Atpūta

Teātra direktora darbs beidzas ap sešiem, izrāde sākas septiņos

Kristīne Stepiņa, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Latvijas Nacionālais teātris turpinās virzīt uz priekšu sabiedrisko domu, centīsies provocēt un neaizmirsīs arī par kvalitatīvu izklaidi.

To Dienas Biznesam sola jaunais Latvijas Nacionālā teātra vadītājs Jānis Vimba.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

(Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!)

Kur jūs redzat Nacionālā teātra vietu pasaules kultūras telpā? Kādi ir jūsu izvirzītie mērķi, kā tos plānojat sasniegt?

Tie ir ilgtermiņa mērķi, kas, iespējams, nav sasniedzami viena līguma termiņā jeb piecos gados. Runājot ar viesrežisoriem un apmeklējot izrādes citviet pasaulē, varu secināt, ka Latvijā teātris ir ļoti labā līmenī. Turklāt ne tikai Jaunais Rīgas teātris, bet arī citi Latvijas teātri. Izrādes ir jārāda daudz plašākai publikai, tāpēc ir jāpalielina viesizrāžu skaits. Līdz šim to ir bijis krietni par maz, turklāt nepelnīti, jo mums ir pietiekami daudz labu produktu. Protams, lai organizētu viesizrādes, ir gana daudz tehnisku un finansiālu problēmu, kuras ir jārisina. Ir jāvar vest arī lielformāta izrādes, pie tā šobrīd tiek strādāts.

Kuri pēdējos gados ir bijuši tālākie viesizrāžu galamērķi?

Maskava un Sanktpēterburga. Taču, iespējams, pavisam tuvā nākotnē Nacionālā teātra viesizrādes dosies daudz tālāk.

Arī pāri okeānam?

Pāri kontinentam.

Cik maksā aizvest teātra iestudējumu viesizrādēs? Kur tiek ņemts finansējums?

Tas ir ļoti dārgs prieks. Tiek piesaistīta sponsoru nauda, viesizrādes līdzfinansē arī tā puse, kas uzaicina. Atbalstu paredz arī pastāvošie starpvalstu kultūras apmaiņas līgumi. Lielākās problēmas sagādā dekorāciju transportēšana, tāpēc, ceļojot uz pavisam tāliem galamērķiem, tās reizēm tiek izgatavotas tajā valstī, kurā notiek izrāde.

Kādas pārmaiņas esat iecerējis veikt teātrī?

Šobrīd Nacionālā teātra darbība ir veiksmīga, to rāda gan mākslinieciskā, gan finansiālā darbība, ko apliecina kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji – gan kritiķu atzinība un Spēlmaņu nakts balvas, gan spēlēto izrāžu un apmeklētāju skaits.

Kardināli Jānis Vimba šeit neko mainīt negrasās, nekas dedzināts netiks, tas no manas puses būtu neapdomīgi. Teātrim, tāpat kā jebkuram uzņēmumam vai valsts institūcijai, ir nemitīgi jāattīstās, nevar ieslīgt pašapmierinātībā, jo tad pavisam ātri var piedzīvot Nokia stāstu. Tās izmaiņas, ko esmu iecerējis, ir kompleksas un visaptverošas, sākot ar mākslinieciskajiem procesiem, kurus kārtošu ne tikai pēc saviem ieskatiem un gaumes, bet vispārpieņemtiem Eiropas standartiem. Meklēšu labākus risinājumus mākslas procesu administrēšanai, jo šajā ziņā nedaudz stagnējam. Trešais lielais darbs būs ar skatītājiem – komunikācija, tiešais mārketings un tiešā pārdošana. Lai to darītu, ir jāsaprot, ko teātris nozīmē šā brīža sabiedrībai – to apmeklē tikai šaurs intelektuāļu loks vai arī tas ir visiem pieejams.

Joprojām pats vēl spēlējat dažos iestudējumos? Kā tas ir – būt aktierim un teātra vadītājam vienlaikus?

Spēlēju piecos vai sešos iestudējumos, piemēram, Svina garša un Klūgu mūks. Centīšos apvienot – teātra direktora darbs beidzas ap sešiem, izrāde sākas septiņos.

Kā ir mainījušās jūsu attiecības ar bijušajiem kolēģiem aktieriem?

Ir jau mainījušās, izveidojusies subordinācija. Jaunais attiecību modelis ir apgrūtinošs abām pusēm – gan viņiem, gan man. Pirmajā sapulcē man vaicāja – kā mani tagad uzrunāt – par direktoru, valdes locekli vai reizēm drīkst arī par Jančuku? Es apstulbu. Beigās tomēr atradām vidusceļu – teātra iekšienē var uzrunāt, kā vēlas, bet publiski par Jančuku labāk tomēr ne.

Vai aktierim vajadzētu iet politikā?

Jā, tāpēc, ka tā ir pilsoniskā iniciatīva. Nevajadzētu nodarboties ar segregāciju, tas nav demokrātiski. Piemēram, ekonomisti un juristi ir tiesīgi būt par deputātiem, bet komponisti, horeogrāfi vai aktieri ne. Visi šo profesiju pārstāvji ir ieguvuši augstāko izglītību, tā ir vēlētāju izvēle – uzticēt viņiem valdīt valsti vai ne. Tā ir mana problēma, ko darīt, ja aktieris, kurš ir ievēlēts par 13. Saeimas deputātu, izlems teātri vairs nespēlēt. Vismaz sākuma periodā Ivars Puga darbu Saeimā apvienos ar darbu teātrī.

Vai pats nosaukums Latvijas Nacionālais teātris neuzliek papildu atbildību par šo kodu radīšanu?

Uzliek. Mēs nedrīkstam aizmirst savu vēsturi. Ja to noliegsim, pazaudēsim savu nacionālo identitāti. Tas ir tāpat, kā noliegt savu māti un tēvu, vecotēvu un vecomāti, to, ka liela daļa no mums ir no laukiem. Mums ir jāapzinās, kāpēc mēs, latvieši, esam īpaši, jāanalizē, kāpēc esam tādi, kādi esam. Un jāprot šo pašapziņu konvertēt sabiedrībai saprotamā valodā. Mani ļoti interesē vēsture, daudz lasu, esmu sapratis, ka vislielākās žļoras sākas tad, kad tiek uztaisīta revolūcija, noliegts viss, kas ir bijis iepriekš. Radošajai inteliģencei ir jābūt modrai un jābrīdina, ja kaut kas tāds tuvojas, – vai nav gaidāms kārtējais absurds. Filozofi gan atzīst, ka dzīvi virza tieši absurdi. Protams, tad, kad kaut ko svilina, rodas kaut kas jauns, iespējams, pat labāks nekā iepriekšējais. Taču es, tāpat kā ugunsdzēsēji, esmu par kontrolētu kūlas dedzināšanu, nevis par spičkas piešaušanu.

Visu interviju Meklē nacionālās identitātes kodu lasiet 2. novembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Atbalsta nauda Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām sadalīta neskaidri

Db.lv, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, Ministru kabinets 2020.gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Kultūras ministrijai piešķīra sešus miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, Valsts kontrole secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim - atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr Valsts kontrole norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Nacionālajā teātrī topā Pūt, vējiņi!, apmeklētāju skaits aug

Kristīne Stepiņa, 28.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais Latvijas Nacionālā teātra (LNT) zāļu piepildījums 2019.gadā bija 86%, kas ir par 1% vairāk nekā 2018.gadā. Kopumā iestudējumus pērn apmeklēja 171 153 teātra mākslas cienītāji.

LNT apmeklētāju skaits 2019.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par aptuveni 4600 cilvēkiem jeb par teju 3%, kā rezultātā būtiski ir auguši arī teātra ieņēmumi, ir gandarīts LNT valdes loceklis Jānis Vimba. Tie tiks publiskoti pēc tam, kad tos apstiprinās revidents.

Pērn LNT izrādīti 568 iestudējumi. Visvairāk spēlētās izrādes Lielajā zālē bija "Pūt, vējiņi!" – 32 reizes, "Juveliera jubileja" Aktieru zālē – 27 reizes un"ART" – LMT Jaunajā zālē, kas skatītājus priecēja 28 vakarus pēc kārtas.

Kā zināms, režisora Elmāra Seņkova iestudētā Raiņa luga "Pūt, vējiņi!" pērn saņēma "Spēlmaņu nakts" "Grand Prix".

J. Vimba informē, ka būtisks teātra izrāžu biļešu cenu pieaugums šogad nav plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkurss, informē Rīgas dome.

«Pateicoties Nacionālā teātra tagadējam izpilddirektoram Ojāram Rubenim nenotika teātrim līdzās esošā zemesgabala privatizācija, kā rezultātā pēc vairāku gadu tiesāšanās, ir iespēja teātrim paplašināties un nākotnē piedāvāt skatītājiem jaunu teātra repertuāru. Kopā ar Latvijas Nacionālo teātri esam sagatavojuši projektēšanas uzdevumu, kas ir profesionāli veidots un atbilst teātra vajadzībām un nodrošina pārdomātus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, teātra dekorāciju uzglabāšanu un pārvietošanu, jauna pārvietojamo skatuvi, darbnīcas, noliktavas, kā arī mēģinājuma telpas. Tajā skaidri iezīmējas jauna, moderna teātra ēka, ar mūsdienīgām tehnoloģijām un interesantiem zāles risinājumiem. Plānojam, ka pēc metu konkursa noslēgšanās, jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad arī būs beidzies nomas līgums ar tenisa kortu esošo apsaimniekotāju,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli

Db.lv, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātrī Forum Cinemas nosvinēta Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētā seriāla “Padomju džinsi” pirmo divu sēriju pirmizrāde.

“Padomju džinsi” ir stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli, un tas būs skatāms kinoteātros visā Latvijā no 1. marta.

Seriāla scenāriju rakstīja Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, balstoties uz trim patiesiem stāstiem. “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) bez atlīdzības nodod savā pārvaldībā esošos, valstij piederošos tenisa kortus Kronvalda bulvārī 2B Rīgas pilsētai Nacionālā teātra paplašināšanai – jaunas piebūves būvniecībai, informē VNĪ.

Īpašums Kronvalda bulvārī 2B sastāv no zemes vienības 3475 kvadrātmetru platībā un trīs būvēm – tenisa kluba 345,9 kvadrātmetru platībā un diviem šķūņiem attiecīgi - 12,5 un 12,8 kvadrātmetru platībā. Uz nekustamā īpašuma vēl atrodas zemesgrāmatā nereģistrētas sešas inženierbūves.

«Gādājot par valsts īpašumiem, mūsu mērķis ir īpašumam atrast visefektīvāko un ilgtspējīgāko pielietojumu, kas arī kalpotu visas sabiedrības interesēs. Esam pārliecināti, ka īpašuma Kronvalda bulvārī 2B nodošana teātra paplašināšanai, ļaus uzlabot teātra ikdienas darbu un loģistiku, kā arī ļaus iebūvēt papildu zāli, kas savukārt ļaus teātrim piedāvāt sabiedrībai plašāku izrāžu klāstu,» atklāj VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru