Finanses

Konferencē spriež par modernajām tehnoloģijām un zaļajām idejām

Magda Riekstiņa, Diena, 15.11.2022

Tallinā notikušajā konferencē par zaļo domāšanu digitālo tehnoloģiju laikmetā diskutēja uzņēmuma SK ID Solutions valdes priekšsēdētājs Kalevs Pihls (Igaunija), vides aktīviste Mairita Lūse (Latvija) un žurnāliste Goda Raibite (Lietuva).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Tematiski daudzveidīga konference

Covid-19 pandēmijas radītajiem, epidemioloģiskajiem ierobežojumiem mazinoties, pamazām atdzīvojas konferenču rīkošana. Arī uzņēmums SK ID Solutions novembra sākumā organizēja konferenci, kuras starptautiskais nosaukums angļu valodā ir SK Annual Conference 2022. Šī konference noritēja Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, un viena no aplūkotajām tēmām tajā bija tieši ar Smart-ID saistītā pieredze piecu gadu garumā. Par konferences norises vietu bija izvēlēts kinoteātris Apollo, kas atrodas Tallinas dienvidaustrumos, Ülemiste Centre, latviskojot, Ilemistes centra telpās.

Diena konferenci apmeklēja klātienē, taču atbilstoši pandēmijas laikā iedibinātajam un patlaban plaši izplatītajam hibrīdmodelim, šo konferenci varēja vērot arī tiešsaistē. Vērtējot konferenci no organizatoriskā aspekta, tā jāatzīst par veiksmīgu piemēru tā dēvētā darījumu tūrisma jeb MICE segmentā. (Jēdziens MICE ir saīsinājums no angļu valodas vārdiem Meetings, Incentives, Conferences and Events/Exhibitions un ietver konferenču, kongresu, semināru un dažādu citu lietišķa rakstura pasākumu rīkošanu.) SK ID Solutions organizētajai konferencei bija izvēlēta ērti pieejama un viegli atrodama norises vieta, tika nodrošināts daudzveidīgs saturs, kā arī tika domāts par to, lai klausītāji netiktu garlaikoti ar vienveidīgām prezentācijām, turklāt rīkotājiem veiksmīgi izdevās izvairīties no reklāmiskas pašslavināšanās «Kāds mēs izcils uzņēmums!» stilā.

Atbilstoši uzņēmuma SK ID Solutions darba specifikai, konferencē likumsakarīgi liela uzmanība tika veltīta moderno tehnoloģiju risinājumiem. Taču paralēli tam tika runāts arī par visā Eiropā aktuālajām zaļajām idejām, turklāt akcentēta tika arī problēmu elastīga risināšana plašākā aspektā. Par to vēstīja britu aktieris un komiķis Stjuarts Goldsmits, kura uzstāšanās saturs bija saistīts ar komunikāciju un psiholoģiju. Viņš mudināja attīstīt un saglabāt spēju uztver jebkādu situāciju viegli – kā spēli un censties uz problēmām allaž paraudzīties no komiskās puses. Konferenci papildināja atraktīvi priekšnesumi un dažādi muzikāli, teatrāli elementi, piemēram, dalībnieki konferences sākumā un pēc pauzēm uz zāli tika aicināti ar bungu rīboņu. Jāpiebilst arī, ka Dienas novērojumi Tallinas vecpilsētā pēc konferences liecināja, ka novembrī tādu tūristu, kuri būtu ieradušies atpūtas ceļojumos un pastaigātos pa vecpilsētu, ir maz, un līdz ar to vismaz līdz Adventes un Ziemassvētku laikam viesmīlības industrijai jābalstās tieši uz MICE segmenta pasākumiem.

Pret dezinformāciju un zaļmaldināšanu

Konferencē moderno tehnoloģiju un vides tematikas simbiozi analizēja uzņēmuma SK ID Solutions valdes priekšsēdētājs Kalevs Pihls. Savukārt žurnāliste no Lietuvas Goda Raibite, vēršot uzmanību uz vides un enerģētikas tematiku, akcentēja, ka patlaban ir daudz dezinformācijas, turklāt tiek izmantoti arī dažādi neuzticami vai tikai daļēji uzticami viltus eksperti, tādēļ ikvienam ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt jebkādu informāciju, arī šķietamo ekspertu viedokļus, lai neiekristu apzināti izplatītas dezinformācijas lamatās vai arī reizēm pat neapzināti tiražētu maldu slazdos. It īpaši tas attiecas uz to informāciju, kas tiek izplatīta internetā.

G. Raibite arī aicināja izvērtēt informācijas avotus un izmantotos argumentus, kā arī izvērtēt to, kā izlasītā vai dzirdētā informācija liek justies un kādas emocijas tā izraisa, jo nereti tieši nepatiesa vai daļēji patiesa informācija ir virzīta uz spēcīga emocionālā līdzpārdzīvojuma radīšanu. Tāpat arī G. Raibite mudināja ņemt vērā to, ka energoresursu jomas uzņēmumiem, to vidū, ogļu nozares gigantiem ir liela ietekme uz interneta industriju, taču kopumā jāņem vērā tas, ka energoresursu jomā, tāpat kā daudzās citās jomās, savas pragmātiskās intereses ir visdažādāko nozaru uzņēmumiem, un nevajadzētu uzskatīt, ka, piemēram, pragmātiskas intereses ir tikai tiem uzņēmumiem, kuri saistīti ar degvielas nozari, bet eletroauto popularizētāji absolūti nesavtīgi darbojas sabiedrības labā, vai arī otrādi. Lietuvas žurnāliste tāpat arī nedaudz provokatīvi mudināja domāt par to, ka ietekmi uz vidi tieši vai pastarpināti atstāj praktiski jebkāda darbība.

Tā piemēram, ietekmi uz vidi rada ne tikai brauciens automašīnā vai došanās ceļojumā ar lidmašīnu, bet arī e-pastu aprite un filmu skatīšanās Netflix. Jautājums vien ir par šīs ietekmes intensitāti un ilglaicīgumu, un to, cik šī ietekme ir tieša vai netieša. «Trenējiet savu prātu dezinformācijas atpazīšanai», rezumējot pauda G. Raibite.

Konferencē uzstājās arī vides aktīviste no Latvijas – Rīgas Domes deputāte Mairita Lūse (Progresīvie) un skaidroja dažādus zaļmaldināšanas aspektus. Te jāatgādina, ka zaļmaldināšanai var būt dažādas izpausmes. Uzņēmums var maldināt par savu patieso motivāciju, īstenojot kādu videi draudzīgu rīcību, piemēram, uzņēmums mērķtiecīgi un sistemātiski taupa elektrību ekonomisku nevis videi draudzīgu motīvu dēļ, lai gan apgalvo, ka elektrību taupa, tikai un vienīgi rūpējoties par vidi.

Tāpat arī uzņēmuma darbinieku izvēle par labu velosipēdam vai sabiedriskajam transportam, nevis braukšanai pie privātās automašīnas stūres, ne vienmēr izriet no rūpēm par vidi, lai arī tā tiek apgalvots, bet patiesībā kādam varbūt nav automašīnas vadīšanas tiesību, bet citam negribas pilsētā meklēt automašīnas stāvvietu. Vēl ir arī iespējams tāds variants, kad uzņēmums par mērķtiecīgi veidotu korporatīvo politiku uzdod savu darbinieku individuālās izvēles, piemēram, izmantot daudzreiz lietojamos auduma maisiņus, nevis plastmasas maisiņus, ko darbinieki veikuši vēl pirms uzņēmums sācis šādu rīcību popularizēt.

M. Lūse jau iepriekš mikroblogošanas vietnē Twitter bija rīkojusi zaļmaldināšanas atpazīšanai veltītas aptaujas. Tā piemēram, aptaujā tika jautāts: «Kosmētikas uzņēmums savu produkciju dēvē par «dabīgu». Produkcija satur vielas, kuras, visticamāk, ir ķīmiskās rūpniecības produkti un ir kaitīgas veselībai, kā arī mikroplastmasu. Vai šāda reklāma ir zaļmaldināšana?» Twitter aptaujā 89,8% respondenti atbildēja – jā, tā ir zaļmaldināšana, un tikai pavisam niecīgs respondentu īpatsvars uzskatīja, ka tā nav zaļmaldināšana.

Twitter aptaujā arī tika uzdots šāds jautājums: «Ātrās modes uzņēmums piedāvā atlaides jauna apģērba iegādei par lietota apģērba nodošanu. Informācija par tālāko savāktā apģērba izmantošanu ir ierobežota, bet jauns apģērbs no tā praktiski netiek ražots. Vai šāda aktivitāte ir zaļmaldināšana?» Šajā gadījumā aptaujas dalībnieku domas izteiktāk dalījās – 68% atbildēja, ka tā ir zaļmaldināšana, bet 32%, ka nav. Šie piemēri, kas izriet no Twitter aptaujām, atklāj, ka zaļmaldināšanas atpazīšana ne vienmēr ir viennozīmīga un var raisīt diskusijas. M. Lūse konferencē, runājot par zaļmaldināšanu, akcentēja, ka grūti būt perfektam sistēmā, kas nav perfekta, tāpēc svarīgs ir pēc iespējas perfektāks normatīvais regulējums un atbilstoši šim normatīvajam regulējumam izveidotā sistēma.

«Aktuāls ir jautājums arī par to, vai uzņēmumi paši vienmēr saprot, kādu apgalvojumu ietver šo uzņēmumu vēstījums, jo nav tādas rīcības, kurai nebūtu ietekmes uz vidi. Uzņēmumiem jāsaprot, ka viss, ko tie dara, atstāj ietekmi uz vidi,» skaidroja M. Lūse un uzsvēra, ka, piemēram, «papīra maisiņš ir videi draudzīgāks nekā plastmasas maisiņš, bet nevar apgalvot, ka papīra maisiņam nav vispār nekādas – ne tiešas, ne netiešas – ietekmes uz vidi».

Vides aktīviste arī norādīja, ka uzņēmumiem nevajadzētu «ilgtspēju saistīt ar mārketingu vien. Ilgtspēja – tas nav tikai mārketinga speciālista darbības lauciņš, ilgtspējai ir jāsakņojas dziļāk uzņēmuma identitātē». Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka zaļmaldināšanas pretstats ir zaļklusināšana, respektīvi, tāda situācija, kad uzņēmumi sāk izvairīties runāt par zaļo tematiku, jo tā nav viegli saprotama plašākai publikai un to nevar vienkārši un pievilcīgi popularizēt uzņēmuma esošo un potenciālo klientu lokam, vai arī «uzņēmumi baidās tikt nodēvēti par zaļmaldinātājiem». Neviens uzņēmums «negrib būt sliktais. Taču liela daļa ar zaļo tematiku saistīto uzlabojumu noved pie tāda rezultāta, ka uzņēmumi «dara mazāk slikta», nevis «dara labu»», skaidroja M. Lūse un turpināja: «Vēstījums «Mēs mazāk piesārņojam, bet turpinām to darīt» nav laba ziņa no uzņēmuma reputācijas viedokļa. Turklāt nevar noliegt to, ka reizēm vides aktīvisti katru biznesa sektora paziņojumu vērtē kritiski un, reaģējot uz šo paziņojumu, var, pamatoti vai nepamatoti, norādīt uz konkrētā uzņēmuma trūkumiem».«Ja rīkojoties videi draudzīgi, jūs jūtaties nekomfortabli, tad ilgi to neizturēsiet un ilgi šādu rīcību neturpināsiet. Ja rīkojoties videi draudzīgi, jūs jūtaties brīnišķīgi, tad šādu, videi draudzīgu rīcību varēsiet turpināt ilgi,» – arī šāda atziņa izskanēja vides tematikai veltītajā konferences sadaļā.

Attīstības plāni Latvijā

Uzņēmuma SK ID Solutions Latvijas virziena vadītāja Sanita Meijere, atbildot uz Dienas jautājumu par aktualitātēm, kas saistītas ar Smart ID darbību mūsu valstī, skaidroja: «Uzņēmuma SK ID Solutions izstrādāto risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju, turklāt – tā nav puse no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bet gan puse no visiem mūsu valsts [1,883 miljoniem] iedzīvotāju. Uzskatām, ka tas ir liels sasniegums, bet pie tā neapstājamies, jo apzināmies, ka klientu un lietotāju skaitu ir iespējams palielināt. Turklāt ik dienu lietotāju skaits kļūst arvien lielāks, kā arī pieaug to attālināto darījumu apjoms, kas veikti, izmantojot Smart-ID. Transakciju skaits Latvijā mēnesī pārsniedz 20 000 000, kas salīdzinājumā ar citiem risinājumiem ir neskaitāmas reizes vairāk. Varam lepoties arī ar savu pašreizējo klientu loku, kurā ir gan lielākās bankas – tādas kā Swedbank, SEB Banka un Luminor, gan savu nozaru spējīgākie uzņēmumi, to vidū, Latvenergo, Latvijas Mobilais telefons, Storent, Notāri, RIMI un citi uzņēmumi. Smart-ID lielākā priekšrocība ir drošība un vienkāršais, lietotājam saprotamais risinājums, kā rezultātā to Latvijā izvēlas vairāk nekā 85 dažādu tiešsaistes pakalpojumu nodrošinātāji».

Atbildot uz jautājumu par drošības risku novēršanu, S. Meijere uzsvēra, ka «bez šaubām nozīmīgs faktors jaunajiem klientiem, izvēloties uzticamības pakalpojumu risinājumus, ir tieši drošības jautājumi». Patlaban mēs «strādājam virzoties uz to, lai turpinātu pilnveidot risinājumu drošību atbilstoši jaunākām tendencēm, lai arvien vieglāk Smart-ID būtu attālināti iegūt, un lai arī tie cilvēki, kuri nekad nav bijuši Smart-ID klienti, šo risinājumu varētu iegūt attālināti. Tikpat svarīgi ir arī nodrošināt pārrobežu savienojamību, proti, apgūt jaunas valstis, kurās var izmantot Smart-ID, lai pakalpojums kļūtu arvien plašāk izmantojams starptautiskā līmenī,» skaidroja uzņēmuma SK ID Solutions Latvijas virziena vadītāja un turpināja: «Šobrīd aktīvi strādājam pie tā, lai pabeigtu kvalificētā autentifikācijas rīka statusa iegūšanu Latvijā, – tas ļautu integrēt un izmantot Smart-ID arī portālā latvija.lv un tādējādi lietotājiem būtu pieejamas vairākas alternatīvas, kas ir ārkārtīgi svarīgi, piemēram, kiberuzbrukumu laikā – ja nestrādā viens risinājums, tad ir pieejams cits risinājums».

S. Meijere arī informēja, ka «nopietni Smart-ID darbības traucējumi notiek apmēram reizi gadā. Mēs lielākai drošībai un cīņai ar krāpniekiem ieviešam papildu risinājumus, piemēram, papildu pogas un papildu darbības lietotnē, lai lietotājs, izmantojot Smart-ID, pievērstu uzmanību tām darbībām, ko viņš dara, un lai neapdomīgi, neapzināti neapstiprina lietas, kuras pēc tam nākas nožēlot.» S. Meijere arī piebilda, ka, «ņemot par pamatu Smart-ID bāzi izskatām iespēju sniegt pakalpojumus Digitālā identitātes maka ietvaros».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smart-ID izstrādātājs SK ID Solutions ir pabeidzis darbu pie Smart-ID lietotnes atbalsta ieviešanas Apple Watch viedpulksteņos. Jaunais risinājums nepieprasa atsevišķas lietotnes instalēšanu.

SK ID Solutions, izzinot Smart-ID lietotāju vajadzības, secinājis, ka lietotāji vēlas izmantot Smart-ID sniegtās iespējas arī Apple Watch. Jauno funkciju Apple viedpulksteņa lietotāji varēs izmantot gan lai autentificētos, gan lai elektroniski parakstītos, piemēram, strādājot ar datoru, kad transakciju ir ērtāk veikt ar viedpulksteni, ja viedtālrunis nav pie rokas.

Apple Watch attēlos tikai transakciju plūsmu, piemēram, PIN ievades dialogu, lai Smart-ID lietošanas laikā apstiprinātu darījumu. Funkcionalitāte izslēdz riskus, ka no pulksteņa varētu tikt veiktas izmaiņas lietotāja konta informācijā vai tas tiktu dzēsts. Paaugstinātai drošībai Smart-ID lietotāji Apple Watch viedpulksteņos tiek aicināti uzstādīt arī piekļuves kodu jeb paroli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā “SK ID Solutions” klajā laistais starptautiskais elektroniskās autentifikācijas rīks “Smart-ID” šogad svin savu piekto gadadienu, sasniedzot vairāk nekā 3 miljonu aktīvu lietotāju pasaulē atzīmi.

Latvijā pakalpojumu lieto 1 064 477 lietotāju, un ik mēnesi ar rīka starpniecību tiek veiktas vairāk nekā 20 000 000 transakcijas. Piecgade uzņēmuma attīstībā iezīmē ambiciozus attīstības plānus, kas uzlabos kā lietotāju ikdienu, tā paplašinās iespējas uzņēmējiem.

“SK ID Solutions” elektroniskās autentifikācijas un digitālās parakstīšanās risinājums “Smart-ID” uzsācis piekto darbības gadu, nodrošinot pakalpojumu iedzīvotājiem vairāk nekā 40 valstīs. Šo gadu laikā risinājums Baltijas valstīs ieguvis lietotāju, tostarp juridisko personu, uzticību – 2019. gadā “Smart-ID” bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. Pērn uzņēmuma veiktajā aptaujā secināts, ka “Smart-ID” Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Tāpat pēc uzņēmuma veiktās aptaujas Latvijā pēdējo trīs gadu laikā rīka popularitāte pieaugusi par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iedzīvotāju un uzņēmumu elektroniskā saziņa un dokumentu aprite ar valsts un pašvaldību iestādēm būtu vēl ērtāka, e-adrese un daudzi citi pakalpojumi turpmāk būs pieejami arī ar Latvijā jau zināmo risinājumu Smart-ID, ko nodrošina "SK ID Solutions".

Aizsardzības ministrijas Digitālās drošības uzraudzības komiteja 2023.gada 18.maijā Smart-ID atzina par kvalificētu elektroniskās identifikācijas pakalpojumu. Līdz ar to, Smart-ID var izmantot arī piekļuvei oficiālās elektroniskās adreses (e-adreses) pastkastītei portālā Latvija.gov.lv. Tāpat paplašināsies Smart-ID lietošanas iespējas arī piekļuvei citiem valsts un pašvaldību iestāžu portāliem un tajos esošajiem pakalpojumiem, kur līdz šim Smart-ID kā risinājums bija pieejams tikai noteiktu banku klientiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa: "Uzticama un lietotājam ērta identifikācija digitālā vidē ir pirmais solis iedzīvotājiem draudzīgā valsts digitālo pakalpojumu pieejamībā un lietošanas pieredzē. Esam gandarīti, ka papildus valsts nodrošinātajam eParaksts mobile risinājumam, tagad viedierīču lietotāji valsts pakalpojumiem var piekļūt arī ar Smart-ID, kas sevi ir apliecinājis kā uzticamu, drošu un sabiedrībā nu jau plaši lietotu rīku. Ieguvēji būs visi, jo, vienlaikus atbalstot dažādus identifikācijas risinājumus, mūsu digitālo pakalpojumu vide kļūst gan ērtāka, gan pieejamāka."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autentifikācijas un elektroniskās parakstīšanās rīku "Smart-ID" turpmāk varēs reģistrēt attālināti arī bērni no septiņu gadu vecuma, informē "Smart-ID" izstrādātāja "SK ID Solutions" pārstāvji.

Bērni no septiņu gadu vecuma varēs izmantot "Smart-ID" rīku pilnā funkcionalitātē - gan autentifikācijai, gan elektroniskajam parakstam. Taču konta izveidošana būs jāapstiprina kādam no bērna vecākiem vai likumīgajam aizbildnim.

Izmaiņas ieviestas, lai veicinātu bērnu finanšu pratību un digitālo iespēju izmantošanu.

"SK ID Solutions" Latvijas filiāles un biznesa attiecību vadītāja Sanita Meijere norāda, ka pakalpojumu izmantošana tiešsaistē "Smart-ID" lietotāju vidū turpina pieaugt. Tostarp pērn "Smart-ID" lietoja vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju vecumā līdz 18 gadiem.

Līdz šim reģistrēt "Smart-ID" kontu attālināti bija iespējams no 13 gadu vecuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Smart Electric Technology” plāno uzsākt savu uzlādes staciju izbūvi Latvijā.

Uzņēmuma komanda jau līdz šim uzstādījusi vairāk nekā 2000 sava dizaina uzlādes stacijas Igaunijā, Lietuvā, Polijā, ASV un citās valstīs, bet šobrīd plāno uzsākt savu uzlādes staciju izbūvi arī Latvijā.

““Smart Electric Technology” ienāca Latvijā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu un šobrīd gatavojas investīciju nākošajam posmam, lai savas tehnoloģijas piedāvātu gan ES valstīs gan citos tirgos. Viens no uzņēmuma pilotprojektiem tiks realizēts arī Latvijā, nodrošinot elektrouzlādes infrastruktūru degvielas uzpildes stacijās. Viedā mobilitāte ir viens no prioritārajiem virzieniem investīciju piesaistes jomā, tādēļ esam gandarīti, ka uzņēmums turpina attīstību tieši Latvijā,” stāsta LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā, Rūdolfa Blaumaņa ielā, “Siguldas Tirgus” teritorijā atvērta pirmā kafijas grauzdētava “Smart Coffee Roastery”.

Mainoties “Siguldas Tirgus” īpašniekiem tas ir sācis savu otro atdzimšanu. Tirgus teritorijā tiek veidota moderna infrastruktūra, kas piesaista gan jaunus, gan radošus uzņēmējus kā arī pilsētas iedzīvotājus un tā viesus. Paralēli jau esošajiem “Siguldas Tirgus” dalībniekiem, vienā no “Siguldas Tirgus” ēkām ir atvērta pirmā kafijas grauzdētava Siguldā - Smart Coffee Roastery.

Pateicoties Siguldas novada pašvaldības, SEB bank grantu programmai (IE)dvesma un Lauku Atbalsta dienesta, Biedrības “Lauku Attīstības Partnerība” LEADER projektu finanšu atbalstam SIA “Smart Coffee Roastery” ir atjaunojis vienu no “Siguldas Tirgus” ēkām 100 kvadrātmetru platībā. Domājot par ilgtspējīgu saimniekošanu, ēkas atjaunošanas darbos tika izmantoti ekoloģiski materiāli, kā arī domāts par energoefektīviem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā, kas paredz, ka e-pakalpojumu sniedzējiem savos e-risinājumos ir jāatbalsta arī nacionālos eID rīkus, un "Smart-ID" izstrādātājs "SK ID Solutions" šobrīd strādā pie tā, lai papildus atbilstībai Eiropas Savienības Elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu (eIDAS) regulai iegūtu arī lokālo, ar Latvijas normatīvajiem aktiem noteikto kvalificēto statusu autentifikācijai, informē "SK ID Solutions" pārstāvji.

Tikmēr arī pēc 1.februāra autentifikācijas un elektroniskās parakstīšanās rīks "Smart-ID" turpinās būt pieejams kā drošs un legāls risinājums.

Likuma grozījumi paredz papildu valsts uzturēto autentifikācijas līdzekļu ieviešanu e-pakalpojumu sniedzējiem lietotāju izvēlei. Atbilstoši normatīvajiem aktiem Latvijā šobrīd pieejami divi nacionālie jeb valsts pasūtītie un uzturētie eID līdzekļi - "eParaksts" un "eParaksts Mobile". Tas nenozīmē, ka citu izstrādātāju veidotie rīki kļūst neatbilstoši, papildinās iespēju un izvēļu klāsts, un lietotājs izvēlas sev atbilstošāko.

"SK ID Solutions" Latvijas vadītāja Sanita Meijere norāda, ka uzņēmumam ir svarīgi turpināt sniegt augstas kvalitātes pakalpojumu Latvijā, kur savu uzticību pakalpojumam izrādījuši vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju, tādēļ uzņēmums investējis laiku un resursus, lai papildu atbilstībai eIDAS regulai iegūtu arī Latvijas normatīvajiem aktiem noteikto kvalificēto statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā aizvien tiek saņemta informācija par krāpšanām un to mēģinājumiem, kas izdarīti, noziedzniekiem zvanot iedzīvotājiem un uzdodoties par "Google", bankas, policijas un citu iestāžu darbiniekiem.

Šie viltvārži aizvien pilnveido savus paņēmienus, un pēdējā laikā fiksēti arī gadījumi, kad noziedznieki iestāžu vārdā aicinājuši iedzīvotājus atdot savas bankas kartes krāpnieku norādītām personām. Diemžēl vairāki iedzīvotāji uzticējušies un savas kartes ir atdevuši, rezultātā viņiem izkrāpta nauda.

Diemžēl par šādu krāpnieku upuri pagājušā gada 20.decembrī kļuva kāda rīdziniece, kura, saņemot telefona zvanu no nepazīstama vīrieša, tika informēta par nepieciešamību atjaunot savu "Google" kontu. Tajā pašā dienā ar cietušo sazinājās arī citas personas. Pirmais zvanītājs stādījas priekšā kā "Luminor" bankas krāpnieku apkarošanas dienesta darbinieks, bet pēc tam piezvanīja cits vīrietis, kurš apgalvoja, ka ir Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, un informēja sievieti par aktīvu sadarbību ar "Luminor" banku, lai novērstu krāpšanas mēģinājumu viņas bankas kontā. Pēc tālākajiem norādījumiem, pie sievietes ieradās kurjers un paņēma viņas "Luminor" bankas karti. Komunikācijas laikā sievietes viedierīcē tika instalēta "Any Desk" aplikācija, kā arī viņa tika aicināta autorizēties ar Smart ID kodiem. Pēc brīža tika konstatēts, ka sievietes bankas kontā ienākuši vairāki naudas pārskaitījumi, pēc kā nodotā bankas karte tika izmantota naudas izņemšanai bankomātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņi ir laicīgi mācējuši noteikt savas prioritātes, gadiem koncentrējoties uz informācijas tehnoloģiju (IT) jomas attīstīšanu, kas šobrīd palīdzējis valstī radīt labvēlīgu vidi gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā, spriež Sanita Meijere, SK ID Solutions Latvijas vadītāja.

Igaunijā pastāv gan ļoti kvalitatīva nodokļu administrēšanas sistēma un godīga konkurence, gan pieejamas plašākas attālinātās saziņas iespējas ar valsti, stāsta S.Meijere, piebilstot, ka Igaunija ir maza valsts ar nelielu iedzīvotāju skaitu, taču ar skaidru fokusu. Igauņi ir gadiem strādājuši pie tā, lai pierādītu pasaulei, ka viņi ir IT lielvalsts, - viņi piesaistīja investīcijas, radīja uzticamību un veidoja IT kompāniju mārketingu, kas rezultējās ar panākumiem, atzīmē SK ID Solutions Latvijas vadītāja, uzsverot, ka tikmēr Latvija savas prioritātes ilgus gadus nespēja nodefinēt vispār.

„Tagad mums ir veselas sešas - tas, manuprāt, ir par daudz, lai tiešām varētu koncentrēties un kādā no jomām būt labākie,” spriež S.Meijere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: freepik.com/Freepik

Mēdz teikt, ka tieši virtuve ir mājokļa sirds – tajā top gardas maltītes un ģimenes locekļi satiekas, lai apspriestu dienas gaitas. Lai gatavošanas process būtu patīkamāks un arī uzkopšanas darbi veiktos ātri un ērti, svarīgi izvēlēties funkcionālu un savām ikdienas vajadzībām atbilstošu virtuves sadzīves tehniku.

Ja arī tu vēlies papildināt savu virtuvi ar jaunu, mūsdienīgu un funkcionālu sadzīves tehniku, turpini lasīt un uzzini, kādas virtuves ierīces 2024. gadā ir saņēmušas augstu novērtējumu gan no ražotāju un tirgotāju, gan pašu lietotāju puses!

No produktu uzglabāšanas līdz maltīšu pagatavošanai

Kas ir gardas maltītes pamatā? Protams, tie ir veselīgi, svaigi un aromātiski produkti. Energoefektīvs un ietilpīgs ledusskapis ir neaizstājama ierīce katrā virtuvē. Taču ar inovatīvām uzglabāšanas tehnoloģijām aprīkoti modeļi nodrošina vēl optimālākus produktu uzglabāšanas apstākļus – temperatūru un mitruma līmeni, tā palīdzot ilgāk uzturēt produktu sākotnējo garšu, aromātu un tekstūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas brokeris Howden plāno iegādāties nozares uzņēmumus Latvijā

Db.lv, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā bāzētā globālā apdrošināšana kompānija Howden, kas Igaunijā darbojas kā Howden Kindlustusmaakler OÜ, turpina paplašināšanos Baltijā.

Uzņēmums iegādājies 100% Igaunijas apdrošināšanas brokera AS Smart Kindlustusmaakler daļu un KindlustusEst Kindlustusmaakler OÜ korporatīvo klientu portfeli. Līdz ar šiem darījumiem Howden Igaunijas filiāle kļūst par lielāko korporatīvās apdrošināšanas brokeri Igaunijā, un grupa raugās uz turpmākām nozares uzņēmumu iegādes darījumiem Baltijas valstīs, tostarp Latvijā un Lietuvā.

“Iegādājoties divus vadošos Igaunijas apdrošināšanas brokerus, Howden nostiprina savas pozīcijas reģionā. 2023. gadā globālā apdrošināšanas brokeru grupa visā pasaulē īstenoja gandrīz 50 uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu un šobrīd aktīvi pēta turpmākas uzņēmumu iegādes iespējas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Stratēģiskā paplašināšanās pavērs Howden jaunas izaugsmes perspektīvas Baltijā,” saka Howden Kindlustusmaakler valdes priekšsēdētājs Andry Saarm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pircēji e-veikalos labprāt norēķinās ar “pērc tagad, maksā vēlāk” risinājumu

Sadarbības materiāls, 15.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācija paredzēta saimnieciskās darbības veicējiem.

Inovatīvā maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix veiktajā sabiedriskās domas aptaujā Baltijā noskaidrots, ka pircēji internetā visbiežāk gribētu izmantot iespēju maksāt pa daļām, iegādājoties lielākas preces, piemēram, mēbeles un mājokļa aprīkojumu, TV, elektronikas preces un datortehniku. Tomēr katrs desmitais gribētu izmantot “pērc tagad, maksā vēlāk” pakalpojumus arī tādiem pirkumiem kā lidmašīnas biļetes, celtniecības materiālu iegāde un auto remonts.

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja veikta Baltijā, kopumā aptaujājot 2100 iedzīvotājus, kuri ikdienā izmanto internetu. Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat.

Visbiežāk aptaujā minētās preces un pakalpojumi, kurus pircēji iegādātos, maksājot pa daļām, ir mēbeles un preces mājokļa iekārtošanai, TV un elektronikas preces, datortehnika. Kā otrā populārākā izvēle ir iespēja veikt apmaksu vairākos maksājumos, iegādājoties būvniecības materiālus un veicot automašīnas remontu. Trešā populārākā izvēle ir lidmašīnas biļešu, dārza aprīkojuma, juvelierizstrādājumu iegāde vairākos maksājumos un medicīnas pakalpojumu apmaksa pa daļām. Retāk pircēji izvēlētos apmaksāt pa daļām skaistumkopšanas pakalpojumus un pasākumu biļetes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā jau no nākamā gada 1. janvāra, stiprinot valsts E-veselības portāla drošību, eveseliba.gov.lv varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības un kvalificētiem elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkiem, novembrī par 15% pieaudzis pieteikumu skaits lietotnes eParaksts mobile saņemšanai.

Šāda tendence saglabājas arī decembra sākumā, tāpēc VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) aicina medicīnas nozares profesionāļus un iedzīvotājus neatlikt eParaksts mobile saņemšanu uz gada nogali.

No nākamā gada iedzīvotāji portālam varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem rīkiem, kas Latvijā ir nacionālie elektroniskās identifikācijas rīki – mobilā lietotne eParaksts mobile un eID karte, kā arī autentifikācijas risinājums Smart-ID. Savukārt veselības nozares profesionāļi E-veselības sistēmai varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības risinājumiem – eParaksts mobile un eID karte.

Iedzīvotājiem jau no 14 gadu vecuma bez maksas ir pieejama e-Identitātes apliecināšanas iespēja ar lietotni eParaksts mobile un eID karti. Šos rīkus iedzīvotāji izmanto arī maksājumu apstiprināšanai internetbankās, kā arī dokumentu parakstīšanai viedtālrunī vai datorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas siltums" līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Normundu Talci amatā nomainījis uzņēmuma valdes loceklis Ilvars Pētersons, liecina informācija "Firmas.lv".

Talcis valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma kopš 2010.gada oktobra, savukārt kā valdes loceklis kompānijā darbojies laikā no 2000.gada līdz 2010.gadam.

Jaunais "Rīgas siltuma" vadītājs Pētersons, kurš kopš 2021.gada ieņem arī SIA "Tet" padomes locekļa amatu, "Rīgas siltuma" valdē strādā kopš šā gada aprīļa. Viņa kā valdes locekļa pārziņā bija uzņēmuma stratēģiju izstrāde un ieviešana, korporatīvās pārvaldes jautājumi, mārketinga, jaunu biznesa veidu un digitālo risinājumu attīstība un ieviešana.

Kompānijas mājaslapā norādīts, ka Pētersonam ir vairāk nekā 26 gadu darba pieredze vadošos amatos lielākajos starptautiskajos un Latvijas uzņēmumos telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju, enerģētikas un industriālās automatizācijas nozarēs - "Tet", "Marconi", "Ericsson", "Cisco", "Sadales tīkls" un "Siemens".

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ēku tehnoloģiju automatizācijas nozīme mūsdienīgā un efektīvā nekustamā īpašuma apsaimniekošanā

Sadarbības materiāls, 14.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā rakstā stāstām par to, ka un kāpēc ir ēkas automatizācijas sistēmas ir svarīgas, kam jāpievērš īpaša uzmanība un kā izvēlēties savam īpašumam piemērotāko automatizācijas sistēmu. Mūsuprāt, tehnoloģiju automatizācijai un efektivizācijai nozīme ir daudzkārt pieaugusi tieši šobrīd, kad piedzīvojam teju hiperinflāciju, tostarp energoresursu cenu svārstības.

Kas ir ēku automatizācija?

Pēc Caverion Latvija SIA novērojumiem, tehnisko iekārtu un dažādu vadības sistēmu skaits un veids nekustamajā īpašumā pēdējās desmitgadēs ir pastāvīgi un sistemātiski pieaudzis. Vienkārši definējot - ēkas automatizācija attiecas uz sistēmu, kas kontrolē ēkas tehniskā aprīkojuma darbību. Jau daudzkārt ir pierādījies, ka ēku automatizācija ļauj daudz efektīvāk ēku iekštelpās pārvaldīt klimata apstākļus, drošību un energoefektivitāti kā vienu vienību, un šo funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams uzstādīt desmitiem dažādu sistēmu katras funkcijas atsevišķai vadībai.

Sniedzot ikdienas pakalpojumus Caverion Latvija SIA izgudro, realizē un izmanto ēku automatizāciju, kas ļauj uzraudzīt un vadīt tādas inženiersistēmas kā: apgaismojums, gaisa kondicionēšana, ventilācija, apkure, ūdens apgāde, piekļuves kontrole un apsardze, ugunsgrēka atklāšanas signalizācija un sprinkleri, audio vizualizācijas sistēmas, videonovērošanu un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalica Green Logistics Fund, ko pārvalda SBA Group investīciju pārvaldes uzņēmums Capitalica Asset Management, iegādājies loģistikas centru netālu no Starptautiskās lidostas Rīga.

Šīs ir jau trešās investīcijas, kuras pēdējā gadā veicis Capitalica Green Logistics Fund. Tādējādi fonds turpina izvērst savu klātbūtni Baltijas loģistikas tirgū un turpmākajos gados plāno akumulēt vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Nomniekus meklē jauna koncepta biznesa centrs Marupe Smart Park 

Tapis jauna koncepta biznesa centrs «Marupe Smart Park», kas sniegs iespēju uzņēmējiem...

“Šis ir pirmais fonda iegādes darījums Latvijas tirgū. Komplekss Rīgas Mārupes novadā nevainojami iederas mūsu plānā radīt Baltiju aptverošu augstvērtīgu noliktavu centru tīklu. Tas ļauj palielināt fonda ienākumus un tādējādi pievienot vērtību mūsu investoriem,” norāda VERDE attīstītājs, Capitalica Asset Management vadītājs Andrius Barštis (Andrius Barštys).

2019. gadā celtā ēka atrodas pie Rīgas pilsētas robežas, tikai dažu minūšu attālumā no starptautiskās lidostas Rīga un ar ērtu piekļuvi valsts galvenajiem autoceļiem, kas ved uz Viļņu, Tallinu un Ventspils ostu. Mārupes novads pakāpeniski tiek attīstīts par loģistikas centru, un arvien vairāk uzņēmumu to izvēlas savām ražotnēm un noliktavām. Rail Baltica attīstības plānā ir iekļauts kravu dzelzceļa atzara pieslēgums starptautiskajai lidostai Rīga, tādējādi palielinot īpašuma vērtību nākotnē.

Ēka ir izcilā tehniskā stāvoklī ar kopējo iznomājamo platību 6 200 kvadrātmetri. Ēka, kas celta “stock office” formātā ar 3 veidu telpām – noliktava, birojs un mazumtirdzniecības telpa – paredzēta vietējiem maziem un vidējiem e-komercijas un vieglās ražošanas uzņēmumiem. Noliktavas īpašuma noslogojums ir 100 %.

“Lielais pieprasījums pēc “stock office” tipa telpām un daudzveidīgs īrnieku sastāvs īpašumā nodrošināja lieliskus apstākļus pandēmijas laikā un stabilu naudas plūsmu. Mēs varam piedāvāt elastīgus noteikumus ar telpu nomu sākot no 150 kvadrātmetriem, ko ir grūti atrast rajonā ap lidostu. Tas dod mums konkurences priekšrocības, jo parasti minimālais telpas vai bloka izmērs citos loģistikas centros šajā rajonā ir 1 000 kvadrātmetru,” komentē A. Barštis.

Walless sniedza konsultācijas saistībā ar darījuma juridiskajiem un nodokļu aspektiem, savukārt uzņēmums UAB “Statybos procesų valdymas” sniedza konsultācijas vides un tehniskajos aspektos. Colliers ir veicis komerciālo padziļināto izpēti un veiks ēkas uzturēšanas pārvaldību pēc darījuma.

Darījumu finansēja Citadele Latvijā. Pirkuma cena netiek izpausta.

Biroju kompleksa Verde pirmā ēka nodota ekspluatācijā  

Noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un...

Db.lv jau vēstīja, ka noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un tā nodota ekspluatācijā, tādējādi kompleksa attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir īstenojis pirmo daļu no sava pirmā investīciju projekta Latvijas galvaspilsētā, kura kopējā vērtība sasniegs vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Jaunā ēka ir kļuvusi par pirmo un pagaidām vienīgo A-klases biroju, kas Latvijā pabeigts 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Igaunijā nav skaidrības par identitātes dokumentu mobilās lietotnes pielietojamību

LETA--ERR, 22.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā testē nacionālo digitālās identitātes mobilo lietotni "mRiik", kura lejupielādei būs pieejama šovasar, lai gan pagaidām vēl nav skaidrības, vai to varēs izmantot fiziskas personas identifikācijas kartes vietā.

Plānots, ka lietotne "mRiik" ļaus lietotāja mobilajā telefonā izmantot personas identifikācijas dokumentus - pasi, identifikācijas karti, autovadītāja apliecību -, kas teorētiski nozīmētu, ka vairs nav jāizmanto fiziski dokumenti.

Tomēr sākotnēji lietotnē būs redzama tikai informācija par personas identitāti, bet praktiskam dokumentu digitālās versijas pielietojumam ir nepieciešami tiesību normu grozījumi.

Igaunijas Iekšlietu ministrijas, Policijas un robežsardzes departamenta un Valsts informāciju sistēmu pārvaldes (RIA) pārstāvji pašlaik diskutē, kas ir jāizdara un kādi likuma grozījumi nepieciešami, lai digitālie personas identitātes dokumenti jau drīzumā būtu plaši izmantojami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Viļņā notiks viena no lielākajām e-komercijas konferencēm Baltijā “Ecomexpo’22”

Reklāmraksts, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bankas eksperiments: Kas slēpjas aiz viltus Īlona Maska aicinājuma investēt?

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs, 15.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaidīšanas svētki

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Darbaspēka nodokļu sloga čempioni

Māris Ķirsons, 05.10.2022

Latvijā nodarbināt cilvēkus izmaksā dārgāk, un potenciālie investori māk rēķināt un nereti met līkumu Latvijai,” situāciju skarbi vērtē SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, kas gan bija mazāks nekā 2020. gadā, taču tas netraucēja saglabāt Baltijas valstu čempiona titulu šajā disciplīnā un ieņemt trešo vietu Ziemeļeiropā aiz Somijas un Zviedrijas.

Tādu ainu rāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Pārsteidzoši, ka 2021. gadā turīgajā Dānijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu bija 35,4%, nebūt ne nabadzīgajā Norvēģijā – 36%, Lietuvā – 37,6%, Igaunijā 38,1%, bet Polijā pat 34,9%.

DB jau vairākārt vēstījis par uzņēmēju aicinājumiem valdībai samazināt darbaspēka nodokļu slogu, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus konkurētspējas nosacījumus vismaz ar ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīm.

Nepietiekama dinamika

“Lai gan OECD dati rāda, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu 2021. gadā ir sarucis par nedaudz vairāk kā diviem procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gadu, Latvija joprojām atrodas Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Par laimi Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija ziemeļu kaimiņvalsti apsteidz par vairāk nekā diviem procentpunktiem, bet dienvidu kaimiņvalsti – pat par vairāk nekā trijiem procentpunktiem,” skaidro SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" prognozē lidojumu dispečeru pieprasījuma pieaugumu un aicina apgūt šo profesiju, informē uzņēmumā.

"SmartLynx Airlines" operatīvais vadītājs Deniss Žilkins norāda, ka nenoteiktība pēdējos gados aviācijā radījusi būtisku darbaspēka trūkumu. Trūkst gan pilotu un gaisa kuģu apkalpes profesiju pārstāvju, gan aviācijas inženieru, lidojumu dispečeru un citu tehnisko speciālistu.

Prognozes liecina, ka līdz 2028.gadam pieprasījums pēc lidojumu dispečeriem varētu palielināties par aptuveni 10%.

"Esam apņēmušies stratēģiski ieguldīt aviācijas profesionāļu izglītībā un samazināt speciālistu trūkumu ilgtermiņā, tādējādi veicinot nozares noturību, saskaroties ar izaicinājumiem nākotnē," norāda Žilkins.

Kompānijā informē, ka šī gada oktobrī "SmartLynx Airlines" Rīgā sāks dispečeru apmācību programmu, kas ilgs līdz decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru