Jaunākais izdevums

Plānots, ka vēja elektrostaciju (VES) kopējā uzstādītā jauda Latvijā līdz 2028. gadam varētu sasniegt 267 megavatus (MW).

To, atsaucoties uz Latvijas Pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu, atklāj AS Latvenergo Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis, piebilstot, ka vējš ir viens no perspektīvākajiem atjaunojamo energoresursu (AER) veidiem elektroenerģijas ražošanas segmentā. Jau ziņots, ka Latvenergo tuvāko trīs gadu laikā ir iecerējis realizēt vēja parka pilotprojektu, bet ap 2025. gadu energokoncerns varētu sākt domāt arī par lielāku vēja parku izveidi. Nozares pārstāvji šo ieceri pagaidām vērtē piesardzīgi.

Gatavi ieguldīt

Racionāla VES jaudu integrācija kopējā Latvenergo ģenerācijas portfelī ir viens no konkurētspējīgas elektroenerģijas ražošanas pamatnosacījumiem, skaidro M.Balodis, atgādinot, ka uzņēmuma īpašumā jau šobrīd ir VES Ainažos. «Šajā stacijā uzstādītā jauda ir ap vienu megavatu. Arī pilotprojekta ietvaros esam iecerējuši izbūvēt salīdzinoši nelielas stacijas ar kopējo jaudu apmēram 10MW. Šobrīd plānots, ka stacijas tiks izvietotas Kurzemē, taču tiek izskatītas arī citas teritorijas. Tāpat pašlaik veicam ieguldāmo līdzekļu aplēsi un iespējamo risku novērtēšanu. Jāatzīmē, ka liela mēroga projektos, izmantojot aprobētas un plaši pielietotas tehnoloģijas, īpatnējās ražošanas izmaksas iespējams ievērojami samazināt, taču pilotprojekta gadījumā šīs izmaksas ir lielākas, jo, neraugoties uz augstu darbības efektivitāti, atdeves rādītāji var būt zemāki. Tajā pašā laikā, realizējot šādus projektus, tiek būtiski mazināti lielu investīciju riski,» pauž M.Balodis, uzsverot, ka uzņēmums sistemātiski pēta jaunu enerģijas ģenerācijas avotu izveides iespējas.

«Tiek prognozēts, ka Latvijas apstākļos VES projekti bez subsīdijām varētu sākt atmaksāties no 2025. gada. Šāds scenārijs varētu būt iespējams, pieaugot elektroenerģijas cenai tirgū un attīstoties lielākas jaudas efektīvākām tehnoloģijām, kā rezultātā mēroga efekta dēļ samazinās īpatnējie kapitālieguldījumi, taču, protams, pastāv arī vairāki citi faktori. Būtiskākais rādītājs, kas nosaka projektu atmaksāšanos, ir vēja ātrums. Piemēram, VES Ziemeļjūras piekrastē Lielbritānijā vai Dānijā, salīdzinot ar Latviju, ir būtiski lielāka izstrāde, kas nodrošina arī labākus atmaksāšanās rādītājus,» teic uzņēmuma pārstāvis, piebilstot, ka Latvenergo koncerns ir gatavs investēt ražošanas aktīvu atjaunošanā un attīstībā. «Tas ilgtermiņā palīdzēs nodrošināt ilgtspējīgu pozīciju reģionālajā tirgū, jo, pieaugot konkurencei, ir svarīgi ieguldīt jaunās tehnoloģijās un biznesos, kas palielina ražošanas diversifikāciju un sniedz pievienoto vērtību. Risku apetīte inovatīvu projektu attīstībā šobrīd ir aktuāls jautājums dažādās nozarēs, taču Latvenergo ir izvērtējis, ka šāda neliela VES pilotprojekta realizācija ir samērīga ar kopējo koncerna apgrozījumu, aktīviem un nerada nozīmīgus riskus konkurencei vai būtiskam izmaksu pieaugumam,» stāsta Izpētes un attīstības direktors. Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs gan Latvenergo ieceri vērtē skeptiski.

Trūkst stratēģijas

Latvenergo nav privāts uzņēmums, tāpēc tas nevar rīkoties tā, kā ienāk prātā, un skriet pretim modernām lietām, neanalizējot plānotās investīcijas, pauž K.Stepanovs. «Investīcijas faktiski tiks ņemtas no koncerna peļņas un nenonāks kopējā valsts budžetā, tāpēc rodas pārdomas, ka, iespējams, šos līdzekļus varēja izmantot arī krietni lietderīgāk. Manuprāt, skaidras attīstības stratēģijas neesamība tik svarīgam uzņēmumam kā Latvenergo ir pilnīgi nepieļaujama. Turklāt nav saprotams, ko savas kompetences ietvaros ir darījusi vai tieši nedarījusi uzņēmuma padome. Lai izvērtētu VES attīstīšanu, primāri vajadzētu analizēt vietējos projektus, kā arī sadarboties ar šāda veida projektu attīstītājiem kaimiņvalstīs. Lai arī šie projekti veicinās AER izmantošanu, nevar pieļaut neapdomīgu un nepamatotu līdzekļu izšķērdēšanu - investīcijām ir jābūt veiktām ar mērķi pelnīt. Nav pieļaujama situācija, ka šādi pilotprojekti tiktu dotēti no Latvenergo peļņas, tādējādi mazinot iemaksas valsts budžetā, kas tikai un vienīgi kropļotu nākotnes VES attīstību kopumā. Šie pilotprojekti ir sava veida testa brauciens. Sanāks vai nesanāks - tad jau redzēs, un tas nekas, ka par testu būs jāmaksā divreiz,» secina K.Stepanovs, atgādinot, ka vēsturiski tieši Latvenergo bija pirmais VES ieviesējs Baltijas valstīs.

«Lai gan šobrīd sākotnēji uzstādītās jaudas šķiet ļoti nelielas un maznozīmīgas, tās sniedz mums datus par vēja potenciālu reģionā. Šajā ziņā varētu teikt, ka Latvenergo jau ir īstenojis pilotprojektu, tādēļ uzņēmuma iecere man nav saprotama,» atzīst VEA valdes loceklis. Viņam piekrīt arī Zviedrijas vēja enerģijas uzņēmuma SIA Eolus vadītājs Latvijā Gatis Galviņš.

Visu rakstu lasiet 24. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "4Wind" Popes pagasta "Sārcē" ir iecerējis veidot vēja parku ar jaunu pieeju – proti, iesaistot vietējos iedzīvotājus vēja parka radīto ieguvumu izmantošanā.

Jaunais vēja parks paredz četru vēja turbīnu (elektrostaciju) izbūvi, kā arī "Atbildīgas vēja enerģijas fonda" dibināšanu, kuram tiks novirzīta noteikta daļa vēja parka peļņas un kura tiks izmantota vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Šāda pieeja vēja parku projektu attīstībā Latvijā vēl nav izmantota, bet ir īstenota ārvalstīs, norāda uzņēmumā.

"Vēja enerģija ir droša gan videi, gan cilvēkiem un dod daudz ekonomisku ieguvumu. Taču vēja parku attīstības izaicinājums ir radīt labumu tieši vietējiem iedzīvotājiem, kuri vēja enerģijas pozitīvo ietekmi uz elektroenerģijas tirgu, investīcijām vai klimata ilgtspēju citādi var izjust vienīgi pastarpināti. Tādēļ jauno vēja parku mēs attīstīsim kopā ar īpašu fondu, kurā tiks novirzīta noteikta daļa parka ieņēmumu tālākai izmantošanai tieši vietējo iedzīvotāju labklājības veicināšanai," stāsta Kristaps Stepanovs, "4Wind" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprit 25 gadi, kopš Latvijā uzstādīti pirmie vēja ģeneratori, tāpēc Pasaules Vēja dienā, 15. jūnijā Latvijas Vēja enerģijas asociācija aicina sabiedrību pozitīvi novērtēt vēja enerģijas potenciālu.

Asociācija aicina valsts līmenī domāt par tā attīstīšanu, novēršot birokrātiskus šķēršļus un meklējot risinājumus "zaļās enerģijas" straujākai apgūšanai.

"Pirmie vēja ģeneratori Latvijā tika uzstādīti 1995. gadā. Šajā laikā pasaulē vēja enerģijas apguve ir strauji attīstījusies. Arī mūsu valstī esam maziem soļiem gājuši uz priekšu, taču redzams, ka joprojām neesam spējuši pārkāpt aizspriedumu slieksnim. No vienas puses gandrīz 80% Latvijas sabiedrības atbalsta vēja enerģijas izmantošanu, no otras - pašvaldību iedzīvotāju un vadītāju vidū iesakņojušies mītiski stereotipi liek vilcināties ar racionālu lēmumu pieņemšanu, neraugoties uz ekspertu un atbildīgo instanču saņemtajiem pozitīvajiem atzinumiem un atļaujām vēja elektrostaciju būvniecībai," saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja enerģija pērn nodrošinājusi 1% no Latvijas enerģijas patēriņa

Lelde Petrāne, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais vēja enerģijas nozares asociācijas WindEurope Eiropas Savienības statistikas pētījums parāda, ka kopumā vēja enerģija pērn sasniegusi gandrīz piekto daļu jeb 18.8% no visas Eiropas Savienības enerģijas ražošanas jaudas un nodrošināja 14% no kopējā patēriņa.

Tikmēr Latvijā vēja enerģijas ražotā elektrība pagājušajā gadā nodrošināja vien 1% no kopējā pieprasījuma, kamēr Lietuvā šis rādītājs bija 10%, bet Igaunijā – 7%.

WindEurope pētījums atklāj, ka lielākais vēja enerģijas īpatsvars valsts enerģijas portfelī pagājušajā gadā bija Dānijā, kur 41% visa enerģijas pieprasījuma nodrošina vēja stacijas, kam seko Īrija (28%), Portugāle (24%), Vācija (21%) un Spānija (19%). Savukārt, Lielbritānijā pērn reģistrēts lielākais vēja enerģijas izmantošanas pieaugums – no 13.5% 2017. gadā līdz 18% pagājušajā gadā.

«Vēja enerģija pagājušajā gadā bija izteikti populārākais jaunais enerģijas ražošanas veids - 48% no pērn Eiropas Savienībā ieviestās jaunās enerģijas ražošanas jaudas bija tieši vēja enerģijas stacijas. Tas ir skaidrs apliecinājums, ka Eiropas Savienības valstis ir apzinājušās vēja enerģijas nozīmi un potenciālu videi draudzīgas un ekonomiski izdevīgas elektroenerģijas ražošanā,» saka Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunija spērusi nozīmīgu soli vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī

Lelde Petrāne, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu izskatīt būvniecības atļaujas piešķiršanu vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī.

Tas ļauj energokompānijai "Eesti Energia" turpināt tās uzsākto izpēti un partneru atlasi jūras vēja parka izbūvei. Ņemot vērā, ka projekts iecerēts līdzās Latvijas pusē plānotajam vēja ģeneratoru parkam, šis būtu pirmais abu valstu sadarbības projekts atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā.

Kā paskaidro "Eesti Energia" meitas uzņēmuma "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas), Pērnavas jūras teritorijas plānojumā ir atzīts, ka teritorija, kurai tiek izsniegta būvniecības atļauja, ir lieliski piemērota jūras vēja parka attīstībai. To apliecinot arī līdz šim veiktie vēja, ledus un ornitoloģiskie novērojumi, ko šajā teritorijā īstenojusi "Eesti Energia".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) ir nolēmusi izstāties no Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF), lai turpmāk neatkarīgi veicinātu tirgus principos balstītu atjaunojamās enerģijas nozares attīstību, liecina tās paziņojums.

«Mēs secinājām, ka vēja enerģijas nozares nostāja par Latvijas atjaunojamās enerģijas politikas virzību būtiski atšķiras no federācijas ieņemtās pozīcijas, proti, vēja enerģijas nozare vēlas progresīvu, tirgus principos balstītu enerģētikas politiku, kas nebūtu saistīta ar vēsturisko valsts atbalsta mehānismu,» pauž Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Toms Nāburgs.

Asociācija uzskata, ka vēja enerģija ir sasniegusi attīstības punktu Latvijā, kurā tā ir ekonomiski konkurētspējīga ar visiem enerģijas avotiem, īpaši fosilajiem.

Saskaņā ar Bloomberg New Energy Finance pētījumu 2050. gadā gandrīz puse (49.9%) no visas elektroenerģijas pasaulē tiks ražota no vēja un saules enerģijas, kas ir būtisks pieaugums no šī brīža 11% īpatsvara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas jau vairāk nekā gadu ilgusī detalizētā izpēte par vēja elektrostaciju parka izveidi Jelgavas novadā.

Ieceri plāno īstenot Jelgavas novada kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" savā īpašumā esošajā Kaigu purvā - izstrādātā kūdras ieguves laukā mežu ielokā, lai ražotu "zaļo" enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem pašpatēriņam un publiskajam tirgum.

Līvbērzes pagasta Kaigu purvā un tam apkārt esošajā mežā nepilnu 10 hektāru platībā plānots izvietot 22 vēja turbīnas, kas kopumā gadā spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa gadā. Provizoriskais CO2 ietaupījums būtu ap 112 000 tonnu CO2 ekvivalenta gadā. Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA Eolus, kas ir Zviedrijas uzņēmuma Eolus Vind AB meitas uzņēmums Latvijā, uzsāks iespējama vēja parka attīstības izvērtēšanu Jelgavas novada Elejas pagastā.

Pirms īstenot Ietekmes uz vidi izvērtēšanas procesu, kas ietvers arī sabiedriskās apspriešanas, Eolus veiks konsultācijas ar reģiona lēmumu pieņēmējiem un iedzīvotājiem, lai apspriestu iespējamā vēja parka izveidi, mērogu, tā ieguvumus iedzīvotājiem un tautsaimniecībai, ekonomisko pamatojumu un ietekmi uz apkārtējo vidi.

«Konsultāciju laikā ceram gūt lēmumu pieņēmēju un iedzīvotāju redzējumu par iespējamu vēja parka attīstību Jelgavas novada Elejas pagastā. Ieceres izpētes laikā varēsim noteikt, kur tieši, kāda mēroga un kādas jaudas vēja parku iespējams attīstīt šajā novadā. Pagaidām šī ir iecere, taču vēlamies virzīties uz priekšu, ņemot vērā reģiona iedzīvotāju un lēmumu pieņēmēju viedokli,» saka Gatis Galviņš, SIA Eolus valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

78% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanā ir videi draudzīga, vairāk nekā 70% piekrīt arī apgalvojumiem, ka tas ir ilgtspējīgs ražošanas veids, kas mazina klimata pārmaiņu draudus.

Tas noskaidrots pēc Vēja enerģijas asociācijas (VEA) pieprasījuma veiktajā SKDS aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem, to piemērotību Latvijai, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem. Pētījums parāda, ka iedzīvotāji par dabai draudzīgākajiem enerģijas iegūšanas veidiem Latvijā uzskata saules un vēja enerģijas izmantošanu, kā arī ar šķeldu darbinātu koģenerācijas staciju darbību. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 74,3% Latvijas iedzīvotāju atbalsta pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā. VEA pāstāvji atzīst, ka tik liels iedzīvotāju atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir bijis pārsteigums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Fokusā enerģija, mobilitāte un tīrās tehnoloģijas

Anda Asere, 19.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē naftu varētu aizstāt tīrā enerģija, tādējādi pieprasījums nākotnē pēc Covid-19 pandēmijas varētu vairs neatgūties līdz iepriekšējam līmenim, prognozē "BP" eksperti.

Naftas pieprasījums savu augstāko līmeni varētu būt jau sasniedzis, un tagad varētu sākties desmitiem gadu ilgs kritums, uzskata eksperti. Naftu nākotnē varētu aizstāt vēja parku enerģija, saules paneļi un hidroelektrostacijas, jo jau tagad atjaunīgā enerģija kļūst pa visstraujāk augošo enerģijas avotu vēsturē.

BP ziņojumā norādīts, ka pasaules naftas pieprasījums savu augstāko punktu varētu būt sasniedzis 2019.gadā, un turpmāk iespējami trīs scenāriji. Trešajā scenārijā prognozēts, ka progress pagaidām stāvēs uz vietas, un naftas pieprasījums šogad būs tāds pats kā 2019.gadā.

BP pārstāvji skaidrojuši, ka šie secinājumi palīdzēs kompānijai labāk izprast mainīgo enerģētikas vidi un ļaus attīstīt plānus, lai kļūtu par nulles līmeņa kompāniju līdz 2050.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DJI industriālais drons Mavic 2 Enterprise DUAL prot ne vien fotografēt, bet arī mērīt temperatūru, meklēt cilvēkus un skaļi skandēt paziņojumus

Dronu invāzija tirgū dāvājusi katram interesentam – iepriekš parastam cilvēkam teju nepieejamu iespēju nofotografēt sevi un īpašumu no putna lidojuma. Tomēr ierobežotā funkcionalitāte, būtībā ļaujot vien fotografēt un filmēt, kā arī aizvien stingrākie ierobežojumi lidināties virs apdzīvotām vietām padara bezpilota lidaparātus patērētājiem mazāk pievilcīgus. Viens no populārākajiem ražotājiem DJI uz izmaiņām noreaģēja, sarūpējot patērētājiem jauno Mavic 2 modeli Enterprise DUAL komplektācijā. Tas primāri paredzēts glābšanas dienestiem, taču radīs pielietojumu citās nozarēs un būs interesantāks arī uzņēmumiem, kuri neaizraujas ar vizuālo materiālu veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ārvalstu investori brīdina: Atjaunojamo energoresursu ražošanas nozare tiks likvidēta

DB, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas ražošanā (AER) ieguldījumus veikušie ārvalstu investori vērsušies pie augstākajām Latvijas valsts amatpersonām, brīdinot par sekām, kas apdraud Latvijas klimata mērķu sasniegšanu enerģētikas jomā, ja nozarei tiks likvidēts valsts atbalsts un pieņemti "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā".

Astoņu ārvalstu investoru kompāniju pārstāvji 31. augustā vērsušies pie prezidenta, ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām.

Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

"Kurš saprātīgs privātais investors vēlēsies veikt investīcijas Latvijā, īpaši AER nozarē, redzot attieksmi un rīcību, ko demonstrē Latvijas politiķi un atbildīgās amatpersonas šodien?" valsts amatpersonām jautā investori. Uzņēmumi norāda, ka tiesisko regulējumu normas nozarē ir mainītas jau 11 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO: Kvant saules paneļu ražotne Krievijā

Zane Atlāce - Bistere, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot elektroenerģijas cenām, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta saules siltumam un gaismai.

Arī Latvijā pēdējos gados arvien populārāka kļūst saules bateriju izmantošana mājsaimniecībās un uzņēmumos, tiek prognozēts, ka Latvijā atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā būs 40%. Pēc Eiropas Savienības (ES) datiem līdz 2020. gadam aptuveni 20% no visas ES patērētās enerģijas būs atjaunojamā enerģija.

Bloomberg New Energy Finance eksperti savulaik prognoze'ja, ka līdz 2020.gadam gandrīz 100 miljoni mājsaimniecību mājokļu visā pasaulē būs aprīkoti tikai ar saules paneļiem.

2040. gada prognoze paredz, ka trešdaļa no visas patērētās elektroenerģijas būs vēja un saules saražota un ekonomika kopumā būs par trešdaļu energoefektīvāka. Turklāt, par savu apņemšanos līdz 2030. gadam pilnībā pāriet uz atjaunojamo enerģiju paziņojuši tādi globālie milži kā «Coca-Cola», «H&M», «Ikea», «Microsoft», «P&G» un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavi gaidīt atjaunojamās enerģijas vērtspapīru cenu pieaugumu.

Līdzekļu pārvaldnieki arvien lielākā mērā sola ieguldīt uzņēmumos, kas sniedz kādu sociālo labumu un ir videi draudzīgi. Tas šobrīd ir modē, un ar šādiem saukļiem var iekarot arī jauno ieguldītāju sirdis. Tādējādi uz to kompāniju pusi, kuras sevi pasniedz kā zaļas, var velties lielāka naudas masa. Pārskatāmā nākotnē šāds modes kliedziens - investēt dabai draudzīgākos uzņēmumos – var kļūt vēl populārāks, un par iekļaušanos šajā kategorijā domās arvien vairāk lielo pasaules kompāniju. Būtībā attiecīgus investīciju produktus radīt liek arī arvien lielāks klientu pieprasījums, ko attiecīgi nekautrējas izmantot pasaules lielākie aktīvu pārvaldnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 10 mēnešos (janvāris – oktobris) elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas 16 elektrostacijām, kas esot ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 24 milj. EUR, informē Ekonomikas ministrija.

Dažādu pārbaužu rezultātā šā gada 10 mēnešos elektrostacijām kopumā izteikti 176 brīdinājumi; 22 elektrostacijām veikta pārkompensācijas izvērtēšana un pieņemti 8 lēmumi saistībā ar pārkompensācijas novēršanu, kā arī pieņemti 58 lēmumi par elektrostacijām noteiktā elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjoma samazināšanu.

Šogad elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas šādām elektrostacijām: AS REMARS-RĪGA, ZS JAUNDZELVES, SIA «Energolux», SIA TUKUMS DH (Tulpju ielā 2A un Tulpju iela 2), SIA Gaujas HES, ZS «Rukaišu HES», SIA «Vadakstes HES», SIA «Dobeles enerģija» (Dzirnavu ielā), SIA «ROJAS SILTUMS», SIA «Ilpeks», ZS «Kalna - Rusuļi» Kalna dzirnavu HES, ZS «Kalna - Rusuļi» Lejas dzirnavu HES, SIA «GEOPOWER», SIA «Zaļās enerģijas aģentūra» un AS «International Investments».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē – sevišķi Eiropā - topot lieliem plāniem saistībā ar klimata mērķiem, vairāki sektori saskaras ar arvien lielāku sabiedrības un investoru skepsi.

Pie tā saucamā grēku biznesa tradicionāli tiek pieskaitītas tabakas, alkohola, azartspēļu un ieroču kompānijas. Tomēr morāli vēl pat nepopulārāka varētu būt kļuvusi naftas industrija, nemaz nerunājot par oglēm. Vēl var paspekulēt, ka nākamā lieta, kas pievienosies lielākajiem mūsdienu grēkiem, būs cukura patērēšana.

Kopumā ekspertu teiktais liek domāt, ka nākotnē visam tam biznesam, kas tiks atzīts par dabai nedraudzīgu, var nākties saskarties ar lielākām barjerām un pat grūtībām tikt pie daudzmaz lēta finansējuma. Šādu biznesu riskantāku padara vēl tas, ka tas būs atkarīgs no politiķu lēmumiem, un pagaidām uzņemtais kurss šajā ziņā izskatās daudzmaz skaidrs.

Komentāri

Pievienot komentāru