Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) lēmumam par SIA "Latvijas vēja parki" (LVP) 100% daļu īpašnieku kļuvusi AS "Latvenergo", kurai līdz šim kopuzņēmumā piederēja 80% kapitāla daļu, 20% - AS "Latvijas valsts meži" (LVM).

2024. gada 9. aprīlī MK izskatīja informatīvo ziņojumu "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" un pieņēma lēmumu - atļaut LVM izbeigt līdzdalību LVP. Līdz ar to 2024. gada 23. aprīlī LVM un AS "Latvenergo" noslēdza līgumu par visu LVM piederošo LVP daļu (20%) atsavināšanu AS "Latvenergo".

LVP kapitāla daļu vērtību noteica starptautiski atzīts biznesa konsultāciju uzņēmums KPMG Baltics SIA. Saskaņā ar Latvenergo koncerna konsolidēto vidēja termiņa darbības stratēģiju 2022.–2026. gadam, kurā viens no būtiskākajiem Latvenergo mērķiem ir noteikts atjaunīgos energoresursus (AER) izmantojoša ģenerācijas portfeļa audzēšana mājas tirgū un ārpus tā, fokusējoties uz vēja un saules elektrostacijām, ir plānots līdz 2026. gadam īstenot AER projektus 600 MW apmērā, bet līdz 2030.gadam - 2300 MW apmērā.

AS "Latvenergo" iegādājusies 100% "Utilitas Wind" projektu "Telšiai", un tas ļaus uzsākt vēja enerģijas ražošanu ar jaudu 124 megavatu (MW) jau 2026.gada pirmajā ceturksnī.

Līdz projekta pabeigšanai būvniecības darbus vadīs Utilitas Wind. Projekta ietvaros plānots uzstādīt 20 Vestas 6.2MW vēja turbīnas, nodrošinot vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējo elektroenerģijas patēriņu. Projekta īstenošana ir nozīmīga konkurences pozīcijas stiprināšanai Lietuvas tirgū, kā arī elektroenerģijas cenu pazeminošs faktors klientiem Baltijā. Latvenergo šis darījums ir būtisks izrāviens koncerna stratēģijas izpildē.

Dinamiskai un straujai virzībai uz Latvenergo koncerna stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai Latvenergo jāveido diversificēts atjaunīgo energoresursu (AER) ražošanas jaudu portfelis visā mājas tirgū - gan Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, gan īstenojot ģeogrāfisku izvēršanos arī ārpus tā.

AS "Latvenergo" varētu kļūt par vienīgo vēja parku būvniecībai izveidotās SIA "Latvijas vēja parki" īpašnieci, pārņemot AS "Latvijas valsts meži" piederošos 20% kompānijas kapitāldaļu, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš pieļāva, ka tas varētu notikt jau tuvāko mēnešu laikā.

Līdz ar to "Latvenergo" potenciāli varētu veidot meitasuzņēmumu, kurā iekļautu visus atjaunojamās enerģijas projektus, un kuru vēlāk varētu kotēt biržā, lai piesaistītu finansējumu šo projektu attīstībai.

"Šobrīd mums naudas pietiek, un mēs tuvāko trīs četru gadu laikā neredzam nepieciešamību pēc publiskā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO), bet mums plānā ir izbūvēt diezgan lielus projektus un, iespējams, nākotnē ieguldīsim arī atkrastes vēja parku attīstībā, tad attiecīgi IPO nav slikts veids, kā piesaistīt kapitālu un šos projektus īstenot," piebilda Čakste.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijā ir pieņemts lēmums maksimāli izmantot IPO, un līdzīgi plāni ir Lietuvā.

Pārtraukta AS "Latvenergo" un Vācijas energokompānijas RWE sadarbība atkrastes vēja parku attīstībā, un šim projektam "Latvenergo" atradis jaunu partneri, intervijā sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš skaidroja, ka inflācijas, banku finansējuma un loģistikas sastrēgumu dēļ atkrastes vēja parku tehnoloģijas kļuva nekonkurētspējīgas ar sauszemes vēja parkiem, un faktiski visi projekti Baltijas jūrā tika apturēti. Savukārt attīstītāji konsolidēja projektus un aizvirzījās uz vietām, kur viņiem ir, piemēram, valsts garantijas par projektu būvēšanu.

"Pārsvarā visi pārcēlās uz Ziemeļjūru, kur ir daudz lielāks elektrības patēriņš, nopietnāki uzņēmumi. Dānijas "Orsted", RWE un vēl daži spēlētāji izlēma uz laiku aiziet no Baltijas tirgus," sacīja Čakste.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "Latvenergo" ir atradis citu partneri atkrastes vēja parku attīstībai, un tuvākajā laikā plāno par šo partneri paziņot publiski.

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro, vēja parkos perspektīvā ieguldījumu summa pārsniegs vienu miljardu eiro, tādējādi būtiski palielinot atjaunīgās elektroenerģijas apjomus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko. Viņa norāda, ka līdzās uzņēmuma pašu projektu īstenošanai tiek praktizēta augstas attīstības stadijā esošu saules un vēja parku projektu iegāde, lai pēc iespējas īsākā laika posmā tiktu izbūvēts un papildināts Latvenergo koncerna atjaunīgo energoresursu portfelis.

Fragments no intervijas

Kur un cik lielas summas 2024. gadā investē Latvenergo?

Koncerna 2024.gada investīciju plāns paredz kapitālieguldījumus 460 milj. eiro apmērā. Ieguldījumi tiek īstenoti trīs lielos blokos. Pirmais bloks ir kapitālieguldījumi sadales tīklos – kopējais apjoms ap 150 milj. eiro. Sadales tīklu uzturēšanai aktīvi izmantojam arī iespējas, ko sniedz ES dažādu fondu finansējums. Otrais ieguldījumu bloks ir esošo elektroenerģijas ražošanas aktīvu - HES un TEC - uzturēšana, pilnveide un rekonstrukcija, lai nodrošinātu to drošību un ilgtspējīgu darbību. Kopējais kapitālieguldījumu apjoms esošo aktīvu uzturēšanai un rekonstrukcijai ir ap 70 milj. eiro. Lielākais no projektiem ir Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas projekta turpināšana, rekonstruējot pēdējos trīs nerekonstruētos (no kopumā 23) hidroagregātus.

AS "Latvenergo" akcionāru sapulce no uzņēmuma padomes atsaukusi padomes priekšsēdētāju Ivaru Golstu, informēja kompānijā.

Golsts tika iecelts "Latvenergo" padomē 2020.gada 10.jūnijā un tika ievēlēts par padomes priekšsēdētāju.

"Latvenergo" akcionāru sapulcē nolemts apstiprināt "Latvenergo" padomes locekļu atlases un atsaukšanas kārtību, kas paredz, ka, tuvojoties padomes locekļa pilnvaru termiņa beigām, kā arī pildot padomes locekļa pienākumus otro pilnvaru termiņu, "Latvenergo" padomes locekļi tiek atsaukti pa vienam un atlasīti nominācijas procesā pakāpeniski atbilstoši apstiprinātajām kompetences jomām.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis norāda, ka "Latvenergo" padomes locekļi līdz šim tika ievēlēti vienlaicīgi un uz vienu pilnvaru termiņu. Ņemot vērā, ka padomes primārais pienākums ir nodrošināt kapitālsabiedrības pārraudzību, ir būtiski, ka padomes locekļi mainās pakāpeniski, padomes locekļus atsaucot un ievēlot pa vienam, nepārvēlot visu padomes sastāvu vienlaikus, tādējādi nodrošinot pieredzes pārņemšanu.

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 599,316 miljons eiro, kas ir par 17,9% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 59,1% un sasniedza 172,449 miljonus eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2024.gada pirmajā ceturksnī saruka par 23,4% un bija 412,04 miljoni eiro, bet mātesuzņēmuma peļņa bija 160,57 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 51,6%.

Uzņēmuma vadība apgrozījuma samazinājumu skaidro ar zemāku enerģijas pārdošanas cenu ietekmi. Savukārt pozitīva ietekme bijusi lielākam pārdotās elektroenerģijas apjomam, kā arī sadales segmenta ieņēmumu pieaugumam, stājoties spēkā jaunajiem AS "Sadales tīkls" tarifiem no 2023.gada 1.jūlija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka 2024.gada pirmajos trīs mēnešos "Latvenergo" koncerns saražoja 2319 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

AS “Latvenergo” padome par uzņēmuma valdes locekli iecēlusi Ilviju Boreiko, kura šī amata pienākumus pildīs līdz noslēgsies pastāvīgā valdes locekļa atlase.

AS "Latvenergo" valde strādā šādā sastāvā - AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, valdes locekļi Ilvija Boreiko, Dmitrijs Juskovecs, Guntars Baļčūns, Harijs Teteris.

AS "Latvenergo" attīstības direktore Ilvija Boreiko atbilst attiecīgajam valdes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem un valdes locekles pienākumus pildīs līdz brīdim, kad Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā nominēšanas kārtībā padome amatā ievēlēs pastāvīgu valdes locekli. Atklāta pieteikšanās valdes locekļa amata kandidātu atlasei izsludināta 2024.gada 9.janvārī, kandidātu pieteikšanās noslēdzās 26.janvārī.

AS “Latvenergo” padome apstiprinājusi valdes locekles amatā Ilviju Boreiko. Valdē darbu turpinās valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un valdes locekļi Guntars Baļčūns, Dmitrijs Juskovecs un Harijs Teteris.

10. maijā AS "Latvenergo" padome apstiprināja valdes locekles amatā Ilviju Boreiko. Viņas atbildība ir koncerna izaugsme jaunos elektroenerģijas tirgus segmentos – vēja un saules parku attīstībā, elektromobilitātes pakalpojumu un nākotnes enerģijas ražošanas projektos, viņa pildīs arī attīstības direktores pienākumus. Latvenergo koncerna stratēģija 2022.–2026. gadam paredz būtisku pieaugumu koncerna AER ražošanas jaudās, mazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un sekmējot Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam.

AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns: "Esam gandarīti par Ilvijas Boreiko pievienošanos Latvenergo vadības komandai. Ilvija ir profesionāla vadītāja ar plašu redzesloku, un viņas pieredze un skatījums atbilst koncerna stratēģiskajam ilgtspējas virzienam - Baltijas valstīs vadoša AER uzņēmuma izaugsmes ambīcijām. Esam pārliecināti, ka viņas vadībā koncernam būtiskie saules un vēja enerģijas projekti tiks realizēti augstā kvalitātē. "

Lietuvā darbu sācis Latvenergo meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva izveidotais saules enerģijas parks Bičiulystės.

Tas ir Lietuvā lielākais saules enerģijas parks, kas ražo elektroenerģiju attālinātajiem lietotājiem. Parka jauda sasniedz 13 megavatus (MW). Parks ir būtisks ieguldījums Latvenergo koncerna atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu pieaugumam Baltijā.

Latvenergo 2023. gadā ir ievērojami palielinājis klātbūtni Baltijas enerģētikas tirgū gan ar klientu skaita pieaugumu, gan ar jaunu AER ražošanas jaudu pieteikumu tirgū.

Saules un vēja enerģijas projekti ir jauni elektroenerģijas ražošanas virzieni, kas papildina koncernā esošos ražošanas veidus, turpinot ilgtspējīgu attīstību un uzticamu elektroenerģijas nodrošinājumu visā Baltijā. Kopumā 2024. gadā ekspluatācijā ir 30 MW saules enerģijas parki un dažādās attīstības stadijās 400 MW saules enerģijas parki Baltijā. Savukārt vēja enerģētikā plānots realizēt 1200 MW jaudu visā Baltijā. Tas ne tikai paplašina Latvenergo klātbūtni tirgū, bet arī veicina Baltijas valstu savstarpējās saites, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību visplašākajā mērogā.

AS "Latvenergo" saules elektrostacijas izveidē Jēkabpils novada Biržos investēti teju seši miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Latvenergo" saules enerģijas zīmola "Elektrum Solārais" stacija Biržos ir ar 11,7 megavatu (MW) jaudu, paredzot, ka gadā tā saražos 10 000 megavatstundas (MWh) jeb 10 miljonus kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Ar šo apjomu ir pietiekami, lai aptuveni pusgadu nodrošinātu 9500 mājsaimniecību vai Jēkabpils iedzīvotāju patēriņu.

Parku veido 17 820 saules paneļi, 50 invertori un piecas kompaktās transformstoru apakšstacijas.

Simtiem miljonu eiro zaļās elektroenerģijas ražošanā 

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro,...

"Latvenergo" stratēģiskais mērķis šajā gadā, kad uzņēmuma aprit 85 gadi, ir izbūvēt jaunas saules parku jaudas 100 MW apjomā.

Saules parks Biržos ir šobrīd lielākais no vairākiem plānotajiem saules parkiem Latvijā.

Jauno portfeli veidos vairāki 5-15 MW lieli "Latvenergo" saules parki, izkliedējot un sabalansējot ģenerāciju visos Latvijas reģionos, un tie top vairākos Latvijas novados, kā arī Igaunijā un Lietuvā. Parki paredzēti Biržos, Skultē, Bauskā, Rūjienā, Elejā, Ķegumā, Krāslavā, Priekulē, Rēzeknē un Rīgā.

Biržu saules parka projektēšanas komandu veidoja un kompetenci nodrošināja tikai "Latvenergo" speciālisti, izmantojot līdzšinējās saules elektrostaciju attīstīšanas pieredzi un zināšanas.

Projekta izveidē maksimāli izmantoti Latvijas resursi - gan Latvijā ražotas kompaktās transformatoru apakšstacijas, gan arī visus būvdarbus veica vietējie uzņēmēji.

Saules parkā ganīsies 24 aitas no bioloģiskās zemnieku saimniecības "Bitāni", rūpējoties, lai zāle nepāraugtu un neaizēnotu paneļus.

"Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,034 miljardi eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90,8% un bija 350,917 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AS "Latvenergo" ir noslēgusi iepirkumu sašķidrinātās dabasgāzes vidēja termiņa piegādei 2024.- 2026.gadam, ko nodrošinās Norvēģijas enerģētikas uzņēmums "Equinor" (iepriekš "Statoil"), informē "Latvenergo".

Attiecīgajā periodā Norvēģijas kompānija piegādās kopumā sešas sašķidrinātās dabasgāzes kravas jeb aptuveni sešas teravatstundas (TWh) gāzes, pa divām sašķidrinātās dabasgāzes kravām katru gadu. Dabasgāzes piegāde notiks, izmantojot Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli.

"Esam noslēguši saistošu līgumu ar skaidriem piegādes nosacījumiem ar uzticamu piegādātāju, kas piegādā sašķidrinātu dabasgāzi Baltijas valstīm kopš importa sākšanas 2014.gadā," pauž "Latvenergo" komercdirektors Dmitrijs Juskovecs.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka šosezon Eiropas ir vēsturiski augstākais dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis, mazinās jaunas liela apmēra piegādes, kas samazina arī dabasgāzes cenu.

AS "Latvenergo" šā gada beigās plāno paplašināt eksporta tirgu, sākot eksportēt uz Poliju, intervijā sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš norādīja, ka "Latvenergo" jau pērn mēģināja ieiet Polijas tirgū, bet, tā kā bija diezgan sarežģīts un izaicinājumiem pilns gads, šis process tika atlikts uz vēlāku laiku.

Pašreiz uzņēmums Polijā skatās uz elektrības ģenerācijas projektiem, jo "Latvenergo" plāns Polijas tirgū ir no sākuma ieiet ar ģenerāciju un pēc tam arī ar mazumtirdzniecību.

Runājot par eksporta tirgu, Čakste sacīja, ka "Latvenergo" bija veiksmīgi sācis gāzes eksportu uz Somiju, bet tika bojāts "BalticConnector" gāzes vads.

"Bijām jau atraduši labus, lielus klientus, ar kuriem sadarbību turpināsim pēc gāzes vada remonta. Līdz ar to eksportu mēs mēģinām izplest uz visām pusēm, un, ja uz ziemeļiem tas vairāk ir ar gāzi, tad uz dienvidiem mēģināsim iet ar elektrību," intervijā sacīja Čakste.

Latvenergo koncerna stratēģisko mērķu sasniegšanā par jaunu AER jaudu izveidi līdz 2030. gadam sperts būtisks solis. Koncerna meitasuzņēmums Elektrum Lietuva sāk attīstīt vēja parku Lietuvā ar jaudu līdz 15 megavatiem.

Latvenergo ar meitasuzņēmumu Elektrum Lietuva sper soli vietējā vēja enerģijas tirgū ar savu pirmo vēja parku Lietuvā. Uzņēmums no privātiem attīstītājiem iegādātā projektā būvēs vēja parku ar jaudu līdz 15 megavatiem (MW) Akmenes rajonā, kurā plāno ieguldīt 30 miljonus eiro. Koncerna stratēģiskie mērķi paredz vēl vairāk stiprināt zaļās enerģijas ražošanu, attīstot saules un vēja enerģijas projektus ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Koncerna aktuālās stratēģijas periodā līdz 2026.gadam plānots uzbūvēt līdz 600 megavatu (MW) atjaunīgo resursu jaudas, līdz 2030. gadam ap 2000 MW apmērā."Šobrīd Baltijas valstīs notiek intensīva sacensība par jaunu AER jaudu izbūvi, kurā par lieliem plāniem ir ziņojušas arī kaimiņu enerģētikas kapitālsabiedrības. Latvenergo mērķis ir iespējami ātri un efektīvākajā veidā radīt valstij paliekošas vērtības un apsteigt ārējās intereses mūsu zemē. Līdzās saules enerģijas projektiem Lietuvā top arī pirmais Latvenergo koncerna meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva vēja enerģijas parks. Nākotnē kopā ar Latvijā īstenotajiem vēja parku projektiem tas būs būtisks ieguldījums ne tikai saražotās elektroenerģijas daudzumā, bet arī mūsu reģiona energoneatkarībā. Būtiski, ka ienākumi no šī parka plūdīs uz Latviju," saka Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

AS "Latvenergo" izsludinājusi otro publisku atlasi saules elektrostaciju iegādei ar kopējo jaudu līdz 200 megavatiem (MW), informē uzņēmumā.

Projektu pieteikšanas termiņš ir līdz 2024.gada 30.augustam. Projektu atlasi un izvērtēšanu veiks SIA "PricewaterhouseCoopers".

"Latvenergo" valdes locekle Ilvija Boreiko norāda, ka uzņēmums atjaunojamās enerģijas projektu portfeli veido dažādi - gan attīstot projektus pilnībā pašu spēkiem, gan vērtējot citu attīstītus projektus.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka "Latvenergo" prioritāte ir iegūt portfelī tādus projektus, kurus iespējams izbūvēt īsos termiņos.

Šobrīd sākta ražošana vairākos saules parkos, kas iegādāti pagājušajā gadā publiskās atlases ietvaros, - Skultē, Bauskā un Rūjienā. Šie parki ir daļa no "Latvenergo" mērķa sasniegt 100 MW saules enerģijas jaudu šajā gadā.

AS "Latvenergo" šajā gadā uzņēmuma attīstībā plāno investēt vairāk nekā 200 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Vienlaikus "Latvenergo" koncernā ietilpstošā elektrotīkla uzturētāja un attīstītāja Latvijā AS "Sadales tīkls" investīcijas šajā gadā plānotas aptuveni 150 miljonu eiro apmērā.

Čakste norādīja, ka lielākās investīcijas būs saistītas ar elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas un TEC-1 projektu, kā arī ar saules un vēja parkiem, kurus plānots būvēt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Tāpat, izmantojot Eiropas Savienības fondus, plānots veicināt elektromobilitāti un "Sadales tīkli" izbūvēs pieslēguma punktus, kuriem varēs pieteikties visi attīstītāji elektrouzlādes staciju veidošanai.

Čakste piebilda, ka "Sadales tīkls" turpina darbu pie gaisvadu elektrolīniju pārnešanas uz pazemes tīkliem, jo klimata izmaiņas līdzi nes arī arvien biežākus pārrāvumus.

AS "Latvenergo" padome par padomes priekšsēdētāju ievēlējusi Aigaru Laizānu, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" akcionāru sapulce ar šā gada 1.martu no uzņēmuma padomes atsaukusi padomes priekšsēdētāju Ivaru Golstu, kurš šajā amatā bija kopš 2020.gada 10.jūnija.

Tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju organizēs nominācijas procesu AS "Latvenergo" padomes locekļa amatam, teikts paziņojumā.

"Latvenergo" padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Kaspars Rokens, bet padomes locekļi - Toms Siliņš un Gundars Ruža.

Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, sasniedza 2,027 miljardus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90% un bija 350,2 miljoni eiro.

AS "Latvenergo" plāno šā gada laikā sasniegt 30% dabasgāzes tirgus daļu Latvijā, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Patlaban kompānija "Latvenergo" ir vairāk nekā dubultojusi dabasgāzes klientu skaitu un uzņēmumam ir apmēram 55 000 klientu.

"Virzāmies uz to, lai sasniegtu savu mērķi - 30% tirgus -, bet tas nākas smagāk, nekā bija domāts sākumā," sacīja Čakste, akcentējot, ka cerēja uz lielāku mājsaimniecību aktivitāti.

"Tas pat bija ne tik daudz komerciālu apsvērumu dēļ, bet tīri no sabiedrības atbildības viedokļa, zinot to, ka Latvijā galvenais gāzes tirgotājs bija Krievijas "Gazprom" īpašumā," intervijā sacīja Čakste.

Uzņēmums sākotnēji uzskatījis, ka iedzīvotāju aktivitāte būs lielāka, jo uzņēmums piedāvā ASV un Norvēģijas izcelsmes gāzi.

"Vai nu maldina "Latvijas gāzes" nosaukums ar vārdu "Latvija" tajā, vai kas cits… Var jau būt, ka kādam šķiet, ka šie pieci līdz seši eiro, ko samaksā par gāzi mēnesī, neko nenozīmē, bet es uzskatu, ka tas ir principa jautājums, jo dividendes tiešā veidā nonāk pie uzņēmuma, kurš finansē karu Ukrainā," sacīja Čakste.

Latvenergo koncerna meitasuzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti atklājis saules enerģijas parku Lūganusē (Lüganuse), Ida-Viru apriņķī.

Šis saules enerģijas parks ar kopējo jaudu 7 MW ir Elektrum Eesti pirmais liela mēroga saules enerģijas projekts. Tuvākajos gados Elektrum Eesti izaugsmes plānu ietvaros gaidāma būtiska paplašināšanās. Latvenergo stratēģija paredz stabilu atjaunīgās enerģijas īpatsvara pieaugumu Baltijas valstīs.

"Šis ir neliels, bet ļoti nozīmīgs solis, jo esam izveidojuši saules elektrostaciju Igaunijā, kur mums šobrīd ir jau vairāk nekā 80 000 klientu. Mēs būvēsim vēl, un mūsu zaļās enerģijas projektiem pievienosies vēja un saules elektrostacijas, un tuvāko gadu laikā Igaunijā sasniegsim 400 MW ražošanas jaudu. Baltija ir mūsu mājas tirgus, un ir loģiski, ka tajā ne vien tirgojam elektrību, bet to arī ražojam videi draudzīgā veidā, kas ļauj mazināt reģiona enerģijas deficītu, stacijas atklāšanā teica Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

AS "Latvenergo" 2024. gadā turpina vienu no Latvijā nozīmīgākajiem projektiem enerģētikas ilgtspējai – Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvi.

Tā palielinās Pļaviņu HES drošumu un ir sabiedrības un valsts enerģētiskās drošības projekts. Šobrīd norit sagatavošanās darbi būvniecības uzsākšanai Aizkrauklē, lai realizētu stratēģiskas nozīmes būvi un sakārtotu pilsētas ainavu.

Bagātīgos pavasara un pēdējos gados arī ziemas palos visa Latvija priecājas par majestātiskajiem ūdenskrituma skatiem no atvērtiem Pļaviņu HES aizvariem. Taču Pļaviņu HES ir sava maksimālā ūdens caurlaides robeža, bet Daugavas ūdens pietecei ir potenciāls to pārspēt. Tāpēc viens no topošās rezerves pārgāznes uzdevumiem ir nodrošināt Pļaviņu HES papildu ūdens caurlaidības spēju vismaz 4000 m3/s ar iespējami augstāko uzstādījuma līmeni. Tikpat svarīgi ir samazināt Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvuma risku iespējamās avārijas situācijās un nodrošināt palu ūdens novadīšanu, lai novērstu nepieciešamību tos pārvadīt pāri Pļaviņu HES būvei, radot tai papildu slodzi un nevēlamas vibrācijas.

Latvenergo koncerna meitasuzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti papildinājis saules enerģijas ražošanas portfeli ar saules parku Kūsalu (Kuusalu).

Parka jauda ir 17,4 MW un tas aizņem aptuveni 22 hektārus Kūsalu pašvaldībā Igaunijā. Nākotnē parku iespējams papildināt ar enerģijas uzkrāšanas sistēmu un elektroauto uzlādi.

Latvenergo koncerna mērķis ir līdz 2030. gadam attīstīt atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3GW apmērā visā Baltijā. Ambiciozi virzoties uz mērķi, meitasuzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti ir papildinājis saules enerģijas ražošanas portfeli ar saules parku Kūsalu (Kuusalu). Šovasar tas ir jau otrais lielais projekts, kas palielina uzņēmuma atjaunīgo ražošanas jaudu portfeli Igaunijā.

Ar Kūsalu parku Elektrum Eesti saules enerģijas ražošanas jauda vairāk nekā trīskāršosies, 27 000 paneļu ražojot elektroenerģiju ar 17,4MW jaudu. Kūsalu saules parkā nākotnē iespējams uzstādīt enerģijas uzkrāšanas sistēmas un izbūvēt Elektrum Drive elektroauto uzlādes staciju netālu no Tallinas-Narvas šosejas.

Viens no būvmaisījumu ražotāja AS “Sakret Holdings” ietilpstošajiem uzņēmumiem SIA “Sakret” izvirzījis mērķi iepirktās elektroenerģijas apjomu samazināt par 38% jau pirmajā saules paneļu darbības gadā. Saules paneļu parks kopš pavasara rūpnīcai nodrošina vidēji pusi no ražošanas procesiem nepieciešamās enerģijas. Līdz ar to jau patlaban tiek plānoti līdzīgi projekti arī pārējās Sakret ražotnēs Igaunijā un Lietuvā.

Lai iepazītos ar AS “Sakret Holdings” attīstības plāniem un īstenotajiem ilgtspējas projektiem, 30. maijā Sakret rūpnīcu Rumbulā apmeklēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis un nesen īstenotā saules paneļu parka projekta partneri – attīstības finanšu institūcijas “Altum” un AS “Latvenergo” vadītāji.

“Apsveicami, ka Sakret ir izmantojis “Altum” atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, lai uzlabotu uzņēmuma produktivitāti un konkurētspēju, vienlaikus piedaloties arī Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā. Tas pilnībā atbilst Ekonomikas ministrijas izstrādātajai Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģijai, kur būtiski akcenti tiek likti uz produktivitātes paaugstināšanu, inovāciju un jaunāko tehnoloģiju pielietošanu, kā arī izcilību zaļās ekonomikas un atjaunojamās enerģijas jomās,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro, vēja parkos perspektīvā ieguldījumu summa pārsniegs vienu miljardu eiro, tādējādi būtiski palielinot atjaunīgās elektroenerģijas apjomus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.jūlija numurā lasi:

Statistika

Pieaug atjaunojamās enerģijas ražošana un īpatsvars

Tēma

Latvija atgriežas cukurbiešu audzēšanā

Aktuāli

Nezināšanas cena – zaudēti miljardi eiro

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksājumi pieauguši straujāk par ienākumu pieaugumu

Akcionāru reģistru iesniegšanai papildu trīs mēneši

Zaļā enerģija

Vistu mēsli pārvēršas biometānā

Apdrošināšana

Neviena izraisīta satiksmes negadījuma nav 47%

Cilvēkresursi

Darbinieki novērtē uzņēmēju piedāvātos bonusus