AS "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 72,9% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,6 reizes - līdz 183,417 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 208,812 miljoni eiro, kas ir pieaugums 2,6 reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gadā Eiropa pakāpeniski atteicās no Krievijas gāzes, kas ietekmēja ne vien dabasgāzes, bet arī citu energoresursu piegādes, veicinot to cenu kāpumu.

Pērn "Nord Pool" sistēmas elektroenerģijas vidējā cena bija 2,2 reizes augstāka un sasniedza 136 eiro par megavatstundu (MWh). Tas notika, ņemot vērā, ka dabasgāzes cena 2022.gadā bija gandrīz trīs reizes augstāka, pārsniedzot 132 eiro par MWh. Latvijā elektroenerģijas cena pieauga 2,5 reizes, augustā sasniedzot vēsturisko mēneša vidējās cenas rekordu un pārsniedzot 467 eiro par MWh. Savukārt emisiju kvotu vidējā cena bija 81 eiro par tonnu, kas ir par 53% augstāka nekā 2021.gadā.

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

AS "Latvenergo" jūras vēja parku attīstīšanā sadarbosies ar Vācijas energokompāniju "RWE", piektdien informēja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Kompānijā skaidro, ka sadarbība ar "RWE", kas ir pasaulē otra lielākā kompānija jūras vēja parku attīstīšanā un trešā lielākā kompānija Eiropā atjaunojamās enerģijas ziņā, sākta, lai veiksmīgi papildinātu ģenerācijas portfeli, veicinātu nacionālo klimata mērķu sasniegšanu un stiprinātu enerģētisko drošību.

Piektdien abas kompānijas parakstīja sadarbības memorandu, kas paredz strādāt pie tā, lai tuvākajos gados Baltijas jūrā izveidotu atkrastes vēja parku.

Čakste teica, ka atkrastes vēja parka izveidi plānots realizēt līdz 2030.gadam.

Viņš uzsvēra, ka Latvijai krasta līnija ir ļoti gara un vēja jaudas Baltijas jūrā ir krietni lielākas, nekā Latvija spēj pati patērēt, tāpēc tiks strādāts arī pie eksporta iespējām.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

AS "Rīgas siltums" (RS) no 2.oktobra plāno dubultot siltuma tarifu galvaspilsētā, liecina uzņēmuma pieteiktās tarifu izmaiņas.

Siltumenerģijas gala tarifu plānots palielināt no esošajiem 85,45 līdz 170,59 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Tarifa ietvaros būtiskākais kāpums plānots siltumenerģijas ražošanas komponentei - par 118%. No 2023.gada 15.augusta gala tarifā plānots nebūtisks samazinājums - par 51 centu.

"Spēkā esošā siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar dabasgāzes un pirktās siltumenerģijas cenu kāpumu," tarifa izmaiņas pamato RS.

Kā ziņots, 1.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem. Šiem tarifiem ir būtiska ietekme uz RS siltuma tarifu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

AS "Latvenergo" ieguvusi tiesības nākamos 10 gadus lietot sešu teravatstundu (TWh) ikgadējo jaudu Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālī regulārām piegādēm "Latvenergo" TEC, informē "Latvenergo" pārstāvji.

Uzņēmums, piedaloties "Klaipēdas nafta" rīkotajā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa ilgtermiņa jaudu piešķiršanas procedūrā, ir ieguvis tiesības turpmākos 10 gadus lietot Klaipēdas naftas termināļa sešas TWh ikgadēju jaudu dabasgāzes regulārām piegādēm "Latvenergo" TEC ražošanas un klientu drošai apgādei.

Skultes LNG terminālis varētu palikt tikai uz papīra  

Pirmais kuģis ar sašķidrināto gāzi Skultes ostā varētu tikt uzņemts 2024. gada...

Kā iepriekš skaidroja "Latvenergo" pārstāvji, šī gada ceturtā ceturkšņa Klaipēdas termināļa izsole parāda, ka pieprasījums pārspēj piedāvājumu četras reizes. Līdz ar to noteikumus jaudu iegūšanai diktē Klaipēda. Priekšroka jaudu iegūšanai būs uzņēmumiem, kas piedāvās ilgtermiņa (līdz 10 gadiem) līgumus. Paredzams, ka tiks izsolītas divas trešdaļas no kopējā Klaipēdas termināļa gada apjoma, un lielajiem klientiem būs iespējas izvēlēties gāzes izsūknēšanas datumu, kas ir kritiski svarīgi gada pirmā ceturkšņa apgādei.

Turklāt papildus jaudu iegūšanai šāds līgums "Latvenergo" dotu iespēju, sākot ar 2023.gadu, sākt iepirkt gāzi bez starpniekiem, tādējādi jau tagad iegūstot labākas cenas Latvijas ekonomikai.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Uzņēmumu reģistra komercreģistrā piektdien, 22.jūlijā, reģistrēts AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kopuzņēmums vēja parku attīstībai, liecina informācija "Firmas.lv".

Jaundibinātās kompānijas nosaukums ir SIA "Latvijas vēja parki".

Kompānijas pamatkapitāls ir divi miljoni eiro, tostarp 80% uzņēmuma kapitāldaļu pieder "Latvenergo", bet 20% - LVM.

"Latvijas vēja parku" statūtos norādīts, ka kompānija attīstīs jaunus stratēģiskās nozīmes vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavatu (MW), tostarp projektēs, izbūvēs un ekspluatēs ar to saistīto infrastruktūru uz Latvijas īpašumā esošām zemēm, kuru apsaimniekošanu veic LVM, un uz LVM īpašumā esošām zemēm, kuru apbūves tiesības ir ieguvis uzņēmums.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja ir Ilvija Boreiko, kura, pēc pēdējās publiski pieejamās informācijas, ir "Latvenergo" vēja un saules parku attīstības direktore, bet valdes locekle ir juriste, konkurences tiesību eksperte Zane Norenberga, kura ir arī SIA "Zetembo" vienīgā īpašniece un valdes locekle.

Lai gan attīstītāju interese par iespējām būvēt vēja parkus Latvijā pamazām aug, AS Latvenergo un AS Latvijas valsts meži (LVM) kopuzņēmuma izveide potenciāli varētu radīt konkurenci kropļojošus apstākļus, uzskata jomas eksperti.

Latvenergo un LVM kopuzņēmums Latvijas vēja parki reģistrēts šī gada vasarā un līdz 2030. gadam iecerējis uzbūvēt vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavatu (MW), norāda Ilvija Boreiko, Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktore. Viņa skaidro, ka plānotie projekti nodrošinās atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudas pieaugumu, kā arī veicinās Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību, drošību un klimatneitralitāti, vienlaikus samazinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, saglabājot dabas daudzveidību un attīstot aprites ekonomiku. DB aptaujātie eksperti šāda kopuzņēmuma izveidi gan vērtē pretrunīgi.

Sniedz priekšrocības

Pie Latvenergo administratīvās ēkas Rīgā, Brieža ielā 12, darbu sācis Baltijas valstīs jaudīgākais elektroauto uzlādes laukums, informē uzņēmums.

Elektrum Drive stacijā ir 11 publisko uzlādes pieslēgvietu, no kurām četras ir t.s. īpaši ātrās pieslēgvietas ar uzlādes jaudu līdz 150 kW (kilovati).

Eiropas Savienības izaicinājums līdz 2030. gadam ir nodrošināt adekvātu uzlādes tīklu strauji augošā elektroauto tirgū. Pēdējos gados tas ir īpaši palielinājies, ņemot vērā arī mērķtiecīgo virzību uz klimata neitralitāti. Eiropas Parlamentā tiek virzīts priekšlikums par jaunu iekšdedzes auto tirdzniecības izbeigšanu 2035. gadā – tātad jau drīz jaunu auto tirgū būs tikai elektriskās automašīnas.

Turpinot kvalitatīvi attīstīt Latvijā elektroauto uzlādes tīklu, AS Latvenergo zīmola Elektrum Drive uzlādes stacija pie Latvenergo galvenās ēkas ir kļuvusi arī par galveno Latvijā un jaudīgāko Baltijā. Šobrīd tajā vienlaikus abās ēkas pusēs (iebrauktuves no P.Brieža un Mednieku ielas) var uzlādēt 11 elektroautomobiļu, izmantojot arī četras īpaši ātrās 150 kW uzlādes vietas. Īpaši ātrā uzlādes stacija var veikt pilnu automašīnas uzlādi ar 50 kWh ietilpības bateriju vidēji 15 minūšu laikā ar nosacījumu, ka uzlāde tiek veikta no 5 % līdz 85 %, un auto pārējie parametri spēj uzņemt šādu uzlādes jaudu. Ja ierasti ātrajās uzlādes stacijās uzlādi var veikt tikai viens transporta līdzeklis, tad Elektrum Drive uzlādes stacijās to vienlaicīgi varēs veikt divi auto ar uzlādes ātrumu līdz 75 kWh. Šādas uzlādes vietas ir jauns pakalpojums Latvijas uzlādes tīklos un padara uzlādes pakalpojumus pieejamākus vairākiem lietotājiem. Šis uzlādes laukums tagad nodrošina iespēju uzlādēt 3 pieslēgvietās līdz 150 kW CCS un vienā ar 150 kW Chademo spraudni, vienā vietā 50 kW Chademo/CCS, un 2 pieslēgvietās 22 kW maiņstrāvas uzlādi. Kā arī ēkas otrā pusē, Mednieku ielā, papildus izveidotas vēl četras 22 kW maiņstrāvas pieslēgvietas.

Lai gan šobrīd resursu tirgos saglabājas augstas gāzes un CO2 izmaksas un tirgū būtu jābūt pieejamām vairākām stacijām, kas izmanto citus – lētākus energoresursus, tomēr karstais laiks, nepietiekamie vēja un hidroresursi, kā arī vairāku staciju remontdarbi Baltijā ir veicinājuši energoapgādes nepietiekamību Baltijā, par ko liecina arī Nord Pool biržas cenas.

Tas rada nepieciešamību darboties AS "Latvenergo" termoelektrostacijām, koncernam uzņemoties arī papildu riskus attiecībā uz dabasgāzes izmaksām, taču TEC iedarbināšana ir iespējama un šobrīd nerada gāzes apgādes riskus ziemā, jo valsts un AS "Latvenergo" savlaicīgi nodrošināja dabasgāzes rezerves un aktīvi turpina iepirkumus.

Elektrības cena biržā 4000 eiro/MWh "izslēdz" ražotājus 

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro...

Valstiskā līmenī Latvijas mājsaimniecības ir nodrošinātas ar dabasgāzi. Latvenergo ir risinājumi, lai sniegtu dabasgāzes piedāvājumus juridiskajiem klientiem brīvajā tirgū.

LDDK: Vienas dienas elektrības patēriņa izmaksas līdzinās viena mēneša rēķinam 

Pēdējās dienās pieredzētais elektroenerģijas cenas kāpums "Nord Pool" biržā kritiski ietekmē...

"Termoelektrostacijas darba režīms ir ārkārtīgi neefektīvs, ja tam jāstrādā tikai vienu stundu, tādēļ šodien TEC-2 ir sagatavots drošai un ilgākai darbībai un jau strādā tirgū. Līdz šim TEC darbību ierobežoja valstiskas drošības apsvērumi situācijā, kad visā Eiropā ir gāzes deficīts un tās apgāde ir kritiski zemā līmenī. Mērķtiecīgi strādājot, esošie krājumi un iegādes plāni ir ļāvuši Latvenergo pārskatīt ierobežojumus un šajā kritiskajā brīdī sākt TEC darbību, nekaitējot kopējai apgādes drošībai. Vēl vairāk – esam raduši iespēju apgādāt ar gāzi arī juridiskos klientus, kam līdz šim piedāvājumus ierobežojām un kas nespēj šobrīd gāzi nopirkt brīvajā tirgū. Tā ir energoapgādes drošuma, kas ir sabiedrībai svarīgākais jautājums, būtiska sastāvdaļa," komentē Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

"AS "Latvenergo" ir iegādājusies dabasgāzi nepieciešamajā apjomā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai AS "Latvenergo" termoelektrostacijās plānotajam ražošanas režīmam 2022. gadā, kā arī visu sezonu nodrošinās piegādes saviem mājsaimniecību klientiem. Uzņēmums atgādina, ka valdība ir rezervējusi dabasgāzi saistīto lietotāju apgādei visai apkures sezonai.

No 5. līdz 9. septembrim AS Latvenergo un biedrība Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris rīko Enerģētikas hakatonu, kura laikā ikvienam interesantam būs iespēja iesaistīties jaunu rīku radīšanā un pretendēt uz 5000 eiro naudas balvu.

Hakatona organizatori pašlaik uzstādījuši trīs galvenos izaicinājumus, ar ko plānots strādāt pasākuma laikā. Pirmais no tiem ir saistīts ar programmas radīšanu, kas ļautu piekļūt vairāku ražotāju invertoriem, klientu saules moduļu datus integrējot Elektrum mājaslapā un mobilajā aplikācijā. Otrais izaicinājums ir uzlādes staciju stāvvietu kontroles rīka izveide, kas varētu uzlabot stāvvietu pareizu lietošanu un to pieejamību elektromobiļu uzlādei, bet trešais - risinājums, kas palīdzētu mājsaimniecībām analizēt elektroenerģijas patēriņu, identificējot patēriņa veidotājus.

Hakatonam pieteikties aicināti gan informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi, datu analītiķi un programmētāji, gan IT studenti un citi interesenti, atzīmē organizatori. Hakatons piecu dienu garumā norisināsies tiešsaistē, taču 9.septembrī visiem dalībniekiem būs iespēja tikties klātienē, Impact Hub Liepāja telpās. Detalizēta informācija par pasākumu un reģistrācijas anketa atrodama Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera mājaslapā, kā arī klastera Facebook profilā.

Enerģētikas tematika 2022. gadā ir ļoti aktuāla visā pasaulē, un daudzviet nākas saskarties ar energoresursu pieprasījuma pieaugumu, ko ietekmējusi ģeopolitiskā situācija – Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Esam piedzīvojuši ļoti augstu energoresursu cenu eskalāciju.

Tādējādi šis gads enerģētikas nozarē veido būtisku pagriezienu Eiropā, Ziemeļvalstīs un Baltijā, lai nodrošinātu savas valsts energoneatkarību un energoapgādes drošumu. Šogad ir pārtraukti darījumi ar Krieviju, tādējādi energoresursu iegādi kompensējam ar darījumiem citās valstīs un reģionos.

Svarīgi, ka 2022. gada enerģētiskā krīze ir devusi jaunu impulsu, lai daudz straujāk attīstītu jaunus dabasgāzes piegādes ceļus un pārtrauktu gāzes iegādi no Krievijas. Ir sperti ievērojami soļi Baltijā, un kā alternatīva intensīvi attīstīta sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) infrastruktūra, piemēram, Inko SDG terminālis Somijā, kura jauda ir plānota līdzvērtīga Klaipēdas SDG termināļa jaudai, ir neatsverams pastiprinājums energoapgādes pietiekamībai.

Baltijas enerģētikas milžu – AS Latvenergo, Ignitis Group un Enefit Green – investīcijas atjaunojamo energoresursu (AER)projektos Latvijā tuvāko gadu laikā varētu pārsniegt vienu miljardu eiro, liecina uzņēmumu sniegtā informācija.

Līdz 2030. gadam Latvenergo kopējo vēja un saules elektrostaciju jaudu savā portfelī Latvijā plāno palielināt līdz 2,3 gigavatiem (GW), Ignitis Group nākamo septiņu gadu laikā mūsu valstī iecerējis palielināt savu atjaunojamās enerģijas resursu projektu portfeli līdz 1,3 GW, savukārt Enefit Green pašlaik lemj par investīciju veikšanu divu saules parku būvniecībā ar kopējo jaudu 17 megavati (MW). Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru tīkla (European Network of Transmission System Operators for Electricity) dati liecina, ka šī gada 4. janvārī Latvijā bija uzstādīts 165 MW vēja un 63 MW saules jaudas. Vēl 1609 MW jaudas bija pieejami mazajās un lielajās hidroelektrostacijās (HES), 177 MW – biomasas koģenerācijas stacijās, bet 1157 MW – dabasgāzes koģenerācijas stacijās.

Šogad galveno profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu devumu enerģētikā saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta (CFI) vadošais pētnieks Jānis Kleperis, informē AS "Latvenergo" pārstāvji.

Latvijas zinātnieki 24.reizi saņem Gada balvas enerģētikā. "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) pasniedz Gada balvu zinātniekiem, lai veicinātu nozares un zinātnes attīstību, izceltu izcilu jauno zinātnieku veikumu vai mūža devumu enerģētikā.

J.Kleperis savu akadēmisko un zinātnisko darbību ir veltījis ūdeņraža iegūšanas un uzkrāšanas tehnoloģiju pētījumiem Latvijas enerģētikai. Nodarbojies ar ūdeņraža īpašību un mijiedarbības pētījumiem jau no LU CFI pirmsākumiem, izveidojis un vadījis Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratoriju, kas, paplašinoties pētījumu laukam, tika pārdēvēta par Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratoriju. Valsts pētījumu programmās "Enerģētika" darbojas kopš to izveides un šobrīd realizētajā programmā tiek vadīta darba paka "Ūdeņraža ieguves tehnoloģiju izvērtējums atkarībā no resursa, energopatēriņa, izmaksām, elastības un paplašināšanas iespējām".

Jāmaina paradigma: valsts kapitālsabiedrības ir nevis valsts pārvaldes sastāvdaļa, bet gan komersanti, kuri strādā (konkurē) brīvajā tirgū uz tādiem pašiem nosacījumiem kā citas privātkompānijas un spēj īstenot valsts mērķu sasniegšanu, vienlaikus veicinot ekonomisko uzrāvienu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo padomes priekšsēdētājs un Fiskālas disciplīnas padomes loceklis Ivars Golsts. Viņš cer, ka jau šīs valdības laikā likumdošana tiks mainīta un valsts uzņēmumiem tiks noņemti ierobežojumi, kas tiem pašlaik liedz strādāt kā pilntiesīgiem tirgus dalībniekiem.

Kāds bija 2022. gads Latvenergo?

Nenoliedzami, 2022. gads ir bijis ļoti saspringts, taču vadība, speciālisti un darbinieki ir labi strādājuši un sekmīgi pārvarējuši negaidītos izaicinājumus, ko aizsāka Krievijas invāzija Ukrainā. 2022. gadu Latvenergo iesāka ar jaunas uzņēmuma stratēģijas akceptēšanu, kura paredz izaugsmi atšķirībā no iepriekšējās, tam laikam atbilstošās optimizācijas pieejas. Izaugsmes stratēģija paredz, ka piecu līdz septiņu gadu laikā jāuzbūvē tādas jaunas atjaunīgo resursu ražotnes, lai gada griezumā spētu nodrošināt visas valsts patēriņu. Pašlaik no Latvijas gada patēriņa hidroelektrostacijas (HES) saražo apmēram 33 %, un arī termoelektrocentrāles (TEC) ģenerē vēl 33 % no Latvijas patēriņa, bet atlikusī trešdaļa tiek importēta.

AS "Latvenergo" nākotnē plāno sasniegt 20-30% daļu dabasgāzes tirgū mājsaimniecībām, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda "Latvenergo" pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

"Mūsu mērķis ir tirgus daļa kaut kur starp 20-30%. Domāju, ka mēs to sasniegsim pakāpeniski," sacīja Mucinieks.

Viņš minēja, ka šobrīd Latvijā dabasgāzes tirgū "Latvenergo" ir apmēram 30 000 mājsaimniecību klientu un 2000 uzņēmumu.

Tāpat Mucinieks atzīmēja, ka "Latvenergo" ir lielākais dabasgāzes patērētājs Latvijā, tādējādi ar lielu pieredzi dabasgāzes iepirkumos, kā arī kompānijai ir jau esoša klientu apkalpošanas infrastruktūra elektroenerģijā.

Jau vēstīts, ka, pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotajiem datiem, 2022.gada decembrī kopējais mājsaimniecību skaits, kuras lietoja dabasgāzi, bija 372 000.

Tāpat ziņots, ka 1.maijā tiks pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus mājsaimniecībām, un publiskais tirgotājs, kas piedāvā pakalpojumu par regulētu cenu, vairs nepastāvēs.

Latvijas valstij būtu aktīvāk jāiesaistās cenu regulēšanā un noteikšanā, kā to dara daudzas citas valstis, jo pašlaik attiecībā uz inflāciju, jo īpaši energoresursu cenu straujo pieaugumu, Latvija ieņem brīvā tirgus pozīciju — sak’ cenas pieauga un mēs jau neko darīt nevaram.

To intervijā Dienas Biznesam saka ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

Fragments no intervijas

Kas pašlaik ir par unikālu situāciju, kad eirozonas valstī Latvijā inflācija ir 19.2%, bet daudz turīgākajā un ekonomiski spēcīgākajā eirozonas valstī Vācijā vairāk nekā divas reizes mazāka?

Latvijā pašlaik attiecībā uz inflāciju, jo īpaši energoresursu inflāciju, Latvija ieņem brīvā tirgus pozīciju — sak’ cenas pieauga un mēs jau neko darīt nevaram. Tas ir nepareizi, jo valdībai šādos ārkārtas apstākļos vajag ātri un aktīvi regulēt cenas. Piemēram, tā pati elektroenerģija ir kļuvusi ievērojami dārgāka, tajā paša laikā Latvenergo valsts budžetā ir iemaksājusi dividendes 70 milj. eiro. Pašreizējos ārkārtas situācijas apstākļos, tas, manuprāt, nebija vajadzīgs. Lietderīgāk būtu bijis šos 70 miljonus eiro atstāt Latvenergo rīcībā un novirzīt kā subsīdiju elektrības cenu pieauguma slāpēšanai.

Vēja parku izveide ir iespējama praktiski visā Latvijas teritorijā, atzīmēja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārstāvji, komentējot Ministru kabineta doto atļauju AS "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un izveidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus.

LVM pārstāvji min, ka vēja parku būvniecības vietu izvēlei tiek veikta vēja kartēšana, novērtējot piemērotākos ģeogrāfiskos apstākļus, taču vēja parku celtniecība iespējama praktiski visā Latvijas teritorijā.

Latvenergo un LVM dibinās kopuzņēmumu lielu vēja parku izbūvei Latvijā 

Ministru kabinets š.g. 21. jūnija sēdē nolēma sniegt atļauju akciju sabiedrībai "Latvenergo"...

Vienlaikus, pēc LVM pārstāvju teiktā, vēja parki netiks veidoti dabas teritorijās, kuras nosaka Latvijā spējā esošais regulējums, LVM teritorijās, kurās uzņēmums kā galveno mērķi plāno dabas aizsardzību, kā arī kultūras pieminekļu teritorijās un citās vietās.

Tāpat kompānijā norāda, ka LVM ir veikusi atlasi par tās pārvaldīšanā esošajām zemēm, balstoties uz normatīvajiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju attīstībai, esošajām aizsargājamajām dabas teritorijām un citiem faktoriem.

LVM pārstāvji arī atzīmē, ka šādu projektu gaita ir laikietilpīga.

"Orientējoši vēja parka plānošanas un realizācijas laiks aizņem 3-5 gadus. Būtisks ir tieši projekta sagatavošanas posms līdz reālo būvdarbu sākšanai. Projekta sagatavošanās posmā jāizpēta esošais vides stāvoklis, plānotās darbības ietekme, ekspertu lauka izpētes darbi (par putnu un sikspārņu populāciju, biotopiem, u.c.), vēja elektrostaciju izvietojuma modelēšanas darbi, tostarp trokšņa, mirguļošanas novēršana, ainavas neitralitāte, pasākumu sagatavošana ietekmju novēršanai vai samazināšanai, monitoringa prasību sagatavošana paliekošo ietekmju novēršanai," klāsta LVM pārstāvji.

Tāpat, bez vides izpētes, sagatavošanās posmā tiek atlasīti potenciālie būvdarbu veicēji, iekārtu ražotāji un dažādi pakalpojumu sniedzēji, norāda LVM pārstāvji, piebilstot, ka projekta sagatavošanas posms noslēdzas ar būvatļaujas saņemšanu, kas dod tiesības sākt būvdarbus.

LVM pārstāvji arī atzīmē, ka tuvākajā laikā plānots sagatavot nepieciešamo dokumentāciju, lai reģistrētu kopuzņēmumu un plašāk informētu sabiedrību par turpmākajiem kopuzņēmuma darbības soļiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 21.jūnijā deva atļauju "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai, lai veidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus. Projekta mērķis ir sasniegt līdz 800 megavatu lielu jaudu vairākos lielos vēja parkos visā Latvijā, kas būs gandrīz tāda pati elektriskā jauda, kas tiek saražota Latvijas lielākajā hidroelektrostacijā (HES) - Pļaviņu HES.

Pēc Ministru kabineta sēdes zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) žurnālistus informēja, ka kopuzņēmumā 80% pamatkapitāla piederēs "Latvenergo", bet LVM - 20%.

Ministru kabinets šogad 22.februārī konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes, uzticot šī projekta izpildi "Latvenergo" un LVM dibinātajam kopuzņēmumam. Projekts tiks īstenots bez jebkādiem valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam, bet ne ar pārmērīgām atdeves prasībām.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.

No 1. līdz 31. augustam notiks AS "Latvenergo" nekustamā īpašuma izsole Rīgā, blakus Dienvidu tiltam. Tajā tiks piedāvāts 3 ha liels biroju un ražošanas ēku komplekss industriālās attīstības rajonā Krustpils ielā 15, informē uzņēmums.

Īpašumu neatkarīgi vērtētāji atzīst par komerciāli izdevīgu objektu ar augstu izmantošanas potenciālu, norāda uzņēmums.

Īpašums ar 3 ha zemes un 11 ēkām atrodas Krustpils ielā, blakus Dienvidu tilta satiksmes mezglam. Apkārtne pēdējos gados komerciāli attīstās par pilsētas rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu, komercdarbības un noliktavu apbūves teritoriju. Novietots ar tiešu piekļuvi maģistrālajiem ceļiem, izsoles objekts tiek vērtēts kā komerciāli izdevīgs vietā ar pozitīvu attīstības potenciālu. To nodrošina ne tikai atrašanās vieta, bet arī daudzveidīgās izmantošanas iespējas gan saglabājot, gan izbūvējot jaunas ēkas plašajā īpašuma teritorijā.

Ar funkcionējošu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļiem Lietuvā, Polijā un drīzumā Somijā, kā arī vērtīgu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi Baltija ir ceļā uz energoapgādes drošumu, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis un vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka šobrīd faktiski funkcionējošs terminālis Baltijas un Somijas reģionā ir Klaipēdas LNG terminālis, un līdz decembrim šī ir vienīgā vieta Baltijas dabasgāzes infrastruktūrā, kas pieņem sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas, regazificē, nododot pārvades sistēmā.

Prognozējams, ka decembrī darbu sāks Inko LNG terminālis Somijā, kura jauda ir plānota līdzvērtīgi Klaipēdas LNG termināļa jaudai.

"Divi termināļi ir neatsverams stiprinājums energoapgādes pietiekamībai, un tie spēj segt Baltijas un Somijas pieprasījumu, tikai darbojoties nepārtraukti. Tomēr tie nespēj pilnībā nodrošināt pieprasījumu Lietuvas-Polijas starpsavienojumā GIPL no Vācijas un Polijas puses," norāda "Latvenergo" pārstāvji.

AS "Latvenergo" elektrotransporta uzlādes zīmols "Elektrum Drive" šogad plāno paplašināt automašīnu elektrouzlādes tīklu, Baltijā nodrošinot vismaz 500 pieslēgvietu, informē "Latvenergo".

Pērn "Elektrum Drive" divas reizes palielināja elektrouzlādes pieslēgvietu skaitu - no 90 līdz 193 pieslēgvietām 58 uzlādes vietās.

Tostarp pagājušā gada beigās atklāta pirmā uzlādes stacija Igaunijā, kur izveidotas divas pieslēgvietas. 2022.gadā "Elektrum Drive" atklāja arī pirmās īpaši ātrās uzlādes stacijas ar 150 kilovatu (kW) uzlādes jaudu, tādējādi Rīgā elektroauto lietotājiem ir pieejamas piecas šāda tipa uzlādes stacijas.

Septembrī "Elektrum Drive", koncentrējoties uz tīkla paplašināšanu ārvalstīs, lietotni padarīja pieejamu Baltijas mērogā. Gada nogalē uzlādes tīklā tika integrēts arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valsts mēroga tīkls "E-mobi", papildinot "Elektrum Drive" uzlādes tīklu ar vēl 141 elektroauto uzlādes staciju.

Lai gan iekārtu apjoms noliktavās ir pietiekams esošajiem un nākotnes klientiem, lielais pieprasījums pēc saules paneļiem veido rindas to uzstādīšanā, teikts AS "Latvenergo" sagatavotajā Elektroenerģijas tirgus apskatā par jūniju.

Patlaban vairāku elektroenerģijas tirgus apstākļu dēļ nākas saskarties ar augstām energoresursu cenām, un šādos apstākļos, cilvēkiem izvēloties savu mikroģenerāciju, par karstāko ir kļuvis saules paneļu tirgus. Iekārtu apjoms noliktavās ir pietiekams esošajiem un nākotnes klientiem, tomēr augstais pieprasījums to uzstādīšanai veido rindas.

AS "Latvenergo" Saules parku attīstības vadītājs Ivars Inkins norāda, ka saules paneļu tirgū ir jūtama augsta aktivitāte, jo katrs vēlas samazināt savus elektroenerģijas rēķinus: "Šobrīd saules paneļu tirgū viss ir karsts – gan pieprasījums, gan piedāvājums, gan nodrošinājums. Ir pat jāatzīst, ka pieprasījums apsteidz uzstādīšanas jaudas. Jāatzīst, ka gadās arī tādas situācijas, ka pie mums vēršas pēc palīdzības arī tie, kuriem saules paneļi jau uzstādīti, bet nav sakārtota dokumentācija. Ir likumsakarīgi, ka atbildību un garantijas pār šādiem gadījumiem Elektrum nevar uzņemties".

AS "Latvijas gāze" (LG) uz 2022.gada 31.augustu nevarēs nodrošināt Enerģētikas likumā noteikto publiskā tirgotāja pienākumu par nepieciešamo dabasgāzes krājumu apjoma uzglabāšanu Inčukalna pazemes krātuvē, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Saskaņā ar Enerģētikas likumu situācijā, kad esošais publiskais tirgotājs (LG) nepilda likumā noteikto uzdevumu, publiskā tirgotāja funkcijas pārņem un pilda VAS "Latvenergo".

"Latvenergo" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka Ministru kabinets otrdien pieņēma saistošus noteikumus, ar kuriem tiek nodrošināts, ka LG krātuvē esošā dabasgāze tiek rezervēta saistīto lietotāju apgādei visai apkures sezonai, kas garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā.

"Latvijas normatīvie akti nodrošina dabasgāzes piegādi mājsaimniecības lietotājiem. Attiecīgi, rīkojoties atbilstoši likumam un saņemot nepieciešamo lēmumu, situācijā, ja "Latvenergo" būs jāpārņem mājsaimniecības klientu portfelis, mūsu rīcībā ir pietiekami klientu apkalpošanas resursi, lai to izdarītu," pauž "Latvenergo" pārstāvji.

Industriālie lieljaudas saules parki sekmēs Latvijas energoneatkarību, lai mazinātu dažādu ārējo faktoru ietekmi elektroenerģijas tirgū.

Karstajās vasaras dienās mums trūkst savu elektroenerģijas ražošanas avotu, jo vasarā Daugavā ir zema ūdens pietece, un mazā siltumenerģijas pieprasījuma dēļ koģenerācijas termoelektrostacijas darbināt ir mazāk efektīvi. Šajās situācijās saules parki sekmēs to, ka saulainajos periodos elektroenerģijas cenas būs būtiski zemākas.

Baltijā ir daudz dažādu attīstītāju sākti saules parku projekti atšķirīgās attīstības stadijās. Vienus no tiem attīsta profesionāli un enerģētikā pieredzējuši, citus tādi, kas izmēģina laimi jaunā biznesa virzienā saklausot, ka tur varētu būtu El Dorado.

2022. gada augstās elektrības cenas radīja bažas, ka tādas tās būs mūžīgi un varbūt pat pieaugs, tādēļ gan Baltijas valstīs, gan citur Eiropā strauji aug uzstādīto saules elektrostaciju skaits. Pēc SolarPower Europe (SPE) apkopotajiem datiem Eiropā 2022. gadā jaunu saules enerģijas jauda sasniedza 41,4 GWp, pieaugot par gandrīz 50 % salīdzinājumā ar 28,1 GWp 2021. gadā.