Jaunākais izdevums

Atbalsts vēja enerģijas ražotņu celšanai Latvijā pērn pieaudzis līdz 81,9% pretēji 77,2% gadu iepriekš, bet jaunu enerģijas ražotņu vidū kopumā visaugstāko atbalstu Latvijas iedzīvotāji pauž saules enerģijas attīstībai – to atbalstītu 84,8% iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2018. gadā (85,2%), liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja.

Vēja enerģijas asociācijas uzdevumā veiktais SKDS pētījums kopumā parāda, ka Latvijā pieaug atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu – 2019. gada nogalē šādu parēju atbalstīja 77,1% pretēji 74,3% gadu iepriekš.

"SKDS pētījums skaidri iezīmē, ka arvien lielāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu visvairāk atbalsta jauni cilvēki. Piemēram, vecumā līdz 24 gadiem to atbalsta 85% iedzīvotāju, bet vecuma grupā līdz 34 gadiem šādu atbalstu pauž pat vēl vairāk cilvēku – 87%. Interesanti, ka iedzīvotāju atbalstam nav būtisku atšķirību pilsētu vai reģionu griezumā – tas ir gandrīz līdzīgi augsts neatkarīgi no dzīvesvietas. Mūsuprāt, šie dati pārliecinoši parāda, ka Latvijā ir un būs pieprasījums pēc Latvijas elektroenerģijas nozares transformācijas arvien ilgtspējīgākas ražošanas virzienā," saka Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Par Latvijas apstākļiem piemērotāko atjaunojamās enerģijas veidu iedzīvotāji joprojām atzīst hidroresursu (ūdens) enerģiju – to par pirmo piemērotāko enerģijas veidu Latvijai nosauc 41,1% iedzīvotāju (2018. gadā - 43,3%). Tikmēr pieaug arī to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas par piemērotāko atjaunojamās enerģijas veidu nosauc vēja enerģiju – 32,3% respondentu pretēji 27% 2018. gadā. Par trešo piemērotāko pētījuma dalībnieki atzīst biomasas enerģiju – tā uzskata 10,5% iedzīvotāju.

Saules enerģiju, neskatoties uz tās augsto atbalstu iedzīvotāju vidū, par piemērotāko atjaunojamās enerģijas veidu uzskata vien 5,7% Latvijas iedzīvotāju pretēji 8,1% gadu iepriekš.

Līdztekus SKDS pētījums parāda arī, ka iedzīvotāji saules un vēja enerģiju uzskata par tādu, kas rada mazāko kaitējumu dabai un cilvēkiem. Proti, 88,4% pētījuma respondentu uzskata, ka saules enerģijas iegūšana rada ļoti mazu vai drīzāk mazu kaitējumu, kas ir gandrīz tikpat, cik gadu iepriekš (87.2%), bet vēja enerģijas gadījumā tā uzskata 82,3% iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā 78,5% 2018. gadā.

Nākamais enerģijas ražošanas veids ar mazāko kaitējumu uz dabu un cilvēkiem ir hidroelektrostacijas, kuras par nekaitīgām vai ar drīzāk mazu kaitējumu uzskata 57,8% iedzīvotāju. Par kaitīgāko enerģijas iegūšanas veidu iedzīvotāji viennozīmīgi uzskata ar oglēm darbināmas termoelektrocentrāles, kuras par nekaitīgām uzskata vien 12,6% respondentu.

SKDS pētījums atklāj, ka pieaug to cilvēku skaits, kas vēja enerģiju uzskata par videi draudzīgu enerģijas ražošanas veidu – tā 2019. gada nogalē domāja 83,2% iedzīvotāju pretēji 78% gadu iepriekš. Tāpat arī audzis to iedzīvotājus skaits, kas vēja enerģiju uzskata par ilgtspējīgu ražošanas veidu, kas nav atkarīgs no izzūdošu resursu rezervēm – tā uzskata 80,2% iedzīvotāju pretēji 76,8% gadu iepriekš. Tāpat arī 77,4% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana mazina klimata pārmaiņu draudus, kas ir vairāk nekā 71.4% 2018. gadā.

"Pētījumā pirmo reizi tika noskaidrota arī iedzīvotāju attieksme pret vēja elektrostaciju iekļaušanos ainavā. Šajā jautājumā 72% iedzīvotāju uzskata, ka labāk ir iegūt vēja enerģiju, pat, ja tas nozīmē ainavā redzēt vēja turbīnas, kas ir būtiski vairāk nekā 13,1% iedzīvotāju, kas uzskata pretējo, proti, ka labāk saglabāt ainavu bez vēja turbīnām, pat, ja tas nozīmē atteikties no vēja enerģijas iegūšanas," paskaidro A. Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunija spērusi nozīmīgu soli vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī

Lelde Petrāne, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu izskatīt būvniecības atļaujas piešķiršanu vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī.

Tas ļauj energokompānijai "Eesti Energia" turpināt tās uzsākto izpēti un partneru atlasi jūras vēja parka izbūvei. Ņemot vērā, ka projekts iecerēts līdzās Latvijas pusē plānotajam vēja ģeneratoru parkam, šis būtu pirmais abu valstu sadarbības projekts atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā.

Kā paskaidro "Eesti Energia" meitas uzņēmuma "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas), Pērnavas jūras teritorijas plānojumā ir atzīts, ka teritorija, kurai tiek izsniegta būvniecības atļauja, ir lieliski piemērota jūras vēja parka attīstībai. To apliecinot arī līdz šim veiktie vēja, ledus un ornitoloģiskie novērojumi, ko šajā teritorijā īstenojusi "Eesti Energia".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprit 25 gadi, kopš Latvijā uzstādīti pirmie vēja ģeneratori, tāpēc Pasaules Vēja dienā, 15. jūnijā Latvijas Vēja enerģijas asociācija aicina sabiedrību pozitīvi novērtēt vēja enerģijas potenciālu.

Asociācija aicina valsts līmenī domāt par tā attīstīšanu, novēršot birokrātiskus šķēršļus un meklējot risinājumus "zaļās enerģijas" straujākai apgūšanai.

"Pirmie vēja ģeneratori Latvijā tika uzstādīti 1995. gadā. Šajā laikā pasaulē vēja enerģijas apguve ir strauji attīstījusies. Arī mūsu valstī esam maziem soļiem gājuši uz priekšu, taču redzams, ka joprojām neesam spējuši pārkāpt aizspriedumu slieksnim. No vienas puses gandrīz 80% Latvijas sabiedrības atbalsta vēja enerģijas izmantošanu, no otras - pašvaldību iedzīvotāju un vadītāju vidū iesakņojušies mītiski stereotipi liek vilcināties ar racionālu lēmumu pieņemšanu, neraugoties uz ekspertu un atbildīgo instanču saņemtajiem pozitīvajiem atzinumiem un atļaujām vēja elektrostaciju būvniecībai," saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas jau vairāk nekā gadu ilgusī detalizētā izpēte par vēja elektrostaciju parka izveidi Jelgavas novadā.

Ieceri plāno īstenot Jelgavas novada kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" savā īpašumā esošajā Kaigu purvā - izstrādātā kūdras ieguves laukā mežu ielokā, lai ražotu "zaļo" enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem pašpatēriņam un publiskajam tirgum.

Līvbērzes pagasta Kaigu purvā un tam apkārt esošajā mežā nepilnu 10 hektāru platībā plānots izvietot 22 vēja turbīnas, kas kopumā gadā spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa gadā. Provizoriskais CO2 ietaupījums būtu ap 112 000 tonnu CO2 ekvivalenta gadā. Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) ir nolēmusi izstāties no Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF), lai turpmāk neatkarīgi veicinātu tirgus principos balstītu atjaunojamās enerģijas nozares attīstību, liecina tās paziņojums.

«Mēs secinājām, ka vēja enerģijas nozares nostāja par Latvijas atjaunojamās enerģijas politikas virzību būtiski atšķiras no federācijas ieņemtās pozīcijas, proti, vēja enerģijas nozare vēlas progresīvu, tirgus principos balstītu enerģētikas politiku, kas nebūtu saistīta ar vēsturisko valsts atbalsta mehānismu,» pauž Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Toms Nāburgs.

Asociācija uzskata, ka vēja enerģija ir sasniegusi attīstības punktu Latvijā, kurā tā ir ekonomiski konkurētspējīga ar visiem enerģijas avotiem, īpaši fosilajiem.

Saskaņā ar Bloomberg New Energy Finance pētījumu 2050. gadā gandrīz puse (49.9%) no visas elektroenerģijas pasaulē tiks ražota no vēja un saules enerģijas, kas ir būtisks pieaugums no šī brīža 11% īpatsvara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas valdība atbalsta sadarbību ar Latviju kopīga vēja parka izveidē

LETA--BNS, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien pilnvarojusi ekonomikas un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu parakstīt nodomu protokolu par kopīga Latvijas un Igaunijas vēja parka izveidi Rīgas līcī.

Šo projektu paredzēts īstenot līdz 2030.gadam. Plānotā vēja parka jauda būs līdz 1000 megavatiem, gadā tas varēs saražot līdz 3,5 teravatstundām elektroenerģijas, kas nodrošinātu aptuveni 40% no Igaunijas gada patēriņa.

"Kopīgs vēja parks jūrā būs unikāls projekts, kas palīdzēs sasniegt izvirzītos mērķus atjaunīgās enerģijas izmantošanā un pavērs jaunas iespējas turpmākai vēja parku veidošanai jūrā," uzsvēris premjerministrs Jiri Ratass.

Kā norādījis Āss, ir svarīgi šādu vēja parku attīstīt kopīgiem spēkiem, jo tas ļauj piesaistīt pārrobežu projektiem paredzēto Eiropas Savienības finansējumu.

"Tas savukārt palētinās arī citu vēja parku izbūvi reģionā, jo tīkla infrastruktūru varēs izmantot arī citiem projektiem," viņš skaidrojis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība šonedēļ lems par Latvijas un Igaunijas plāniem Rīgas līcī kopīgi attīstīt vēja parku

LETA, 31.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 2.septembrī uzklausīs Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informāciju par saprašanās memorandu par kopīgu Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka projekta īstenošanu.

Iepriekš EM aģentūrai LETA atzina, ka līdz 2030.gadam plānots izstrādāt vēja parka projektu, kura izstrādes un infrastruktūras izveidei varētu piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējumu.

Projekta ietvaros plānots izveidot lielas jaudas - vismaz 700-1000 megavatu - atkrastes vēja parku. No memoranda teksta izriet, ka abu valstu sadarbības mērķis ir veicināt Latvijas un Igaunijas kopīgo atkrastes vēja enerģijas ražošanas teritoriju attīstību un sekmēt atjaunojamās enerģijas pārrobežu ražošanas izveidi un papildu pārvades jaudas.

Ar kopīgu projektu valstis vēlas palielināt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība atbalsta memorandu par Latvijas un Igaunijas sadarbību kopīga atkrastes vēja parka izveidi

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto saprašanās memorandu par kopīgu Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka projekta īstenošanu.

Iepriekš EM aģentūrai LETA atzina, ka līdz 2030.gadam plānots izstrādāt vēja parka projektu, kura izstrādes un infrastruktūras izveidei varētu piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējumu. Projektā plānots izveidot lielas jaudas - vismaz 700-1000 megavatu - atkrastes vēja parku.

No memoranda teksta izriet, ka abu valstu sadarbības mērķis ir veicināt Latvijas un Igaunijas kopīgo atkrastes vēja enerģijas ražošanas teritoriju attīstību un sekmēt atjaunojamās enerģijas pārrobežu ražošanas izveidi un papildu pārvades jaudas.

Ar kopīgu projektu valstis vēlas palielināt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi Latvijā un Igaunijā. Tāpat iecerēts veicināt turpmākus starpsavienojumus starp abām valstīm, lai atkrastes vēja parkus izmaksu ziņā efektīvi savienotu ar patērētājiem. Ar memoranda parakstīšanu abas valstis paudīs apņemšanos atbalstīt prognozēto darbību turpmāku attīstīšanu un īstenošanu, kā arī veicināt brīvprātīgu sadarbību saskaņā ar pārvaldības un atbalsta struktūru, kas izklāstīta turpmākajos punktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Fokusā enerģija, mobilitāte un tīrās tehnoloģijas

Anda Asere, 19.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē naftu varētu aizstāt tīrā enerģija, tādējādi pieprasījums nākotnē pēc Covid-19 pandēmijas varētu vairs neatgūties līdz iepriekšējam līmenim, prognozē "BP" eksperti.

Naftas pieprasījums savu augstāko līmeni varētu būt jau sasniedzis, un tagad varētu sākties desmitiem gadu ilgs kritums, uzskata eksperti. Naftu nākotnē varētu aizstāt vēja parku enerģija, saules paneļi un hidroelektrostacijas, jo jau tagad atjaunīgā enerģija kļūst pa visstraujāk augošo enerģijas avotu vēsturē.

BP ziņojumā norādīts, ka pasaules naftas pieprasījums savu augstāko punktu varētu būt sasniedzis 2019.gadā, un turpmāk iespējami trīs scenāriji. Trešajā scenārijā prognozēts, ka progress pagaidām stāvēs uz vietas, un naftas pieprasījums šogad būs tāds pats kā 2019.gadā.

BP pārstāvji skaidrojuši, ka šie secinājumi palīdzēs kompānijai labāk izprast mainīgo enerģētikas vidi un ļaus attīstīt plānus, lai kļūtu par nulles līmeņa kompāniju līdz 2050.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts, pēc attīstītāju vārdiem, šobrīd energoefektīvākais industriālais parks Latvijā - 23 000 kvadrātmetrus lielais «Lidostas Parks» Mārupes novada Saleniekos.

Parka projektētājs, būvnieks un attīstītājs ir uzņēmums «PICHE». «Lidostas Parka» izveidē investēti vairāk nekā 12 miljoni eiro, tā būvniecība noritēja pusotru gadu.

SIA «PICHE» valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns norāda: «Pateicoties tam, ka nodrošinām visas būvniecībā nepieciešamās daļas, sākot no arhitektiem līdz apsaimniekotājiem, varam ļaut kompānijām īsā laikā nonākt no idejas līdz telpām.»

«Lidostas Parku» raksturojot maksimāla energoefektivitāte: biroji un noliktavas ir aprīkoti ar LED apgaismojumu, nodrošinot līdz 80% zemākas elektrības izmaksas, un telpās nodrošināta vienmērīga temperatūra visā to augstumā. Parka būvniecībā izmantotas inovatīvas tehnoloģijas, tā noliktavas īpaši pielāgotas kravu iekraušanai, paletes iespējams noliktavās kraut līdz pat griestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Energoceltnieks 2019. gadu noslēdzis ar 62,8 miljonu apgrozījumu

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums "Latvijas Energoceltnieks" 2019. gadu noslēdzis ar apgrozījumu 62,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 56,9 miljoni eiro. Pērn "Latvijas Energoceltnieks" 35% no sniegtajiem pakalpojumiem eksportēja uz ārvalstīm.

Nozīmīgākie eksporta tirgi bija Vācija, Zviedrija un Somija.

Pērn nozīmīgākais realizētais projekts Latvijā bija Kurzemes Loka izbūve, pilnībā izbūvējot jaunu gaisa elektropārvades līniju posmā Rīga – Ventspils.

Lielākie būvniecības uzņēmumi 2019. gadā 

Pērn būvkompānijas īstenojušas daudzus nozīmīgus publisko pasūtījumu un privātos projektus,...

Savukārt starp nozīmīgākajiem ārvalstu projektiem minams darbs pie elektrotīklu atjaunošanas Hamburgā. Telekomunikāciju jomā uzņēmums darbojās vairākos lielos projektos dažādos Vācijas reģionos, kur tiek veidota optiskās šķiedras pasīvās platjoslas infrastruktūra. Analogs projekts vairākos posmos tiek realizēts arī Latvijā pēc LVRTC pasūtījuma.

"Šogad esam uzsākuši vairākus nozīmīgus projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Profesionāli interesants ir darbs Zviedrijas lielākajā vēja enerģijas stacijā, kurā 50 kilometru garumā ieguldīsim 33kV kabeļlīnijas un savienosim vēja ģeneratorus ar apakšstaciju. Projekts ir izaicinošs, jo vēja parks atrodas kalnainā vietā ar dažādiem zemes slāņiem, kas mūsu darbu padara īpaši sarežģītu. Vācijas Mecklenburg Vorpommern federālajā zemē strādāsim pie optiskā tīkla sakaru kanalizācijas izbūves 400 kilometru garumā. Savukārt Latvijā šobrīd strādājam ar projektiem Rīgas TEC un Rīgas HES," norāda "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

"Latvijas Energoceltnieks" šobrīd nodrošina darba vietas vairāk nekā 600 cilvēkiem. Uzņēmums pērn darba spēka nodokļos valsts budžetā veica maksājumus 5,2 miljonu eiro apmērā.

"Latvijas Energoceltnieks" ir daļa no būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Šobrīd grupas uzņēmumos strādā vairāk nekā 1500 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 10 mēnešos (janvāris – oktobris) elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas 16 elektrostacijām, kas esot ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 24 milj. EUR, informē Ekonomikas ministrija.

Dažādu pārbaužu rezultātā šā gada 10 mēnešos elektrostacijām kopumā izteikti 176 brīdinājumi; 22 elektrostacijām veikta pārkompensācijas izvērtēšana un pieņemti 8 lēmumi saistībā ar pārkompensācijas novēršanu, kā arī pieņemti 58 lēmumi par elektrostacijām noteiktā elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjoma samazināšanu.

Šogad elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas šādām elektrostacijām: AS REMARS-RĪGA, ZS JAUNDZELVES, SIA «Energolux», SIA TUKUMS DH (Tulpju ielā 2A un Tulpju iela 2), SIA Gaujas HES, ZS «Rukaišu HES», SIA «Vadakstes HES», SIA «Dobeles enerģija» (Dzirnavu ielā), SIA «ROJAS SILTUMS», SIA «Ilpeks», ZS «Kalna - Rusuļi» Kalna dzirnavu HES, ZS «Kalna - Rusuļi» Lejas dzirnavu HES, SIA «GEOPOWER», SIA «Zaļās enerģijas aģentūra» un AS «International Investments».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē – sevišķi Eiropā - topot lieliem plāniem saistībā ar klimata mērķiem, vairāki sektori saskaras ar arvien lielāku sabiedrības un investoru skepsi.

Pie tā saucamā grēku biznesa tradicionāli tiek pieskaitītas tabakas, alkohola, azartspēļu un ieroču kompānijas. Tomēr morāli vēl pat nepopulārāka varētu būt kļuvusi naftas industrija, nemaz nerunājot par oglēm. Vēl var paspekulēt, ka nākamā lieta, kas pievienosies lielākajiem mūsdienu grēkiem, būs cukura patērēšana.

Kopumā ekspertu teiktais liek domāt, ka nākotnē visam tam biznesam, kas tiks atzīts par dabai nedraudzīgu, var nākties saskarties ar lielākām barjerām un pat grūtībām tikt pie daudzmaz lēta finansējuma. Šādu biznesu riskantāku padara vēl tas, ka tas būs atkarīgs no politiķu lēmumiem, un pagaidām uzņemtais kurss šajā ziņā izskatās daudzmaz skaidrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ārvalstu investori brīdina: Atjaunojamo energoresursu ražošanas nozare tiks likvidēta

DB, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas ražošanā (AER) ieguldījumus veikušie ārvalstu investori vērsušies pie augstākajām Latvijas valsts amatpersonām, brīdinot par sekām, kas apdraud Latvijas klimata mērķu sasniegšanu enerģētikas jomā, ja nozarei tiks likvidēts valsts atbalsts un pieņemti "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā".

Astoņu ārvalstu investoru kompāniju pārstāvji 31. augustā vērsušies pie prezidenta, ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām.

Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

"Kurš saprātīgs privātais investors vēlēsies veikt investīcijas Latvijā, īpaši AER nozarē, redzot attieksmi un rīcību, ko demonstrē Latvijas politiķi un atbildīgās amatpersonas šodien?" valsts amatpersonām jautā investori. Uzņēmumi norāda, ka tiesisko regulējumu normas nozarē ir mainītas jau 11 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Piche netālu no starptautiskās lidostas Rīga iegādājies zemes gabalu vairāk nekā divu miljonu eiro vērtībā, lai būvētu tur noliktavu, ražošanas un biroju telpu komplekss GREEN PARK, informē uzņēmumā.

Būvniecības procesā īpaša uzmanība tiks pievērsta ēkas maksimālai energoefektivitātes nodrošināšanai un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai, lai maksimāli samazinātu telpu īrnieku mēneša izmaksas.

«Daudzi uzņēmumi arvien biežāk izvēlas tieši industriālos parkus ražošanas telpu vai noliktavu izveidei. Šādi parki nodrošina modernu infrastruktūru un apsaimniekošanas pakalpojumus. Turklāt telpas iespējams izbūvēt atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai, kā arī pielāgot to lielumu izaugsmes prognozēm. GREEN PARK tiks izmantots jaunākās paaudzes programmējams LED apgaismojums, vēja turbīnas, saules paneļi, apkure un dzesēšanas sistēma ar siltajām sienām, kā arī citas jaunākās tehnoloģijas, līdz ar to tas būs energoefektīvākais industriālais parks Latvijā,» uzskata SIA Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar noslēdzošā trešā posma pabeigšanu atklāts Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts «Kurzemes loks,» informē AS Augstsprieguma tīkls pārstāve Aija Ikstena.

«Esam gandarīti par sekmīgu projekta pabeigšanu plānotajos termiņos, ievērojot visaugstākās būvniecības kvalitātes un līdz ar to – arī elektroapgādes drošuma prasības. Šis ir būtisks solis elektroapgādes drošuma uzlabošanā, un tas dos iespēju pārvades tīklam pieslēgt ne tikai jaunus patērētājus, bet arī jaunus elektroenerģijas ražotājus Kurzemē, kur ir ievērojams vēja enerģijas attīstības potenciāls,» norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

«Kurzemes loks ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, tas ir kā liela automaģistrāle, kas atrodas uz šiem gaisa elektrolīnijas balstiem. Tā nodrošinās, ka nākotnē, mūsu ekonomikai attīstoties un elektrificējoties, mums būs iespējas nodrošināt arī papildu slodzes, tai skaitā atjaunojamo energoresursu projektus. Liels darbs padarīts, paldies visiem, kas strādājuši pie šī projekta īstenošanas,» uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru