņemtu, strādājot tikpat intensīvi, bet lielākā uzņēmumā. Tādēļ ļoti bieži jaun- uzņēmumi visā pasaulē izvēlas stimulēt darbiniekus, piešķirot tiem akciju opcijas. Tas darbiniekiem piešķir iespēju nākotnē, augot uzņēmuma vērtībai, opcijas pārvērst akcijās un attiecīgi pārdot, saņemot papildu ienākumu par darbu uzņēmumā,» skaidro Eva Berlaus, zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere. Vienlaikus jaunuzņēmuma dibinātāji tādējādi demonstrē, ka viņi ir gatavi dalīties uzņēmuma veiksmē ar darbiniekiem uz vienlīdzīgiem pamatiem – jebkurā brīdī, augot dibinātāju akciju vērtībai, tikpat proporcionāli pieaug arī darbinieku opciju vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā Carguru, arī CityBee kopš oktobra sākuma Rīgā piedāvā vieglo auto koplietošanas pakalpojumu.

Sākumā galvaspilsētā būs pieejamas 200 CityBee koplietošanas automašīnas, un ar laiku to skaits tiks palielināts. «Braucieni ar CityBee būs aptuveni par 40% lētāki, salīdzinot ar taksometru pakalpojumiem, un par 10 līdz 15% lētāki par Carguru,» apgalvo Luks Īla (Lukas Yla), CityBee vadītājs. Carguru (SIA Slyfox) vadītājs Vladimirs Reskājs nav informēts par CityBee cenas un tarifu sistēmu, tāpēc, nesalīdzinot divus pakalpojumu sniedzējus, norāda, ka viņam ir prieks, ka kaimiņi lietuvieši redz lielu potenciālu auto koplietošanai Rīgā un izvēlas mūsu valsti kā tirgu, kurā darboties. «Uzskatu, ka tas ir labs signāls šim segmentam kopumā. Mēs no savas puses turpināsim iet dziļāk IT risinājuma attīstībā, piedāvājot arvien labāku un ērtāku servisu lietotājiem. Carguru jaunā versija ir tikai divus mēnešus veca, un mums padomā ir daudz kas, ar ko pārsteigt lietotājus un konkurentus,» sola V. Reskājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

CityBee: Pirmais mēnesis Rīgā ir bijis tiešām labs

Anda Asere, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā mēnesī CityBee auto koplietošanas pakalpojumu Latvijā ir izmēģinājuši astoņi tūkstoši cilvēku, kuri veikuši tuvu pie 30 tūkstošiem braucienu

«Pirmais mēnesis Rīgā ir bijis tiešām labs. Bijām pārsteigti par tirgus atsaucību. CityBee jau bija diezgan labi zināms mobilitātes pakalpojumu zīmols, taču esam pārsteigti par to, ar cik lielu uzmanību mediji un cilvēki Latvijā pieņēma pakalpojumu un vēlējās to pamēģināt,» saka Luks Īla (Lukas Yla), Lietuvas kompānijas CityBee vadītājs.

Auto koplietošanas platforma Carguru darbojas jau vairāk nekā divus gadus. Vaicāts, vai šī mēneša laikā ir jūtamas izmaiņas lietotāju uzvedībā, Carguru (SIA Slyfox) vadītājs Vladimirs Reskājs teic, ka šobrīd nekādas specifiskas izmaiņas nejūt. «Turpinās izaugsme, kas ir vērojama kopš paša pirmā mēneša, kad Carguru parādījās Rīgā. Lietotāju skaits ar katru dienu kļūst arvien lielāks. Pieaug gan privātais, gan korporatīvais segments. Izaugsme saglabājas arī pārējos rādītājos – braucienu skaitā, nobrauktajos kilometros un braucienos pavadītajā laikā. Kopš paša sākuma koncentrējāmies uz kvalitatīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu pakalpojumu, to novērtē arī lietotāji un turpina ieteikt Carguru citiem,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunuzņēmumi – izcila iespēja ambiciozajiem un talantīgajiem

Vairāku starptautisku uzņēmumu dibinātājs un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektors Sergejs Jakimovs, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmējdarbība jeb start-up, kā to nereti sauc sarunvalodā, ir izcila iespēja sasniegt savus ambiciozos mērķus centīgajiem un talantīgajiem, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un pakāpeniski no Latvijas biznesa raudiņām pārvērsties par starptautiskā biznesa haizivīm.

Zinātniski pārbaudītas biznesa idejas

Manis dibinātie jaunuzņēmumi vienmēr bijuši pētījumos balstīti, un tas nozīmē, ka biznesa ideja tikusi zinātniski pārbaudīta. Pirmais uzņēmums ir "Koatum", kas nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Tam sekoja pirmais no Latvijas nācis naftas servisa uzņēmums "Vortex Oil Engineering", kas nodarbojas ar ūdens izmantošanas efektivizāciju naftas laukā. Mūsu piedāvātā tehnoloģija ļauj ievērojami palielināt naftas ieguvi.

Sekojot idejai: Latvijā var attīstīties arī naftas bizness 

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu...

Trešais, kurā esmu valdes loceklis, ir "Longenesis", kas nodarbojas ar medicīnisko datu menedžmentu. Visi trīs ir starptautiski uzņēmumi un pašlaik strādā veiksmīgi.

Palīdzēt pareizi domāt

Uzņēmumi aug, un kādā brīdī tie kļūst autonomi. Parādās iespēja pieņemt darbā profesionālus nozares menedžerus. Pašam ikdienā, piemēram, vairs nav jāatbild uz e-pastiem. Es izveidoju uzņēmumu, panāku noteiktu attīstības līmeni un nododu ikdienas vadību menedžeriem no industrijas, kuru darbu, protams, kontrolēju. Bet tā nav nepārtraukta iesaiste, jo varu nodarboties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, mācīt RSU studentus. Lasīšu lekcijas programmā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība. Mūsu ambīcija ir panākt, ka, pabeidzot programmu, absolventi ir pilnībā ekipēti darbam uzņēmējdarbības vidē. Viņi paši varēs izvēlēties – dibināt savu uzņēmumu vai iesaistīties kādā jau strādājošā. Tai ir jābūt vienai no praktiskākajām programmām, kādu uzņēmējdarbībā varam dabūt. Var teikt, uz reālo dzīvi balstīta.

Mācīsim par jaunuzņēmumu vidi un par to, kādi ir biznesa pamati, kādi ir finansējuma veidi, un daudz ko citu. Nav noslēpums, ka teorija bieži atšķiras no prakses. Man dzīvē agrāk pietrūka tieši reālo biznesa profesionāļu skaidrojuma. Piemēram, grāmatā ir rakstīts tā, bet reālajā dzīvē ir atkāpes par kādiem 20 procentiem. Kādas tās ir un kādēļ tā notiek, to pamatosim ar konkrētiem piemēriem. Tas būs mans un citu vietējo un ārvalstu uzņēmēju pienesums.

Mūsu uzdevums ir parādīt attīstību, norādot uz citu kļūdām. Lai jaunajam uzņēmējam ir vieglāk un nav jāiet viss ērkšķainais savu kļūdu pieļaušanas un pārvarēšanas ceļš. Nevar iemācīt kļūt par labu uzņēmēju. Var iedot zināšanas, kas palīdzēs pareizi domāt. Veiksme uzņēmējdarbībā, kamēr vēl nav vērā ņemamas pieredzes, ir pacietības un zināšanu kombinācija. Labākie uzņēmēji ir cilvēki ar fenomenālu pacietību.

Kā piesaistīt 30 miljonus

Starptautiskums ir pamatu pamats, jo kopā ar to nāk kapitāls, pieredzes apmaiņa, citu tirgu izprašana utt. Jaunuzņēmumus nedibina, lai attīstītos tikai Latvijā, un neviens investors tādam uzņēmumam nedos naudu. Mūsu valsts ir labs pamats, kur iesākt, bet ir jāiet pasaulē, tādēļ ir jākomunicē globāli. Jaunuzņēmumi ir stāsts par to, ka ir jāiet un jārunā ar klientiem un investoriem. Sēžot uz vietas un gaidot, nekas nesanāks.

Var medijos lasīt, ka jaunie uzņēmēji piesaistījuši miljonu, divus vai vairāk. Es saviem uzņēmumiem esmu piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus. Lai to panāktu, ir jāsaprot, kā strādā riska kapitāla fondi, ko tie sagaida no uzņēmēja, lai piekristu dot finansējumu. To es mācīšu saviem studentiem.

Uzskatu, ka svarīgi ir, lai investors agrīnajā posmā iegulda komandā, nevis produktā, jo produkts var mainīties. Var sākt ar vienu un nokļūt jau pie cita produkta. Lai to izdarītu, jābūt cilvēkiem, kuri ieguldīs savu pacietību, un tieši to grib redzēt investors.

Lai jaunuzņēmums saņemtu finansējumu, jebkurš potenciālais investors prasīs par mērogojamību. Tas nozīmē, cik ātri var augt un cik ātri kādu savu vērtību par piedāvāt partneriem citās valstīs. Globālajiem jaunuzņēmumiem visi gadījumu ir mērogojami.

Piemēram, "Uber" – lielākā taksometru kompānija, kas stādā visā pasaulē un kam nepieder savs autoparks. Tas ir piemērs, kā izmantot jau esošos resursus citā, inovatīvā veidā, kas ir viens no jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Līdzīgi strādā "Bolt". Labs piemērs ir ASV dibinātā kompānija "We Work", kas pasaulē piedāvā darba telpas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Atkal inovatīva ideja, kā izmantot jau esošos resursus – telpas – jaunā piedāvājumā.

Produkts nav primārais

Vaicāsiet, kāds ir īpašību kopums, kas nepieciešams veiksmīgam jaunuzņēmuma dibinātājam? Šodien es teiktu, pirmkārt, izglītība. Investors meklēs gan izglītību, gan pieredzi, taču, ja jaunajam uzņēmējam vēl nav pieredzes, tad svarīga būs izglītība.

Otrkārt, dziļa izpratne par to, ko dari. Jāsaprot, kurš ir tas produkts, ko tu gribi piedāvāt, un kam tas būs vajadzīgs. Treškārt, svarīgi ir saprast, kur tu gribi būt pēc pieciem gadiem. Jābūt komandai un vīzijai. Produkts ir svarīgs, tomēr nav primārais. Centrā ir cilvēks ar savu komandu.

Svarīgi, cik cilvēki vispār vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību – paši vadīt, riskēt un, iespējams, sākumā zaudēt. Es neticu, ka ir kāds uzņēmēja gēns un viss sākas ar vēlmi mainīt pasauli. Tas ir pārāk mākoņaini. Daudziem karjera korporatīvajā pasaulē izliekas daudz stabilāka un prognozējamāka nekā savs uzņēmums, kas vai nu izšaus, vai neizšaus. No savas pieredzes varu teikt, ka pašlaik nodibināt uzņēmumu un sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem, jo ir infrastruktūra, ir pieejams finansējums, daļēji privāts vai tikai valsts, ir jau minētās atbalsta programmas. Kopumā labs laiks, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.

Modernās ekonomikas mugurkauls

Jaunuzņēmēji ir nozīmīgi labuma devēji Latvijas sabiedrībai un budžetam. Latvijā pašlaik ir daudz iniciatīvu, kas veicina jaunuzņēmumu darbību, piemēram, vaučeri, LIAA programmas, akselerāciju fondi sadarbībā ar "Altum". Manuprāt, diezgan daudz tiek darīts, lai šis ekonomikas sektors augtu. Man bieži jautā, vai uzņēmums paliks Latvijā, kad būs dažus miljonus vērts?

Atbildēšu godīgi – drīzāk "nē" nekā "jā". Bet tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāstrādā, lai infrastruktūras, nodokļu un uzņēmējdarbības vide kļūtu draudzīgāka. Līdz kādam brīdim jaunuzņēmumi dod naudu Latvijas ekonomikai, maksā šeit nodokļus, nodrošina darba vietas.

Es ļoti gribētu, lai mani uzņēmumi paliktu Latvijā, bet dažkārt ir tā, ka kaut kur citā ekonomiskajā telpā ir vairāk pieejami līdzekļi, infrastruktūra, industrija, kontakti, klienti vai kas cits, un jau attīstības racionālie likumi liek mainīt uzņēmuma atrašanās vietu. Mūsdienās ambiciozs jaunais uzņēmējs gribēs izlauzties globālajā tirgū, varētu teikt, iekarot savu vietu pasaulē, un jaunuzņēmums Latvijā var būt labs sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir gan skaidrs, ka tas nav īsā laikā atrisināms jautājums, bet ir visai garš un dārgs process, taču šajā virzienā ir jāstrādā jau šodien, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) septītajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šorīt nozares komersanti diskutēja par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, apskatot divus attīstības virzienus: lidojumu galamērķu savienojamības attīstība no Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem un aviācijas infrastruktūras uzturēšana un attīstība pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai.

Viens no Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.‒2020. gadam rīcības virzieniem ir veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, tostarp attīstot infrastruktūru tūrisma izaugsmei, norāda LAD. Augstākas pievienotās vērtības tūrisma pakalpojumu patērētāji ir maksātspējīgi ārvalstu tūristi, kas nokļūšanai uz tūrisma galamērķi galvenokārt izmanto gaisa transportu. Līdz ar to tūrisma nozare Latvijā – tāpat kā citur pasaulē ‒ ir ļoti atkarīga no gaisa transporta pieejamības un kvalitātes. Apmēram 45% (800 tūkst.) no visiem tūristiem 2016. gadā nokļūšanai Latvijā izmantoja gaisa transportu un vidēji tērēja 62 eiro diennaktī, kas ir vairāk nekā citi ceļotāji (54 eiro), liecina LAA pētījuma dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā jauno sezonu atsākuši koplietošanas skrejriteņu nomas uzņēmumi, tirgum pievienojies jauns dalībnieks "Scoot911".

"Covid 19" radītās ārkārtas situācijas un ierobežojumu dēļ, kā arī reaģējot uz Eiropas Komisijas rekomendācijām mazāk izmantot sabiedrisko transportu, ievērot distanci un braukt ar alternatīviem transportlīdzekļiem (velosipēdiem, elektriskajiem skrejriteņiem), sezonu nolemts uzsākt pēc iespējas ātrāk.

"Jau no 1. aprīļa ielās "palaidām" vairāk nekā 200 skrejriteņus. Brauciens ar tiem ir ne tikai ātrāks un lētāks, salīdzinot ar braucienu ar automašīnu, bet arī drošāks, salīdzinot ar sabiedrisko transportu," saka Ričards Šukis, koplietošanas uzņēmuma "Scoot911" vadītājs.

"Scoot911" preču zīmi pārvalda "RSInvestment Group OU", kas darbību veic Eiropā, ASV un Tuvajos Austrumos. "Scoot911" skrejriteņi ir ražoti speciāli dalīšanās pakalpojuma vajadzībām: ar lielākiem riteņiem, platāku platformu, īpaša dizaina (tumšajā diennakts laikā atstaro gaismu), ar iespēju bez uzlādes nobraukt 65 km attālumu.

Komentāri

Pievienot komentāru