Jaunākais izdevums

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Kā veicināt Latvijas enerģētikas sektora konkurētspēju un tirgus stabilitāti, lai tā atbilstu gan uzņēmēju un sabiedrības maksātspējai kopumā, veidotu pievilcīgu vidi gan ārvalstu, gan vietējo investoru prasībām, kā arī – veicinātu klimatneitralitāti nākotnē?

Konferences jautājumi:

Kā tiks veicināta Latvijas enerģētikas uzņēmumu konkurētspēja ES iekšējā enerģijas tirgū?

Jaunie dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifi – kā tas ietekmēs patērētājus un enerģijas tirgu kopumā?

Enerģijas tirgus stabilitāte, ietekmējošie faktori;

AER nozares kopējā attīstības bilance;

AER nozares attīstību veicinošie pasākumi šobrīd un nākotnē.

Programma

10.00 – 10.05 Atklāšana

I DAĻA | KLIMATNEITRALITĀTE – EIROPAS IZAICINĀJUMI UN SASNIEGUMI

10.05 – 10.15 Andris Piebalgs, Florences Regulācijas Skolas profesors - Enerģētikas sektora attīstība un tā ietekme uz valstu ekonomisko situāciju nākotnē

10.15 – 10.25 Kristian Ruby, Eurelectric ģenerālsekretārs - On the electrification path: Europe’s progress towards climate and energy targets

10.25 – 11.00 Diskusija. Izaicinājumi un iespējas enerģētikas sektora zaļināšanai – valsts atbalsta politika, stratēģija klimata mēŗku sasniegšanai, sabiedrības interese un atbalsts, nākotnes projekti un savienojamība.

Dalībnieki: Barbara Jinks, IRENA Inovāciju un Tehnoloģiju Centra (IITC) programmas Green Gas Delivery and Use vadītāja, Tomas Kåberger, rūpnieciskās enerģētikas politikas asociētais profesors Chalmers Tehnoloģiju Universitātē, Zviedrijas Karaliskās inženierzinātņu akadēmijas biedrs, Reinis Āboltiņš, RTU VASSI (Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta) pētnieks.

11.00 – 11.15 Edijs Šaicāns, LR ekonomikas ministra valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos - Latvijas enerģētikas sektora prioritātes ilgtspējīgai attīstībai

11.15 – 11.35 pārtraukums

II DAĻA | VIENOTS ENERĢIJAS TIRGUS – DROŠĪBA, KONKURĒTSPĒJA UN ATTĪSTĪBA

11.35 – 11.50 Gatis Junghāns, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis - Baltijas valstu enerģētikas tirgus sinhronizācija ar pārējām ES dalībvalstīm

11.50 – 12.05 Kaspars Cikmačs, AS "Latvenergo" valdes loceklis un Tehnoloģiju un atbalsta direktors - Enerģētikas nozares attīstība un tehnoloģijas

12.05 – 12.20 Olavs Ķiecis, "Latvijas Gāze" Attīstības projektu daļa, Biznesa attīstības vadītājs - "Latvijas Gāze" soļi Eiropas zaļā kursa atbalstam

12.20 – 12.35 Dr. Joahims Hokerts, AS "Gaso" valdes loceklis - Metāns šodien un rīt

12.35 – 13.10 Diskusija. Enerģētikas tirgus nākotnes resursi

Dalībnieki: Aigars Kalvītis, AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs, Uldis Bariss, AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs, Gatis Junghāns, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis, Kaspars Cikmačs, AS "Latvenergo" valdes loceklis un Tehnoloģiju un atbalsta direktors

III DAĻA | AER ENERĢĒTIKAS NOZARĒ - RESURSI, TEHNOLOĢIJAS, FINANSĒJUMS

13.30 – 14.05 Diskusija. Ekonomiski pamatota AER izvēle ilgtspējīgai transporta sektora attīstībai

Dalībnieki: Kristīne Veģere, RTU vadošā pētniece, Jānis Kalniņš, Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta pārstāvis, Ansis Valdovskis, AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs, Argots Siliņš, AS "Gaso" Ekspluatācijas un tehniskā departamenta Transporta un saimniecības daļas vadītājs

14.05 – 14.50 Diskusija. Enerģijas ražošana no AER rūpniecības un ražošanas sektorā - tehnoloģijas, lielie dati, digitalizācija un sistēmu optimizācija energoefektivitātes veicināšanai energoietilpīgos uzņēmumos

Dalībnieki: Kaspars Brunovskis, SIA "Ezerkauliņi Agro" valdes loceklis, Kārlis Grīnbergs, SIA "energi" energoauditors, Roberts Samtiņš, "AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs, Jānis Irbe, LAEF valdes priekšsēdētājs

14.50 – 15.35 Diskusija. AER nozares attīstību veicinošie pasākumi šobrīd un nākotnē

Dalībnieki: Kristiāna Strenga, ZAB "Rödl & Partner Legal" zvērināta advokāta palīdze, Dace Cīrule, ZAB "LarkLaw" juriste, Edijs Šaicāns, LR ekonomikas ministra valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos, Juris Ozoliņš, enerģētikas nozares eksperts

15.35 Noslēgums

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Viļņā notiks viena no lielākajām e-komercijas konferencēm Baltijā “Ecomexpo’22”

Reklāmraksts, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Septembrī notiks lielākā e-komercijas konference Baltijas valstīs “Ecomexpo”; aicina uzņēmumus piedalīties izstādē

Sadarbības materiāls, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki pret tiešsaistes tirdzniecības vietām kļūst aizvien prasīgāki, tāpēc uzņēmējam, kurš vēlas ieinteresēt patērētāju, jābūt elastīgam un jāspēj ātri pielāgoties aktuālākajām e-komercijas tendencēm, jo konkurence uzņēmumu vidū ir liela. Lai labāk orientētos šajā izaicinošajā vidē un smeltos jaunas idejas biznesa attīstībai, tiešsaistes tirdzniecības uzņēmumi un viņu pakalpojumu sniedzēji ik gadu pulcējas vienā no lielākajām tiešsaistes komercijas konferencēm, kas šogad no Lietuvas izplešas uz visām Baltijas valstīm, mainot nosaukumu no “E-commerce” uz “Ecomexpo”. Pasākums notiks Viļņā šā gada 29. septembrī, un uzņēmēji ir aicināti kļūt par e-komercijas izstādes dalībniekiem.

“Pagājušajā gadā ekspo zonai izstādē bija lieliski panākumi. Tajā piedalījās tādi giganti kā globālais tiešsaistes tirgus “eBay“, Baltijas piegādes līderis “DPD“, Baltijas e-komercijas līderis “Pigu.lt“, maksājumu pakalpojumu sniedzēji, loģistikas kompānijas un daudzi citi. Uzņēmumu pārstāvji uzstādīja stendus, kuros varēja tieši prezentēt savus pakalpojumus un biznesu ikvienam interesentam. Pēc izstādes pasākuma dalībnieki atzina, ka konferencē nodibināti daudzi noderīgi biznesa kontakti un saņemtas atbildes uz problemātiskiem jautājumiem. Pagājušajā gadā izstādē piedalījās vairāk kā 20 uzņēmumi, šogad ceram paplašināt izstādes laukumu līdz 50 stendiem un dalībnieku skaitu līdz 1000,” komentē izstādes “Ecomexpo“ organizators Deivids Talijūnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) konstatējusi trīs būvniecības uzņēmumu aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem kādā privātā iepirkumā, informē KP pārstāvji.

KP skaidro, ka aizliegto vienošanos izdevies konstatēt veiksmīgas starpinstitūcijas sadarbības rezultātā.

Privātā pasūtījuma lietā bija iesaistīti arī Eiropas Savienības (ES) līdzekļi, tāpēc Eiropas prokuratūra uzsāka kriminālprocesu un pasūtītājam bija jāatmaksā ES saņemtais līdzfinansējums 780 733 eiro apmērā.

Par pieņemto lēmumu šajā lietā KP informēs preses konferencē otrdien, 16.augustā. Preses konference tiek organizēta sadarbībā ar Finanšu ministriju un Eiropas prokuratūru.

Preses konferencē piedalīsies KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis un KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite, Finanšu ministrijas ES fondu Revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane un Eiropas prokuratūras prokurors Gatis Doniks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

Māris Ķirsons, 18.05.2022

Kūdras resursu pietiek Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle dr. geol. Ilze Ozola.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu Latvijas energoneatkarību un vienlaikus nākamajā apkures sezonā siltums būtu pieejams visiem, un nekļūtu par sava veida luksusa preci, kā kurināmais atkal jāsāk izmantot valstī iegūstamā dedzināmā kūdra; lai to iedzīvinātu, nepieciešami normatīvo aktu grozījumi.

Dabasgāzes cenu straujais pieaugums komplektā ar Krievijas invāziju Ukrainā un daudzu nevēlēšanos turpināt iegādāties dabasgāzi no Krievijas, to uzskatot par sava veida atbalstu karadarbībai, ir raisījis pēdējās desmitgadēs nepieredzētu situāciju, ka visā reģionā ir energoresursu deficīts. Tā slāpēšanai iecerēts atrast sašķidrinātās gāzes piegādātājus, kā arī palielināt pašu mājās iegūstamo resursu izmantošanu. “Somija, Igaunija jau paziņojušas par papildu dedzināmās kūdras ievākšanas apjomiem, lai tādējādi nodrošinātos pret iespējamo kurināmā trūkumu, kā arī minimizētu kurināmā cenu pieaugumu, un Latvijai arī būtu jāizmanto kaimiņvalstu pieredze,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents un SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No amata atstādināts Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) informēja, ka ir saņemta informācija no trauksmes cēlēja par vairākiem pārkāpumiem departamentā.

Iespējams, Satiksmes departamentā pieļauta fiktīvā nodarbinātība, pašvaldības mantas izšķērdēšana un interešu konflikts.

Līdz ar to Reinbahs ir atstādināts un tiks veikta pārbaude.

Lēmums par Reinbaha atstādināšanu esot pieņemts, jo viņš atteicies sniegt pieprasīto informāciju. Līdz ar to esot pamatotas aizdomas, ka viņš varētu censties slēpt informāciju, vai ietekmēt pārbaudi.

Kā preses konferencē informēja Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks juridiskajos jautājumos Māris Knoks, divas disciplinārlietas Reinbaham jau ir noslēgušās ar disciplinārsodiem un ir ierosināta vēl viena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Future Retail konference fokusēsies uz tehnoloģiju inovācijām tirdzniecībā

DB, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar StrongPoint, Tiki-Taka PAY, 220.lv, Excellent Latvia un Nielsen IQ 12.augustā aicina uz tiešsaistes konferenci Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā.

Dienas Biznesa organizētajā nozares konferencē, kuru moderēs Dienas Biznesa žurnāliste Armanda Vilciņa, pieredzē dalīsies labi zināmi speciālisti no ievērojamiem tirdzniecības un tehnoloģiju nozares uzņēmumiem: StrongPoint, Datakom, 220.lv u.c. Konferences dalībnieki rosinās paskatīties uz Latvijas tirdzniecības nozari un aktuālajiem izaicinājumiem tehnoloģiju progresa ietekmē.

"Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo nepārtrauktu transformācijas procesu. Pēdējais gads ir bijis patiess izaicinājums, ar pastāvīgo dinamiku un nepieciešamību pielāgoties mainīgajai situācijai. Pandēmija vēl vairāk paātrināja noteiktu tehnoloģiju attīstību un lietošanu," par mazumtirdzniecības tehnoloģiju inovācijām un kādu tehnoloģisko progresu veicinājusi pandēmija, tiešsaistes konferences skatītājiem pastāstīs Darjus Lapienis, StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, jau tuvākajā laikā Rīgas iedzīvotājiem būs iespēja izmantot ūdens taksi, kurš savienos abus Daugavas krastus un padarīs pilsētu mobilāku, preses konferencē sacīja pilsētplānotājs, "MadCity Riga" organizators Neils Balgalis.

Viņš izteica cerību, ka, savienojot sabiedrības idejas ar pilsētas attīstības projektiem, sadarbojoties pašvaldības, valsts un privātajam sektoram, ir iespējams izveidot Daugavas krastmalu Rīgā par interesantāko Ziemeļeiropā.

Arhitekte Dina Suhanova uzsvēra, ka ļoti svarīgi domāt par ūdens transporta attīstīšanu, piemēram, "Bolt taxi" ieviest arī Daugavā.

Arī žurnālists Pauls Timrots preses konferencē sacīja, ka ūdens transporta ieviešana starp Bolderājas un Mangaļsalas moliem būtu ļoti pozitīvi vērtējama.

Tāpat Balgalis pavēstīja, ka jau augusta sākumā iedzīvotājiem būs izvietotas "Saulrieta vērošanas tribīnes", un cilvēku interese tiks aplūkota dažus mēnešus, lai jau nākamgad būtu iespējams uzstādīt tribīnes ar Rīgai piemērotu dizainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas uzņēmēji izveidojuši sadarbības tīklu Beniluksa valstīs

LETA, 19.07.2021

Speciālisti no Baltijas un Beniluksa valstīm, uzņēmumu vadītāji, eksperti no Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta (EP) 18.septembrī pulcēsies Beniluksa Baltijas pirmajā ikgadējā konferencē Amsterdamā.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji no Baltijas valstīm, kuri strādā Beniluksa valstīs - Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā, ir izveidojuši biznesa tīklu, lai veicinātu sadarbību, informēja "Benilux Baltics in Business" līdzdibinātājs Jurga Baltrams.

Viņš norādīja, ka lietuvieši, latvieši un igauņi, kuri dzīvo un strādā Beniluksā, tiek aicināti rīkoties, lai pastiprinātu sakarus starp Baltijas un Beniluksa valstu speciālistiem un uzņēmējiem.

Lietuvas vēstnieks Nīderlandē Vidmants Purlis norādījis, ka šī biznesa tīkla izveide no Lietuvas un citām Baltijas valstīm Beniluksa reģionā ir ļoti svarīgs solis. Viņš cer, ka tas veicinās ekonomisko apmaiņu starp abiem reģioniem, kā arī veicinās tirdzniecību un ieguldījumus.

Pēc viņa domām, šī organizācija arī vairos izpratni par Lietuvu un tās uzņēmējdarbības vidi Beniluksā. Lietuvas vēstniecība šo iniciatīvu vērtē atzinīgi un atbalsta. "Ceru, ka šī platforma būs spēcīgs vēstniecības partneris ekonomiskās diplomātijas projektu īstenošanā", sacīja Purlis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja un zaļais kurss nozīmē būt soli priekšā citiem

Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums 2022, kurā piedalās desmit valstu prezidenti, valdību pārstāvji, kā arī augsta līmeņa vadītāji no tādiem uzņēmumiem kā Google, Microsoft, Rolls-Royce un Orlen.

Par Biznesa foruma organizēšanu atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), tādēļ arī jautājumi par plānoto un sasniedzamo tās direktoram Kasparam Rožkalnam.

Kāda ir LIAA loma Trīs jūru samitā?

LIAA Trīs jūru samitā ir uzdota Biznesa foruma organizēšana. Proti, Trīs jūru iniciatīva sastāv no divām daļām – politiskās un ekonomiskās. Politiskais formāts ir Trīs jūru samits, ekonomiskais formāts ir Biznesa forums, kas parasti notiek paralēli politiskajai sadaļai.

Kādas ir Latvijas prioritātes Trīs jūru iniciatīvas Biznesa forumā 2022?

Latvijas prioritāte ir ar šīs iniciatīvas starpniecību veidot lielāku savienojamību starp Eiropas ziemeļu un dienvidu daļu, kas ir priekšnoteikums ekonomisko attiecību stiprināšanai. Vēlamies piesaistīt ilgtspējīgus investīciju projektus, kurus varētu realizēt kopā ar partnervalstīm. Viens no instrumentiem ir Trīs jūru iniciatīvas fonds, kurš investē līdzekļus investīciju projektos trīs galvenajās sadaļās vai galvenajos virzienos – enerģētika, digitalizācija un transporta infrastruktūras sistēmas. Šobrīd ir skaidrs, ka enerģētika ir prioritāte numur viens, un to diktē pašreizējā ģeopolitiskā situācija. To parāda arī FICIL jeb Ārvalstu investoru padomes pētījums, kur uzņēmēji pirmkārt satraukumu izrāda par enerģētiku, pēc tam tikai seko darbaspēks un citas lietas. Enerģētika un inflācija, kas ar to saistīta, ir šodienas TOP problēma. Mūsu uzdevums ir šīs enerģētikas problēmas izcelt, runāt ar starptautiskajiem investoriem un atrast risinājumu Latvijas interesei kļūt enerģētiski neatkarīgai, līdztekus domājot arī par saprātīgu cenu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt to, ka uzņēmējiem enerģijas cena vēl aizvien dod iespēju būt konkurētspējīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neskaidrības par kūdras nozares nākotni valda vēl joprojām

LETA, 16.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības par kūdras nozares nākotni valda vēl joprojām, turklāt nav skaidrības par dārzkopībai paredzētās kūdras nozares iespējamo slēgšanu, sacīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Viņa skaidroja, ka iepriekš Eiropas Savienībā (ES) tika runāts par atteikšanos no enerģētiskās kūdras ieguves no 2030.gada, bet netika runāts par dārzkopības kūdru.

Vienlaikus Krīgere uzsvēra, ka, ņemot vērā politiskās norises un energoresursu cenu kāpumu, pašlaik būtu jāpārskata arī vietējo resursu, tostarp kūdras nozīme energobilancē.

Pēc Krīgeres teiktā, 2020.gadā Latvijā tikai 1,4% no iegūtās kūdras izmantoja enerģētikā, kamēr teju visa atlikusī daļa iegūtās kūdras tika izmantota dārzkopībā.

Vaicāta par turpmākajiem izaicinājumiem dārzkopības kūdras nozarē, Krīgere minēja, ka dārzkopības kūdras izmantošanu un ieguvi turpmāk varētu ietekmēt Zaļā kursa ietvaros izstrādātie dažādie regulējumi. Piemēram, Taksonomijas regulējums, ja šajā regulējumā kūdras substrāti un mēslošanas līdzekļi tehniskajā aprakstā tiks iekļauti kā neilgtspējīgi produkti, pretēji sākotnēji plānotajam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā kūdras biedrība kategoriski iebilst pret VARAM sagatavotā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna apstiprināšanu Ministru Kabinetā, kas paredz enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas slēgšanu Latvijā no 2030. gada apmaiņā pret 184 milj. eiro saņemšanu no Eiropas Komisijas un neskaidru, no kūdras nozares attālinātu, tā plānoto izlietojumu.

Enerģētiskā kūdra ir būtisks, tradicionāli izmantots vietējais energoresurss, kas var sekmēt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī atteikšanos no Krievijas dabasgāzes. Latvijā iespējams ik gadu iegūt līdz pat 700 000 t enerģētiskās kūdras, tādējādi nodrošinot papildus 2 milj. MWh enerģijas.

MK sēde, kurā notiks konceptuāla izšķiršanās – par kūdras ieguves nozares sektora slēgšanu vai kūdras izmantošanu Latvijas enerģētikā – paredzēta 14. jūlijā.

Ne Eiropas Komisijas regula, ar kuru izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF), ne Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns neuzliek par pienākumu valstij slēgt enerģētiskās kūdras sektoru, bet VARAM vienreizēja finansējuma apguves nolūkos gatavs to darīt, pamatojot šādu soli ar neformāliem Eiropas Komisijas komentāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kūdras nozare jau atkal kā uz naža asmens Eiropas regulu dēļ

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Forumā apspriež aktuālākās tendences enerģētikā

Jeļena Šaldajeva, 15.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13. līdz 15.oktobrim Maskavā notiek Krievijas Enerģētikas nedēļas starptautiskais forums, kuram seko līdzi arī “Dienas Bizness”. Tas ir svarīgs notikums enerģētikā ne tikai Krievijā, bet arī visās valstīs, kuras saņem kaimiņvalsts eksportēto enerģiju.

Foruma tēmas skar gan enerģētikas tirgu analīzi un prognozes, gan enerģētikas digitalizāciju, klimata mērķu sasniegšanu, jaunos tehnoloģiskos risinājumus un inovācijas enerģētikā, kā arī jauna tipa regulējumu enerģētikā.

Pirmajā foruma dienā kā Eiropas Savienībai (ES) nozīmīga tēma bija ES “zaļā kursa” ietekme uz Krievijas – ES sadarbību enerģētikas sektorā. Šis jautājums īpaši svarīgs pašlaik, kad augsto gāzes cenu laikā tiek piesaukta enerģētiskās krīzes iespējamība. Šeit tika diskutēts, kā panākt enerģētisko drošību patērētājiem mainīgos apstākļos.

Vēl viens svarīgs pirmajā foruma dienā izrunāts temats – ūdeņraža ražošana un eksports. Tika izteiktas prognozes, ka pēc dažādām aplēsēm 2050.gadā ūdeņraža pieprasījums pasaulē varētu sasniegt no 40 līdz 170 miljoniem tonnu gadā. 2024.gadā Krievija plāno saražot 200 tūkstoši tonnu ūdeņraža, 2 – 12 miljonus tonnu 2035 gadā un ne mazāk kā 15 miljonus tonnu 2050.gadā. Taču attiecībā uz ūdeņradi pagaidām lielākā neskaidrība ir tehnoloģijas, kuru attīstība pagaidām ir tikai sākuma stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Koalīcija vienojusies par atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem

Db.lv, LETA, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes otrdien pāvēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā. Atbalsts paredzēs uzņēmumiem atbalstu sniegt gadījumos, ja no kompānijas kopējiem izdevumiem vismaz 10% atvēlēti tieši energoresursiem.

Vienlaikus arī koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē atklāja, ka kopējās atbalsta izmaksas veidos apmēram 200 miljonus eiro. Konkrētais lēmums par OIK atcelšanu būs aktuāls līdz šā gada beigām, jo par tā atcelšanu no nākamā gada lēmums pieņemts jau iepriekš. Savukārt pārējie divi atbalsta mehānismi - līdz nākamās apkures sezonas noslēgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda uz Latvijas lauksaimnieku satraukumu par pārtikas ražošanas izmaksu straujo pieaugumu, kā rezultātā arvien pieaug pārtikas cenas veikalos.

LOSP provizoriskie aprēķini skaidri norāda uz to, ka 2022. gads lauksaimniecībā un saistītājās nozarēs būs īpaši saspringts energoresursu, degvielas, gāzes un mēslošanas līdzekļu, lopbarības, graudaugu cenu pieauguma dēļ. Vienlaikus cenu pieaugumu veicinās arī notiekošā pāreja uz jauno Kopējo lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu līdz 2027. gadam, t.sk. jaunas vides prioritātes. Vēl straujāk situāciju nozarē ietekmē karš Ukrainā - graudu deficīts Eiropas reģionā var izsaukt vispārēju pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgū pēc pārtikas produktiem, jo īpaši graudiem.

24. martā plkst.10 sākas LOSP un Zemkopības ministrijas organizētā konference “PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība svētdien Strasbūrā atklāja bloka nākotnei veltītu konferenci, kurā plānots ar priekšlikumiem nākt klajā līdz 2022.gada pavasarim.

Atklājot konferenci, Francijas prezidents Emanuels Makrons uzsvēra, ka ES ir pierādījusi savu vērtību pandēmijas laikā.

Makrons arī pauda viedokli, ka ES ir sekmīgi darbojusies, organizējot cilvēku vakcinēšanos pret jauno koronavīrusu.

"Mums jābūt lepniem par to, tas nebija pašsaprotami. Eiropas sadarbība ir glābusi dzīvības," atzina Makrons.

Tagad pienācis laiks ES domāt par to, kāda tā izskatīsies pēc desmit gadiem, norādīja Francijas prezidents, aicinot izvēlēties modeli, kas aizsargās Eiropas vērtības un stiprinās investīcijas un pētniecību.

Taču Makrons kritizēja ilgo gaidīšanu uz palīdzību pandēmijas laikā.

Viņš sacīja, ka ASV var mācīties no Eiropas solidaritāti, bet Eiropai būtu jāaizgūst no Amerikas vēlme pēc pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padome otrdien apstiprināja 1,82 miljardu eiro apjomīgo Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Līgumu par finansējuma saņemšanu plānots noslēgt augustā, un kā pirmā atbalstu saņems veselības nozare, kurā jau ir uzsākta projektu sagatavošana.

"Eiropas Komisija atzina, ka Latvijas plāns aptver plašu, savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas palīdzēs efektīvi atrisināt daudzas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras Eiropas Padome bija minējusi Latvijai 2019.gada un 2020.gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos. Plānā paredzēts risināt izaicinājumus tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un prasmes, sociālā iekļaušana, pētniecība un inovācija, izmaksu ziņā pieejami mājokļi, valsts pārvalde, uzņēmējdarbības vide, cīņa ar ēnu ekonomiku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju," informēja FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez papildu naudas būvējot Bauskas un Iecavas apvedceļu, trīs gadus citur nevarēs ieguldīt ne centa

LETA, 13.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts plāno bez papildu finansējuma piesaistes izbūvēt Bauskas un Iecavas apvedceļu, tad trīs gadu periodā nekur citur ceļos nevarētu ieguldīt ne centa, konferencē par Bauskas apvedceļa nākotni teica VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Pēdējā reize, kad Bauskas apvedceļa projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, bijusi pirms 13 gadiem.

"Tas nenozīmē, ka mēs šo projektu esam nolikuši plauktā, lai veidojas putekļi. Ar klasiskajām valsts finansējuma iespējām šis projekts nav aptverams," skaidroja Lazdovskis.

2018.gadā LVC prognozēja, ka Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecība izmaksātu 350 miljonus eiro.

"Ja valsts uzņemtos izbūvēt šo ceļu, tad trīs gadu periodā nekur citur ceļos mēs nevarētu ieguldīt ne centa," konferencē skaidroja Lazdovskis.

Viņš kā alternatīvas minēja Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektus un publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets pagājušajā gadā pieņēma lēmumu izvērtēt PPP lietderību. Plānots, ka LVC līdz vasaras beigām aprēķinus iesniegs Ministru kabinetam.

Komentāri

Pievienot komentāru