Jaunākais izdevums

Pie Latvenergo administratīvās ēkas Rīgā, Brieža ielā 12, darbu sācis Baltijas valstīs jaudīgākais elektroauto uzlādes laukums, informē uzņēmums.

Elektrum Drive stacijā ir 11 publisko uzlādes pieslēgvietu, no kurām četras ir t.s. īpaši ātrās pieslēgvietas ar uzlādes jaudu līdz 150 kW (kilovati).

Eiropas Savienības izaicinājums līdz 2030. gadam ir nodrošināt adekvātu uzlādes tīklu strauji augošā elektroauto tirgū. Pēdējos gados tas ir īpaši palielinājies, ņemot vērā arī mērķtiecīgo virzību uz klimata neitralitāti. Eiropas Parlamentā tiek virzīts priekšlikums par jaunu iekšdedzes auto tirdzniecības izbeigšanu 2035. gadā – tātad jau drīz jaunu auto tirgū būs tikai elektriskās automašīnas.

Turpinot kvalitatīvi attīstīt Latvijā elektroauto uzlādes tīklu, AS Latvenergo zīmola Elektrum Drive uzlādes stacija pie Latvenergo galvenās ēkas ir kļuvusi arī par galveno Latvijā un jaudīgāko Baltijā. Šobrīd tajā vienlaikus abās ēkas pusēs (iebrauktuves no P.Brieža un Mednieku ielas) var uzlādēt 11 elektroautomobiļu, izmantojot arī četras īpaši ātrās 150 kW uzlādes vietas. Īpaši ātrā uzlādes stacija var veikt pilnu automašīnas uzlādi ar 50 kWh ietilpības bateriju vidēji 15 minūšu laikā ar nosacījumu, ka uzlāde tiek veikta no 5 % līdz 85 %, un auto pārējie parametri spēj uzņemt šādu uzlādes jaudu. Ja ierasti ātrajās uzlādes stacijās uzlādi var veikt tikai viens transporta līdzeklis, tad Elektrum Drive uzlādes stacijās to vienlaicīgi varēs veikt divi auto ar uzlādes ātrumu līdz 75 kWh. Šādas uzlādes vietas ir jauns pakalpojums Latvijas uzlādes tīklos un padara uzlādes pakalpojumus pieejamākus vairākiem lietotājiem. Šis uzlādes laukums tagad nodrošina iespēju uzlādēt 3 pieslēgvietās līdz 150 kW CCS un vienā ar 150 kW Chademo spraudni, vienā vietā 50 kW Chademo/CCS, un 2 pieslēgvietās 22 kW maiņstrāvas uzlādi. Kā arī ēkas otrā pusē, Mednieku ielā, papildus izveidotas vēl četras 22 kW maiņstrāvas pieslēgvietas.

"Elektroauto tirgus aug ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā, un līdzvērtīgi attīstās arī uzlādes tīkls, kas notiek ar lielu Elektrum ieguldījumu. Esam koriģējuši arī iepriekšējās izteiktās prognozes – ja 2019. gadā tika lēsts, ka 2030. gadā Latvijā būs 36 000 elektroautomobiļu, tad šodien Latvenergo stratēģijā nosauktā prognoze ir ap 60 000. Tas nozīmē, ka lielākas ambīcijas ir arī Elektrum Drive tīklam – tajā jau ir 130 uzlādes pieslēgvietu, un līdz gada beigām to skaits būs vairāk kā 200, uzsākot darbību arī kaimiņvalstīs. Tajā būs arvien vairāk jauno, īpaši ātro pieslēgvietu, kas nodrošina ātrāku un lielāku apriti, un šoferim, redzot aizņemtu ātrās uzlādes staciju, nav jāgaida nezināms laiks vai pat jābrauc prom, kamēr iepriekšējais auto tiek uzlādēts," saka Kaspars Cikmačs, AS Latvenergo valdes loceklis.

"Pakāpeniski pieaugs īpaši ātro uzlādes vietu skaits, un jaunajās uzlādes stacijās arvien biežāk varēs izmantot arī 150 kW uzlādi. Jau šogad būs pieejamas vēl vismaz piecas uzlādes vietas, kur Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi varēs veikt uzlādes ar īpašu 150 kWh ātrumu, ja automašīnas tehniskie parametri to ļaus. Jau tagad lielākā daļa uzlādes staciju Elektrum Drive tīklā ir mērķtiecīgi veidotas kā lokācijas un lietotāja vajadzībām piemērotas uzlādes vietas. Publiskajā tīklā piedāvājam gan lēnās uzlādes iespējas mikrorajonos, gan vidējās un ātrās uzlādes iespējas izklaides un atpūtas galamērķos, gan īpaši ātrās uzlādes iespējas, kur tas ir nepieciešams – pa ceļam, pilsētvidē, galamērķos un citur," skaidro Ansis Valdovskis, AS Latvenergo Elektrotranporta uzlādes tīkla vadītājs.

"Paldies Latvenergo par šo iniciatīvu, jo labs uzlādes tīkls ļauj cilvēkiem mainīt paradumus un ātrāk pāriet uz elektroauto. Šis ir ieguldījums mūsu zaļajā transformācijā, kas iet roku rokā ar digitālo transformāciju – tieši elektromobilitāte ir ļoti labs piemērs zaļo un digitālo risinājumu sinerģijai. Tas ir pirmais signāls tam, lai pēc 10 gadiem mūsu ikdiena daudz vairāk būs dalīšanās un aprites ekonomikas ikdiena – paradumi mainās jau tagad un mainīsies vēl vairāk. Šodien jau esam soli tuvāk zaļai un digitālai nākotnei, kurā mēs veidojamies par ilgtspējīgu un zaļu sabiedrību," komentē Ieva Siliņa, Ekonomikas ministres padomniece inovāciju un digitalizācijas jautājumos.

"Rīgas domei ir lieli plāni mobilitātes jomā – mūsu mērķis ir būt klimatneitrālai pilsētai tuvākajā desmitgadē. Tas nozīmē, ka Rīga vēlas kļūt elektriski mobila, un tādēļ arvien vairāk redzēsim jaunus uzlādes punktus, tādēļ tagad izstrādājam elektrouzlādes stratēģiju, definējot Rīgas teritoriālās vajadzības – kas nepieciešams mikrorajonos, kas vēsturiskajā centrā. Tas palīdzēs jebkuram, kas vēlas ātrāk attīstīt uzlādes stacijas, un, jo vairāk būs šādu staciju, jo konkurētspējīgāka un interesantāka dzīvei būs Rīga," pauda Jānis Andiņš, Rīgas domes Attīstības plānošanas daļas galvenais projektu vadītājs transporta plānošanas jomā.

Elektrum Drive uzlādes tīkls ir pieejams lielākajās Latvijas pilsētās. Uzlādi var veikt, izmantojot Elektrum Drive lietotni – gan ar priekšapmaksu, gan pēcapmaksu, gan privātām, gan juridiskām personām, gan Latvijā, gan arī Baltijas valstīs. Uzlādi var veikt ne tikai Elektrum Drive, bet arī partneru veidotās uzlādes stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ AS "Latvenergo" elektromobilitātes pakalpojumiem ievieš zīmolu Elektrum Drive visās Baltijas valstīs.

Sadarbībā ar jauno zīmolu iespēju veidot savu individuālo uzlādes staciju un vienlaikus gūt papildu ienākumus šobrīd izmanto jau 15 uzņēmumu ar 50 uzlādes pieslēgpunktiem.

Latvijas uzņēmēji ir saskatījuši elektromobilitātes pakalpojumos sava biznesa attīstību un jaunu peļņas iespēju, liecina Elektrum līdzšinējā pieredze, attīstot uzlādes tīklu sadarbībā ar partneriem. Lai atbalstītu uzņēmēju interesi un veicinātu uzlādes vietu pieaugumu, Elektrum Drive piedāvā uzņēmumu, kuri gatavojas ieviest elektromobilitātes risinājumus, vajadzībām pielāgotus risinājumus.

Uzņēmēji var saņemt ienākumus no visām veiktajām uzlādēm, izbūvējot uzlādes un nomājot Elektrum Drive pakalpojumu vai arī investīcijas uzlādes vietas izbūvē veic Elektrum Drive, daloties ar uzlādes gūtajiem ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 5. līdz 9. septembrim AS Latvenergo un biedrība Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris rīko Enerģētikas hakatonu, kura laikā ikvienam interesantam būs iespēja iesaistīties jaunu rīku radīšanā un pretendēt uz 5000 eiro naudas balvu.

Hakatona organizatori pašlaik uzstādījuši trīs galvenos izaicinājumus, ar ko plānots strādāt pasākuma laikā. Pirmais no tiem ir saistīts ar programmas radīšanu, kas ļautu piekļūt vairāku ražotāju invertoriem, klientu saules moduļu datus integrējot Elektrum mājaslapā un mobilajā aplikācijā. Otrais izaicinājums ir uzlādes staciju stāvvietu kontroles rīka izveide, kas varētu uzlabot stāvvietu pareizu lietošanu un to pieejamību elektromobiļu uzlādei, bet trešais - risinājums, kas palīdzētu mājsaimniecībām analizēt elektroenerģijas patēriņu, identificējot patēriņa veidotājus.

Hakatonam pieteikties aicināti gan informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi, datu analītiķi un programmētāji, gan IT studenti un citi interesenti, atzīmē organizatori. Hakatons piecu dienu garumā norisināsies tiešsaistē, taču 9.septembrī visiem dalībniekiem būs iespēja tikties klātienē, Impact Hub Liepāja telpās. Detalizēta informācija par pasākumu un reģistrācijas anketa atrodama Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera mājaslapā, kā arī klastera Facebook profilā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" zīmola "Elektrum" klientiem maksa par elektroenerģiju pieaugs vidēji par 65%, tādējādi sadārdzinot rēķinu vidēji par 10-12 eiro mēnesī, pastāstīja AS "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere.

LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, piemēram, klientiem ar "Elektrum ekonomiskais" pieslēgumu elektrības cenas pieaugums no 1.septembra būs par 67% - no 0,14169 līdz 0,23671 eiro par kilovatstundu (kWh).

Bidere skaidroja, lai nodrošinātu tirgus situācijai atbilstošu stabilu pakalpojumu, kompānija pārskata cenu klientiem, jo turpinās elektroenerģijas cenas kāpums. Ja tirgū pieejamie elektroenerģijas piedāvājumi nākamo periodu līgumiem ir līmenī virs 200 eiro par megavatstundu (MWh), tad šobrīd lielākās daļas klientu līgumos tā ir būtiski zemāka.

"Elektrum" klientu līgumos elektrības cenu izmaiņas tiks veiktas individuāli atbilstoši līguma noteikumiem un atkarībā no diviem faktoriem - izvēlētā produkta un līguma slēgšanas brīža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada martā Ventspils pašvaldība rīkoja izsoli par tiesībām nomāt 8 zemes gabalus elektroauto uzlādes staciju izveidei pilsētā. Kvalitatīvākais un pašvaldības vajadzībām atbilstošākais bija Elektrum Drive piedāvājums, informē AS Latvenergo.

Tādējādi Ventspils būs pirmā pilsēta ārpus Rīgas, kurā tiek izveidots vienots elektroauto uzlādes tīkls.

Šī gada 2. martā notikušajā izsolē par 8 zemes gabalu nomas tiesībām elektrouzlādes staciju ierīkošanai Ventspilī uzvarēja Elektrum Drive. Jau šobrīd ar šo zīmolu Latvijā ir attīstīts plašākais komerciālais elektroauto uzlādes tīkls Latvijā.

Ventspilī jaunā stacija darbu uzsāks šonedēļ – 18. jūnijā, tajā ir 6 pieslēgvietas ar jaudu 22 kW AC. Visās Elektrum Drive uzlādes stacijās norēķini ir par izmantotajām kilovatstundām (kWh).

"Elektrum Drive pieredze un zināšanas vislabāk palīdz izprast katras pilsētas vajadzības un iespējas, arī attīstības ambīcijas. Arī mums piemīt ambīcijas un ļoti labi saprotam vajadzību augt un būt dinamiskiem. Mēs piedāvājam savu redzējumu un priekšlikumu, kas ir balstīts pilsētas izpētē – reālā dzīvē, nevis tikai uz kartes, un sajūtot tās garu. Tādējādi Ventspili redzam kā enerģisku partneri, kam elektrouzlādes vīzija nav jaunums, bet par to ir domāts un pieņemts izsvērts lēmums, veidojot lielāko tīklu ārpus Rīgas," saka AS Latvenergo elektrotransporta uzlādes funkcijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" jūras vēja parku attīstīšanā sadarbosies ar Vācijas energokompāniju "RWE", piektdien informēja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Kompānijā skaidro, ka sadarbība ar "RWE", kas ir pasaulē otra lielākā kompānija jūras vēja parku attīstīšanā un trešā lielākā kompānija Eiropā atjaunojamās enerģijas ziņā, sākta, lai veiksmīgi papildinātu ģenerācijas portfeli, veicinātu nacionālo klimata mērķu sasniegšanu un stiprinātu enerģētisko drošību.

Piektdien abas kompānijas parakstīja sadarbības memorandu, kas paredz strādāt pie tā, lai tuvākajos gados Baltijas jūrā izveidotu atkrastes vēja parku.

Čakste teica, ka atkrastes vēja parka izveidi plānots realizēt līdz 2030.gadam.

Viņš uzsvēra, ka Latvijai krasta līnija ir ļoti gara un vēja jaudas Baltijas jūrā ir krietni lielākas, nekā Latvija spēj pati patērēt, tāpēc tiks strādāts arī pie eksporta iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas siltums" (RS) no 2.oktobra plāno dubultot siltuma tarifu galvaspilsētā, liecina uzņēmuma pieteiktās tarifu izmaiņas.

Siltumenerģijas gala tarifu plānots palielināt no esošajiem 85,45 līdz 170,59 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Tarifa ietvaros būtiskākais kāpums plānots siltumenerģijas ražošanas komponentei - par 118%. No 2023.gada 15.augusta gala tarifā plānots nebūtisks samazinājums - par 51 centu.

"Spēkā esošā siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar dabasgāzes un pirktās siltumenerģijas cenu kāpumu," tarifa izmaiņas pamato RS.

Kā ziņots, 1.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem. Šiem tarifiem ir būtiska ietekme uz RS siltuma tarifu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" investīciju apmērs vēja parku projektos varētu sasniegt vienu miljardu eiro, intervijā teica "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš uzsvēra, ka tas ir ļoti nozīmīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, jo ļoti liela daļa no šīs naudas būs būvniecībai.

Čakste skaidroja, ka vēja parkiem ir nepieciešami labi ceļi, infrastruktūra, tādēļ liela daļa šīs naudas nonāks pie Latvijas būvniekiem.

Papildus tam "Latvenergo" mēģinās piesaistīt augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kas varētu kļūt par daļu no šī projekta gan būvniecības, gan pēc tam apkalpošanas stadijā. "Piemēram, vēja ģeneratoru apkopi un tīrīšanu varētu veikt ar droniem," stāstīja Čakste, uzsverot, ka, viņaprāt, šis būs ļoti nozīmīgs projekts ne tikai "Latvenergo", bet arī tautsaimniecībai kopumā.

Tāpat ar vēja parku projektiem "Latvenergo" atbalstīšot pašvaldības, pēc tirgus principiem maksājot par zemi. "Kopējais ieguvums sabiedrībai būs maksimāli iespējamais," apgalvoja Čakste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts gāzes rezervju papildināšanai AS "Latvenergo" iepirks aptuveni divas teravatstundas (TWh) gāzes no Norvēģijas, ASV un Kataras, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Izvērtējot iespējamos riskus, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, un atbilstoši 24.februāra valdības dotajam uzdevumam "Latvenergo" operatīvi veikusi gāzes iepirkumu "Latvenergo" termoelektrostaciju (TEC) ražošanas apgādes drošumam.

Latvenergo iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves 

Valdības ārkārtas sēdē ceturtdien nolemts, ka AS "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas...

Noslēgtie līgumi paredz sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādi uz Klaipēdas LNG termināli un gāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē aprīlī un maijā.

Atomelektrostacijas būvniecība palielinātu valsts enerģētisko neatkarību 

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz...

Iegādātais gāzes apjoms nodrošinās elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu "Latvenergo" TEC saskaņā ar plānoto ražošanas režīmu 2022.gadā, vienlaikus paredzot gāzes rezerves iespējamas energokrīzes situācijā.

Vienlaikus "Latvenergo" piebilst, ka koncernam nav nozīmīgu līgumu ar uzņēmumiem Krievijā, Baltkrievijā vai Ukrainā, kas šī brīža situācijā varētu radīt būtisku negatīvu ietekmi uz koncerna darbību. Papildu ietekmi uz "Latvenergo" koncerna finanšu rezultātiem varētu atstāt vispārēja ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

Jau ziņots, ka valdība ārkārtas sēdē 24.februārī nolēma, ka "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka jau patlaban valstij piederošajā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekamas rezerves, bet valdības lēmums uzdod "Latvenergo" papildināt šīs rezerves, lai valsts būtu pilnībā nodrošināta.

Latvija jau patlaban var pārorientēties uz gāzes piegādi caur Klaipēdas LNG termināli, lai nebūtu jāizmanto Krievijas piegādātā dabasgāze. Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 TWh sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā - 10 TWh, bet Igaunijā - piecas TWh.

Pārorientēšanās uz gāzes piegādi caur Klaipēdas termināli iespējama jau patlaban 

Pārorientēšanās uz gāzes piegādi caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli iespējama...

Tāpat ziņots, ka pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles Ukrainā 24.februārī iebruka Krievijas karaspēks, kas tagad apšauda ne tikai militāros objektus, bet arī civilo infrastruktūru un iedzīvotājus. Ukrainas karavīri un iedzīvotāji iebrucējiem sparīgi pretojas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā atklāta viedā moduļu ēka "Green Box" - "nulles patēriņa" ēka, kas aprīkota ar dažādiem inovatīviem energoefektivitātes risinājumiem, un uz ēkas ir izvietoti arī Elektrum saules paneļi, informē Elektrum Energoefektivitātes centrā.

Ikvienam interesantam Strautu ielas 4 iekšpagalmā ir iespēja atnākt un iepazīt, kā funkcionē veidā moduļu ēka "Green Box", papētīt tās tehniskās iekārtas un uzzināt, kur tādas var dabūt un kādus ieguvumus tās sniedz lietotājiem, tāpat arī aprunāties ar speciālistiem par niansēm.

Viedās moduļu ēkas "Green Box" izveidi ir sponsorējuši 18 uzņēmumi – gan ar finansējumu, gan arī aprīkojumu kā, piemēram, Elektrum, uzstādot saules paneļus.

"Šāds salīdzinoši mazs piemērs var pārliecināt klientu, kurš šaubās, vai ir iespējams uzstādīt saules paneļus uz viņa ēkas pilsētā. Protams, ka katrā vietā būs izaicinājumi, tomēr ar pareizu pieeju ir iespējams atrisināt gandrīz visu. Sarunās ar moduļa ēkas ražotājiem secinājām, ka ārvalstīs interese par šādām ēkām ar saules paneļiem ir liela. Īpaši vietās, kur elektrības pieslēgums ir ļoti tālu vai pat nav vispār pieejams, un tādās vietās kā variants ir akumulatoru sistēmas. Domājams, ka nākotnē šādi komplekti paliks arvien populārāki un pieprasītāki," norāda Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēsturiskajā TEC-1 teritorijā Latvenergo plāno izvietot Latvijā lielāko saules parku

LETA, 03.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" vēsturiskajā Rīgas pirmās termoelektrocentrāles (TEC-1) teritorijā plāno izvietot jaunu saules paneļu parku ar 11,1 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, un tas būtu lielākais saules parks Latvijā, informē uzņēmumā.

Saules elektrostacijā "Jaunciems" būs izvietoti "Bi-facial" paneļi ar augstu efektivitāti. Plānots, ka saules parks tiks nodots ekspluatācijā 2023.gada otrajā pusē.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu.

AS "Latvenergo" arī izsludinājusi dinamisko iepirkumu saules paneļu un invertoru iegādei, kas paredz divu gadu laikā iegādāties saules paneļus ar 100 megavatu (MW) jaudu.

Saules paneļi primāri paredzēti "Latvenergo" saules staciju būvniecībai Baltijas valstīs.

Kompānijā norāda, lai iegūtu iespējami labāko piedāvājumu, iegādei izvēlēts dinamiskā iepirkuma modelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" ieguvusi tiesības nākamos 10 gadus lietot sešu teravatstundu (TWh) ikgadējo jaudu Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālī regulārām piegādēm "Latvenergo" TEC, informē "Latvenergo" pārstāvji.

Uzņēmums, piedaloties "Klaipēdas nafta" rīkotajā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa ilgtermiņa jaudu piešķiršanas procedūrā, ir ieguvis tiesības turpmākos 10 gadus lietot Klaipēdas naftas termināļa sešas TWh ikgadēju jaudu dabasgāzes regulārām piegādēm "Latvenergo" TEC ražošanas un klientu drošai apgādei.

Skultes LNG terminālis varētu palikt tikai uz papīra  

Pirmais kuģis ar sašķidrināto gāzi Skultes ostā varētu tikt uzņemts 2024. gada...

Kā iepriekš skaidroja "Latvenergo" pārstāvji, šī gada ceturtā ceturkšņa Klaipēdas termināļa izsole parāda, ka pieprasījums pārspēj piedāvājumu četras reizes. Līdz ar to noteikumus jaudu iegūšanai diktē Klaipēda. Priekšroka jaudu iegūšanai būs uzņēmumiem, kas piedāvās ilgtermiņa (līdz 10 gadiem) līgumus. Paredzams, ka tiks izsolītas divas trešdaļas no kopējā Klaipēdas termināļa gada apjoma, un lielajiem klientiem būs iespējas izvēlēties gāzes izsūknēšanas datumu, kas ir kritiski svarīgi gada pirmā ceturkšņa apgādei.

Turklāt papildus jaudu iegūšanai šāds līgums "Latvenergo" dotu iespēju, sākot ar 2023.gadu, sākt iepirkt gāzi bez starpniekiem, tādējādi jau tagad iegūstot labākas cenas Latvijas ekonomikai.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistra komercreģistrā piektdien, 22.jūlijā, reģistrēts AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kopuzņēmums vēja parku attīstībai, liecina informācija "Firmas.lv".

Jaundibinātās kompānijas nosaukums ir SIA "Latvijas vēja parki".

Kompānijas pamatkapitāls ir divi miljoni eiro, tostarp 80% uzņēmuma kapitāldaļu pieder "Latvenergo", bet 20% - LVM.

"Latvijas vēja parku" statūtos norādīts, ka kompānija attīstīs jaunus stratēģiskās nozīmes vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavatu (MW), tostarp projektēs, izbūvēs un ekspluatēs ar to saistīto infrastruktūru uz Latvijas īpašumā esošām zemēm, kuru apsaimniekošanu veic LVM, un uz LVM īpašumā esošām zemēm, kuru apbūves tiesības ir ieguvis uzņēmums.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja ir Ilvija Boreiko, kura, pēc pēdējās publiski pieejamās informācijas, ir "Latvenergo" vēja un saules parku attīstības direktore, bet valdes locekle ir juriste, konkurences tiesību eksperte Zane Norenberga, kura ir arī SIA "Zetembo" vienīgā īpašniece un valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) pieļauj iespēju, ka kritiskā brīdī AS "Latvijas gāze" vietā mājsaimniecību nodrošināšanā ar dabasgāzi varētu stāties AS "Latvenergo".

Tā otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pavēstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA).

Viņa uzsvēra, ka pēdējā laika notikumi ir pagriezuši redzesloku uz īstermiņa risinājumiem un drošības aspektu, un pie tā EM pašreiz strādā.

Šobrīd valdības uzdevumā "Latvenergo" jau ir iegādājies divus kuģus ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG), kas nodrošinās "Latvenergo" ar nepieciešamo gāzi, lai netiktu apdraudēta siltumapgāde Rīgā, ja rastos problēmas ar piegādēm no Krievijas. Turklāt EM apsver vēl viena kuģa ar LNG iegādi.

"Mēs domājam par vēl viena kuģa ar gāzi iegādi, lai varētu nodrošināt, ka kritiskajā situācijā "Latvijas gāzes" vietā varētu, varbūt, stāties "Latvenergo" kā gāzes piegādātājs mājsaimniecībām. Tad mēs varētu šo problēmu atrisināt vienkārši, bet noteikti ne lēti," teica Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo gāzes nodrošinājums ļauj strādāt TEC

Db.lv, 18.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šobrīd resursu tirgos saglabājas augstas gāzes un CO2 izmaksas un tirgū būtu jābūt pieejamām vairākām stacijām, kas izmanto citus – lētākus energoresursus, tomēr karstais laiks, nepietiekamie vēja un hidroresursi, kā arī vairāku staciju remontdarbi Baltijā ir veicinājuši energoapgādes nepietiekamību Baltijā, par ko liecina arī Nord Pool biržas cenas.

Tas rada nepieciešamību darboties AS "Latvenergo" termoelektrostacijām, koncernam uzņemoties arī papildu riskus attiecībā uz dabasgāzes izmaksām, taču TEC iedarbināšana ir iespējama un šobrīd nerada gāzes apgādes riskus ziemā, jo valsts un AS "Latvenergo" savlaicīgi nodrošināja dabasgāzes rezerves un aktīvi turpina iepirkumus.

Elektrības cena biržā 4000 eiro/MWh "izslēdz" ražotājus 

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro...

Valstiskā līmenī Latvijas mājsaimniecības ir nodrošinātas ar dabasgāzi. Latvenergo ir risinājumi, lai sniegtu dabasgāzes piedāvājumus juridiskajiem klientiem brīvajā tirgū.

LDDK: Vienas dienas elektrības patēriņa izmaksas līdzinās viena mēneša rēķinam 

Pēdējās dienās pieredzētais elektroenerģijas cenas kāpums "Nord Pool" biržā kritiski ietekmē...

"Termoelektrostacijas darba režīms ir ārkārtīgi neefektīvs, ja tam jāstrādā tikai vienu stundu, tādēļ šodien TEC-2 ir sagatavots drošai un ilgākai darbībai un jau strādā tirgū. Līdz šim TEC darbību ierobežoja valstiskas drošības apsvērumi situācijā, kad visā Eiropā ir gāzes deficīts un tās apgāde ir kritiski zemā līmenī. Mērķtiecīgi strādājot, esošie krājumi un iegādes plāni ir ļāvuši Latvenergo pārskatīt ierobežojumus un šajā kritiskajā brīdī sākt TEC darbību, nekaitējot kopējai apgādes drošībai. Vēl vairāk – esam raduši iespēju apgādāt ar gāzi arī juridiskos klientus, kam līdz šim piedāvājumus ierobežojām un kas nespēj šobrīd gāzi nopirkt brīvajā tirgū. Tā ir energoapgādes drošuma, kas ir sabiedrībai svarīgākais jautājums, būtiska sastāvdaļa," komentē Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

"AS "Latvenergo" ir iegādājusies dabasgāzi nepieciešamajā apjomā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai AS "Latvenergo" termoelektrostacijās plānotajam ražošanas režīmam 2022. gadā, kā arī visu sezonu nodrošinās piegādes saviem mājsaimniecību klientiem. Uzņēmums atgādina, ka valdība ir rezervējusi dabasgāzi saistīto lietotāju apgādei visai apkures sezonai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoresursi ir pieejami, būtiskākais aspekts ir izmaksas

LETA, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursi, piemēram, šķelda un dabasgāze pašlaik ir pieejami, bet būtiskākais aspekts ir izmaksas, atzina AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Ja pagājušajā gadā uzņēmums par šķeldu maksāja 17-18 eiro par megavatstundu, tad šobrīd šķelda tiek iepirkta par apmēram 33 eiro par megavatstundu. Tāpat mainīta kompānijas iepirkuma stratēģija - ja pirms tam šķelda faktiski iepirkta uz gadu, jo bija iespējams prognozēt cenu, tad pašlaik uzņēmums pērk apjomu vien mēnesim.

"Šķelda šobrīd ir, taču tā ir dārgāka, un mēs dažādojam piegādātājus, lai sadalītu riskus. Esam iepirkuši mizas no "Rīgas mežiem", tūlīt veiksim iepirkumu Lietuvā un piedalāmies "Latvijas Valsts mežu" izsolē," sacīja Talcis.

Vērtēdams Latvijas lēmumu atteikties no Krievijas dabasgāzes, "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka arī šajā jautājumā svarīgākais ir izmaksas. Pie sarunas par pieejamību, iespējams, būs jāatgriežas novembrī vai decembrī, kad situācija potenciāli būs stabilizējusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Labāk mūsu pašu vēja ģeneratori, nevis ienaidnieks pagalmā

Armanda Vilciņa, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vēja parku būvniecība Latvijā vairs nav tikai stāsts par virzību uz zaļāku nākotni, bet gan par mūsu pašu enerģētisko neatkarību, norāda Mārtiņš Čakste, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs.

Īstermiņā energoresursu cenu krīzi, kas saasinājusies Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ietekmēt ir ļoti sarežģīti, taču vidējā termiņā šo triecienu var mazināt, attīstot jaunas enerģijas ražotnes, tajā skaitā vēja un saules parkus, teic M. Čakste. Viņš atzīmē, ka, ņemot vērā krīzes situāciju, Latvenergo šobrīd meklē iespējas, kā vēja projektus īstenot pēc iespējas ātrāk. Ja iepriekš bija doma šos vēja parkus attīstīt piecu, sešu gadu laikā, tad pašlaik vēlamies to izdarīt maksimāli ātri, palielinot mūsu valsts enerģētisko neatkarību, norāda M. Čakste, piebilstot, ka labvēlīgu apstākļu gadījumā pirmo vēja parku Latvenergo varētu sākt būvēt jau nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan iekārtu apjoms noliktavās ir pietiekams esošajiem un nākotnes klientiem, lielais pieprasījums pēc saules paneļiem veido rindas to uzstādīšanā, teikts AS "Latvenergo" sagatavotajā Elektroenerģijas tirgus apskatā par jūniju.

Patlaban vairāku elektroenerģijas tirgus apstākļu dēļ nākas saskarties ar augstām energoresursu cenām, un šādos apstākļos, cilvēkiem izvēloties savu mikroģenerāciju, par karstāko ir kļuvis saules paneļu tirgus. Iekārtu apjoms noliktavās ir pietiekams esošajiem un nākotnes klientiem, tomēr augstais pieprasījums to uzstādīšanai veido rindas.

AS "Latvenergo" Saules parku attīstības vadītājs Ivars Inkins norāda, ka saules paneļu tirgū ir jūtama augsta aktivitāte, jo katrs vēlas samazināt savus elektroenerģijas rēķinus: "Šobrīd saules paneļu tirgū viss ir karsts – gan pieprasījums, gan piedāvājums, gan nodrošinājums. Ir pat jāatzīst, ka pieprasījums apsteidz uzstādīšanas jaudas. Jāatzīst, ka gadās arī tādas situācijas, ka pie mums vēršas pēc palīdzības arī tie, kuriem saules paneļi jau uzstādīti, bet nav sakārtota dokumentācija. Ir likumsakarīgi, ka atbildību un garantijas pār šādiem gadījumiem Elektrum nevar uzņemties".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju centra “Skanstes City” nomniekiem un to apmeklētājiem vienuviet ir pieejamas 12 jaunas vidēji ātrās (22 kW AC) elektrouzlādes pieslēgvietas, kā rezultātā “Skanstes City” ir būtiski paplašinājis auto uzlādes pieejamību un šobrīd izveidojis lielāko elektroauto uzlādes vietu Latvijā.

“Ilgtspēja ir “Skanstes City” biznesa stratēģijas sastāvdaļa kopš biroja centra izveides sākuma, ko apliecina arī piešķirtais BREEAM sertifikāts, kuru var iegūt, ja ēka atbilst augstākiem energoefektivitātes un ilgtspējības standartiem, nodrošinot videi un iedzīvotajiem draudzīgākos risinājumus. Līdz šim esam jau daudz paveikuši, ieviešot videi draudzīgus un ilgtspējīgus risinājumus, piemēram, BMS sistēmu temperatūras un klimata kontrolei, CO2 sensorus, energoefektivitātes uzlabošanai mainījām ventilācijas, dzesēšanas un liftu iekārtas, uzstādījām gaismas sensorus un LED apgaismojumu,” stāsta “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” partneris un valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 53 000 eiro, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” atklāta jauna "Elektrum" elektroauto uzlādes stacija ar sešām uzlādes pieslēgvietām.

Šī ir viena no lielākajām uzlādes vietām Latvijā, kurā vienuviet pieejamas trīs dažādu veidu spraudņu uzlādes pieslēgumvietas ar 100 % Latvijā ražotu zaļo enerģiju.

“Domina Shopping” A korpusa stāvvietā ir uzstādītas divas ātrās uzlādes iekārtas 25 kW DC CCS2 (25 kilovatu jauda, DC līdzstrāva, CCS2 kabelis), kurās elektroauto 50 kilometru braucienam iespējams uzlādēt vidēji 22 minūtēs. Turpat atrodas arī četras vidēji ātras uzlādes vietas 22 kW AC Type 2(visām ir 22 kilovatu jauda un AC maiņstrāva, trim – Type 2 kabeļi, vienai – Type 2 rozete), kas ļauj elektromašīnu līdzvērtīgam attālumam uzlādēt aptuveni vienas stundas laikā.

“Jaunā elektroauto uzlādes stacija ir vēl viens mūsu tirdzniecības centra solis iepretim videi draudzīgākiem risinājumiem, kuru īpatsvars ar katru gadu kļūst aizvien lielāks. Vienlaikus, pateicoties šai inovācijai, ir uzlabots mūsu servisu klāsts, kā rezultātā tam kļūstot vēl daudzveidīgākam un progresīvākam,” saka Dina Bunce, tirdzniecības centra “Domina Shopping” direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ošlejs: Latvenergo dividendes ir savdabīgs elektroenerģijas nodoklis visiem tās patērētājiem

Māris Ķirsons, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valstij būtu aktīvāk jāiesaistās cenu regulēšanā un noteikšanā, kā to dara daudzas citas valstis, jo pašlaik attiecībā uz inflāciju, jo īpaši energoresursu cenu straujo pieaugumu, Latvija ieņem brīvā tirgus pozīciju — sak’ cenas pieauga un mēs jau neko darīt nevaram.

To intervijā Dienas Biznesam saka ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

Fragments no intervijas

Kas pašlaik ir par unikālu situāciju, kad eirozonas valstī Latvijā inflācija ir 19.2%, bet daudz turīgākajā un ekonomiski spēcīgākajā eirozonas valstī Vācijā vairāk nekā divas reizes mazāka?

Latvijā pašlaik attiecībā uz inflāciju, jo īpaši energoresursu inflāciju, Latvija ieņem brīvā tirgus pozīciju — sak’ cenas pieauga un mēs jau neko darīt nevaram. Tas ir nepareizi, jo valdībai šādos ārkārtas apstākļos vajag ātri un aktīvi regulēt cenas. Piemēram, tā pati elektroenerģija ir kļuvusi ievērojami dārgāka, tajā paša laikā Latvenergo valsts budžetā ir iemaksājusi dividendes 70 milj. eiro. Pašreizējos ārkārtas situācijas apstākļos, tas, manuprāt, nebija vajadzīgs. Lietderīgāk būtu bijis šos 70 miljonus eiro atstāt Latvenergo rīcībā un novirzīt kā subsīdiju elektrības cenu pieauguma slāpēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parku izveide ir iespējama praktiski visā Latvijas teritorijā, atzīmēja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārstāvji, komentējot Ministru kabineta doto atļauju AS "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un izveidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus.

LVM pārstāvji min, ka vēja parku būvniecības vietu izvēlei tiek veikta vēja kartēšana, novērtējot piemērotākos ģeogrāfiskos apstākļus, taču vēja parku celtniecība iespējama praktiski visā Latvijas teritorijā.

Latvenergo un LVM dibinās kopuzņēmumu lielu vēja parku izbūvei Latvijā 

Ministru kabinets š.g. 21. jūnija sēdē nolēma sniegt atļauju akciju sabiedrībai "Latvenergo"...

Vienlaikus, pēc LVM pārstāvju teiktā, vēja parki netiks veidoti dabas teritorijās, kuras nosaka Latvijā spējā esošais regulējums, LVM teritorijās, kurās uzņēmums kā galveno mērķi plāno dabas aizsardzību, kā arī kultūras pieminekļu teritorijās un citās vietās.

Tāpat kompānijā norāda, ka LVM ir veikusi atlasi par tās pārvaldīšanā esošajām zemēm, balstoties uz normatīvajiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju attīstībai, esošajām aizsargājamajām dabas teritorijām un citiem faktoriem.

LVM pārstāvji arī atzīmē, ka šādu projektu gaita ir laikietilpīga.

"Orientējoši vēja parka plānošanas un realizācijas laiks aizņem 3-5 gadus. Būtisks ir tieši projekta sagatavošanas posms līdz reālo būvdarbu sākšanai. Projekta sagatavošanās posmā jāizpēta esošais vides stāvoklis, plānotās darbības ietekme, ekspertu lauka izpētes darbi (par putnu un sikspārņu populāciju, biotopiem, u.c.), vēja elektrostaciju izvietojuma modelēšanas darbi, tostarp trokšņa, mirguļošanas novēršana, ainavas neitralitāte, pasākumu sagatavošana ietekmju novēršanai vai samazināšanai, monitoringa prasību sagatavošana paliekošo ietekmju novēršanai," klāsta LVM pārstāvji.

Tāpat, bez vides izpētes, sagatavošanās posmā tiek atlasīti potenciālie būvdarbu veicēji, iekārtu ražotāji un dažādi pakalpojumu sniedzēji, norāda LVM pārstāvji, piebilstot, ka projekta sagatavošanas posms noslēdzas ar būvatļaujas saņemšanu, kas dod tiesības sākt būvdarbus.

LVM pārstāvji arī atzīmē, ka tuvākajā laikā plānots sagatavot nepieciešamo dokumentāciju, lai reģistrētu kopuzņēmumu un plašāk informētu sabiedrību par turpmākajiem kopuzņēmuma darbības soļiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 21.jūnijā deva atļauju "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai, lai veidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus. Projekta mērķis ir sasniegt līdz 800 megavatu lielu jaudu vairākos lielos vēja parkos visā Latvijā, kas būs gandrīz tāda pati elektriskā jauda, kas tiek saražota Latvijas lielākajā hidroelektrostacijā (HES) - Pļaviņu HES.

Pēc Ministru kabineta sēdes zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) žurnālistus informēja, ka kopuzņēmumā 80% pamatkapitāla piederēs "Latvenergo", bet LVM - 20%.

Ministru kabinets šogad 22.februārī konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes, uzticot šī projekta izpildi "Latvenergo" un LVM dibinātajam kopuzņēmumam. Projekts tiks īstenots bez jebkādiem valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam, bet ne ar pārmērīgām atdeves prasībām.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. līdz 31. augustam notiks AS "Latvenergo" nekustamā īpašuma izsole Rīgā, blakus Dienvidu tiltam. Tajā tiks piedāvāts 3 ha liels biroju un ražošanas ēku komplekss industriālās attīstības rajonā Krustpils ielā 15, informē uzņēmums.

Īpašumu neatkarīgi vērtētāji atzīst par komerciāli izdevīgu objektu ar augstu izmantošanas potenciālu, norāda uzņēmums.

Īpašums ar 3 ha zemes un 11 ēkām atrodas Krustpils ielā, blakus Dienvidu tilta satiksmes mezglam. Apkārtne pēdējos gados komerciāli attīstās par pilsētas rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu, komercdarbības un noliktavu apbūves teritoriju. Novietots ar tiešu piekļuvi maģistrālajiem ceļiem, izsoles objekts tiek vērtēts kā komerciāli izdevīgs vietā ar pozitīvu attīstības potenciālu. To nodrošina ne tikai atrašanās vieta, bet arī daudzveidīgās izmantošanas iespējas gan saglabājot, gan izbūvējot jaunas ēkas plašajā īpašuma teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru