Investors

Tirgi atkorķē šampanieti uz šķietamas Brexit un tirdzniecības karu skaidrības

Jānis Šķupelis,13.12.2019

Jaunākais izdevums

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Tirgū ekstāze un jauni rekordi

Zūdot nozīmīgiem neskaidrību avotiem, Apvienotajā Karalistē un citos pasaules lielākajos akciju tirgos cena pēdējās dienās braši ceļojusi augstāk. Ja pirms kāda laika daudzi līdzekļu pārvaldnieki saviem klientiem no britu finanšu tirgus ieteica turēties pa gabalu (daudzi investori, ņemot vērā potenciālo mārciņas un citu britu aktīvu cenu volatilitāti, vienkārši negribēja ķēpāties ar ieguldījumiem ar šo valsti saistītajos vērtspapīros. Tā vietā nauda plūda uz citiem reģioniem, kuriem nākotne tika zīmēta ar nosacīti skaidrākām līnijām), tad tagad drīzāk tiek runāts par šīs valsts aktīvu cenu renesansi. Visa rezultātā arī eiro cena mārciņās nu noslīdējusi līdz zemākajam līmenim kopš 2016. gada vasaras.

DB jau rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki pozitīvāku Brexit atrisināšanos mēģinājuši "notirgot" jau kādu laiku. Šobrīd izskatās, ka tas tiem ir arī atmaksājies. Dzirdami daudz spriedumi, ka mārciņas cena cena dažu nākamo mēnešu laikā var aizsniegties līdz 1,4 – 1,45 ASV dolāru atzīmei. Piektdien mārciņas cena atradās pie 1,338 ASV dolāru atzīmes, kas kopš oktobra pirmās puses jau ir kāpums par 9,5%.

«Ģeopolitikas riski visu šo gadu smacēja ekonomikas izaugsmi. Tas ir neticami - 24 stundu laikā esam nonākuši tuvāk to atrisinājumam. Skatījums uz 2020. gadu jau mēnešiem nav bijis tik labs,» "The Wall Street Journal" savas sajūtas ieskicē finanšu uzņēmuma "Mitsubishi UFJ Financial Group" pārstāvji.

Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā finanšu tirgos turpināsies zināma ekstāze, kas cenu ziņā var nozīmēt arvien jaunas virsotnes. Jāņem gan vērā, ka šogad vien to pašu ASV akciju cena palēkusies jau vairāk nekā par ceturto daļu. Līdzīgs pieaugums bijis arī Vācijas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akcijām (neskatoties uz to, ka šīs valsts ekonomika gandrīz iekrita recesijā; Vācijā turpina buksēt ražošana). Savukārt britu akcijas šogad atpalikušas gan no ASV, gan Vācijas un Francijas akcijām – to cena pieaugusi "vien" par 8,4%. Nu tiek spriests, ka, investoriem atgriežoties, varētu būt pienācis laiks tām šo starpību piedzīt.

"Es gan vēlētos, lai tirgus būtu paturējis kādas labas ziņas arī 2020. gadam. Šā gada beigās būs vērojams straujš riska aktīvu cenu pieaugums, bet kas būs palicis pāri 2020. gadam?" zināmas bažas "Bloomberg" pauž "Julius Baer & Co" pārstāvis.

Tāpat, reaģējot uz šādām riska apetīti stimulējošām ziņām, spēji pieauga vairāku izejvielu cena. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas piegāžu līgumu vērtība Londonas preču biržā pārsoļoja pāri 65 ASV dolāru par barelu atzīmei (tā ir dārgākā nafta trīs mēnešos). "Finanšu tirgus dalībnieku riska apetīte, visticamāk, paliks augsta, ko noteiks ASV un Ķīnas darījums. Naftas tirgū gan pastāv risks, ka nākamā gada pirmajā pusē būs ievērojama šī resursa pārprodukcija un krājumu pieaugums," piebilst "Commerzbank" stratēģi.

Viltus saullēkti

Šāds britu vēlēšanu iznākums gan nenozīmē, ka nākotnē vairs nedzirdēsim par ar Brexit procesu saistītajiem izaicinājumiem. Patiesībā smagais darbs, kas nozīmēs, piemēram, sarunas par reģionu turpmākajām attiecībām, varētu būt vien sācies. Pēc janvāra ES un Apvienotajai Karalistei būs jālauž šķēpi par ilgtermiņa vienošanos saistībā ar tirdzniecības tarifiem, imigrācijas noteikumiem un citiem svarīgiem jautājumiem. Ar visiem šiem jautājumiem lemts tikt galā līdz nākamā gada beigām. Pēdējo gadu vēsture arī rāda, ka optimisma uzplaiksnījumiem par Brexit un tiem pašiem tirdzniecības kariem ir bijuši jau vairāki viltus saullēkti.

"Konservatīvā partija vēlēšanās ir ieguvusi pārliecinošāko uzvaru pēdējos 30 gados, un Boriss Džonsons būs tas, kurš stūrēs Lielbritānijas izstāšanos no ES. Konservatīvie ir nodrošinājuši 361 vietu parlamentā, kas ir ērts vairākums - ap 40 vietām. Leiboristu partija un tās līderis Džeremijs Korbins šajās vēlēšanās ir zaudējuši gandrīz 70 vietas, kas ir ievērojams vēsturisks zaudējums un Korbins ir paziņojis par atkāpšanos no amata. Ar šādu iznākumu premjerministrs Džonsons ir nodrošinājis mandātu, kas viņam vajadzīgs, lai aizietu no ES līdz nākamā gada 31. janvārim, pamatojoties uz jau panākto vienošanos ar ES. Pēc tam Lielbritānija ieies pārejas periodā, un nekavējoties sāksies sarunas par turpmākajām tirdzniecības attiecībām. Džonsona plāns ir panākt tirdzniecības darījuma noslēgšanu jau nākamā gada beigās.

Taču tā varētu būt skaista ilūzija, jo 11 mēnešu laikā apspriest, ratificēt un ieviest jauno ES27 un Lielbritānijas tirdzniecības nolīgumu ir ļoti laikietilpīgs process. Ņemot vērā viņa pārliecinošo uzvaru vēlēšanās un bezvienošanās aizstāvju ietekmes mazināšanos, Džonsons varētu mainīt pozīciju un pagarināt termiņu, lai panāktu pieņemamāku vienošanos. Vēlēšanu izskaņā britu mārciņa stabilizējās pie 0,83 atzīmes attiecībā pret eiro, jo rezultāti norādīja uz daļu nenoteiktības mazināšanos īstermiņā, kā arī attiecībā uz to, ka bezvienošanās izstāšanās nenotiks. Tomēr nākamgad sterliņu mārciņas vājums var atgriezties, ja gaidāmās sarunas sarežģīsies. Iemesls ir tas, ka jaunais izstāšanās darījums vairs neizslēdz smagā Brexit scenāriju, ja sarunas ar ES tomēr nonāk strupceļā," spriež "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Interesants varētu būt vēl viens aspekts. Šajās britu vēlēšanās panākamus guva arī Skotu Nacionālā partija. Tas, iespējams, uz skatuves atgriezīs skaļākas runas par vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu. 2014. gadā skoti jau vienreiz devās nobalsot par savu turpmāko dalību Apvienotajā Karalistē. Toreiz gan šīs kalnainās zemes pārstāvji izlēma no pārējās britu nācijas tomēr neatšķelties.

Spekulācijas par Skotijas referendumu pamatīgi tracināja finanšu tirgus, kas lika spriest par Apvienotās Karalistes sašķelšanās sekām. Daudzi skoti šobrīd norāda, ka tie savā referendumā 2014. gadā balsoja par cita veida Apvienoto Karalisti – tādu, kas iet kopsolī ar ES. Ja dūdu zemes pārstāvji vēlreiz dosies pie vēlēšanu urnām, tad spekulācijas par Apvienotās Karalistes ekonomisko un politisko nākotni tikai pastiprināsies, kas var nozīmēt, piemēram, vēl vienu fundamentālu sterliņu mārciņas vērtības krituma vilni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par Brexit vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

Likumprojekts tika galīgi apstiprināts pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Karaliene Elizabete II likumprojektu varētu parakstīt jau ceturtdien no rīta.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt Brexit vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Brexit likuma pieņemšana ir milzīga uzvara premjerministram Borisam Džonsonam, kurš valdības vadītāja amatā stājās pagājušajā gadā, solot realizēt Brexit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmumus mēreni satrauc Brexit un tirdzniecības kari

Lelde Petrāne,25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā par Lielbritānijas premjerministru kļuvušais toriju jeb konservatīvo līderis Boriss Džonsons britu ietekmīgāko laikrakstu slejās netiek novērtēts kā spilgts līderis, kurš varētu izvest Lielbritāniju no ieilgušās krīzes saistībā ar Brexit. Gluži pretēji, tiek prognozēts, ka situācija tikai saasināsies, jo, kā apgalvo vairums britu politisko komentētāju, Džonsona kļūšana par valdības vadītāju ir būtiski paaugstinājusi risku, ka notiks bezvienošanās izstāšanās no ES.

Pesimistiskākie apgalvo, ka tas ir gandrīz nenovēršami. Pats Boriss Džonsons savā pirmajā runā ir uzsvēris, ka Lielbritānija jebkurā gadījumā no ES izstāsies līdz 31. oktobrim, jo to vēlas iedzīvotāju vairākums, kas nobalsoja par Brexit. Līdz ar to B. Džonsons arī kategoriski ir noraidījis atkārtota referenduma iespējamību. Lai gan jaunais premjerministrs bravūrīgi apgalvo, ka atšķirībā no līdzšinējās valdības vadītājas Terēzas Mejas viņš panāks jaunu, daudz labāku izstāšanās līgumu ar ES, bloka līderu līdzšinējie apgalvojumi ir bijuši ļoti cieti: līguma saturs pēc būtības pārskatīts netiks, tā ka par to B. Džonsons, izskatās, var aizmirst. Vēl jo vairāk tādēļ, ka viņš ir paziņojis, ka atcels antidemokrātisko Īrijas atbalsta plānu. Proti, pašreizējais līgums paredz, ka līdz tirdzniecības sarunu noslēgšanai starp Lielbritāniju un ES nebūs cietas robežas starp Ziemeļīriju un Īriju, kas de facto nozīmē, ka Lielbritānija paliek kopējā ES muitas savienībā. Šis punkts līdz šim ir bijis lielākais klupšanas akmens sarunās par izstāšanās līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit nenāks par labu Latvijas tautsaimniecībai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka bezvienošanās Brexit nozīmētu, ka Latvija nākotnē būs spiesta veikt lielākas iemaksas ES budžetā, piemēram, Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka 2020.gadā tās varētu būt par 23 miljoniem eiro lielākas. Tāpat Brexit gadījumā Latvija saņems mazāk ES fondu līdzekļu, jo Apvienotā Karaliste vairs neveiks iemaksas.

«Tautsaimniecībai tas par labu nenāks,» sacīja Rimšēvičs.

Viņš arī atzīmēja, ka ES struktūrfondu naudai ir nozīmīga ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi. «Latvijas tautsaimniecība zināmā mērā ir atkarīga no šiem līdzekļiem. Esmu pat kādreiz teicis, ka esam tā kā uzsēdināti uz adatas,» piebilda Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ārlietu ministrija aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā

LETA,23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas pilsoņus, kas dzīvo Lielbritānijā, nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā, informēja ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Lai izvairītos no sarežģījumiem, pastāvīgi uzturoties Lielbritānijā pēc 2020.gada 31.janvāra, ĀM turpina aicināt Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas pilsoņus reģistrēties "pastāvīgā" jeb "settled" vai "pagaidu" jeb "pre-settled" iedzīvotāja statusam.

"Pēc vēlēšanām Lielbritānijā un jaunā parlamenta sesijas atklāšanas ir skaidrs, ka janvāra beigās Brexit būs. Tādējādi ĀM uzstājīgi aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Apvienotajā Karalistē," norādīja ministrijā.

Pēc Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas datiem, līdz 30.novembrim statusam pieteikušies kopumā 79 500 Latvijas pilsoņu. Novembrī saņemti 3 400 jauni reģistrācijas pieteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas raidorganizācija «Sky News» izveidojusi ziņu kanālu bez jaunumiem par Brexit, šādi vēršoties pie nokaitinātajiem skatītājiem, kuri vairāk nekā trīs gadus ilgās Brexit sāgas dēļ vispār pārtraukuši skatīties ziņu programmas.

Jaunais kanāls bez Brexit darbu sāks trešdien un raidīs darbadienu vakaros, kamēr «Sky News» galvenajā kanālā turpinās «detalizēti atspoguļot visus Brexit aspektus», kā arī sniegs ziņas par notikumiem valstī un pasaulē.

Kā norādīja «Sky News», tas jaunu kanālu izveidojis pēc vasarā publicētas aptaujas, ka trešdaļa britu pilnībā izvairās no ziņām.

Vairāk nekā 70% respondentu tajā vainoja Brexit, sakot, ka viņi ir «pārāk nokaitināti par politiskajām debatēm ap to», bet 40% aptaujāto sacīja, ka «jūtas bezspēcīgi, lai ietekmētu notikumus», paziņoja «Sky».

««Sky News Brexit-Free» ir drosmīga pieeja, taču, ieklausoties sabiedrības viedoklī pēdējās nedēļās un mēnešos, tas ir kaut kas, ko mūsu skatītāji uzskatīs par vērtīgu,» paziņoja «Sky News» vadītājs Džons Railijs. «Brexit ir vēsturisks stāsts, kuram ir liela ietekme, un mēs turpināsim tā visaptverošu atspoguļošanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ES vēl nepieņem lēmumu par laiku, uz kādu atliekams Brexit

LETA--AFP,25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) vēstnieki līdz nākamajai nedēļai atlikuši lēmuma pieņemšanu par to, uz cik ilgu laiku atliekama Lielbritānijas izstāšanās no ES, piektdien pēc sarunām Briselē pavēstīja diplomāti.

27 ES dalībvalstis ir vienisprātis, ka Brexit ir jāatliek uz laiku pēc 31.oktobra, tomēr šobrīd vēl turpinās sarunas par to, cik ilgs laiks varētu tikt atvēlēts.

Vēstnieki vienojušies, ka lēmums tiks pieņemts rakstiskā procedūrā, nevis līderu ārkārtas samitā, un viņu nākamā sanāksme gaidāma pirmdien.

ES dalībvalstis jau trešdien vēstnieku sanāksmē principā piekrita atlikt Brexit uz laiku pēc 31.oktobra.

«Visi bija vienisprātis, ka termiņu ir nepieciešams pagarināt, lai izvairītos no bezvienošanās Brexit,» pēc trešdienas sanāksmes ziņu aģentūrai AFP sacīja avots.

Atbilstoši līdzšinējam plānam paredzēts, ka Lielbritānijai jāizstājas no ES 31.oktobrī, bet Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons sestdienas vakarā lūdza ES pagarināt Brexit termiņu līdz 31.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas parlaments nobalso par Brexit vienošanās atlikšanu

LETA--BBC,19.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsojis par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Tā kā līdz ar to netiek apstiprināta Brexit vienošanās, automātiski iedarbojas likums bezvienošanās Brexit novēršanai, saskaņā ar kuru premjeram sestdienas vakarā jālūdz ES pagarināt Brexit termiņu līdz 31.janvārim.

Pārstāvju palātas deputāti ar 322 balsīm par un 306 pret atbalstīja konservatīvo deputāta Olivera Letvina iesniegto priekšlikumu, ka pirms vienošanās ratifikācijas jāpieņem likums tās izpildei.

Pēc Letvina priekšlikuma pieņemšanas valdība atsaukusi šodien paredzēto balsojumu par Brexit vienošanās ratifikāciju.

Džonsons pēc balsojuma paziņoja, ka turēsies pie līdzšinējā izstāšanās termiņa - 31.oktobra - un nelūgs ES pagarināt termiņu un ka valdība nākamnedēļ iesniegs Brexit īstenošanai nepieciešamo likumprojektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Norāda uz nepieciešamību vienoties ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu

LETA,21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Brexit Latvijas vai Eiropas Savienības (ES) līmenī būs jāstrādā pie vienošanās ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).

Diskusija par to raisījās, arī deputātam Aleksandram Kiršteinam (VL-TB/LNNK) aktualizējot Latvijas ieinteresētību tautiešiem atgriezties atpakaļ Latvijā. Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže norādīja, ka, lai iedzīvotāji no Lielbritānijas remigrētu atpakaļ uz Latviju, ir jāsakārto arī jautājums par viņu kvalifikāciju un diplomu atzīšanu. Vēstniece vērsa uzmanību, ka pašlaik viņa nevar sniegt skaidrojumu Lielbritānijā medicīnas jomā strādājošajiem Latvijas valsts piederīgajiem, kā viņu kvalifikācija tiktu atzīta Latvijā, ja tautieši nolemtu atgriezties.

Uz nepieciešamību risināt jautājumu par kvalifikāciju atzīšanu norādīja arī deputāti Rihards Kols (VL-TB/LNNK), Reinis Znotiņš (JKP) un Marija Golubeva (AP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas Volstrītā pieaug, britu mārciņas vērtība svārstās

LETA--AFP,18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet britu mārciņas vērtība svārstījās, Brexit vienošanās projektam starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) uzkurinot gan cerību, gan skepsi valūtu tirgū.

Mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga gandrīz līdz 1,30 dolāriem par mārciņu pēc ziņām par Brexit vienošanās noslēgšanu, bet sāka kristies, kad investori saprata, ka tai nav garantēts Lielbritānijas parlamenta atbalsts.

«Pēc sākotnējā atvieglojuma, ka Lielbritānijas valdība un ES ir panākušas vienošanos, tirgi ir satraukti, ka tai vēl nav pietiekama atbalsta apstiprināšanai [Lielbritānijas] parlamentā sestdien,» sacīja neatkarīgais ekonomists Džūljens Džesops.

Akciju cenas Volstrītā pieauga, un analītiķi to izskaidroja ar Brexit vienošanos, lai gan opozīcija pret šo vienošanos britu parlamentā apdraud tās apstiprināšanas izredzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Boriss Džonsons: ES būtu daļēji atbildīga par bezvienošanās Brexit

LETA--AFP,18.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Boriss Džonsons, kurš ir viens no galvenajiem kandidātiem uz Lielbritānijas premjerministra amatu, trešdien pauda uzskatu, ka Eiropas Savienība (ES) būtu daļēji atbildīga par iespējamu bezvienošanās Brexit.

Bijušais Londonas mērs Džonsons savu kampaņu par Terēzas Mejas nomaiņu premjera amatā ir pamatojis ar solījumu, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī, kā plānots, pat ja neizdosies panākt vienošanos ar Briseli par šo izstāšanos.

Džonsons trešdien piedalījās pēdējā kampaņas pasākumā Londonā pirms nākamnedēļ gaidāmā paziņojuma par to, kurš kandidāts izraudzīts premjera amatam Konservatīvo partijas balsojumā.

Viņš sacīja, ka vasarā mēģinās vienoties ar ES par jauniem izstāšanās nosacījumiem.

Ja ES tomēr atteiksies būt elastīga vai piekrist kompromisam attiecībā uz Mejas panākto Brexit vienošanos, «ja viņi nemainīs ne punktu vai komatu (..) tad mums acīmredzot nebūs citas izvēles, kā gatavoties uz izstāšanos ar atšķirīgiem noteikumiem», teica Džonsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug, britu mārciņas vērtība īslaicīgi sasniedz piecu mēnešu maksimumu

LETA--AFP,22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien īslaicīgi pieauga līdz piecu mēnešu maksimumam, pateicoties jaunam Brexit optimismam, bet pēc tam kritās.

Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā pieauga, ko noteica pozitīvs noskaņojums par ASV-Ķīnas tirdzniecības situāciju un labu kompāniju peļņu.

Britu mārciņas vērtība dienas vidū pieauga līdz 1,3013 ASV dolāriem par mārciņu, kas bija augstākais līmenis kopš maija, atjaunojoties Brexit optimismam pēc Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona lūguma ES pagarināt Brexit termiņu.

Mārciņas vērtība vēlāk kritās pēc tam, kad Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas spīkers Džons Bērkovs bloķēja Džonsona mēģinājumu sarīkot atkārtotu balsojumu par viņa panākto jauno Brexit vienošanos.

«Tiem, kas seko Džonam Bērkovam, nebija nekāds pārsteigums, ka palātas spīkers ir paziņojis, ka šodien nebūs nekāda nozīmīga Brexit balsojuma,» sacīja XTB galvenais tirgus analītiķis Deivids Čītems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

ES būtu jāsagaida, kad Lielbritānijas parlaments apstiprina jauno Brexit vienošanos, un tikai tad tas jāratificē, sacīja Junkers.

Paužot nožēlu, ka Lielbritānija plāno pamest ES 31.oktobrī, Junkers sacīja: «Vismaz mēs varam skatīties sev acīs un teikt, ka mēs esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka šī izstāšanās notiek organizētā veidā.»

«Mums tagad ir jāseko līdzi notikumiem Vestminsterā ļoti cieši. Nav iespējams, nav iedomājams, ka šis parlaments ratificē vienošanos, pirms Vestminstera ir ratificējusi vienošanos,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 31. janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 1. februārī plkst. 01.00 pēc Latvijas laika) notika Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) – Brexit. Tālāk rakstā lasāma informācija, kas jāņem vērā ceļotājiem.

Atbilstoši AK Izstāšanās no ES līgumam no š.g. 1. februāra līdz 31. decembrim būs pārejas periods, kad AK vairs nebūs ES dalībvalsts, bet uz to vēl attieksies ES tiesības un pienākumi. ES un AK sadarbība šajā laikā turpināsies tāpat kā līdz šim ar vienīgo izņēmumu, ka AK vairs nepiedalīsies ES lēmumu pieņemšanā.

Par ES un AK attiecībām, sākot ar 2021.gada 1.janvāri, turpināsies sarunas. Šīs sarunas jānoslēdz līdz pārejas perioda beigām.

Ceļošana uz Apvienoto Karalisti Brexit pārejas periodā no 2020.gada 1.februāra līdz 31.decembrim

Pārejas perioda laikā ceļošanas nosacījumos nekas nemainīsies – ES, t.sk. Latvijas, pilsoņi uz AK un AK pilsoņi uz ES varēs ceļot tāpat kā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu izstāšanos no ES daudzi gaida, uzpērkot mārciņas un šīs valsts akcijas, spēle - riskanta.

Jau vairāk nekā trīs gadus finanšu tirgus dalībniekiem jāmēģina stūrēt pa ķēpīgajiem Brexit ūdeņiem. Tiesa gan, jau pavisam drīz – galējais datums noteikts 31. oktobris – būtu jātop zināmam šī procesa iznākumam. Pēdējo dienu laikā Brexit sāgu aptvēris zināms optimisms, ko ataino tas, ka cena palēkusies gan sterliņu mārciņai, gan citiem britu aktīviem. Pietiekami daudzi tirgus dalībnieki Apvienotās Karalistes sarunās ar Eiropas Savienību (ES) aktīvi mēģina saskatīt cerību uz pēdējā brīža vienošanos.

Pamatā, šķiet, vērojama spēle uz to, ka Brexit iznākums būs ar vienošanos par tālāku abu reģionu sadarbību. Tas daļai liek izdarīt attiecīgas spekulācijas jeb mēģināt cenu atgūšanās vilcienā ielēkt jau laicīgi. Neskaidrība par britu izstāšanos no ES ilgstoši metusi ēnu pār dažādiem šīs valsts finanšu aktīviem. Ja beidzot šie mākoņi vismaz daļēji pagaisīs, tad tas var raisīt zināmu atvieglojuma nopūtu. Citiem vārdiem sakot, finanšu tirgiem ne vienmēr var piedēvēt pacietību, un jau tagad dzirdami dažādi vērtējumi, kuri būs uzvarētāji no tā, ka nematerializēsies sliktākais Brexit scenārijs. Tādējādi tirgus dalībnieki metušies laicīgi pārcenot britu aktīvus, kas lielā mērā nozīmē daļu No-Deal (arī vienošanās atlikšanas) risku izņemšanu no vienādojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Šogad dominējis dolārs; paredz nelielu tā cenas atslābumu

Jānis Šķupelis,06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas Pārstāvju palāta beidzot apstiprina Brexit vienošanos

LETA--AFP,10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas Pārstāvju palāta ceturtdien beidzot apstiprinājusi izstāšanās vienošanos Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības (ES), paverot ceļu bloka pamešanai 31.janvārī.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad teju katrs balsojums par Brexit varēja kļūt par iemeslu iepriekšējās valdības krišanai, šoreiz vienošanās tika viegli apstiprināta - par nobalsoja 330 deputāti, pret - 231.

Kopš 2016.gada referenduma, kurā vairums Lielbritānijas vēlētāju nobalsoja par valsts izstāšanos no ES, deputāti atradušies strupceļā Brexit jautājumā, bet pagājušajā mēnesī situācija mainījās, premjera Borisa Džonsona vadītajiem konservatīvajiem izcīnot pārliecinošu vairākumu parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās.

Lielbritānijas parlamenta jaunais sasaukums jau pirms Ziemassvētkiem pirmajā lasījumā atbalstīja Brexit vienošanos, un valdība šonedēļ atvēlēja trīs dienas vienošanās apspriešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Bezvienošanās Brexit klauvē pie durvīm

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore,04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir ļoti ticams, ka Lielbritāniju pēc Borisa Džonsona pēdējā Brexit plāna tomēr sagaida izstāšanās bez vienošanās.

Kā zināms, Lielbritānijas valdība beidzot publiskojusi jauno Brexit piedāvājumu, ko tā iesniegusi Briselei. Tajā iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. B. Džonsons jau paziņojis, ka vienīgā alternatīva viņa priekšlikumam ir bezvienošanās izstāšanās 31. oktobrī. B. Džonsona pašmāju oponenti šo priekšlikumu kritizē, norādot, ka ir nereāli palikt vienotā tirgū bez kopējām muitas procedūrām. Jāteic, ka oficiālā Brisele pret šo piedāvājumu izturas, pašreizējā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vārdiem runājot, ar ārkārtīgi lielu piesardzību. Proti, valda neapmierinātība, ka starp Ziemeļīriju un Īriju būs muitas pārbaudes. Īrijas premjerministrs Leo Varadkars norādījis, ka par plāna detaļām vēl sīki jādiskutē un jākonsultējas ar Briseles amatpersonām. Tāpat L. Varadkars norādījis, ka britu premjera plāns neatbilst tām vienošanām, kas noslēgtas starp Ziemeļīriju un Īriju. Savukārt Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs norādījis, ka britu priekšlikumā vēl ļoti daudz kas uzlabojams. Bet, ja iesniegtais plāns ir britu galavārds, tad vienošanās nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādas lielākas pārmaiņas dažiem naskajiem mēdz nākt komplektā arī ar iespējām. Piemēram, nu jau gadiem daudz ticis spriests par vecā labā Brexit procesa ietekmi gan uz pašu britu, gan citu reģionu tautsaimniecībām.

Interesanti, ka nupat Nīderlandes Ārvalstu Investīciju aģentūra ("Netherlands Foreign Investment Agency" jeb "NFIA") likusi noprast, ka šī valsts no "Brexit" jau ir bijusi visai liela ieguvēja.

Proti, kompānijām spriežot par Apvienotās Karalistes un kontinentālās Eiropas attiecībām, dažas no tām lemj savu galveno mītni pārcelt uz kādu Eiropas Savienības (ES) valsti. Šādu kompāniju piesaistē līdere ir Nīderlande, ziņo "Bloomberg".

"NFIA" apkopotie dati liecina, ka pagājušogad šajā valsī "Brexit" sāgas ietekmē savu darbību paplašinājušas vai pārcēlušas 78 kompānijas. Turklāt esot sagaidāms, ka šāda tendence turpināsies.

'!Pieejamā informācija liecina, ka "NFIA" šobrīd par pārcelšanos uz Nīderlandi no Apvienotās Karalistes vēl runā (jeb vilina) ar 425 uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Britu valdības prognozes par bezvienošanās Brexit rāda biedējošu ainu

LETA--AP/DPA,12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība trešdienas vakarā, pildot likumdevēju prasību, publicējusi dokumentu par ministru kabineta prognozēm bezvienošanās Brexit situācijai, brīdinot par iespējamu medikamentu trūkumu, nekārtībām pilsētu ielās un ilgu kavēšanos uz robežām.

Valdības pārstāvji gan norāda, ka tas esot sliktākā varianta scenārijs bezvienošanās Brexit gadījumam, nevis prognozes par to, kas varētu notikt.

Biedējošā aina ir valdības «pragmātisks sliktākā varianta scenārijs» situācijai, ja Lielbritānija Eiropas Savienību (ES) 31.oktobrī pametīs bez vienošanās, skaidro kabineta pārstāvji.

Valdība trešdienas vakarā bija spiesta publicēt dokumentu, kad to bija pieprasījuši likumdevēji.

Dokuments par operāciju «Yellowhammer», kas ir valdības koda nosaukums Brexit sagatavošanai, liecina, ka premjerministrs Boriss Džonsons nevērīgi izturas pret izstāšanos no ES bez vienošanās, norāda opozīcija.

Aizsardzības ministrs Bens Voless ceturtdien sacīja, ka valdība «tērē naudu, lai paveiktu lielus darbus» un nepieļautu šo prognožu piepildīšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Britu bizness iestājas par ES regulējuma saglabāšanu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu premjerministra Borisa Džonsona plāni par pēc Brexit tirdzniecības līgumiem ar Eiropas Savienību (ES) ir izsaukuši piecu lielāko industriju sīvu pretestību.

Proti, runa ir par to, ka B. Džonsons ir atteicies no bijušās valdības vadītājas Terēzas Mejas plāna, kas paredzēja saglabāt ES regulējumu un standartus nozarēs, kā arī saglabāt dalību ES uzraudzības institūcijās, kas, protams, iet kopā ar dalības maksas veikšanu. B. Džonsona plāns paredz, ka tirdzniecības saites starp Lielbritāniju un ES regulēs Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumi. Tas nozīmē būtiskus eksporta apgrūtinājumus vairākām nozarēm. Protesta vēstuli valdībai ir parakstījušas britu farmācijas, pārtikas un dzērienu, ķīmijas, autobūves un aviācijas nozares. Tās kopumā nodarbina 1,1 miljonu strādājošo, un to ikgadējais pienesums Lielbritānijas ekonomikai ir 98 miljardi mārciņu (110 miljardi eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Džonsons par Brexit: mēs to paveiksim līdz 31.oktobrim

LETA--REUTERS,17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka ievēros likumu, bet nodrošinās valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) līdz oktobra beigām - ar vai bez vienošanās.

Lielbritānijas parlaments ir pieņēmis likumu, kas pieprasa premjerministram lūgt ES atlikt Brexit, ja līdz 19.oktobrim netiks panākta vienošanās par izstāšanos.

Taču britu mediji vēsta, ka Džonsona komanda pēta, kā iespējams šo likumu apiet.

Jautāts, kā viņam tas izdosies, Džonsons intervijā britu raidorganizācijai BBC sacīja, ka ievēros konstitūciju un pakļausies likumiem, bet Brexit notiks 31.oktobrī.

Premjerministrs uzsvēra, ka cilvēkiem jāsaprot, ka Lielbritānija nepagarinās Brexit un izstāsies 31.oktobrī - ar vai bez vienošanās.

Taču Džonsons neatklāja, kā izvairīsies no nepieciešamības lūgt pagarinājumu, ja vienošanās par Brexit netiks panākta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārlietu ministrija par Brexit: Ir svarīgi turpināt gatavoties sliktākajam scenārijam

Lelde Petrāne,31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija nosūtījusi vēstules nozaru ministrijām, Latvijas Bankai, Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, aicinot aktualizēt rīcības plānus bezvienošanās Brexit gadījumā.

Saskaņā ar 2019. gada 10. aprīļa ārkārtas Eiropadomes lēmumu Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) datums ir pagarināts līdz 31. oktobrim. Tādējādi, ja vien atlikušo trīs mēnešu laikā nestājas spēkā Izstāšanās līgums vai netiek lemts par atkārtotu 50. panta pagarinājumu, AK kļūs par trešo valsti ārpus ES jau šā gada 1. novembrī.

Ņemot vērā AK iekšpolitiskās norises un to, ka AK parlaments jau vairākas reizes balsojumā noraidījis ES-AK sarunu rezultātā panākto vienošanos par Izstāšanās līgumu un tam pievienoto politisko deklarāciju par ES-AK nākotnes attiecību ietvaru, šobrīd bezvienošanās Brexit scenārija risks ir augstāks nekā jebkad iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Noderīga informācija Latvijas studentiem Apvienotajā Karalistē pēc Brexit

Lelde Petrāne,30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Apvienotās Karalistes vēstniecību Rīgā ir apkopojusi informāciju studentiem, kuri uzsākuši vai plāno uzsākt studijas Apvienotajā Karalistē 2019./2020. mācību gadā un 2020./2021. mācību gadā.

Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem – studentiem, kuri uzsākuši vai uzsāks studijas 2019./2020. mācību gadā un 2020./2021. mācību gadā, studiju maksa un pieeja studiju kredītam saglabājas līdzšinējā kārtībā. Šajā periodā mācību maksa ES, tostarp Latvijas, pilsoņiem būs tāda pati kā Apvienotās Karalistes studentiem. Studiju maksa iepriekšējā līmenī saglabāsies visu studiju programmas laiku.

Lai novērstu iespējamos šķēršļus Erasmus+ mācību mobilitātes aktivitāšu norisei gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstājas no ES bez vienošanās, Eiropas Savienības Padome un Parlaments 2019. gada 25. martā pieņēma ārkārtas pasākumu regulu (2019/499). Šī Regula nodrošina, ka tiem studentiem, kuri brīdī, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, atradīsies ārzemēs Erasmus+ programmā, iesāktais mobilitātes periods netiks pārtraukts, ja tas nepārsniedz 12 mēnešus. Sīkāka informācija par regulu latviešu valodā atrodama Eiropas Komisijas mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru