Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Vēl vietās, kur nav centralizētās siltumapgādes, energoresursu efektīvāku izmantošanu var nodrošināt ar moderniem un efektīviem siltumsūkņiem. Zaļais kurss nozīmēs arvien vairāk elektrības saražot no vēja un saules. Vienlaikus šai enerģijas ieguvei no vēja un saules ir jābūt ekonomiski pamatotai.

Protams, visām ES dalībvalstīm nebūt nav vienādas starta pozīcijas, un līdz ar to katrai valstij būs savs rīcības plāns, piemēram, Polijai, kurā joprojām būtisks daudzums elektroenerģijas tiek saražots, izmantojot pašu iegūtās akmeņogles, kas sociālekonomiski ir ļoti sensitīvs aspekts. Latvija uz vispārējā ES fona var lepoties ar ļoti zaļu elektroenerģiju, kuras mugurkauls ir Daugavas HES kaskāde (Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas). Protams, atkarībā no nokrišņiem (ūdens daudzuma) zaļās elektroenerģijas apmērs Latvijā svārstās no 40 līdz 60%, kura sasniegšanai citām valstīm ir nepieciešami daudzi gadi.

Latvija negatavojas apstāties pie sasniegtā, tādēļ aktīvi strādā ne tikai vēja un saules enerģijas izmantošanas izpētē, bet ar mērķi efektīvāk izmantot Daugavas HES kaskādi. Latvenergo sistemātiski veic HES rekonstrukciju – veco turbīnu nomaiņu pret jaunām, ar kurām var saražot ievērojami vairāk elektroenerģijas. Salīdzinājumam – Pļaviņu HES jauda sākotnēji bija 825 MW, bet pēc turbīnu rekonstrukcijas būs jau vairāk nekā 920 MW, tas nozīmē – ar to pašu ūdens daudzumu stundā iespējams saražot par teju 100 MWh vairāk.

Vai Latvijā saules paneļi elektroenerģijas ražošanai ir ekonomiski pamatoti?

Pēdējo gadu laikā ir palielinājusies gan saules paneļu pieejamība, gan arī darbības efektivitāte, līdz ar to saules paneļu uzstādīšana kļūst ekonomiski pamatota. Kopumā Latvenergo Baltijā ir viens no līderiem saules paneļu izvietošanā, tie kopumā uzstādīti vairāk nekā 1000 klientu (gan uzņēmumiem, gan privātpersonām). Latvijā lielākie šādu saules paneļu uzstādītāji ir piena produkcijas ražotājs AS Preiļu siers un bērza saplākšņa produkcijas ražotājs SIA Troja.

Ražotāji šo zaļo elektrību izmantos savā ražošanā, turklāt par to nesaņemot valsts atbalstu obligātās iepirkuma komponentes veidolā. Tiesa, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko novietojumu, šo saules paneļu efektivitāte gadā būs ap 10–11%, jo tie ražos enerģiju tad, kad spīd saule. Kamēr nav milzīgu elektroenerģijas uzkrāšanas bateriju, uzņēmējiem būs nepieciešamība to iegādāties arī no elektroenerģijas tirgotājiem, izmantojot publisko elektrisko tīklu. Latvijā pašlaik valsts atbalsta saules paneļu uzstādīšanai nav, bet tāds joprojām ir Lietuvā, savukārt Igaunijā atbalsta periods ir beidzies. Latvenergo ir īstenojis projektus saules enerģijas parku uzstādīšanai gan Lietuvā, gan Igaunijā. Lietuvā, Klaipēdas rajonā, vairāk nekā 4 ha platībā ir tapis (ekspluatācijā nodots 2021. gada martā) saules paneļu parks, kurā izvietoti 4410 saules paneļi ar 1,5 MW lielu kopējo jaudu.

Savukārt Igaunijā, Mārjamā pašvaldībā, tiek būvēta 250 kW saules elektrostacija, kurā būs izvietoti 1000 paneļi. Ziemeļu kaimiņvalstī interese par saules paneļiem būtiski samazinājās pēc tam, kad tika izsmelts Igaunijas valdības atvēlētais atbalsts. Lai arī ir stereotips, ka saules paneļus elektroenerģijas ražošanai var likt uz jebkura jumta, tomēr tas neatbilst patiesībai, tāpēc uz visu ražotņu, noliktavu un dzīvojamo māju jumtiem šādus paneļus izvietot nebūs iespējams.

Vai plānojat iesaistīties elektroenerģijas ražošanā, izmantojot vēju?

Daudzus gadus vēja elektrība attīstījās, tikai pateicoties valstu atbalsta mehānismiem, un vīzija par vēja turbīnu cenu kritumu jau kļūst par realitāti, līdz ar to vēja staciju ražotās elektrības cena tuvojas vidējam elektroenerģijas cenu tirgus līmenim, kas ļauj tās ražotājiem iztikt bez atbalsta. Vēl viens būtisks faktors – vēja elektrība ir pakļauta tā saucamajam kanibalizācijas riskam, proti, kad vēja stiprums ir patiešām spēcīgs un ģeogrāfiski plašā apgabalā, tad elektroenerģija tiek ražota visa reģiona vēja stacijās.

Tādā situācijā saražotās elektrības vienlaikus ir daudz, enerģijas cena biržā kļūst zema, un valstīs ar lielu atbalstu (subsīdiju) šāda elektrība tiek pārdota pat ar piemaksu. Pagājušā gada laikā Latvija ir divas reizes pieredzējusi negatīvu elektrības cenu, kas, protams, vēja staciju īpašniekiem pasliktina finanšu rādītājus.

Neskatoties uz izaicinājumiem, Latvenergo dažādās attīstības stadijās un vērtēšanā ir ieceres gan attiecībā par vēja parku izveidi uz sauszemes, gan arī tālākā perspektīvā – Baltijas jūrā. Jāņem vērā, ka tagad jūrā vēja parku izveide ir ievērojami dārgāka par tāda paša parka izveidi uz sauszemes. Paies vairāki gadi, līdz šādi vēja parku projekti jūrā varētu atmaksāties bez subsīdijām – valsts atbalsta – obligātās iepirkuma komponentes vai līdzīgā formā.

Tomēr jebkurā gadījumā jāatceras, ka elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem – ūdens, saules, vēja – var saražot tikai tad, kad šie resursi ir pieejami. Tieši tāpēc ir jābūt vēl kaut kam, kas elektroenerģiju varētu nodrošināt pastāvīgi. Norvēģijā, piemēram, tiek īstenota ūdens uzkrāšana, arī Latvenergo Daugavas hidroelektrostacijās var uzkrāt ūdeni, tomēr uzkrājuma pietiek tikai divām – trim dienām.

Tieši tāpēc pagaidām labākā alternatīva ir dabasgāze, kuru varam izmantot modernizētās TEC, kas var nodrošināt visu Latviju ar elektroenerģiju. Nākotnē lielas cerības tiek saistītas ar liela apmēra enerģijas uzkrāšanu, kad ir daudz vēja, saules, kuru ražotā enerģija tiek iegūta un uzkrāta līdz patēriņa nepieciešamības brīdim. Proti, saules un vēja elektroenerģija tiktu pārvērsta ūdeņradī un no šīs vielas pārvērsta par elektrību tad, kad tā nepieciešama.

Problēma slēpjas ūdeņraža ieguves tehnoloģijās (savulaik tā tehnoloģiski bija arī Latvenergo TEC sistēmā), kuras būtībā nav mainījušās, līdz ar to iegūtā produkta cena šobrīd nav ekonomiski saprātīga, ar ko varētu konkurēt tirgū. Zinātnieki pie ūdeņraža jautājumiem strādā, bet prognozes par to, kad tehnoloģijas ļaus nonākt līdz tirgum pieņemamam cenu līmenim, ir ļoti lielā amplitūdā (tuvākā, ka tas notiks jau 2023. gadā, bet tālākā – 2035. gadā). Laiks rādīs, kad process – elektrība–ūdeņradis– elektrība – iegūs pašizmaksu, kad tam vairs nav nepieciešams nekāds valsts atbalsts, kā tas pēdējo gadu laikā ir noticis ar elektroenerģijas ieguvi no vēja un saules.

Vai ES Zaļais kurss pieļauj elektroenerģijas ieguvei izmantot atomstacijas, kā to dara daudzas ES dalībvalstis?

Latvijā šī tēma nav aktuāla ne tikai tāpēc, ka padomju laiku iecere par AES izveidi Pāvilostā tā arī palika idejas līmenī, bet arī tāpēc, ka šeit dzīvojošajiem joprojām atmiņā ir notikums pirms 35 gadiem Černobiļā (pirms 10 gadiem arī Fukušimā). Savukārt pasaulē un arī Eiropā arvien aktīvāk diskutē par atomstacijām, it īpaši attiecībā par jaunā tipa modulārajām (standartizēti būvētajām) AES.

Visticamāk, būs vajadzīgi vairāki gadi, lai tādas varētu tikt ražotas nevis eksperimentālā līmenī, bet gan masveidā. Varbūt pārsteidzoši, bet 2021. gada aprīlī Igaunijas valdība izveidoja atomenerģijas darba grupu, lai ziemeļu kaimiņvalstī virzītu ideju par mazas, modulāras AES projekta īstenošanu.

Vai ES Zaļais kurss nesadārdzinās elektroenerģijas cenu?

Elektroenerģijas cenu amplitūda pat 24 stundu laikā var piedzīvot ļoti būtiskas svārstības no 0 līdz 100 eiro/MWh, nemaz nerunājot par mēnesi vai ceturksni. Būtībā šogad cenas pieaugušas visiem energoresursiem, jo bija salīdzinoši garāka ziema. Enerģētikas kompānijas ir spiestas rēķināties ar CO2 izmešu (kas jāmaksā par fosilo resursu izmantošanu) kvotu cenām tirgū, jo 100% visu saražot no atjaunojamajiem resursiem pašlaik vēl nav iespējams.

Lai arī 2021. gads ir tikai pusē, CO2 izmešu kvotas cena jau ir dubultojusies, un tā ietekmē arī elektroenerģijas cenas tirgū. CO2 izmešu kvotas cena ir viens no mehānismiem, ar ko Eiropa cenšas ekonomiski uzņēmējus motivēt pāriet uz atjaunojamiem resursiem. Prognozēju, ka šis process turpināsies

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 5. līdz 9. septembrim AS Latvenergo un biedrība Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris rīko Enerģētikas hakatonu, kura laikā ikvienam interesantam būs iespēja iesaistīties jaunu rīku radīšanā un pretendēt uz 5000 eiro naudas balvu.

Hakatona organizatori pašlaik uzstādījuši trīs galvenos izaicinājumus, ar ko plānots strādāt pasākuma laikā. Pirmais no tiem ir saistīts ar programmas radīšanu, kas ļautu piekļūt vairāku ražotāju invertoriem, klientu saules moduļu datus integrējot Elektrum mājaslapā un mobilajā aplikācijā. Otrais izaicinājums ir uzlādes staciju stāvvietu kontroles rīka izveide, kas varētu uzlabot stāvvietu pareizu lietošanu un to pieejamību elektromobiļu uzlādei, bet trešais - risinājums, kas palīdzētu mājsaimniecībām analizēt elektroenerģijas patēriņu, identificējot patēriņa veidotājus.

Hakatonam pieteikties aicināti gan informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi, datu analītiķi un programmētāji, gan IT studenti un citi interesenti, atzīmē organizatori. Hakatons piecu dienu garumā norisināsies tiešsaistē, taču 9.septembrī visiem dalībniekiem būs iespēja tikties klātienē, Impact Hub Liepāja telpās. Detalizēta informācija par pasākumu un reģistrācijas anketa atrodama Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera mājaslapā, kā arī klastera Facebook profilā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs atstājis amatu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Cikmačs darbu "Latvenergo" sāka 2018.gadā valdes locekļa un tehnoloģiju un atbalsta direktora amatā. Vēlāk pildīja arī ražošanas direktora pienākumus, savukārt kopš 2021.gada bija valdes loceklis un attīstības direktors.

LETA iepriekš ziņoja, ka Cikmačs nolēmis neturpināt darbu uzņēmuma valdē pēc esošo pilnvaru termiņa beigām. No oktobra Cikmačs sācis pildīt galvenā tehnoloģiju vadītāja amatu starptautiskā privātā sektora uzņēmumā.

"Latvenergo" pārstāvji informēja, ka Cikmačs uzņēmumā ieguldījis darbu un zināšanas ilgtspējas un atjaunīgās enerģijas izmantošanas jomās atbilstoši darbības stratēģijai 2022.-2026.gadam jeb Izaugsmes stratēģijai, kuras izveidē ir aktīvi piedalījies. Viņa vadības laikā ir izveidota spēcīga komanda, kas izbūvējusi elektroauto uzlādes tīklu "Elektrum Drive", sākta atjaunīgās enerģijas jaudu izveide, būvējot jaunus "Latvenergo" saules parkus un uzsākot lieljaudas vēja parku attīstības projektus, kā arī veikta zaļā ūdeņraža ražošanas pētniecība. IT jomā ieviesti ražotņu digitalizācijas risinājumi un darbības nepārtrauktība, kā arī sekmīgi pārvarēti pēdējo gadu lielākie izaicinājumi Covid-19 apstākļos un kiberdrošībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu valsts kapitālsabiedrību a/s Latvenergo un a/s Latvijas valsts meži kopuzņēmums SIA Latvijas vēja parki, investējot ap 980 milj. eiro, varētu saražot 2,4 TWh elektroenerģijas, kas nodrošinātu vairāk nekā 30% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa pērn.

Elektroenerģijas cenas šogad pārspēj vienu rekordu pēc otra un jaunas, atjaunojamos energoresursus izmantojošas stacijas ir ļoti nepieciešamas, jo īpaši, ja Eiropas Zaļais kurss paredz slēgt elektrības un siltuma stacijas, kurās kā izejvielu izmanto degslānekli un ogles. Tiesa, līdz pirmajai kWh, ko saražotu SIA Latvijas vēja parki, būs vēl pāris gadi jāpagaida.

Jaunizveidotā kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko norādīja, ka pašlaik svarīgākais uzdevums ir veikt visa veida izpētes darbus, piemēram, izmērīt vēja stiprumu konkrētās potenciālajās vēja parku atrašanas vietās, izpētīt putnu un sikspārņu populācijas un atrast pievilcīgākās – izdevīgākās vēja parku izvietošanas vietas. Un tikai pēc tam varētu sākties reāli vēja parku izveides darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas enerģētikas milžu – AS Latvenergo, Ignitis Group un Enefit Green – investīcijas atjaunojamo energoresursu (AER)projektos Latvijā tuvāko gadu laikā varētu pārsniegt vienu miljardu eiro, liecina uzņēmumu sniegtā informācija.

Līdz 2030. gadam Latvenergo kopējo vēja un saules elektrostaciju jaudu savā portfelī Latvijā plāno palielināt līdz 2,3 gigavatiem (GW), Ignitis Group nākamo septiņu gadu laikā mūsu valstī iecerējis palielināt savu atjaunojamās enerģijas resursu projektu portfeli līdz 1,3 GW, savukārt Enefit Green pašlaik lemj par investīciju veikšanu divu saules parku būvniecībā ar kopējo jaudu 17 megavati (MW). Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru tīkla (European Network of Transmission System Operators for Electricity) dati liecina, ka šī gada 4. janvārī Latvijā bija uzstādīts 165 MW vēja un 63 MW saules jaudas. Vēl 1609 MW jaudas bija pieejami mazajās un lielajās hidroelektrostacijās (HES), 177 MW – biomasas koģenerācijas stacijās, bet 1157 MW – dabasgāzes koģenerācijas stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" padome otrdien, 16.novembrī, iecēlusi kompānijas valdi jaunā sastāvā, valdes priekšsēdētāja amatā ieceļot Mārtiņu Čaksti, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus par valdes locekļiem no jauna iecelti Dmitrijs Juskovecs un Harijs Teteris, bet darbu valdē turpinās Guntars Baļčūns un Kaspars Cikmačs. Jaunie valdes locekļi darbu sāks 2022.gada 3.janvārī.

"Latvenergo" pārstāvji min, ka D.Juskovecs būs kompānijas komercdirektors, bet Teteris būs atbildīgs par "Latvenergo" ražošanas virzienu.

M.Čakste, D.Juskovecs un H.Teteris darbam "Latvenergo" valdē ir izvēlēti publiski izsludinātā kandidātu atlases konkursā.

"Latvenergo" valdes locekļi amatos iecelti uz piecu gadu termiņu.

"Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts norāda, ka "Latvenergo" valdei būs ne tikai jāturpina virzība uz ambiciozajiem mērķiem pašmāju un kaimiņvalstu tirgos, bet atbilstoši koncerna vispārējam stratēģiskajam mērķim jāpalielina "Latvenergo" koncerna vērtība, ekonomiski pamatoti attīstot un nodrošinot preces un pakalpojumus enerģijas un ar to saistītu biznesu vērtību ķēdēs un efektīvi pārvaldot valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad galveno profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu devumu enerģētikā saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta (CFI) vadošais pētnieks Jānis Kleperis, informē AS "Latvenergo" pārstāvji.

Latvijas zinātnieki 24.reizi saņem Gada balvas enerģētikā. "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) pasniedz Gada balvu zinātniekiem, lai veicinātu nozares un zinātnes attīstību, izceltu izcilu jauno zinātnieku veikumu vai mūža devumu enerģētikā.

J.Kleperis savu akadēmisko un zinātnisko darbību ir veltījis ūdeņraža iegūšanas un uzkrāšanas tehnoloģiju pētījumiem Latvijas enerģētikai. Nodarbojies ar ūdeņraža īpašību un mijiedarbības pētījumiem jau no LU CFI pirmsākumiem, izveidojis un vadījis Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratoriju, kas, paplašinoties pētījumu laukam, tika pārdēvēta par Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratoriju. Valsts pētījumu programmās "Enerģētika" darbojas kopš to izveides un šobrīd realizētajā programmā tiek vadīta darba paka "Ūdeņraža ieguves tehnoloģiju izvērtējums atkarībā no resursa, energopatēriņa, izmaksām, elastības un paplašināšanas iespējām".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ AS "Latvenergo" elektromobilitātes pakalpojumiem ievieš zīmolu Elektrum Drive visās Baltijas valstīs.

Sadarbībā ar jauno zīmolu iespēju veidot savu individuālo uzlādes staciju un vienlaikus gūt papildu ienākumus šobrīd izmanto jau 15 uzņēmumu ar 50 uzlādes pieslēgpunktiem.

Latvijas uzņēmēji ir saskatījuši elektromobilitātes pakalpojumos sava biznesa attīstību un jaunu peļņas iespēju, liecina Elektrum līdzšinējā pieredze, attīstot uzlādes tīklu sadarbībā ar partneriem. Lai atbalstītu uzņēmēju interesi un veicinātu uzlādes vietu pieaugumu, Elektrum Drive piedāvā uzņēmumu, kuri gatavojas ieviest elektromobilitātes risinājumus, vajadzībām pielāgotus risinājumus.

Uzņēmēji var saņemt ienākumus no visām veiktajām uzlādēm, izbūvējot uzlādes un nomājot Elektrum Drive pakalpojumu vai arī investīcijas uzlādes vietas izbūvē veic Elektrum Drive, daloties ar uzlādes gūtajiem ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies nominācijas komisijas darbs konkursā uz AS "Latvenergo" valdes locekļu amatiem, informē uzņēmumā.

Nominācijas komisija ir novērtējusi kandidātu stratēģisko redzējumu, plānošanas un organizēšanas prasmes, orientāciju uz rezultātu, lēmumu pieņemšanu, pozitīvu attiecību veidošanas kompetences, darbinieku attīstīšanas, komandas vadīšanas prasmes, pārmaiņu vadīšanas pieredzi, orientāciju uz attīstību, prezentēšanas prasmes, kā arī veikusi reputācijas risku novērtējumu.

Nominācijas komisija balsojumā 2021. gada 31. maijā uzņēmuma padomei apstiprināšanai amatā izvirzījusi kandidātus ar augstākajiem novērtējumiem katrā amata pozīcijā: trīs kandidātus uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatam, divus kandidātus valdes locekļa (atbildība par ražošanu) amatam un trīs kandidātus valdes locekļa ( atbildība par komercdarbību) amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" padome par uzņēmuma pagaidu valdes locekli iecēlusi Uldi Mucinieku, kurš darbu sāks š.g. 1. februārī un šī amata pienākumus pildīs līdz valdes pastāvīga sastāva izveidei, informē uzņēmums.

Līdz ar to AS "Latvenergo" valde strādās šādā sastāvā - AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns, valdes locekļi Kaspars Cikmačs, Arnis Kurgs un Uldis Mucinieks.

U.Mucinieks ir ieguvis uzņēmējdarbības vadības maģistra grādu Rīgas Ekonomikas Augstskolā, kā arī jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Kopš 2015. gada U.Mucinieks ir pievienojies "Latvenergo" komandai kā Pārdošanas direktors, savukārt kopš 2020. gada novembra veic AS "Latvenergo" Komercdirektora pienākumus. U.Mucinieks veic arī meitas uzņēmumu "Elektrum Lietuva" UAB un "Elektrum Eesti" OU padomes priekšsēdētāja pienākumus. Viņa vadībā ir īstenota koncerna darbības uzsākšana vairākos jaunos biznesa segmentos - dabasgāzes tirgū, saules paneļu un citu energotehnoloģiju tirdzniecībā, kā arī Lietuvas elektroenerģijas mājsaimniecību tirgū, kas nodrošina Latvenergo koncerna darbības izaugsmi Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi lielākā siltuma akumulācijas tvertne Baltijā - AS "Latvenergo" TEC-2 teritorijā Aconē Rīgā, kas īstenota ar Kohēzijas fonda un CFLA līdzfinansējumu, informē AS "Latvenergo".

Kopējās projekta investīcijas 7,9 miljoni eiro (ES līdzfinansējums līdz 2,3 mlj eiro).

Apjomīgā, modernā un mūsdienīgā iekārta optimizēs TEC-2 darbību, nodrošinās primāro energoresursu ietaupījumu un samazinās ogļskābo gāzu emisiju, palielinās Rīgas siltumapgādes drošumu, nodrošinās zemāku siltuma un elektroenerģijas cenu. Ieguvēji no tās ir sabiedrība, valsts un "Latvenergo", veicinot mūsu enerģētisko konkurētspēju.

Lai palielinātu AS "Latvenergo" TEC efektivitāti un elastīgumu, 2019.gada rudenī tika uzsākta siltuma akumulācijas tvertnes būvniecība, kas sekmīgi noritēja arī Covid-19 pandēmijas laikā, nododot to ekspluatācijā šī gada aprīlī. Tā ir Baltijas valstīs lielākā akumulācijas tvertne, un tās 18 tūkstošu kubikmetru lielais apjoms sekmēs TEC-2 izmantošanu koģenerācijas režīmā, kas pozitīvi ietekmē elektrības cenu ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Latvenergo administratīvās ēkas Rīgā, Brieža ielā 12, darbu sācis Baltijas valstīs jaudīgākais elektroauto uzlādes laukums, informē uzņēmums.

Elektrum Drive stacijā ir 11 publisko uzlādes pieslēgvietu, no kurām četras ir t.s. īpaši ātrās pieslēgvietas ar uzlādes jaudu līdz 150 kW (kilovati).

Eiropas Savienības izaicinājums līdz 2030. gadam ir nodrošināt adekvātu uzlādes tīklu strauji augošā elektroauto tirgū. Pēdējos gados tas ir īpaši palielinājies, ņemot vērā arī mērķtiecīgo virzību uz klimata neitralitāti. Eiropas Parlamentā tiek virzīts priekšlikums par jaunu iekšdedzes auto tirdzniecības izbeigšanu 2035. gadā – tātad jau drīz jaunu auto tirgū būs tikai elektriskās automašīnas.

Turpinot kvalitatīvi attīstīt Latvijā elektroauto uzlādes tīklu, AS Latvenergo zīmola Elektrum Drive uzlādes stacija pie Latvenergo galvenās ēkas ir kļuvusi arī par galveno Latvijā un jaudīgāko Baltijā. Šobrīd tajā vienlaikus abās ēkas pusēs (iebrauktuves no P.Brieža un Mednieku ielas) var uzlādēt 11 elektroautomobiļu, izmantojot arī četras īpaši ātrās 150 kW uzlādes vietas. Īpaši ātrā uzlādes stacija var veikt pilnu automašīnas uzlādi ar 50 kWh ietilpības bateriju vidēji 15 minūšu laikā ar nosacījumu, ka uzlāde tiek veikta no 5 % līdz 85 %, un auto pārējie parametri spēj uzņemt šādu uzlādes jaudu. Ja ierasti ātrajās uzlādes stacijās uzlādi var veikt tikai viens transporta līdzeklis, tad Elektrum Drive uzlādes stacijās to vienlaicīgi varēs veikt divi auto ar uzlādes ātrumu līdz 75 kWh. Šādas uzlādes vietas ir jauns pakalpojums Latvijas uzlādes tīklos un padara uzlādes pakalpojumus pieejamākus vairākiem lietotājiem. Šis uzlādes laukums tagad nodrošina iespēju uzlādēt 3 pieslēgvietās līdz 150 kW CCS un vienā ar 150 kW Chademo spraudni, vienā vietā 50 kW Chademo/CCS, un 2 pieslēgvietās 22 kW maiņstrāvas uzlādi. Kā arī ēkas otrā pusē, Mednieku ielā, papildus izveidotas vēl četras 22 kW maiņstrāvas pieslēgvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna mātesuzņēmuma "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 1,084 miljardi eiro, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 276,849 miljoniem eiro.

Kā norāda "Latvenergo", būtiskākā ietekme uz Latvenergo finanšu un darbības rezultātiem 2023.gada deviņos mēnešos joprojām saglabājas no 2023.gada pavasarī pieredzētā ražošanas pieauguma Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kur izstrādāts pēdējo 20 gadu laikā lielākais elektroenerģijas apjoms deviņu mēnešu periodā.

Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" koncernā tika saražota 3971 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, un tas ir par 46% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 72,9% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,6 reizes - līdz 183,417 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 208,812 miljoni eiro, kas ir pieaugums 2,6 reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gadā Eiropa pakāpeniski atteicās no Krievijas gāzes, kas ietekmēja ne vien dabasgāzes, bet arī citu energoresursu piegādes, veicinot to cenu kāpumu.

Pērn "Nord Pool" sistēmas elektroenerģijas vidējā cena bija 2,2 reizes augstāka un sasniedza 136 eiro par megavatstundu (MWh). Tas notika, ņemot vērā, ka dabasgāzes cena 2022.gadā bija gandrīz trīs reizes augstāka, pārsniedzot 132 eiro par MWh. Latvijā elektroenerģijas cena pieauga 2,5 reizes, augustā sasniedzot vēsturisko mēneša vidējās cenas rekordu un pārsniedzot 467 eiro par MWh. Savukārt emisiju kvotu vidējā cena bija 81 eiro par tonnu, kas ir par 53% augstāka nekā 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē

LETA, 07.10.2021

"Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvenergo" ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē, sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš norādīja, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš veido apmēram septiņas teravatstundas. Vienlaikus "Latvenergo" pēdējo piecu gadu laikā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražoja 2,7 teravatstundas gadā, bet termoelektrostacijās (TEC) - apmēram divas teravatstundas.

"Līdz ar to ir redzams, ka "Latvenergo" saražo mazāk nekā ir Latvijas patēriņš, un stratēģiskais skatījums ir šo situāciju mainīt, kā arī dot savu pienesumu Latvijas eksporta apmēru palielināšanā. Mūsu ambīcijas ir saražot vairāk nekā Latvijas patēriņš," teica Baļčūns, piebilstot, ka "Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada laikā Elektrum elektroauto uzlādes tīkls ir izaudzis līdz 90 pieslēgvietām, bet nākamgad plānots sasniegt 230 pieslēgvietas visās Baltijas valstīs.

Lielākā daļa pašreizējo uzlādes staciju ir Rīgā, taču uzlādes vietas ir izveidotas arī lielākajās Latvijas pilsētās.

Elektroauto uzlādes iespējas novērtē arī uzņēmēji, kopā ar Elektrum izveidojot tās savā īpašumā esošajos objektos. Kopā ar partneri ir izbūvētas 34 pieslēgvietas, savukārt Elektrum Drive pakalpojuma noma ir pieslēgta 10 pieslēgvietās.

"Nostiprinoties Latvijā, savu tīklu turpināsim attīstīt ne tikai vietēji. Ja šogad mūsu mērķis bija sasniegt vismaz 84 pieslēgvietas, un šo plānu esam pat pārsnieguši, tad nākamā gada plānos ir aktīvi strādāt ar pieslēgvietām Lietuvā un Igaunijā, kļūstot par Baltijas mēroga spēlētāju arī uzlādes tīkla jautājumos. Mūsu ambīcijas ir Baltijas valstīs izveidot tīklu ar 230 pieslēgvietām. Baltijā būs arī savs zīmola nosaukums – Elektrum Drive, ar kuru nākotnē, iespējams, bez uzlādes parādīsies arī citi produkti," – nākamā gada ambīcijas raksturo Kaspars Cikmačs, AS "Latvenergo" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo rekordaugsto peļņu varēja izmantot sadales tarifa kāpuma mazināšanai

LETA, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" darbojas tirgū un valstij ir jādod iespēja uzņēmumam pelnīt un augt, vienlaikus rekordaugsto peļņu varēja savlaicīgi prognozēt un izmantot sadales tarifa kāpuma mazināšanai, atzina banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka "Latvenergo" nav vienīgais valsts uzņēmums, kas dividendes no peļņas ik gadu iemaksā valsts budžetā. Tā ir Latvijā pieņemta prakse un valsts, kā akcionāra tiesības, lai arī ir bijušas bažas par negatīvo ietekmi uz investīcijām, ko ilgtermiņā var radīt regulāra peļņas izņemšanas no valsts uzņēmumiem. Tāpat "Latvenergo" peļņa ir iepriekš izmantota arī citiem mērķiem, piemēram, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu samazināšanai.

Tiešā veidā gan samazināt tarifus ir grūti, jo elektroenerģijas cenu nosaka tirgus un "Latvenergo" nav vienīgais tirgotājs Latvijā, norāda Āboliņš. Tāpat "Latvenergo" darbojas ne tikai Latvijā, bet visā Baltijas reģionā un daļa no lielās peļņas veidojas no eksporta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" jūras vēja parku attīstīšanā sadarbosies ar Vācijas energokompāniju "RWE", piektdien informēja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Kompānijā skaidro, ka sadarbība ar "RWE", kas ir pasaulē otra lielākā kompānija jūras vēja parku attīstīšanā un trešā lielākā kompānija Eiropā atjaunojamās enerģijas ziņā, sākta, lai veiksmīgi papildinātu ģenerācijas portfeli, veicinātu nacionālo klimata mērķu sasniegšanu un stiprinātu enerģētisko drošību.

Piektdien abas kompānijas parakstīja sadarbības memorandu, kas paredz strādāt pie tā, lai tuvākajos gados Baltijas jūrā izveidotu atkrastes vēja parku.

Čakste teica, ka atkrastes vēja parka izveidi plānots realizēt līdz 2030.gadam.

Viņš uzsvēra, ka Latvijai krasta līnija ir ļoti gara un vēja jaudas Baltijas jūrā ir krietni lielākas, nekā Latvija spēj pati patērēt, tāpēc tiks strādāts arī pie eksporta iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru